mantkārīgs
mantkārīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | mantkārīgs | mantkārīgi |
Ģen. | mantkārīga | mantkārīgu |
Dat. | mantkārīgam | mantkārīgiem |
Akuz. | mantkārīgu | mantkārīgus |
Lok. | mantkārīgā | mantkārīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
mantkārīga | mantkārīgas |
mantkārīgas | mantkārīgu |
mantkārīgai | mantkārīgām |
mantkārīgu | mantkārīgas |
mantkārīgā | mantkārīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | mantkārīgais | mantkārīgie |
Ģen. | mantkārīgā | mantkārīgo |
Dat. | mantkārīgajam | mantkārīgajiem |
Akuz. | mantkārīgo | mantkārīgos |
Lok. | mantkārīgajā | mantkārīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
mantkārīgā | mantkārīgās |
mantkārīgās | mantkārīgo |
mantkārīgajai | mantkārīgajām |
mantkārīgo | mantkārīgās |
mantkārīgajā | mantkārīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
mantkārīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības; tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme iedzīvoties.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krimināllieta ierosināta ari par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgos nolūkos.
- Ja bijis mantkārīgs nolūks, darbojusies grupa vai palīdzēts vairākām personām,
- Mantkārīgs īpašnieks to sen būtu nocirtis, pārvērtis dēļos vai malkā.
- Savu darbu pildu godīgi, ne mantkārīgu nodomu dēļ.
- Tāpat Rubens izgatavoja tiesības piešķirošus viltotus dokumentus un tos izmantoja mantkārīgā nolūkā.