mantkārīgums
mantkārīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mantkārīgums | mantkārīgumi |
| Ģen. | mantkārīguma | mantkārīgumu |
| Dat. | mantkārīgumam | mantkārīgumiem |
| Akuz. | mantkārīgumu | mantkārīgumus |
| Lok. | mantkārīgumā | mantkārīgumos |
Vispārināta īpašība → mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantkārība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, iespējams, arī mantkārīgumā.