bezprāts
bezprāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bezprāts | bezprāti |
| Ģen. | bezprāta | bezprātu |
| Dat. | bezprātam | bezprātiem |
| Akuz. | bezprātu | bezprātus |
| Lok. | bezprātā | bezprātos |
Stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visiem iespējamiem līdzekļiem un resursiem mums jānovērš šis bezprāts un tā radītās sekas.”
- Raitis tvīka pēc Gundegas un, iztēlodamies Inesi viņas vietā, apgājās gluži kā bezprāta.
- Viņi krituši bezprātā.”
- Bet arī viņš pats taču reizēm bija nodomājis, ka šīs lietas kaut kādā veidā saistītas ar bezprātu.
- nu mēģini bezprāti