bezprātis
bezprātis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bezprātis | bezprāši |
| Ģen. | bezprāša | bezprāšu |
| Dat. | bezprātim | bezprāšiem |
| Akuz. | bezprāti | bezprāšus |
| Lok. | bezprātī | bezprāšos |
bezprāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bezprāte | bezprātes |
| Ģen. | bezprātes | bezprāšu |
| Dat. | bezprātei | bezprātēm |
| Akuz. | bezprāti | bezprātes |
| Lok. | bezprātē | bezprātēs |
1.Bezprātīgs cilvēks.
2.Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks; fantasts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viļņa — tā ir milzīgs kokteilis, kuru sajaukuši bezprāšu miglas dievi.
- Es klausījos šajā bezprātī, apsvērdams, vai viņa gadījums iederas manā kolekcijā.
- sauc šie bezprāši. “
- Ir gadījies, ka sievietes, bērni un bezprāši pārvaldījuši lielas valstis – un nebūt ne sliktāk par apdāvinātiem valdniekiem.
- Es būtu īstens bezprātis, ja domātu, ka ar savu mākslu es varu kaut ko vai kādu mainīt vai izdziedināt.