sebaudzējs
sebaudzējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sebaudzējs | sebaudzēji |
| Ģen. | sebaudzēja | sebaudzēju |
| Dat. | sebaudzējam | sebaudzējiem |
| Akuz. | sebaudzēju | sebaudzējus |
| Lok. | sebaudzējā | sebaudzējos |
Vēlīns, tāds (augs), kas vēlu dod ražu.
Avoti: Sin