Paplašinātā meklēšana
Meklējam paš.
Atrasts vārdos (575):
- paš:1
- paš-:1
- paša:1
- pašā:1
- apaš:1
- āpaš:1
- īpaš:1
- pašīt:1
- paška:1
- pašļi:1
- tapaš:1
- tāpaš:1
- tepaš:1
- apašs:1
- īpašs:1
- īpašu:1
- pašaji:1
- pašala:1
- pašale:1
- pašaut:1
- pašele:1
- pašēna:1
- pašība:1
- pašile:1
- pašiņš:1
- pašķis:1
- pašķīt:1
- taipaš:1
- tiepaš:1
- tikpaš:1
- Apašča:1
- ļapašs:1
- pašalis:1
- pašalkt:1
- pašaurs:1
- pašaust:1
- pašavas:1
- pašbrīd:1
- pašcena:1
- pašelis:1
- pašerps:1
- pašfoto:1
- pašībēt:1
- pašītis:1
- pašklāt:1
- pašķelt:1
- pašķēri:1
- pašķērs:1
- pašķībs:1
- pašķīdi:1
- pašķilt:1
- pašķira:1
- pašķirt:1
- pašķīst:1
- pašķore:1
- pašķūne:1
- pašķūre:1
- pašlabā:1
- pašlaik:1
- pašļākt:1
- pašļēbs:1
- pašļukt:1
- pašļūkt:1
- pašļupt:1
- pašmāju:1
- pašmaņa:1
- pašmasa:1
- pašmats:1
- pašmīla:1
- pašmukt:1
- pašņākt:1
- pašņāpt:1
- pašņēpt:1
- pašņukt:1
- pašņūkt:1
- apašņot:1
- dispaša:1
- īpašība:1
- īpašīgi:1
- īpašīgs:1
- īpašums:1
- izpašīt:1
- nopašīt:1
- pašadīts:1
- pašaliks:1
- pašamējs:1
- pašancēt:1
- pašansēt:1
- pašarajs:1
- pašaudīt:1
- pašaudze:1
- pašausts:1
- pašbilde:1
- pašcepts:1
- pašcieņa:1
- pašempēt:1
- pašgriba:1
- pašgudrs:1
- pašģīmis:1
- pašielis:1
- pašimpēt:1
- pašķērēt:1
- pašķērms:1
- pašķērst:1
- pašķērst:2
- pašķibīt:1
- pašķibot:1
- pašķidrs:1
- pašķiebt:1
- pašķiest:1
- pašķirot:1
- pašķīsts:1
- pašķīvis:1
- pašķobīt:1
- pašķūnis:1
- pašķūrēt:1
- pašlaiks:1
- pašlepēt:1
- pašlepns:1
- pašlīdze:1
- pašliets:1
- pašļaubs:1
- pašļaukt:1
- pašļokāt:1
- pašļūdēt:1
- pašļukāt:1
- pašļūkāt:1
- pašļumpt:1
- pašļūtēt:1
- pašmājās:1
- pašmauga:2
- pašmauga:1
- pašmaugs:1
- pašmaukt:1
- pašmīlis:1
- pašmudrs:1
- pašnieks:1
- pašņaukt:1
- pašņukāt:1
- pašņūkāt:1
- Gazipaša:1
- īpašnīca:1
- kompaška:1
- ķepašļāt:1
- Lalapaša:1
- pašapcere:1
- pašapgāde:1
- pašapmāns:1
- pašappute:1
- pašaprūpe:1
- pašapsēja:1
- pašapziņa:1
- pašaravāt:1
- pašatdeve:1
- pašattīre:1
- pašatziņa:1
- pašauties:1
- pašautuve:1
- pašāviens:1
- pašdarīts:1
- pašgājējs:1
- pašgrābis:1
- pašiegūts:1
- pašiemējs:1
- pašiverēt:1
- pašizlāde:1
- pašizsēja:1
- pašiztece:1
- pašizziņa:1
- paškaldit:1
- paškaldīt:1
- paškambāt:1
- paškārsts:1
- pašķaidīt:1
- pašķārdīt:1
- pašķaudāt:1
- pašķaudīt:1
- pašķērdēt:1
- pašķeudīt:1
- pašķiedēt:1
- pašķielēt:1
- pašķindēt:1
- pašķiņķot:1
- pašķirība:1
- pašķirīgs:1
- pašlabums:1
- pašlasīts:1
- pašļancīt:1
- pašļankāt:1
- pašļaucīt:1
- pašļaukus:1
- pašļupsts:1
- pašmācība:1
- pašmaklis:1
- pašmasāža:1
- pašmērķis:1
- pašmignēt:1
- pašmīlība:1
- pašmīlīgs:1
- pašmocība:1
- pašmuidrs:1
- pašnāvība:1
- pašnotece:1
- pašnovade:1
- pašņaukāt:1
- vistikpaš:1
- dispašers:1
- īpašnieks:1
- īpašvārds:1
- karapaška:1
- Kemalpaša:1
- Kolpaševa:1
- pašamtiesa:1
- pašanalīze:1
- pašapkalpe:1
- pašapmiers:1
- pašapvalda:1
- pašaudzēts:1
- pašauglība:1
- pašauglīgs:1
- pašaurināt:1
- pašbrūvēts:1
- pašcenzūra:1
- pašcienība:1
- pašdarbība:1
- pašdarbīgs:1
- pašemisija:1
- pašgribīgs:1
- pašgudrība:1
- pašhipnoze:1
- pašībēties:1
- pašierosme:1
- pašironija:1
- pašisieris:1
- pašiverīgs:1
- pašizcepts:1
- pašizmaksa:1
- paškadriņš:1
- paškaršana:1
- paškovieši:1
- paškrāsots:1
- paškrāvējs:1
- paškritika:1
- paškurināt:1
- paškurināt:2
- paškurināt:3
- paškurstīt:1
- paškustība:1
- paškustīgs:1
- pašķebināt:1
- pašķelties:1
- pašķenieki:1
- pašķēpelēt:1
- pašķesties:1
- pašķeterēt:1
- pašķetināt:1
- pašķibināt:1
- pašķīdināt:1
- pašķiemele:1
- pašķiemene:1
- pašķilties:1
- pašķipelēt:1
- pašķirināt:1
- pašķirstīt:1
- pašķirties:1
- pašķīsteņš:1
- pašķubināt:1
- pašķurstīt:1
- pašlepnība:1
- pašlepnums:1
- pašlielība:1
- pašlielīgs:1
- pašlīherēt:1
- pašļakstēt:1
- pašļakstīt:1
- pašļākties:1
- pašļanckāt:1
- pašļaugans:1
- pašļūcināt:1
- pašļupstēt:1
- pašmaravāt:1
- pašmērķība:1
- pašmērķīgs:1
- pašmīkstēt:1
- pašnakarēt:1
- pašniecība:1
- pašnoteces:1
- pašņakarēt:1
- pašņukstēt:1
- pašņukurēt:1
- pašomulīgs:1
- dispašants:1
- īpašdators:1
- īpaškanāls:1
- kopīpašība:1
- kopīpašums:1
- mājīpašums:1
- namīpašums:1
- pašaizdedze:1
- pašanamnēze:1
- pašapzinība:1
- pašapzinīgs:1
- pašatdevīgs:1
- pašatklāsme:1
- pašaubīties:1
- pašaudīties:1
- pašausmināt:1
- pašbraucējs:1
- pašdarināts:1
- pašdifūzija:1
- pašenerģija:1
- pašgatavots:1
- pašiedomība:1
- pašiedvesma:1
- pašiedvēsma:1
- pašiedvests:1
- pašimpēties:1
- pašironisks:1
- pašizdomāts:1
- pašizgāzējs:1
- pašizlicējs:1
- pašizpausme:1
- pašizvēlēts:1
- paškandālēt:1
- paškoncepts:1
- paškontrole:1
- paškritisks:1
- pašķalvināt:1
- pašķelvināt:1
- pašķelvinēt:1
- pašķidrināt:1
- pašķiebties:1
- pašķiesties:1
- pašķindiens:1
- pašķindināt:1
- pašķirmināt:1
- pašķobīties:1
- pašķūrēties:1
- pašlādētājs:1
- pašļanderēt:1
- pašļankstīt:1
- pašļūcāties:1
- pašļuncināt:1
- pašmāceklis:1
- pašmājnieks:1
- pašmānīšana:1
- pašmaukties:1
- pašmērīšana:1
- pašmīlīgums:1
- pašmoceklis:1
- pašmocīšana:1
- pašmukšināt:1
- pašnāvnieks:1
- pašnīdētājs:1
- pašnoturība:1
- pašnoturīgs:1
- pašņirkstēt:1
- pašpacierēt:1
- dampašķūnis:1
- dispašieris:1
- īpašvektors:1
- īpašvērtība:1
- līdzīpašums:1
- nepašķirīgs:1
- pašagatavots:1
- pašapsēšanās:1
- pašapsūdzība:1
- pašārstēties:1
- pašattīstība:1
- pašatzīšanās:1
- pašaudzināts:1
- pašdarbnieks:1
- pašdedzināts:1
- pašfrekvence:1
- pašiekaisums:1
- pašiekrāvējs:1
- pašielaidējs:1
- pašindukcija:1
- pašinfekcija:1
- pašiverēties:1
- pašizglītība:1
- pašizglītots:1
- pašizgudrots:1
- pašizkrāvējs:1
- pašizolācija:1
- pašizredzēts:1
- pašizteiksme:1
- paškaitējums:1
- paškumelenes:1
- paškumelītes:1
- pašķaidīties:1
- pašķaudīties:1
- pašķendēties:1
- pašķeudīties:1
- pašķīstīties:1
- pašlencējošs:1
- pašļakstināt:1
- pašļaucīties:1
- pašļaukāties:1
- pašmājinieks:1
- pašmakstināt:1
- pašmānīšanās:1
- pašmērķēšana:1
- pašmērķīgums:1
- pašmīkstināt:1
- pašmukstināt:1
- pašmukšķināt:1
- pašmūkšķināt:1
- pašneauglība:1
- pašneauglīgs:1
- pašnosaukums:1
- pašņakstināt:1
- pašņorgāties:1
- pašņurgāties:1
- bezīpašnieka:1
- ciltsīpašumi:1
- dzimtīpašums:1
- īpašenerģija:1
- īpašfunkcija:1
- īpašniecisks:1
- īpašrotācija:1
- kopīpašnieks:1
- mājīpašnieks:1
- namīpašnieks:1
- Novopašijska:1
- pamatīpašība:1
- pašaizmāršība:1
- pašaizstāvība:1
- pašaplikšanās:1
- pašaplūkojums:1
- pašaplūkošana:1
- pašapmānīšana:1
- pašapzinīgums:1
- pašārstēšanās:1
- pašattīrīties:1
- pašdarinājums:1
- pašdisciplīna:1
- pašgodināšana:1
- pašgudrenieks:1
- pašiepazīšana:1
- pašiniciatīva:1
- pašizgatavots:1
- pašizzināšana:1
- paškompetence:1
- paškonstruēts:1
- paškritiskums:1
- paškurināties:1
- pašlabumnieks:1
- pašlielīšanās:1
- pašļakstīties:1
- pašļankstināt:1
- pašļūcināties:1
- pašļurkstināt:1
- pašmaukstināt:1
- pašmīkstēties:1
- pašmotivācija:1
- pašnicināšana:1
- pašnosacīšana:1
- pašnosodījums:1
- pašnoturīgums:1
- pašnovērojums:1
- pašnovērošana:1
- pašnovērsties:1
- pašnožēlošana:1
- pašņakarēties:1
- Batalpašinska:1
- dzimtsīpašums:1
- līdzīpašnieks:1
- lielīpašnieks:1
- pašaizdegamība:1
- pašaizdegšanās:1
- pašaizliedzība:1
- pašaizliedzīgs:1
- pašaizmirstība:1
- pašaizsardzība:1
- pašapmānīšanās:1
- pašapmierināts:1
- pašapzināšanās:1
- pašatteikšanās:1
- pašattīrīšanās:1
- pašaudzināšana:1
- pašausmināties:1
- pašcildināšana:1
- pašdievināšana:1
- pašfinancēšana:1
- pašfinansēšana:1
- pašgājējšasija:1
- pašizglābšanās:1
- pašizglītoties:1
- pašizlādēšanās:1
- pašizslēgšanās:1
- pašizteikšanās:1
- paškaitniecība:1
- paškalibrēšana:1
- paškandalēties:1
- pašlikvidācija:1
- pašlikvidators:1
- pašnāvniecisks:1
- pašnoārdīšanās:1
- pašnoteikšanās:1
- pašnovērtējums:1
- pašnovērtēšana:1
- dzimtīpašniece:1
- dzimtīpašnieks:1
- īpašumtiesības:1
- īpašumtiesisks:1
- kamerālīpašums:1
- monopolīpašums:1
- pašaizliegšanās:1
- pašapaugļošanās:1
- pašapkalpošanās:1
- pašapsūdzēšanās:1
- pašatjaunošanās:1
- pašatmaskošanās:1
- pašcildināšanās:1
- pašdarbniecisks:1
- pašdisciplinēts:1
- pašeksperiments:1
- pašfinansēšanās:1
- pašgājējhaubice:1
- pašgājējkamanas:1
- pašiedvesmošana:1
- pašiestāstījums:1
- pašizārstēšanās:1
- pašizglītošanās:1
- paškaitniecisks:1
- paškompensēšana:1
- pašļakstināties:1
- pašnoskaņošanās:1
- pašņakstināties:1
- pašorganizācija:1
- pašorganizējošs:1
- fotopašportrets:1
- iespiedīpašības:1
- koloniālīpašums:1
- Mustafakemapaša:1
- pašaizliedzīgums:1
- pašaizsargāšanās:1
- pašaizstāvēšanās:1
- pašaktualizācija:1
- pašapdrošinājums:1
- pašapliecinājums:1
- pašapliecināšana:1
- pašapliecināties:1
- pašapmierinājums:1
- pašapmierinātība:1
- pašdzidrināšanās:1
- pašgājējkombains:1
- pašiegremdēšanās:1
- pašiestāstīšanās:1
- pašinduktivitāte:1
- pašizgāzējierīce:1
- pašiznīcināšanās:1
- pašizretināšanās:1
- pašlīdzsvarojošs:1
- pašnodarbinātais:1
- pašnodarbinātība:1
- pašnomierināšana:1
- pašorganizēšanās:1
- kolektorīpašības:1
- pašapdrošināšanās:1
- pašapliecināšanās:1
- pašapputeksnētājs:1
- pašiedziļināšanās:1
- pašneitralizēšana:1
- pašapputeksnēšanās:1
- pašapputekšņošanās:1
- pašdiagnosticēšana:1
- pašgājējartilērija:1
- pašgājējlielgabals:1
- pašpaaugstināšanās:1
- pašatmagnetizēšanās:1
- pašgājējpļaujmašīna:1
- pašgājējzenītiekārta:1
- īpašniekprogrammatūra:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9998):
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
- non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
- bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
- no (pašiem, arī pamatu) pamatiem (paša) sākuma.
- Oidipa komplekss (psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida) - bērna (it īpaši zēna) neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes. Tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca.
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā.
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
- fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu.
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
- apriņķis administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām.
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības.
- aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana.
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības.
- transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne.
- apridi Afridiji - puštunu (afgāņu) cilšu grupas pašnosaukums.
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
- idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām.
- izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus.
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
- kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi.
- bažibuzuks Agrāk īpaša turku milicija.
- pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
- lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā).
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
- speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus.
- ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā.
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros.
- pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē.
- pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu.
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- aizdikāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- aizdīkāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
- aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes).
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai.
- aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku).
- paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
- reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
- fontāna Aka, īpaši strūklaka.
- personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.
- akcionārs Akciju īpašnieks.
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā.
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
- pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai.
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē.
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- publisks muzejs akreditēts valsts, pašvaldības vai autonoms muzejs.
- buffo aktieris komiķis, it īpaši itāļu operās.
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu.
- vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
- Škipetare Albānija (pašnosaukums).
- dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi.
- recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta.
- alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā.
- autoalerģizācija Alerģijas rašanās pret paša audiem.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības.
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- altai-kiži Altajiešu tautas pašnosaukums.
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
- kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
- kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts.
- amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība.
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- autoanafilakse Anafilakse pret paša vielu maiņas produktiem.
- izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
- analītiskā introspekcija analītiska savu domu un emociju pašnovērošana.
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās.
- anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus.
- Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā.
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
- jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki.
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- self-government Anglijas vietējā pašvaldība.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām.
- alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski.
- gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga.
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
- ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa.
- izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni.
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu.
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
- autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas.
- autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem.
- izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
- autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks.
- apakša Apakšējā daļā; pašās beigās.
- ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
- tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni).
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
- hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības.
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks.
- apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā.
- asekurance Apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, īpaši pret uguni.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī.
- Ropaži Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs.
- Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā.
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
- Mālupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Auciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā.
- Līgo Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
- Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
- Adaka apdzīvota vieta ASV (_Adak_), Aleutu salu Andrejanova salu grupā, tāda paša nosaukuma salā.
- Šķibe Apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs.
- Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Balgale Apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā.
- deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
- deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
- landstings Apgabala pašvaldība Zviedrijā.
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā.
- elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības.
- klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem.
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- pūdelēt aplami pašūt.
- ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- cirkularitāte apļveida argumentācija, kas pieņem, ka kāda notikuma cēlonis pastāv pašā notikumā vai ir no tā izrietošs.
- sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
- apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- pašapmierinājums Apmierinājums pašam ar sevi.
- atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem.
- vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā.
- šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu.
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
- diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība.
- dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem.
- apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem.
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
- darbs Apstrādājamais priekšmets; tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- ciklēt Apstrādāt, līdzināt koka virsmu ar īpašu instrumentu (ciklu).
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks.
- virspusējā pašteces apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni pa apūdeņojamā lauka virsmu sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem.
- tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
- avangarda māksla apzīmējums modernisma novirzienam, kura pārstāvjiem jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi kļuva par pašmērķi.
- flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
- izohromasija Apzīmējums zināmu gaismjūtīgu kārtu īpašībai, būt vienādi jūtīgām pret visām spektra daļām.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata.
- koda maiņa apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un tā paša runātāja (retāk - rakstītāja) tekstā.
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- kinetogrāfija Ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības.
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- daidzīt Ar daigām (3) sniegt, īpaši āboliņu.
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
- acidofilīns Ar īpašām baktērijām saraudzēts piens.
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- izkupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot ieloces, krokas (audumā).
- sakupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot krokojumu, viļņojumu (audumā, apģērba piederumā).
- lokāt Ar īpašām šķērēm veidot ieloces, krokas (audumā).
- kupierēt Ar īpašām šķērēm veidot krokojumu, viļņojumu (audumā).
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- vadlīnija Ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš.
- izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
- melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- triecienzivs Ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu.
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
- steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku).
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
- izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
- biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
- izspundēt Ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu).
- saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.).
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu; ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
- noņemt asinis ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei).
- godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
- kanonizēt Ar īpašu lēmumu atzīt par svēto.
- apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
- potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
- asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
- mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
- sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
- kaplēt Ar īpašu rīku grebt, dobt (vienkoča trauku).
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
- grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
- niekāt Ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus.
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- aizgrūst Ar īpašu, paņēmienu aizraidīt (lodi).
- apertinences Ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi.
- uzticības uzdevums ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana.
- kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē.
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- aizkrustīt Ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā.
- rēpt ar labpatiku ēst ne sevišķi garšīgu, pašķidru putru.
- kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt).
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu.
- aplinkiem Ar līkumu; slēptā veidā; aplinkus; runāt netieši, neminot pašu lietu.
- aizpelt Ar ļaunām baumām nopelt, aprunāt, atrunāt, īpaši par precībām.
- viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
- motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
- nomānīties Ar pašapmānīšanās palīdzību kaut ko nokārtot.
- krāsa Ar redzi uztverama virsmas īpašība, ko rada atstarota gaisma.
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
- vāršks Ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu.
- stāvparks ar stāvlaukumiem un citām izbūvēm īpaši aprīkota transportmijas vieta.
- iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu); ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- šagrēns Ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- TRIPs Ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights").
- tā kā stāv, arī tāds kā stāv ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
- homocentrisks Ar to pašu centru vai fokusu.
- eo ipso ar to pašu, līdz ar to.
- hidrokūdra Ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
- vārdnīcas ligzda Ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums.
- agrār- Ar zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību saistīts.
- pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums.
- apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
- nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi).
- autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- slēgtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija nav brīvi pieejama un kuras plašāku izmantošanu īpašniekfirma nepieļauj.
- sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
- dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi.
- autouroterapija Ārstēšana ar slimnieka paša urīnu, ievadot to parenterāli.
- autotuberkulinizācija Ārstēšana ar tuberkulīnu, kas iegūts no slimnieka paša mikobaktērijām.
- autoterapija Ārstēšana, ievadot organismā paša slimnieka serumu vai sekrētus.
- autoseroterapija Ārstēšana, slimniekam injicējot viņa paša asins serumu.
- pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
- izopātija Ārstēšanas paņēmiens, zināmu slimību ārstēšanai lietot pašās šais slimībās izveidojušos vielu maiņas produktus.
- autoterapija Ārstēšanās, izmantojot paša zināšanas, bez ārsta padoma.
- pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
- pašgājējartilērija Artilērija, kuras apbruņojumā ir artilērijas ieroči un iekārtas uz pašgājējas mašīnas bāzes.
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
- ārvalstu ieguldītāji ārvalstīs reģistrētas juridiskās un fiziskās personas, kas iegulda īpašumu uzņēmējdarbības veikšanai citā valstī.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
- autoaglutinācija Asins ķermenīšu aglutinācija paša organisma seruma ietekmē.
- vaskularizācija Asinsvadu jaunveidošanās, ieaugšana audos, īpaši granulācijas audos.
- angioarhitektonika Asinsvadu telpiskais izvietojums, īpaši galvas smadzenēs.
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
- aisori Asīriešu pašnosaukums.
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
- askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos.
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
- praktiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā lieto īpašus astronomijas instrumentus, izstrādā un īsteno novērojumu apstrādes metodes; galvenās metodes ir astrofotogrāfija, astrofotometrija, astropolarimetrija, astrospektroskopija, astrospektrofotometrija, interferometrija, radiolokācija.
- planētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta planētu un to pavadoņu uzbūvi, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un tajos norisošos procesus.
- starpzvaigžņu vides fizika astrofizikas nozare, kurā pēta starpzvaigžņu vides sastāvu un īpašības.
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
- nirīca Astru un lūku pinums, ko izmanto kā aizsargapklāju, ārstējot mājdzīvnieku dažus uzpampumus, īpaši zirgiem no aizjūga saspiedumiem.
- Guama ASV nepievienota teritorija ar iekšēju autonomiju, 180860 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Aganja, iedalījums - 19 pašvaldību.
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības.
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
- risposta Atbilde, īpaši imitētāja balss kanonā.
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
- izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā.
- spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks; spilvena pārvalks.
- jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei; arī jaunlaiku.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
- apdzenāt Atbrīvot (koku no mizas), atdalot (to) ar cirvi vai īpašu lāpstu.
- izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības.
- izlaboties Atbrīvoties no kaitīga ieraduma, negatīvas īpašības.
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
- reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
- tirgot atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā; [pārdot]{s:901}
- pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
- denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
- atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- atdot pēdējo maizes kumosu atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam. būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
- tiksotropija Atgriezeniskas polimēru un dispersu sistēmu fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ja uz tām mehāniski iedarbojas izotermiskos apstākļos.
- atgūt sevi atgūt pašsavaldību, skaidras domāšanas spēju.
- atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
- pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- apdeitot Atjaunot, pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām.
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
- kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- reinfestācija Atkārtota aplipšana ar tiem pašiem parazītiem.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- reinokulācija Atkārtota inokulācija ar tās pašas sugas mikroorganismiem.
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- zumbīt Atkārtoti runāt par vienu un to pašu tēmu.
- malt vienu miezi atkārtoti runāt vienu un to pašu.
- glābaļāt Atkārtoti un dažādos veidos (mēģināt) glābt, bet ne īpaši izveicīgi.
- pārbrauciens Atkārtots sacīkšu brauciens pa tādu pašu distanci.
- prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē.
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika.
- deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
- nomas maksa atlīdzība, ko nomnieks maksā iznomātājam par īpašuma pagaidu lietošanu saskaņā ar nomas līgumu.
- superdividende Atlikuma dividende, dividende, ko bez galvenās jeb pamata dividendes izmaksā papildus, pēc īpaša pilnas sapulces lēmuma.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- dot atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata.
- atmagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības.
- demagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības.
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- pazīties Atpazīt (pēc noteiktām īpašībām).
- stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
- uzgaumēt Atrast pēc visām īpašībām atbilstošu.
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt.
- imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā).
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča.
- Ķūķu ala atrodas Ķūķu klinšu augšgalā pie paša ūdens, garums - 20 m, platums pie ieejas - 5 m, augstums - 4 m.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi.
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- īsraksts Ātrraksts - runas ātrai pierakstīšanai piemērota vienkāršota burtu saistraksta sistēma, kurā izmanto īpašas rakstzīmes un saīsinājumus.
- zaudēšana ātruma, augstuma u. tml. īpašības samazināšana, mainīšanās
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- delistings Atsaukums - vērtspapīru atsaukšana no biržas saraksta ar biržas vai pašas kompānijas lēmumu.
- ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij.
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
- konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
- posms atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- ceļu parks atsevišķa dzelzceļa stacijas ceļu grupa vienu un to pašu operāciju izpildei.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals.
- starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals.
- atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu.
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība.
- idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a).
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi.
- iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
- paturēt Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu).
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
- atsevišķs Atšķirīgs, īpašs.
- aerofotoainas mērogs attāluma starp diviem punktiem attiecība aerofotoainā pret attālumu starp tiem pašiem punktiem dabā.
- šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
- burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes.
- atmetums Atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz citu personu.
- atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties.
- retuša attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) un iespiedformas labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem; reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
- izgaismošana Attēla detaļu vai segmenta izcelšana displeja ekrānā, mainot tā vizuālās īpašības.
- operācija Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu).
- skaldītais ekrāns attēlošanas veids, kas sadala displeja ekrānu vairākos logos, dažādos logos attēlojot dažādas datnes vai vienas un tās pašas datnes dažādas daļas.
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
- mīms attēls, video vai teksta fragments ar humoristisku saturu, kuru kopē un plaši izplata interneta lietotāji, veidojot arī variācijas par to pašu tēmu
- kartes mērogs attiecība starp attālumu uz Zemes un attālumu starp tiem pašiem punktiem kartē.
- mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi.
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- disģēnisks Attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
- homozoisks Attiecīgs uz tās pašas sugas dzīvnieku.
- terminu atbilstība attieksme starp dažādu valodu terminiem, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu.
- seksisms Attieksme, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam; uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; dzimumdiskriminācija.
- pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu), lai viņam veidotos noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- denomināls atvasinājums atvasinājums no lietvārda, īpašības vārda vai skaitļa vārda.
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- rezonatoratvere Atvere mūzikas instrumenta korpusā, lai uzlabotu tā akustiskās īpašības.
- servisa lietotājs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa entītiju kopums, kas izmanto vienu un to pašu servisa piekļuves punktu slāņa servisa saņemšanai.
- reasamblēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vairākus protokola datu blokus vienā šī paša slāņa datu blokā.
- uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām.
- sablokošana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas vairākus aplūkojmā slāņa servisa datu blokus apvieno vienā šī paša slāņa protokola datu blokā.
- atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.).
- novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
- autoplastika Audu transplantācija vienā un tai pašā organismā.
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības).
- autofāgija Audzēja šūnu noārdīšanās makrofāgu vai paša audzēja citu šūnu ietekmē.
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
- brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus.
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
- specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem.
- pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība.
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte.
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
- raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām.
- nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
- remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- pēcaugs Augs, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
- priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
- augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām.
- milons Augsnes fumigants ar insekticīdām, nematocīdām un herbicīdām īpašībām.
- trapekss Augsnes fumigants ar nematocīdām, insekticīdām, fungicīdām un herbicīdām īpašībām.
- augsnes analīze augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām.
- valoda Logo augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas viegli lietojama un īpaši piemērota programmēšanas mācīšanai bērniem.
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras.
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
- vīriešu mirstības pārsvars augstāka mirstība vīriešiem, salīdzinot ar mirstību sievietēm vienā un tanī pašā vecumā.
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- difernciālrēķini Augstākās matemātikas nozare, kas pētī atvasinājumu un diferenciāļu īpašības un to izlietojumu.
- spīļkāji Augstāko vēžu kārta; visbiežāk dzīvo pašraktās ejās jūrās un okeānos.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- beguma Augstdzimušu indiešu sieviešu (musulmaņu) uzruna, īpaši attiecībā uz firstu mātēm vai atraitnēm.
- magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
- Damaskas tērauds augstvērtīgs tērauds, uz kura virsmas redzams īpašs raksts.
- cervikookcipitālā neiralģija augšējo kakla nervu neiralģija, īpaši mugurējā daļā.
- efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
- poguļa Augu auglis, īpaši arī linu auglis.
- heliotropisms Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
- saulgrozība Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
- ģeotropisms Augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku.
- pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi.
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- pašizsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās; pašapsēja.
- pašapsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās; pašizsēja.
- pašauglība Augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas.
- edifikatori Augu sugas, kuras raksturo fitocenozes pamatīpašības.
- homotallisms Augu sugu īpašība, kad katram indivīdam veidojas kā vīrišķās, tā sievišķās gametas.
- animalizācija Augu šķiedru apstrāde, tām piešķirot dzīvnieku šķiedru īpašības.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
- seraļs Austrumnieku pils ar harēmu (dažkārt tā nepareizi dēvē arī pašu harēmu vien).
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni.
- efors Austrumu baznīcā - lajs, kas ir atbildīgs par klostera īpašumu.
- koinobijs Austrumu baznīcā klosteris, kur mūki bez pašu īpašuma dzīvo kopā.
- serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms.
- motokārs Autokārs - nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies.
- pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai; pašpadevējs.
- pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai; pašpadevis.
- pašnoskaņošanās Automātiskas adaptīvas sistēmas īpašība, kas nodrošina pielāgošanos vajadzīgajam darba režīmam.
- sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu.
- daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka.
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
- gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma).
- autostailings Automobiļa individualizēšana, to pārveidojot, nodrošinot ar papildaprīkojumu, īpašu krāsojumu u. tml.; tūnings.
- šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- radioautogrāfija Autoradiogrāfija - metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju.
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm).
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai.
- ekspluatācijas dzīvotspēja aviokonstrukciju īpašība – gaisakuģa drošums visos apstākļos, kad notiek daļēja vai pilnīga spēka elementu sagrūšana.
- svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības.
- pirmsrediģēšana Avotteksta sagatavošana (vienkāršošana) tulkošanai, īpaši mašīntulkošanai.
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai.
- šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām.
- hrizotils Azbesta paveids ar ļoti labām tehnikā izmantojamām īpašībām.
- azeri Azerbaidžāņu pašnosaukums.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
- lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu).
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam).
- rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
- izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
- jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja.
- bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
- ponkāt Baidot, dzenot (zivis), sist (pa ūdeni) ar īpašu zvejas palīgrīku (ponku).
- siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā.
- baidzi Baji - tautas pašnosaukums.
- baiho Baji - tautas pašnosaukums.
- dabalināt Balināt (ko), līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības.
- bruņčballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota).
- kaktballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota).
- brička Balle lauku mājās (īpaši neorganizēta, nesagatvota); iedzeršana.
- balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
- balss lokanība balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
- greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm.
- bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas.
- Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā.
- balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
- oderēt Baļķus vedot, vadīt pakaļējās ragavas ar īpašu koku palīdzību.
- baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
- avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus.
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
- transnacionālās bankas banku monopoli, kam ir izvērsta īpašuma un līdzdalības sistēma ārvalstīs.
- sēbaptisti Baptistu sekta 17. gadsimtenī, tie kristīja paši sevi.
- tumšais Barbemins, nātrija etiminālsāls, kā ietekmē cilvēks zaudē paškontroli.
- barbiturāti Barbitūrskābes sāļi, īpaša heterociklisku savienojumu grupa; lieto par miega, pretkrampju un narkozes līdzekļiem.
- zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300).
- lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
- baronlielkungs Barons, muižas īpašnieks.
- lielskungs Barons; muižas īpašnieks; lielkungs.
- euskaldunaki Basku tautas pašnosaukums.
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda.
- briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- autokefālija Baznīcas patstāvība, organizatoriska neatkarība no citām tās pašas konfesijas baznīcām.
- baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
- benzoterapija Benzoātu lietošana terapijā, it īpaši nātrija benzoāta injekcijas vēnā plaušu abscesa gadījumos.
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana.
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- piena māsa bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
- paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns.
- tēvspalviņa Bērns, kurš pēc rakstura īpašībām ir ļoti līdzīgs tēvam.
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
- tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
- negribot Bez paša gribas, vēlēšanās.
- varkāties Bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud.
- tāpatēm Bez sevišķa nodoma, nolūka; bez īpašas vajadzības.
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
- bezdarbis Bezdarbnieks; cilvēks, kam (pašlaik) nav darba.
- māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns.
- monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
- bezkunga Bezīpašnieka.
- bezsaimnieka Bezīpašnieka.
- ledains bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
- starpbanku norēķinu sistēma bezskaidrās naudas līdzekļu pārvedumu sistēma, kurā piedalās bankas, lai veiktu norēķinus bankas pašas vai tās klientu vārdā.
- automobilis Bezsliežu pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas, izmantojot tajā uzstādīto enerģijas avotu.
- robokārs Bezsliežu programmējami automātiski pašgājēji ratiņi kravu piegādāšanai elastīgu ražošanas sistēmu darba vietās.
- Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda.
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
- privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- muncis Bieza pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
- muncis Bieza, pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
- trest Bieži atkārtoties, runāt to pašu.
- Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes.
- Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
- karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē.
- Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu.
- idempotence Bināras algebras operācijas "o" īpašība "a o a = a" (katram elementam a).
- komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības.
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
- idorgāns Bioloģijā struktūras vienība, kas sastāv no divām vai vairākām šūnām, bet kurai nav individuālu īpašību.
- ktetoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī organisma iegūtās īpašības.
- kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu.
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
- kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā.
- karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
- dējele Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks.
- dējols Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks.
- bites kāpt bitēm medu no auļiem vai pulceņiem izņemt ar īpašu kokā kāpjamu aprīkojumu dzeini.
- kadra beigu ierobežotājs bitu virkne vai īpašs signāls, kas norāda kadra pārraides beigas.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- finete Blēžu žargonā apslēpta kabata, īpaši apzīmētu spēļu kāršu uzglabāšanai.
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
- blokbasters Blokbāsters - grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā.
- sankuri Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, pašnosaukums - zara.
- zara Bobo tautas sankuri cilts pašnosaukums Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
- body Body bike - vingrinājumu sistēmam kurā tiek izmantots īpašs stacionārais divritenis; spinnings.
- borniks Bodnieks - veikala īpašnieks, kas pats arī pārdod preces.
- kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes.
- ksenijas Botānikā tādi krustojumi, kas parādās jau krustošanai ņemtā mātes auga paša sēklās vai augļos.
- buihadi Botlihi - tautības pašnosaukums.
- brāleste Brālība, biedrība, organizācija (it īpaši reliģiska rakstura); kongregācija, ordenis katoļu baznīcā.
- pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu.
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm.
- lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē.
- degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna; pensnejs.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- brīvais Brīvās svārstības - svārstības, kas notiek sistēmā, kura nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai; pašsvārstibas.
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda.
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs.
- brīvteritorija Brīvosta - īpaši izdalīta teritorija, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa.
- samarieši Brīvprātīga organizācija, kas palīdz tiem, kas nonākuši izmisumā vai grib izdarīt pašnāvību.
- KASKO Brīvprātīgā transportlīdzekļu apdrošināšana, kas sedz nelaimes gadījumā vai avārijā radušos zaudējumus, arī gadījumā, ja polises īpašnieks ir avārijas izraisītājs.
- tabakas darva brīvs dūmu kondensāts, kam piemīt elpošanas ceļu kairinošas, vēzi izraisošas u. c. kaitīgas īpašības.
- ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta.
- pogaiņi brunči ar pogām un īpašā rakstā austi.
- pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process.
- tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām.
- mačoisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačisms.
- mačisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačoisms.
- morita Budisma iespaidota pašaktualizācijas teorija.
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
- Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma.
- vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas.
- paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas.
- skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
- meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
- pamatbudžets Budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.
- speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.
- iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi.
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas.
- pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt.
- pasvītrošana Burtu, vārdu un rindu uzsvēršana ar dažādu līniju palīdzību, it īpaši sludinājumu salikumos.
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja).
- piedarēt Būt (kāda) īpašumā.
- piederēt Būt (kāda) īpašumam.
- atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem).
- slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
- saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
- pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- turēt dūšu būt drošam, pašpaļāvīgam.
- celt degunu augstu būt iedomīgam, augstprātīgam, pārāk lepnam, pašpārliecinātam.
- dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
- (pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- atrasties kāda rokās būt kāda rīcībā, īpašumā, arī varā.
- turēties Būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
- nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu.
- sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.); pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām.
- sēdēt kaulos (arī asinīs) būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
- pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
- pasvītrot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
- paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
- izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
- sakāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- (sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
- atdzīvināt Būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.).
- veidot Būt par cēloni, ka rodas (īpašības, uzskati, attieksme).
- darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība, izjūta); izraisīt.
- apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slava u. tml.).
- norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
- iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
- slavēties Būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- baidēties Būt tādam, ka (kā iedarbībā) nemainās, saglabā vēlamās īpašības.
- izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
- mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības; tikt magnetizētam.
- tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē), [kļūt]{s:1693}, [tapt]{s:1694}.
- tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
- pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
- piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
- raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- skaidrot Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
- varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
- reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
- dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
- dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
- identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam; tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
- sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
- kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2).
- specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
- atribūts Būtiska, nepieciešama (substances) īpašība.
- kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums; galvenais, svarīgākais.
- substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums; arī viela, materiāls.
- kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
- dekastylos Būve, īpaši antīkais templis, ar 10 kolonnām galvenā skatā.
- dodekastīls Būve, īpaši antīkais templis, ar 12 kolonnām galvenā skatā.
- būvkungs Būves īpašnieks, atsevišķa persona vai kolektīvs, par kura līdzekļiem ceļ būvi.
- zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas).
- korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
- pulieris Būvuzņēmēja palīgs un vietnieks kā pašos būvdarbos, tā arī ar tiem saistītos uzmērījumos un norēķinos.
- sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā.
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
- metalēnestrils C18H22O3, sintētisks nesteroidāls estrogēnu grupas preparāts; lietošanas indikācijas tādas pašas kā estrogēnam.
- sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus.
- laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai.
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
- lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām.
- proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
- takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas.
- parahidroksibenzoskābe C6H4OHCOOH, salicilskābes izomērs; tās esteriem ir antiseptiskas īpašības, un tos lieto medicīnas preparātu konservēšanai.
- pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai.
- apanāžas zemes cara ģimenes locekļu īpašumi Krievijā 18. gs. b. - 20. gs. sākumā.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids.
- cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi.
- kostogēns Cēlies no ribām, īpaši no ribu kaulu smadzenēm.
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
- celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
- pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- pienūzis Celtne, arī īpaša telpa, kur dzesē un uzglabā pienu.
- jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
- melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu.
- kopgabals Ceļa posms, kas jāuztur vairāku saimniecību īpašniekiem.
- turpatpakaļceļojums Ceļojums, kura laikā tiek apmeklēta tikai viena tūrisma vieta (galamērķis) un kurš beidzas tajā pašā vietā, kur sācies.
- slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
- apkārtceļš Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu.
- dūšināt Censties iedvest drosmi, pašapziņu.
- sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
- cenu kalkulācija pēc pilnas pašizmaksas cenu kalkulācijas metode, kur cenu veidošanā pamatojas uz produkcijas pilno pašizmaksu; cenu kalkulē, pieskaitot produkcijas vienības pilnai pašizmaksai vēlamo peļņas apjomu.
- cenzitārijs Cenzīvas (mantojamas zemes) īpašnieks Francijā 12.-18. gs.
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
- sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- metilēteris CH3OCH3, dimetilēteris, bezkrāsaina gāze ar anestēziskām īpašībām.
- asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai.
- izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai.
- viskoelastība Cieto vielu spēja sevī apvienot elastības un viskozitātes īpašības.
- akmeņains Ciets, nelokāms (par rakstura īpašībām, psihisko stāvokli), arī stīvs; [akmenisks]{s:1535}.
- akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem.
- metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli.
- supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai.
- kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
- introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē.
- cilvēkfaktors Cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros.
- vokācija Cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam.
- eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir.
- veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- seksuālā vardarbība cilvēka iesaistīšana seksuālā darbībā pret viņa paša gribu.
- ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
- jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi; emocijas.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- antropopātisms Cilvēka psihes īpašību piedēvēšana reālās un izdomātās pasaules priekšmetiem un parādībām.
- sirds cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
- individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
- seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
- akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts.
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
- raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
- apgrēcināšana Cilvēka tiekšanās uz ļaunu, ko ierosina ārēji apstākļi un viņa paša grēks.
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
- ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm.
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
- ginta Cilvēki, kam ir kāds kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģencis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģente Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģentis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģinta Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģinte Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģints Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
- asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
- dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli.
- asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- pievilcības atlīdzināšanas teorija cilvēkiem pievilcīgāki liekas tie, kuriem viņi paši patīk.
- vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
- harismātisks līderis cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.).
- dižsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs.
- cēlsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām.
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3).
- lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
- personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
- suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
- rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
- pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
- antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
- klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs.
- klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
- kursabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā kursā; kursa biedrs.
- dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
- īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
- radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
- sineastisks Cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem.
- pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
- stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
- cietpaurains Cilvēks, kam ir šādas īpašības.
- dzimtīpašnieks Cilvēks, kam pieder dzimtīpašums.
- pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums (līdz 10 ha).
- privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums.
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
- čamma Cilvēks, kas daudz un neestētiski, bez īpašas izvēles ēd.
- ļāļa Cilvēks, kas dzied vai runā bez īpaša satura.
- autodidakts Cilvēks, kas ieguvis zināšanas pašmācības ceļā.
- novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
- vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
- izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- baideklis Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
- baidekls Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
- pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
- žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- bāška Cilvēks, kas nobāž savas lietas, tā ka vēlāk pašam grūti atrast.
- flagelants Cilvēks, kas nodarbojas ar paššaustīšanos kā seksuālu kairinājumu.
- polītikāns Cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā.
- rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- prostitūta Cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks.
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- antilopa Cilvēks, kas visur meklē sev izdevību, pašlabuma meklētājs.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām; arī necilvēks.
- mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja.
- miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
- miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
- multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
- robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš.
- atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
- dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- roka Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
- tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
- etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija).
- lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
- politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību.
- puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes.
- izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu.
- homonoms Citam līdzīgs uzbūves un funkcijas ziņā; pakļauts vienam un tam pašam likumam.
- radiotraucēšana Citas radiostacijas signālu izplatīšana tajā pašā frekvenču diapazonā.
- izocitolizīns Citolizīns, kas šķīdina citu tās pašas sugas dzīvnieku šūnas.
- izocitotoksīns Citotoksīns, kas ir toksisks tās pašas sugas dzīvnieku homologām šūnām.
- ietvertā novērošana citu dalībnieku novērošana, pašam piedaloties procesā.
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
- lietojums civiltiesībās, lietas derīgo īpašību izmantošana, tās patērēšana, ienākumu un augļu gūšana
- PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā.
- nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
- meisteris Cunftīgs amata pratējs, kas šo pakāpi bija ieguvis pēc īpaša pārbaudījuma; to skaits vienā pilsētā katrā amatā bija ierobežots, lai novērstu konkurenci.
- gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības.
- šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts.
- leģētie čuguni čuguni, kas satur leģējošos elementus, kuri izmaina galvenokārt čuguna fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
- Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē.
- augsnes zinātne dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus.
- aromterapija Dabīga ādas kopšanas metode ar īpašu eļlu ekstraktu palīdzību.
- grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
- antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos.
- denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
- sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram.
- spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu.
- iegūšana dabūšana savā īpašumā, rīcībā, lietošanā
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
- ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus.
- maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis.
- maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums.
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
- kooperatīvā apstrāde dalītās datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas ļauj diviem vai vairākiem datoriem (piemēram, lieldatoram un personālajam datoram) vienlaicīgi izpildīt to pašu programmu vai darbu, izmantojot vienus un tos pašus datus.
- sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- homotips Daļa, kas ir apgriezti simetriska tai pašai ķermeņa daļai, piem., plauksta.
- disnomija Daļēja nomināla afāzija; nespēja pareizi izrunāt īpašvārdus.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
- identiskas daļiņas daļiņas, kuru fizikālās īpašības ir vienādas, tām ir vienāds lādiņš, masa, spins, un citi kvantu skaitļi; šādas daļiņas kvantu mehānikā tiek uzskatītas par neatšķiramām.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
- daļskaitļa saīsināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja dalīšana ar vienu un to pašu skaitli.
- daļskaitļa paplašināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
- komplēts Dāmu apģērbs, kura svārki un jaka vai mētelis pagatavoti no tās pašas drānas.
- dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota.
- peru piens darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni; peru pieniņš.
- paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas.
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
- obligātā veselības pārbaude darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- kolēģis Darbabiedrs, tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
- zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam.
- apgrūtināt Darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu.
- triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
- starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
- bojāšana Darbība, kas mantu pilnīgi vai pa daļai iznīcina un sabojā un rada īpašniekam zaudējumu.
- terminu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai vienu un to pašu jēdzienu visos līmeņos - atsevišķā nozarē, saskarnozarē, vispārtehniskā un visas valodas līmenī - izteiktu ar vienu un to pašu terminu.
- vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
- reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.
- realizācija darbība, process --> realizēt (2); (kā) nodošana cita rīcībā, īpašumā, saņemot pretī naudu vai ekvivalentu preci.
- specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
- nozieguma sastāvs darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu.
- divdabis Darbības vārda forma, kurai ir darbības vārda un adjektīva vai apstākļa vārda īpašības.
- ģerundīvs darbības vārda infinīta forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību.
- verbāladjektīvs Darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību.
- kaitējoša seksuālā uzvedība darbības, kas neatbilst normālai seksualitātes attīstībai noteiktā bērna vecumposmā un nodara kaitējumu pašam bērnam vai citiem.
- noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- ABC Darbību izmaksu kalkulācijas metode (angļu "activity based costing") pašizmaksas aprēķinos.
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
- slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
- džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks.
- pašdarbība Darbošanās ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
- uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2).
- ergāzija Darbs; katrs aktivitātes veids, īpaši garīgās.
- apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai.
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām.
- inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
- intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
- ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot.
- lokodarījumi Darījumi preču biržā, kuru priekšmets atrodas tai pašā vietā; kases darījumi.
- uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma.
- fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
- kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
- dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
- rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- jaundarvinisms Darvinisma virziens, kas dabīgo izlasi atzina par vienīgo attīstības faktoru un noliedza iegūto īpašību iedzimtību.
- marinēšana Dārzeņu un augļu konservēšana, kas pamatojas uz etiķskābes īpašību kavēt mikroorganismu attīstību.
- acojamais nazis dārznieka nazis, kas īpaši piemērots acošanai, potēšanai ar zariņu.
- rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
- personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām.
- magnētoptiskais disks datora atmiņas ierīce, kas apvieno optiskā un magnētiskā diska īpašības.
- magnetooptiskais disks datora atmiņas ierīce, kas apvieno optiskā un magnētiskā diska īpašības.
- lietojums datora izmantojums īpašiem nolūkiem, piem., algu sarakstu sastādīšanai, inventāra uzskaitei, aviobiļešu rezervēšanai u. c. vajadzībām
- lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu.
- atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
- vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošanā ar dažādām datu kopām tiek veikta viena un tā pati operācija, piemēram, masīvu procesors, kur viens dators vai procesors tiek izmantots vadībai, bet pārējie izpilda vienu un to pašu instrukciju.
- hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā.
- liellopa pase datorizēti aizpildīta veidlapa, kurā norāda dzīvnieka dzimšanas datumu, piešķirto identitātes numuru, izcelšanās datus un dzīvnieka īpašnieku.
- datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības.
- tīkla dators dators ar minimālu atmiņas apjomu un mazjaudīgu procesoru, kas speciāli projektēts izmantošanai datoru tīklos, īpaši internetā.
- klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana).
- sekotājdators Dators, kas izpilda tās pašas operācijas, ko veic vedējdators, un nekavējoši pārņem programmas izpildi vedējdatora atteices vai bojājuma gadījumā.
- cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido.
- uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām.
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
- tīkla caurspīdīgums datoru tīkla operētājsistēmas vai citu programmu īpašība, kas nodrošina lietotāja piekļuvi attāliem resursiem tā, ka lietotājs netiek informēts par to, vai izmantoti attāli vai lokāli resursi.
- pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori.
- izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras.
- profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas.
- mandāts datoru tīklos - uzrādāma pilnvara, kas izmantojama kā tīkla resursa identifikators un kura apstiprina tās īpašnieka tiesības uz piekļuvi šim resursam.
- augšupsaderīgs datoru un programmatūras īpašība, kas norāda, ka dators var izpildīt visas iepriekšējā modeļa funkcijas un ka programmatūrā ietvertas iepriekšējo šīs programmatūras versiju iespējas.
- arhitektūra datu apstrādes iekārtas struktūras un īpašību raksturojums no procesu norises un vadības viedokļa.
- caurspīdīgums datu apstrādes sistēmās - ierīču, funkciju vai programmu īpašība strādāt tā, ka to klātbūtni nejūt lietotājs.
- loģiskā projektēšana datu apstrādes sistēmas vai kādas tās sastāvdaļas loģiskās struktūras projektēšana, neizvirzot īpašas prasības projektējamās sistēmas realizācijai aparatūrā.
- pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators).
- datu struktūra datu elementu savstarpējās fiziskās un loģiskās attiecības, kas izveidotas, lai veiktu īpašas datu apstrādes funkcijas.
- divvirzienu plūsma datu kustība, kas notiek pa vienu un to pašu kanālu abos virzienos.
- saistīts saraksts datu saraksts, kurā elementu secība uzdota ar norādēm, kas ieslēgtas pašos saraksta elementos.
- piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
- žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
- žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
- kladzēt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- ķelsāt Daudz un bez izvēles ēst (īpaši biezputru).
- pēķot daudz un ilgi (līdz apnikumam) vienu un to pašu runāt.
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
- maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības.
- zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs.
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
- ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus).
- ciklisks process daudzkārtēja viena un tā paša algoritma vai programmas posma atkārtošana.
- polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus.
- daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija.
- polichords Daudzstīdzis - īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
- polihords Daudzstīdzis, īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
- aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu.
- šķiperis daudzu valstu upju, transporta u. c. flotēs - nepašgājēja kuģa kapteinis; liellaivas vadītājs.
- polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam.
- Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā.
- misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm.
- supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds.
- tirdzniecības centrs dažāda veida pašapkalpošanās veikalu grupa, kas darbojas vienotā kompleksā.
- heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām.
- puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
- principes Dažās augu sistēmās tā sauktas palmas kā īpaša augu rinda.
- promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu.
- ratifikācija dažās valstīs (piemēram, ASV) - īpaša konstitucionālo labojumu apstiprināšanas kārtība.
- interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem.
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
- patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas.
- patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne.
- bronza dažu apbalvojumu (īpaši sportā) trešās kategorijas apzīmējums.
- magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā.
- pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa.
- preterits Dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks.
- dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
- maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
- imunitāte Dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī).
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
- reotakse Dažu organismu īpašība kustēties šķidruma plūsmai pretējā virzienā.
- minerālterapija dažu slimību ārstēšana, izmantojot dārgakmeņu vai pusdārgakmeņu īpašības.
- dihromatisms dažu šķīdumu īpašība krasi mainīt savu krāsu, ja tiek mainīta to koncentrācija.
- enantiomērisms Dažu vielu īpašība pastāvēt labā un kreisā antipoda formās. Labā modifikācija, tās forma un struktūra ir it kā kreisās modifikācijas.
- birotācija Dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju.
- amfoteritāte Dažu vielu spēja atkarībā no apstākļiem uzrādīt vai nu skābju, vai bāziskas īpašības.
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
- pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs.
- puskomēta Debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs.
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3.
- nepretrunīgums Deduktīvas teorijas (un tās aksiomu sistēmas) īpašība, kas nepieļauj šajā teorijā loģisku pretrunas pastāvēšanu.
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos.
- elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam.
- ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
- Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna.
- galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
- spundētais dēlis dēlis, kas tiek savienots kopā ar otru tāda paša biezuma dēli, izmantojot rievu tā sānos.
- ķinguls Dēlītis ar īpašnieka vārdu, ko piestiprina maisam vai piena kannai.
- pašķīsteņš Dem. --> pašķīsts (l).
- pašpārītis Dem. --> pašpāris.
- sociāli ekonomiskā demogrāfija demogrāfijas zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju demogrāfisko (matrimoniālo, reproduktīvo, vitālo jeb pašsaglabāšanās un migratīvo) uzvedību un paaudžu nomaiņas procesu, kā arī ekonomisko un demogrāfisko procesu mijiedarbību.
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
- kopdepozīts Depozīta veids, kura deponenti kļuva par līdzīpašniekiem savās kvotatīvās daļās.
- magnētiskā separācija derīgo izrakteņu bagātināšanas paņēmiens, kas pamatojas uz sadalāmā maisījuma komponentu magnētisko īpašību atšķirībām.
- tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
- nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā).
- protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- elektriskā stiprība dielektriska materiāla vai vides spēja nevadīt elektrisko strāvu; atkarīga no materiāla īpašībām.
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
- para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe.
- Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
- gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām.
- antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām.
- harisma Dieva dota žēlastība, īpaša labvēlība - īpašs talants
- Providentia specialis Dieva gādība īpaši par cilvēkiem.
- Revelatio specialis Dieva īpaša atklāsme konkrētam cilvēkam konkrētā laikā un vietā.
- asēitāte Dieva īpašība, nebūt atkarīgam ne no kāda ārpus viņa stāvoša cēloņa un mērķa.
- deifikācija Dieva īpašību ieraudzīšana kādā parādībā, dievināšana.
- dievains Dievišķs, īpašs, izcili labs; dievbijīgs.
- pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas).
- diplomātiskais personāls diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- dirvinieks Dirvas īpašnieks vai apstrādātājs.
- aliterācija Disfāzijas veids, kurā slimnieks lieto vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu līdzskani.
- grafu teorija diskrētās matemātikas nozare, kas pētī grafu kombinatoriskās un topoloģiskās īpašības.
- dispašants Dispašers.
- geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem.
- dubultdurvis Divas durvis, (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
- folio Divas kontu grāmatas lappuses (kreisā un labā) ar vienu un to pašu kārtas numuru.
- lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips.
- deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis.
- meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos.
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
- autokarpija Divdzimumu zieda pašapputekšņošanās un apaugļošanās.
- krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars.
- trešais Ņūtona likums divi ķermeņi viens uz otru iedarbojas ar spēkiem, kuri vērsti pa vienu un to pašu taisni un kuru moduļi ir vienādi, bet virzieni - pretēji.
- dubultlogi Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
- spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim.
- dubultšāviens Divi šāvieni viens pēc otra no viena un tā paša stobra.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi.
- apakšburtene Divkāršās burtenes apašējā daļa.
- reduplicēts īpašvārds divkāršots īpašvārds - īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms.
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā).
- duplicisms Divpusības teorija, mācība par īstenības divām fundamentālām īpašībām.
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu.
- distributīvā īpašība divu bināru operāciju ° un * īpašība (a°b)\*c=(a\*c)°(b\*c) visiem a, b, c (° ir distributīva pret \*); piemēram, skaitļu reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu.
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai.
- sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz.
- antifoni Divu koru vienas un tās pašas melodijas pārmaiņus dziedājumi.
- konfrontēšana Divu personu vienlaicīga pratināšana par vieniem un tiem pašiem apstākļiem krimināllietā vai civillietā, ja šo personu iepriekšējās liecībās ir būtiskas pretrunas.
- homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus.
- neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju.
- komplementaritāte Divu vai vairāku gēnu kopdarbība, kas dod tādu organisma īpašību, kādu nevar dot neviens no gēniem atsevišķi.
- transitivitāte Divu vai vairāku objektu attieksmju, īpašību saistība ar kādu citu objektu.
- superfekundācija Divu vai vairāku olšūnu apaugļošanās vienā un tai pašā ovulācijas periodā atsevišķu dzimumaktu laikā.
- ciešas attiecības divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla; kontroles veidā - ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām.
- unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
- koda jaukšana divu vai vairāku valodu izmantošana vienā mutvārdu saziņas aktā viena un tā paša runātāja tekstā, runātājam neapzinoties pāreju no vienas valodas uz otru.
- reālapvienība Divu vai vairāku valstu apvienība (ūnija) ar kopīgu valdnieku un kopīgu iekārtu (institūcijām), bet tajā pašā laikā paturot autonomiju.
- piekļāvums Divu valodas vienību (parasti vārdu) saistījums bez īpašiem formāliem saistījuma rādītājiem.
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
- koku gāžamā dakša divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
- dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai.
- dīzeļdzinējs Dīzeļmotors - iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi; dīzelis (1).
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
- dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai.
- izgriezt un ielīmēt dokumenta rediģēšanas paņēmiens, kas dod iespēju kādu iezīmētu dokumenta daļu (piemēram, tekstu, grafiku) izgriezt un ievietot kādā šī paša vai cita dokumenta noteiktā vietā.
- izgriezt Dokumenta vai tā daļas pārvietošana starpliktuvē, lai to varētu izmantot šī paša dokumenta rediģēšanas vai sagatavošanas procesā.
- ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts.
- patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta.
- ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā.
- privatizācijas sertifikātu grāmatiņa dokuments, kuru banka ir izsniegusi sertifikātu īpašniekam un kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem.
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta.
- iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
- habits Drānas, tērps (it īpaši baznīcas amatpersonas tērps).
- uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
- baznīcas padome draudzes vai baznīcas kopīpašuma valde.
- digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
- liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
- varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs.
- identitatīvā drošības politika drošības noteikumi, kas pamatojas uz datoru tīkla lietotāju, lietotāju grupu vai to pilnvaroto pārstāvju, kā arī izmantojamo datoru tīkla resursu identificējošām īpašībām vai atribūtiem.
- trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs.
- dublis Dubls - vairākkārtīgs (viena, un tā paša kinofilmas kadra) uzņēmums.
- duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības.
- patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni: šāda slēdzene.
- tautogramma Dzejolis, kurā visi vārdi vai rindas sākas ar vienu un to pašu burtu.
- nankings Dzeltens ķīniešu kokvilnas audekls, nosaukts pēc tā paša vārda pilsētas.
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- sideropēnija Dzelzs trūkums, īpaši asinīs (eritrocītos).
- ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības.
- feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības.
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības.
- pļumpīzeris Dzēriens (parasti pašgatavots).
- kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
- pārdzert Dzert vēlreiz (to pašu atlikušo dzērienu, tai pašā ēdienreizē).
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji).
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
- bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
- pazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu) dziļi aizvainot (kāda) cieņu (pašcieņu).
- es analīze dzīļu psiholoģijā izmantota terapija, kas vērsta uz klienta pašizziņu.
- izdzimt Dzimstot mantot (senču īpašības).
- dzimtīpašniece Dzimtīpašnieks.
- dzimtmājas Dzimtīpašumā iepirkta zemnieku saimniecība.
- dzimtsīpašums Dzimtīpašums.
- allods Dzimtmuiža ar pilnīga īpašuma tiesībām.
- mīslis Dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāni.
- mīzlis Dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāni.
- bane Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice.
- banīca Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice.
- banīte Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice.
- banītis Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice.
- dzirnavniece Dzirnavnieka sieva; dzirnavu īpašniece.
- vējmelderis Dzirnavnieks vējdzirnavās; vējdzirnavu īpašnieks.
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu.
- dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks.
- šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība).
- kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību.
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
- botiki Dzīviem organismiem piemītošas funkcijas un īpašības vai uz tām attiecīgo zināšanu kopums.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- biolokācija Dzīvnieka spēja noteikt kāda objekta vai sevis paša stāvokli telpā.
- rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordists (2).
- rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordnieks.
- orda Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju; kopiena (2).
- kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
- gredzenošana Dzīvnieku iezīmēšana ar īpašiem gredzeniem migrācijas ceļu, izplatības, skaita dinamikas un populāciju struktūras pētīšanai.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
- zoolatrija Dzīvnieku pielūgšana, reliģisks dzīvnieku kults, kas bija plaši izplatīts senos laikos, it īpaši Ēģiptē un Indijā.
- peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
- idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; genotips.
- namīpašnieks Dzīvojamās mājas īpašnieks.
- DzĪK Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs.
- DzĪS Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība.
- mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
- uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
- ēst žēlastības maizi dzīvot, eksistēt, saņemot no kāda pašus nepieciešamākos uzturlīdzekļus (parasti pazemojošā veidā).
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- džidžits Džiudžitss - japāņu pašaizsargāšanās māksla un cīņas veids.
- Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā.
- garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml).
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- diētiskā ēdnīca ēdnīca personām, kam nepieciešams īpašs ārstu noteikts uzturs.
- Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē.
- Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
- autohemaglutinācija Eirocītu aglutinācija hemaglutinīna ietekmē, kas radies paša organismā.
- Interprise Eiropas Savienības programma uzņēmējdarbības vides un uzņēmumu attīstības veicināšanai, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.
- sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
- kriohidrāts Eitektisks maisījums, īpaši tāds, kurā ietilpst ūdens.
- matricanalīze Ekonomikas objektu īpašību pētīšanas metode, izmantojot matricu teorijas likumus.
- naudas metāliskā teorija ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
- tirgus ekonomika ekonomiskā sistēma, ko raksturo privātīpašums, brīva uzņēmējdarbība, konkurence un cenu sistēma.
- triptihekrāns Ekrāns, kas sastāv no trim atsevišķām daļām, uz centrālā ekrāna demonstrē galveno epizodi, uz malējiem tai pašā laikā - to papildinātājas epizodes.
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
- mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
- superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
- žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā.
- ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- Hizbolla Ekstrēmistisks šiītu musulmaņu grupējums, īpaši Libānā.
- protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis.
- elastoplasti Elastīgas plastmasas, kam paaugstinātā temperatūrā piemīt termoplastu tecētspēja, bet normālā temperatūrā - gumijai līdzīgas īpašības.
- kolektīvās kristāliskā režģa svārstības elastiski viļņi ar diskrētu frekvenču spektru; to īpašības var aprakstīt kā kvazidaliņas ar atbilstošiem enerģijas kvantiem – fononiem.
- norīts Elekrtrotehnikā apzīmējums īpašai izolācijas masai, ko lieto kā veidojamo masu.
- pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
- pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
- reostatu bremzes elektriskās bremzes, kas darbojas ar dīzeļlokomotīvju vai gāzturbīnu lokomotīvju elektromotoru izstrādāto enerģiju, kura tiek absorbēta īpašos reostatos.
- gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi.
- multipols Elektrisko lādiņu sistēma, kam piemīt simetrijas īpašības.
- mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts.
- mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana.
- elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības.
- publiskais tirgotājs elektroenerģijas tirgotājs, kuram Elektroenerģijas tirgus likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas speciālas prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai.
- tiešā līnija elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums.
- siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
- taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm).
- pusvadītājmateriāli Elektrotehniskie materiāli, kam piemīt pusvadītāju īpašības.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi.
- daļiņu difrakcija elementārdaļiņu (elektronu, neitronu u. c.) difrakcija un izkliede kristālos, kā arī molekulāros šķidrumos un gāzēs, ko nosaka šo mikrodaļiņu viļņu īpašības.
- leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas.
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- speciālā industriālā eļļa eļļa, ko lieto iekārtām, kas darbojas īpašos apstākļos (pazeminātā vai paaugstinātā temperatūrā).
- segemalja Emaljas slānis, ko uzklāj uz pamatemaljas, veidojot izstrādājuma fizikālās īpašības un dekoratīvo izskatu.
- embolektomija Embola operatīva izņemšana; tiešā e., ko veic, atverot asinsvadu un izņemot embolu; netiešā e., ko veic ar instrumentu vai īpašu katetru, kurš ievadīts asinsvadā pa iegriezumu asinsvada sienā.
- homoģenēze Embrionālās attīstības process, kurā auglis atkārto tās pašas pārvērtības, kādas bijušas vecākiem.
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
- bulīmija Emocionāli traucējumi, kur slimīgām ēdelības lēkmēm seko depresija, pašizraisīta vemšana, badošanās.
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
- novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
- reālleksikons Enciklopēdiska vārdnīca bez īpašvārdiem un biogrāfijām.
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
- kuražīgs Enerģisks, uzņēmīgs, neatlaidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- epitalaksija Epitēlijšūnu lobīšanās, īpaši zarnu iekšējā slānī.
- izohemaglutinācija Eritrocītu aglutinācija, tiem pievienojot tās pašas sugas cita indivīda asinis.
- autohemolīze Eritrocītu hemolīze organisma paša seruma ietekmē.
- izohemolīze Eritrocītu līze, ievadot tās pašas sugas cita indivīda serumu.
- erzja Erzji - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
- inuīti Eskimosi, eskimosu pašnosaukums.
- pārēst Ēst vēlreiz (tai pašā ēdienreizē, arī to pašu atlikušo ēdienu).
- egoicisms Ētikas mācība, ka mēs meklējam tikai savu apgaismoto pašlabumu un ka visas mūsu vēlmes attiecas uz mums pašiem.
- konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas.
- olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.).
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- autoetnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) pašnosaukums.
- reevakuācija Evakuēto iedzīvotāju, uzņēmumu, iestāžu, īpašuma atvešana atpakaļ sākotnējā atrašanās vietā.
- garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
- apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
- Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
- Sudrabezers Ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers.
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
- kultūrezers Ezers, kurā zivis īpaši audzē, kopj.
- asteja Ezoterismā - "trešā atturēšanās", kura aicina cilvēku nezagt un neiekārot cita īpašumu arī domās.
- adžapa Ezoterismā - īpaša mantra.
- tjāga Ezoterismā absolūta atteikšanās no īpašuma un no tā, ko var dēvēt par sociālo aktivitāti; tas, kurš atteicies no sava īpašuma un kļuvis par vientuļnieku.
- nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss.
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
- kumbhaka Ezoterismā īpašs elpošanas veids ar elpas aizturi starp ieelpu un izelpu.
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
- ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā.
- gurubhāginī Ezoterismā sievietes, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja.
- guna ezoterismā viena no trīs īpašībām, kas piemīt katram cilvēkam - kūtrums, paviršība un prieks.
- gurubhai Ezoterismā vīriešu kārtas skolnieki, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja.
- fabrikants Fabrikas īpašnieks.
- rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu.
- skaidrojums fakti, atzinumi, kas konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- disfēmisms Familiārs, vulgārs vārds vai vārdu savienojums, ar ko apzināti aizstāj stilistiski un emocionāli neitrālu tās pašas reālijas apzīmējumu.
- flagelants Fanātiski ticīgs askēts (13.-15. gs. Rietumeiropā), kas aicināja uz paššaustīšanos, lai "kristīšanā ar asinīm" izpirktu grēkus.
- farizejisms farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums; liekulība; svētulība.
- fasciektomija Fascijas izgriešana, īpaši strēmeļu izgriešana no platās fascijas laterālās daļas plastiskajā ķirurģijā.
- fašists fašistiska režīma (it īpaši nacistiskās Vācijas) armijas karavīrs.
- esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
- fazendeiro Fazendas īpašnieks.
- kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas.
- Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.).
- džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes.
- ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs.
- muižniecība Feodālās sabiedrības kārta; feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
- senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāliem vai pilsētām; senjorijas īpašnieks.
- lēņa grāmata feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
- muižas tiesa feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam.
- domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
- iedalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās sadaloties Kijevas Krievzemei, un vēlāk, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm.
- Dalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm.
- dehidrāzes Fermenti, kas oksidējamai organiskai vielai atšķeļ ūdeņradi un nodod to skābeklim vai īpašām vielām - ūdeņraža akceptoriem.
- fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
- arhīva kadri filmā iekļautas epizodes, kas nav uzņemtas īpaši šās filmas vajadzībām, bet iegūtas no kinoarhīva vai citas speciālas glabātavas.
- sīkvels filma vai literārs darbs, kurš tapis kā autonoms sižetisks turpinājums kādam citam autonomam darbam un kurā darbojas vieni un tie paši galvenie tēli; turpinājums.
- eksportkopija Filmas kopija, kas īpaši sagatavota (ar dublāžu vai subtitriem) demonstrēšanai ārpus valsts, kurā tā uzņemta.
- ieskaņošana Filmas skaniskā satura ierakstīšana pēc filmas uzņemšanas īpašā ieraksta studijā.
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- ekseģēti Filologi, kas skaidro literārus tekstus (it īpaši antīkos sacerējumus).
- sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml vienību.
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
- atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību.
- antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
- pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas.
- dotācija no izlīdzināšanas fonda finansu piešķīrums pašvaldībai no izlīdzināšanas fonda.
- Kroņa palāta finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (cariskajā Krievijā līdz 1917.gadam)
- kamerālvalde Finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai Krievijā 1775.-1917.; kroņa palāta.
- finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
- pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem.
- atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_.
- dominante Fitocenozē pārsvarā esošās augu sugas, kas nosaka fitocenozes pamatīpašības.
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- kristallfizika Fizikālā kristalogrāfija, kas apskata kristālu formas, struktūru un fizikālo īpašību savstarpējo sakarību.
- relativitātes teorija fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- molekulārā akustika fizikālās akustikas nozare, kas ar akustiskām metodēm pētī vielas uzbūvi un īpašības.
- ķīmiskā termodinamika fizikālās ķīmijas nozare, kas ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus (vielu uzbūvi un īpašības, ķīmiskās reakcijas, fāžu pārejas u. c.) pētī no termodinamikas likumsakarību viedokļa.
- magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
- magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām.
- ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
- modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem).
- izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē.
- anizotropija Fizikālo īpašību nevienādums dažādos virzienos.
- izotopiskais efekts fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- elastības modulis fizikāls lielums, kas raksturo dažādu materiālu elastiskās īpašības.
- efektīvā masa fizikāls lielums, kas raksturo kvazidaļiņu dinamiskās īpašības (mērī masas vienībās).
- elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss (S).
- stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām.
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
- cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
- kristālfizika Fizikas nozare, kas pētī kristālu īpašības.
- molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura.
- magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
- termodinamika Fizikas nozare, kas pētī sistēmu stāvokli un īpašības dažādos siltuma procesos.
- akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz.
- siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā.
- dūša Fiziskā pašsajūta.
- ķīlas devējs fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.; ieķīlātājs.
- apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi.
- cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo.
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime).
- būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums).
- īpašnieks Fiziska vai juridiska persona, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
- zemes iznomātājs fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesības iznomāt savā īpašumā vai lietojumā esošo zemi citām fiziskām un juridiskām personām.
- kapitālieguldītājs Fiziska vai juridiska persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmumā, iegūstot īpašuma tiesības.
- nomnieks Fiziska vai juridiska persona, kas iegūst nomā īpašumu par noteiktu atlīdzību.
- obligacionārs Fiziska vai juridiska persona, kas noteiktā kārtībā ir iegādājusies obligācijas; obligācijas īpašnieks (turētājs).
- ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- bīstamās iekārtas valdītājs fiziskā vai juridiskā persona, kura ir bīstamās iekārtas īpašnieks vai turētājs.
- statūtsabiedrības dalībnieks fiziska vai juridiska persona, kura kā līdzīpašniece ieguldījusi savu kapitāla daļu statūtsabiedrībā tās dibināšanas vai darbības laikā.
- atkritumu radītājs fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura veic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un īpašības.
- kuģa īpašnieks fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir kuģis vai kurai ir īpašuma tiesības uz kuģi, t. i. valdījuma, lietošanas un rīcības tiesības.
- grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta.
- fifiografija Fiziskās ģeografijas nozare, mācība par zemes virsas fiziskām īpašībām un tās ģeoloģisko uzbūvi.
- būvniecības dalībnieki fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā.
- smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums; arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
- gruntsgabals Fizisks telpas objekts, ekonomiski vērtīgs resurss, nekustamā īpašuma tiesību objekts.
- fluīda kondicionēšana fluīda īpašību pielāgošana tehniskajām vai higiēniskajām prasībām – nevēlamo piemaisījumu atdalīšana, vēlamās temperatūras uzturēšana u. c.; kondicionē hidroiekārtā lietojamo eļļu un dažādiem nolūkiem lietojamo gaisu.
- iekšledāja fluvioglaciālie nogulumi fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās gan pašā ledājā, tā plaisās, caurkusumos un virsas iedobēs.
- burvju paklājs folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
- aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai.
- minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, bet pārējiem segmentiem sakrīt arī to secība.
- praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
- nullforma Formālas izpausmes trūkums kādai vārdformai, kas veic noteiktu sintaktisku funkciju un konstatējama pretstatā formāli izteiktiem tās pašas paradigmas elementiem.
- interlingva Formalizēta starpvaloda mašīntulkošanā, kas īpaši nepieciešama, ja sistēmai jānodrošina tulkojumi no/uz vairākām valodām.
- baterijas tornis fortifikācijas būve; lielgabalu uzstādīšanai īpaši izbūvēts tornis mūra piļu stūros, bastionu sistēmas priekštecis.
- trihlormetafoss-3 Fosfororganisks preparāts, insekticīds un akaricīds, ar pieskares, kuņģa un elpošanas indes īpašībām.
- spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm.
- radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
- paparazzi Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu); paparaci.
- paparaci Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības, lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu).
- ģenerālpadome Francijā departamenta pašvaldības institūcija.
- Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības.
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- Marianna Francijas, īpaši Francijas Republikas, simbols - jauna sieviete ar frīģiešu kapuci.
- nepāra funkcija funkcija ar īpašību f(–x)=–f(x) visiem x.
- pāra funkcija funkcija ar īpašību f(–x)=f(x) visiem x.
- kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā.
- rekursija Funkciju, procedūru vai procesu aprakstīšanas veids, kuru izmantojot, šīs funkcijas, procedūras vai procesi tiek izteikti paši ar sevi.
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- dzīvot savā maizē gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda).
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti.
- zonde gaisa balons ar īpašu aparatūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos.
- aeroloģiskā zondēšana gaisa īpašību un dažu atmosfēras procesu noteikšana ar aerostatiem, raķetēm vai akustiskām un elektroniskām distances metodēm.
- higrogrāfs Gaisa mitruma pašrakstītājs nepārtrauktai relatīvā gaisa mitruma reģistrēšanai.
- krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām.
- Zemes atmosfēra gaisa slānis ap zemeslodi (gāzu maisījums - apm. 78% slāpekļa, 21% skābekļa, 0,9% argona, 0,03% ogļskābās gāzes) vairāku simtu km biezumā, kura īpašības (blīvums, sastāvs, gāzu jonizācijas pakāpe, temperatūra u. c.) stipri mainās atkarībā no augstuma.
- relatīvais gaisa mitrums gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
- aerofors Gaisa tvertne ūdenslīdēju un glābšanas aparātos; arī īpašs ventilators.
- advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu.
- tiešais reiss gaisakuģa lidojuma veids, kad visu reisu no izlidošanas punkta līdz galapunktam caur jebkuriem starppunktiem norāda ar vienu un to pašu nosacīto apzīmējumu.
- rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā.
- pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements; vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
- fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
- clairette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns.
- clarette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns.
- samākslota zirga gaita gaita, kas zirgam īpaši iemācāma; to izmanto cirka un specializētos iejādes demonstrējumos.
- galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās.
- mājsaimniecības lietotājs galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām.
- galerists galerijas īpašnieks; uzņēmējs, kas nodarbojas ar mākslas darbu eksponēšanu un pārdošanu galerijā (6).
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
- kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti.
- karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces.
- noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam); nobeigums (4).
- nobeigums Gals, parasti ar īpašu elementu, veidojumu.
- pamatīpašība Galvenā, nozīmīgākā īpašība.
- virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks.
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem.
- Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
- noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
- kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
- raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība.
- būtība Galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā.
- iekšējais apmetums galvenokārt kaļķa apmetums ar skaņas un siltumizolācijas un dekoratīvām īpašībām.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audz;etiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- skārninieks Gaļas veikala īpašnieks.
- iereizā Gandrīz tajā pašā laikā.
- pareizā Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
- pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
- kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
- ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
- lellā Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lello Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lellū Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lelō Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lēlo Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- jušana Garastāvoklis, pašsajūta.
- redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
- būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
- saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
- sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- sīva garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai).
- dārgzāle Garšviela, īpaši augu vai to daļu veidā.
- tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos.
- knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi; ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
- gavelēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids.
- gavenēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids.
- reālā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības (atšķirībā no ideālās gāzes) ir atkarīgas no molekulu mijiedarbības.
- deģenerētā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības būtiski nosaka kvantu fizikas īpatnības.
- ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
- gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības.
- gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam.
- otrā apdedzināšana glazūras uzkausēšana, izstrādājuma īpašību veidošana.
- starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
- visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur; parasti; arī īpaši.
- vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
- trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
- kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām; arī tikumīgs.
- kadru buferis grafikas adaptera atmiņa, kurā tiek uzglabāta displeja ekrānā neattēlotā informācija, bet uzglabātos kadrus, izmantojot īpašas ierīces, var pārveidot un vizualizēt.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.).
- county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV.
- poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
- lappāris Grāmatas divas pretējās lappuses, īpaši grāmatvedības grāmatās.
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris.
- ekslibris Grāmatas īpašumzīme; grāmatzīme (1).
- mēra attieksme gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu.
- finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
- žurnālorderu grāmatvedība grāmatvedība, kuru, izmantojot saimniecisko operāciju reģistrāciju, veic īpašos hronoloģiskas un sistemātiskas uzskaites reģistros - žurnālorderos.
- foliēšana Grāmatvedības grāmatu divu pretējo lappušu numurēšana ar vienu un to pašu numuru.
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
- divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu.
- sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
- lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
- vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
- blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters.
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
- propilajs Grieķiem priekšnams, īpaši svētnīcās.
- Manto grieķu mitoloģijā - aklā Tēbu pareģa Teiresija meita, viņa pavadone, kas Teiresijam paziņoja par dažādām zīmēm; arī viņai pašai piemita pareģes spējas.
- Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi.
- Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību.
- hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs.
- Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls.
- Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri.
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
- Erimants grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Arkādijā.
- Nīls grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Ēģiptē, Okeāna un Tētijas dēls.
- Āsops grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs, , kuram bija 12 dēli un 2 meitas - pilsētu un salu eponīmi.
- Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs.
- Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
- Pleistens grieķu mitoloģijā - viens no Pelopa dzimtas pārstāvjiem, dažādos avotos minēts vai nu kā Atreja dēls, vai arī kā paša Pelopa dēls.
- hellēņi grieķu pašnosaukums, tiek lietots arī mūsdienās
- mikrosekcija Griezums ar mikromanipulatoru īpaši plāna histoloģiskā parauga iegūšanai.
- amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
- lielgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir lieli zemes īpašumi.
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi.
- sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
- lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
- grunts uzlabošana grunts materiāla fizikālo īpašību uzlabošana, pievienojot citus materiālus, arī saistvielas, kas tomēr būtiski nepalielina tā mehāniskās īpašības.
- grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību.
- fundus Gruntsgabals kā dzimtsīpašums senā Romā, sākotnēji 2 jūgeru (ap 0,5 ha) lielumā.
- suga Grupa, kurā ietilpst cilvēki ar līdzīgām īpašībām.
- pašvaldību grupa grupa, kurā ietilpst pašvaldības ar vienādām funkcijām un līdzīgām šo funkciju izpildes izmaksām.
- veselības grupa grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu.
- flagkapteinis Grupveida burājuma vecākais, jahtām ejot uz vienu un to pašu vietu.
- kartveli Gruzīni (tautas pašnosaukums).
- kartveļi Gruzīni (tautas pašnosaukums).
- gubens Gubenis - īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- gudriņš Gudrinieks; pašlabuma meklētājs.
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
- iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
- uzlielīties Gūt panākumus pašslavinoties.
- mirkt Gūt vēlamās īpašības, piesūcoties ar šķidrumu.
- japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso.
- kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei.
- testers Ģenētikā - populācija (līnija), ko lieto citas populācijas (līnijas) īpašību pārbaudei.
- imunoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī antigēno īpašību un citu ar organisma imūnajām reakcijām saistītu pazīmju iedzimtību.
- ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
- dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
- iedzimšana Ģenētiski determinēto organisma un šūnu pazīmju un īpašību pārnešana vairošanas procesā uz nākamo paaudzi.
- konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā.
- pielikuma ģenitīvs ģenitīvs (parasti īpašvārda ģenitīvs), kas paskaidro tuvāk citu lietvārdu, konkretizējot to pēc ģeogrāfiskā novietojuma vai radniecības.
- petrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī iežu fizikālās īpašības, to pārmaiņu un atšķirību cēloņus un likumsakarības.
- hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
- okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
- saberšanās Ģeoloģijā, iežu atlūzu smalcināšanās to pārvietošanās gaitā ūdens vai gaisa vidē, bet īpaši glaciālā transporta apstākļos.
- afīnā ģeometrija ģeometrija, kas aplūko tās figūru īpašības, kuras paliek nemainīgas (invariantas) pret afīnām transformācijām.
- projektīvā ģeometrija ģeometrija, kurā aplūko figūru īpašības, kas ir invariantas pret projicēšanu, kā arī kolineācijas (projektīvās transformācijas).
- planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
- diferenciālģeometrija Ģeometrijas nozare, kurā pēta līkņu un virsmu lokālās īpašības ar diferenciālrēķinu metodēm, izmantojot koordinātas.
- Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
- Sigmunds Ģermāņu mitoloģijā - varonis, dieva Odina pēcnācējs, kurš kļuva par Odina dāvāta zobena īpašnieku.
- Mežonīgās medības ģermāņu ticējums, ka ziemas vētru laikā, it īpaši pirms gadu mijas, pa debesjumu brāžas ļauno garu un spoku pulki, kurus pavada gaudojoši un kaucoši dzinējsuņi.
- Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
- metiljodīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaku, piemīt narkotiskas īpašības, izmanto organiskā sintēzē metilēšanai.
- harikiri Harakiri - pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci.
- nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām.
- ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
- zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass.
- idioizolizīns Hemolizīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas indivīdu šūnām.
- profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli.
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss.
- hidronimizēšanās Hidronīma veidošanās no cita veida īpašvārda vai no sugasvārda.
- cilvēcisko vajadzību piramīda hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, kuras pamatnē ir fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības; Maslova piramīda.
- mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- Surabhi Hindu mitoloģijā - dievišķā govs, kas izpilda jebkuru sava īpašnieka vēlēšanos.
- džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Džagannātha hindu mitoloģijā - īpaša Višnu-Krišnas forma, ko sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju.
- Sugrīva Hindu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kuram troni atņēma viņa paša brālis, bet atguva to ar Rāmas palīdzību un vēlāk palīdzēja Rāmam uzveikt dēmonisko valdnieku Rāvanu.
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
- sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā.
- Rāmakrišna Hinduistu brahmanis (1834.-1886. g.), kurš mācīja, ka visas reliģijas ir ceļi, kas ved uz vienu un to pašu mērķi; lika pamatus hinduisma universālismam.
- oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
- metagalaktika Hipotētiska samērā autonoma gigantiska kosmiskā sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
- kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons.
- tīrās līnijas homozigotiska pašapputes auga genotipiski vienveidīgo pēcnācēju kopas.
- Sjangana Honkonga, Ķīnas īpašs administratīvais reģions.
- HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents.
- pašlaiks Hronometra laiks tādā atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu hronometru.
- atgriezenisks process idealizēts teorētisks termodinamisks process, kurā sistēma var nonākt no beigu stāvokļa sākumstāvoklī, atgriežoties pa to pašu ceļu kā tiešajā procesā, tikai ejot pretējā virzienā.
- pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- autemēzija Idiopātiska vemšana; vemšana pēc paša gribas (dažās psihiskās slimībās).
- plantāciju meži ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes.
- iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
- bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
- kurļaks Iebūvietis, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
- meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
- iedaliena Iedalītais īpašums; iedalītā daļa.
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
- uzspiest kauna zīmi iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības.
- lepns Iedomīgs, augstprātīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- liels savā ādā iedomīgs, pašpārliecināts.
- uzcirtīgs Iedomīgs, pašpārliecināts.
- uztaisīt dūšu iedzert (alkoholisku dzērienu) ar ieganstu uzlabot omu, vairot drosmi un pašpaļāvību.
- ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai.
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
- porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos.
- asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
- pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā.
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- perioiki Iedzīvotāju kārta senajā Spartā, kam nebij pilsoņu tiesību, bet kas tomēr bij brīvi ļaudis un varēja iegūt arī zemes īpašumus.
- demogrāfiskā analīze iedzīvotāju kustības, īpaši dzimstības, mirstības, migrācijas procesu un to komponentu izpētes, novērtējuma un interpretācijas metožu lietošana.
- iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu.
- kopīgo ieguldījumu fonds ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība.
- pelviotomija Iegurņa kaulu, īpaši kaunuma kaula, pārgriešana dzemdību atvieglināšanai šaura iegurņa gadījumā.
- iegāde Iegūšana savā īpašumā; iegādāšana, iegādāšanās; darbība --> iegādāt (1), iegādāties (1).
- samesties Iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā u. tml.
- pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpašības).
- adoptēt Iegūt potcelma īpašības.
- iegādāties Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot.
- dabūt savās rokās iegūt savā īpašumā, rīcībā.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.).
- akvizīcija Ieguvums; īpašuma tiesību iegūšana.
- lokšņu iespiedmašīna iekārta iespiešanai kas apdrukā materiālu loksnēs, izmantojot pašpielicēju.
- dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
- stends iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam.
- mikrofotoskops Iekārta, īpaša veida palielināmais stikls, diapozitīvu lasīšanai.
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
- dīzelis Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi; dīzeļmotors.
- dīzeļmotors Iekšdedzes virzuļmotors ar pašaizdedzi; dīzelis (1).
- tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi.
- būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
- reentrants modulis ielādes modulis, kura vienu un to pašu eksemplāru datora pamatatmiņā var vienlaicīgi izmantot vairākas programmas.
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
- fundēts ienākums ienākums, ko iegūst no stabiliem avotiem, t. i., no zemes un cita nekustama īpašuma.
- ekstrapolēšana Ienākumu pašreizējās vērtības pielīdzināšana ar faktiskās procentu likmes palīdzību nākotnes ienākumu vērtībai.
- nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana.
- pašcena Iepirkuma cena; pašizmaksa.
- morēnieplaka Ieplaka, kas radusies seno un tagadējo ledāju eksarācijas un akumulācijas, bet it īpaši glacitektoniskos procesos.
- ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni.
- analītiskie grāmatvedības ieraksti ieraksti, kas atspoguļo atsevišķu uzņēmuma īpašuma objektu vai to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumu izmaiņu detalizētu uzskaiti.
- eksportēt Ierakstīt datus datnē, izmantojot kādu īpašu formātu.
- apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
- satikšanās Ierašanās vienā vietā, vienā un tajā pašā laikā, sastopoties (par diviem vai vairākiem).
- skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
- kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
- sensitometrs Ierīce fotomateriāla fotogrāfisko īpašību mērīšanai.
- iztecēšanas viskozimetrs ierīce keramiskās lejamās masas (šlikera) iztecēšanas laika noteikšanai, lai kontrolētu masas reoloģiskās īpašības.
- lāzerlokators ierīce objekta atrašanās vietas vai tā īpašibu noteikšanai no attāluma.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- āmurs Ierīce trieciena izdarīšanai (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.); arī trokšņa signāla radīšanai (īpaši ūtrupē).
- kanālu koncentrators ierīce, kas apvieno vairāku datu pārraides kanālu ietilpību un ļauj pārraidīt to pašu datu plūsmu pa mazāku kanālu skaitu.
- divievades adapters ierīce, kas ļauj pieslēgt divas ārējās iekārtas vienai pieslēgvietai, piemēram, tā ļauj diviem lietotājiem ar dažādām pelēm strādāt ar vienu un to pašu datoru.
- bortslēgs Ierīce, kas nodrošina transportlīdzekļa kravas platformas bortu pret pašatvēršanos.
- rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālam pierakstam uz pašrakstītāja lentas.
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
- nekustama īpašuma aprobežojumi ierobežojumi, kas attiecas uz īpašuma atsavināšanu vai uz tā lietošanu.
- rezervācija ierobežota kādas valsts teritorija, kurā aborigēniem ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība.
- rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība.
- niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
- ieroča remonts ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām.
- realizēšana ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā.
- pašierosme Ierosme, ko kāds izraisa pats savām darbībām; arī pašiniciatīva.
- ieķepāt Ierušināt (sēklu) ar kapli vai īpašām ecēšām - ķepaini.
- atsākt Iesākt (atkal, no jauna to pašu).
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
- sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
- merkurogrāfija Iespiedums ar īpašām krāsām no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu.
- budžetiestāde Iestāde, kas pilda sociālas, sadzīves, kultūras, izglītības vai citas ar ražošanu nesaistītas funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
- korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas.
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
- reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
- Sausnējas pagasta teritorija ietver visu pirmskara tāda paša noaukuma pagasta teritoriju, kā arī visu bijušā Liepkalnes pagasta teritoriju un nelielu daļu no bijušā Ogres (Vecogres) un Vestienas pagasta.
- ģeometriskās transformācijas ievadattēla pārveidošana izvadattēlā, veicot izmaiņas ievadattēla ģeometriskajās īpašībās.
- iesākt Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu.
- iesākt Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.).
- gāzes gangrēna ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
- pagasta vietnieki ievēlēta pagasta pašpārvaldes institūcija.
- vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības).
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
- dēmonisms iezīmes, īpašības, kas piemīt dēmonam.
- attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju.
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju.
- atskaldnība Iežu īpašība skaldīties gabalos.
- kolektorīpašības iežu kolektorīpašības.
- Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
- pekstiņi Ikdienā nepieļaujama, bet svētkos vai īpašās situācijās piekopta ačgārna darbošanās.
- paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
- heteropolisaharīds Ikviena polisaharīda molekula, kas sastāv no diviem vai vairākiem dažādiem monosaharīdu atlikumiem; tā īpašības un funkcijas atkarīgas no sastāva.
- rentgena fizikālais ekvivalents ikviena starojuma (alfa, beta, gamma starojuma u. c.) doza, kas izraisa tādu pašu jonu pāru skaitu, kā 1 rentgenu liela rentgenstaru doza.
- rentgena bioloģiskais ekvivalents ikviena starojuma (alfa, beta, gamma starojuma, neitronu u. c.) doza, kas rada tādu pašu bioloģisko efektu, kā 1 rentgenu liela rentgenstaru doza.
- baktēriju polisaharīds ikviens baktēriju sintezēts polisaharīds; šīm vielām ir nozīme imunoloģijā, jo tām piemīt antigēnu īpašības.
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū.
- neirotoksīns Ikviens no toksīniem, kas izraisa nervaudu destrukciju, īpaši eksotoksīni.
- gadus Ilgāks laika posms, kam raksturīgs kas īpašs.
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- atnasāt Ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus).
- atsanasāties Ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus).
- sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- atgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- izgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
- tūzerēties Ilgi un grūti kaut ko risināt (īpaši par savu tualeti).
- saskoloties Ilgi un ne īpaši sekmīgi mācīties skolā.
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
- sanācija ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
- pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga.
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
- nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
- piekladzināt (pilnas) ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- piekladzināt pilnas ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- deldēšana Ilgtermiņa parādu vai pašu kapitālu pakāpeniska atmaksa vai līdzekļu krāšana vienreizējai atmaksai.
- teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums.
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
- seroloģija imunoloģijas nozare, kas pētī serumu imunobioloģiskās īpašības.
- penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
- muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos.
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus.
- čapakuri Indiāņu cilšu grupa (mori, matavi, vaņami u. c.), dzīvo Gvapores baseinā (Bolīvijā un Brazīlijā), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
- sapari Indiāņu cilšu grupa (sapari jeb kuraraji, andoji, roamaini, aviširi u. c.), dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, valoda veido īpašu saimi, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
- čoni Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi (ļauno garu kults), šamanisms.
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
- katukini Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā, valoda veido īpašu saimi.
- koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- gvaikuri Indiāņu nomadi Dienvidamerikā Čako stepes ziemeļu daļā ap Paragvajas upi, valoda veido īpašu saimi, vietējie cilšu ticējumi ar kristiānisma piejaukumu.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- āšrams Indiešu kopiena, kuras locekļi dzīvo vienkāršības, disciplīnas un pašatsacīšanās garā, pašaizliedzīgi kalpodami sabiedrībai.
- prithivi Indiešu mitoloģijā - zemes dievība, kas radusies, mitoloģizējot un piešķirot personiskas īpašības zemei.
- toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības.
- adire indigo batikošanas ("nosien un krāso") nosaukums Rietumāfrikā, īpaši Nigērijas un Beninas jorubu kultūrā.
- svarādžs Indijas nacionālās neatkarības kustības politisks lozungs un prasība Indijai piešķirt pašpārvaldes tiesības 20. gs. 1. pusē.
- svaradžisti Indijas nacionālistu partija, kas prasīja Indijas pašpārvaldi (svaradžu) Britu impērijas ietvaros; svaradžistu partija faktiski beidza pastāvēt 1930. g.
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (angļu valodā "Andaman and Nicobar Islands"), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu.
- sociālā iekļaušanās indivīda aktīva, paša iniciēta rīcība, lai iekļautos sabiedrībā.
- pašrefleksija indivīda apzināts sevis izzināšanas un pārraudzīšanas process, vienlaikus pašam esot gan novērotājam, gan tam, kuru novēro.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām; katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
- homeotoksīns Indivīda producētais toksīns, kas ir toksisks citiem tās pašas sugas pārstāvjiem.
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
- dispozicionālā atribūcija indivīda rīcības cēloņa skaidrojums, pamatojoties uz viņa individualitātei raksturīgām īpašībām.
- dzīvotspēja indivīda vai iedzīvotāju kopuma pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- diheterozigots Indivīds, kam piemīt divas heterozigotiskas īpašības.
- aizkaitināmība Individuāla īpašība - neadekvāti asa, negatīva reakcija uz noteiktu sociālo ietekmi.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- Papua Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua"), atrodas Jaungvinejas salas rietumu daļā, administratīvais centrs - Džajapura, platība - 421981 kvadrātkilometrs, 1994500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
- henrijs Induktivitātes un mijinduktivitātes mērvienība, H; vadītāja induktivitāte ir 1 H, ja strāvas stiprumu tajā mainot par 1 A sekundē, inducējas 1 V liels pašindukcijas EDS.
- pedomorfisms Infantilu īpašību saglabāšanās pieaugušā organismā.
- heteroinfekcija Infekcija no ārienes, pretstatā infekcijai ar paša mikrobiem.
- iekšējā infekcija infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem.
- norāde Informācijas avots (par faktu, priekšmetu), arī (kā) pazīme (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- zemes administrēšana informācijas par zemes īpašumu valdījumu, vērtību un izmantošanau iegūšanas, uzturēšanas un izplatīšanas process.
- Petri tīkls informācijas plūsmu abstrakts modelis datu apstrādes sistēmu statisko un dinamisko īpašību pētīšanai, kas dod iespēju aprakstīt paralēlus procesus.
- kiberdrošība informācijas tehnoloģiju sistēmu īpašība, kam jānodrošina to uzticamība, pieejamība un integritāte, arī darbs ar tām; arī informācijas drošība.
- vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- atribūts Informatīvs elements, kas apzīmē kādu īpašību.
- termomaskēšanās Infrasarkanā maskēšanās: objektu (mērķu) slēpšana no pretinieka termoizlūkošanas un pretdarbība iznīcināšanai ar šāviņiem, kas aprīkoti ar termiskās pašvades uzgaļiem.
- pašiniciatīva Iniciatīva, ko kāds izraisa pats savām darbībām; arī pašierosme.
- antreprenierisms Iniciējoša ekonomiskā darbība, kas tiek īstenota par paša vai aizņemtiem līdzekļiem uz savu risku un atbildību, tās galvenais mērķis ir peļņas gūšana un sava biznesa attīstīšana.
- konsultatīvā padome institūcija, kas saskaņo pašvaldību vai pašvaldību un valsts iestāžu darbību attiecīgajā rajonā vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā.
- makroinstrukcija Instrukcija pirmvalodā, kas jāaizvieto ar iepriekš definētu šīs pašas valodas instrukciju secību.
- makrokomanda Instrukcija pirmvalodā, kas jāaizvieto ar iepriekš definētu šīs pašas valodas instrukciju secību.
- programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
- čakona Instrumentāls skaņdarbs, kas radies no senas spāņu dejas ar tādu pašu nosaukumu.
- autofundoskops Instruments paša acs dibena apskatīšanai.
- instrumentu saimes instrumentu sadalījums pēc skaņas radīšanas principa: pašskaņi, stīgskaņi, plēvskaņi un gaisskaņi.
- ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu.
- CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā.
- spadauc interjekcija ātras kustības, īpaši lēciena, aprakstīšanai.
- virtuālais serveris internetā - serveris, kas novietots kādā attālā globālā tīmekļa vietā un ko vairāku citu tīmekļa vietu īpašnieki var izmantot un pārvaldīt tā, it kā strādātu ar šo serveri monopolrežīmā.
- datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes.
- prīma intervāls starp divām vienas un tās pašas pakāpes skaņām.
- daļēji standartizētā intervija intervijas veids, kurā jautājumi ir noteikti daļēji; parasti tiek noteikti pamatjautājumi, bet papildjautājumu veidošana in izvirzīšana paliek paša intervētāja ziņā.
- teliolimfocīts Intraepiteliāls limfocīts, ko atrod epitēlijā, īpaši tievajā zarnā.
- inventarizācija inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga saraksta sastādīšana.
- gruntsmācība Inženierģeoloģijas nozare par grunšu sastāvu, uzbūvi un īpašībām.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
- čīkstāda Īpaša āda, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu.
- spēļu vadības adapters īpaša adaptera karte ar pieslēgvietu kursorsviras vai spēļvadnes pievienošanai datoram, lai to varētu izmantot datorspēlēm.
- teritorija īpaša administratīvā vienība dažās koloniālās pārvaldes sistēmās.
- bioloģiskie cimdi īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības.
- saundtreks īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš; soundtreks.
- skaņceliņš Īpašā albumā izdots filmas skaņu ieraksts.
- kurpniecība Īpaša amatniecības nozare, kas pagatavo apavus.
- iesalocīties Īpašā apstrādē kļūt lokanam (par kokmateriālu).
- saspriegot Īpašā apstrādē, parasti ievērojami, palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
- mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
- penitenciārijs Īpaša ASV cietumu sistēma, kur spaidu darbi apvienoti ar lūgšanām un dievkalpojumiem.
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
- starpatmiņa Īpaša atmiņas ierīce vai kopējās atmiņas daļa, kuru izmanto informācijas glabāšanai starp diviem datu apstrādes procesa soļiem.
- Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai.
- kolārs Īpaša balta apkaklīte mācītāja amata kreklam.
- prelatūra Īpaša baznīcas organizācijas struktūra.
- būvhipotēka Īpaša būvju amatnieku un kreditoru nodrošināšanai noderīga pagaidu hipotēka, kuru pēc būves pabeigšanas nomaina ar definitīvu hipotēku.
- polaroīds Īpaša caurspīdīga plēve, kas polarizē gaismu.
- pienamāja Īpaša celtne vai piebūve, kur dzesē un uzglabā pienu.
- pienmāja Īpaša celtne vai piebūve, kur dzesē un uzglabā pienu.
- maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
- eliņš īpaša celtne, kurā būvē, remontē, glabā kuģus, jahtas, laivas vai dirižabļus.
- kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.).
- kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus.
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
- mazgātājs īpaša dziedinātāja, kas ārstēja ar mazgāšanu
- kambars īpaša ēka sakņu glabāšanai.
- naudas tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku līdz vienam gadam.
- kapitāla tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu.
- Poseidom Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Francijas aizjūras departamentu nomaļo atrašanos okeānā.
- Poseicam Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Kanāriju salu nomaļo atrašanos okeānā.
- Poseima Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Madeiras un Azoru salu nomaļo atrašanos okeānā.
- poķis Īpaša galvas sega (cepure).
- kokteiļglāze Īpaša glāze, kas paredzēta kokteiļa dzeršanai.
- krājgrāmatiņa Īpaša grāmatiņa sīko noguldījumu iemaksu un izmaksu ierakstiem, krājkasē noguldīto līdzekļu uzskaitei.
- dienasdeķis Īpaša gultas sega, ko sedza tikai pa dienu.
- ielīme Īpaša ielīmēta lapa (grāmatā, žurnālā).
- eliņš Īpaša ierīce jahtu novietošanai remontā un ziemošanai.
- trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri.
- iedzerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļauj noķertai zivij izmukt.
- iedžerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģērkle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģerle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
- pulksteņa ķeša īpaša kabata, kur ielikt kabatas pulksteni.
- leģions Īpaša karaspēka daļa (dažu valstu armijā).
- krājkartīte Īpaša kartīte krājmarku uzlīmēšanai.
- administratīvā komisija īpaša koleģiāla administratīvās varas institūcija, kuru izveido pašvaldība uz savu pilnvaru laiku savas kompetences administratīvo pārkāpumu izskatīšanai.
- radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai.
- tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu.
- teleskopa montējums īpaša kosnstrukcija, kas nodrošina iespēju teleskopu ieregulēt virzienā uz debess objektu un sekot tā kustībai.
- seladons Īpaša Ķīnas porcelānveida keramika ar bālganu, pelēcīgi zaļganu glazūru.
- spodrgludinātava Īpaša labuma gludinātava.
- nabaglāde Īpaša lāde, kase, kur glabājas nespējnieku vajadzībām paredzētā nauda.
- štika lāpsta īpaša lāpsta grāvju rakšanai.
- diffarreatio Īpaša laulības šķiršanas forma romiešu tiesībās, kurā bij nepieciešama priestera klātbūtne.
- limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
- kursi Īpaša mācību iestāde.
- damno Īpaša maksa, ko banka no klienta iekasē (virs komisijas naudas, procentiem un pasta izdevumiem) par citpilsētu inkaso vekseļa diskontēšanu.
- nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
- fizikālais lauks īpaša matērijas forma, kuru iedomājas kā fizikālu sistēmu ar bezgalīgi daudzām brīvības pakāpēm.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- servodzinējs īpaša mazas jaudas mašīna elektrisko signālu pārveidošanai mehāniskā rotācijas kustībā.
- aviomedicīna Īpaša medicīnas nozare, kas pēta ar gaisa lidojumiem saistītas bioloģiskas un psiholoģiskas problēmas.
- pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem.
- munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
- AOC Īpaša norāde uz franču vīna pudeles (franču "Appellation d'origine controlee"), lai apzīmētu noteikta reģiona vīnu ar kontrolētu ražošanas procesa kvalitāti.
- šleperpindzele Īpaša ota (piem., svītru novilkšanai).
- nabagu lāde īpaša pagasta pašvaldības kase, kuras ienākumus (ko ieguva no dažādām soda naudām) izlietoja pagasta nespējnieku uzturēšanai.
- badapanna Īpaša panna (līdzīga vafeļu pannai) pankūku cepšanai ar maz taukvielām.
- filīdi Īpaša pareģu un dzejnieku kasta senajā Īrijā, kas nodarbojās ar sakrālu tekstu sacerēšanu un saglabāšanu.
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
- orvilki Īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dātrzos gladiolas u. c. puķu saknes.
- argamaks Īpaša persiešu un kabardiešu jājamzirgu suga ar vieglu, cēlu un ātru gaitu.
- livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem).
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
- asemblers Īpaša programma, ka datora programmu pārtulko mašīnvalodā.
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
- verbāt Īpašā Pūpolsvētdienas rituālā skart, pērt ar pūpolu zariem.
- STAR Īpaša reģionālās attīstības telekomunikāciju darbība ("special telecommunications action for regional development").
- lustrs Īpaša romiešu tautas šķīstīšanās ceremonija ar publisku (cūkas, auna un vērša) ziedojumu.
- kinofilmas cements īpaša saistviela kinolentes posmu savienošanai.
- nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
- karabīnāķis Īpaša sakabināšanas ierīce - āķis ar atsperi, kas ir momentāni iekabināms, bet atbrīvojas, atbīdot speciālu aizturi.
- sliežu enkurs īpaša skava, ar ko sliedes atspiežas pret gulšņiem, lai novērstu sliežu garenvirziena pārvietošanos vilces un bremzēšanas kustības režīmu laikā.
- izolētā sliežu salaidne īpaša sliežu saladne, kas neļauj strāvai plūst no vienas sliedes uz otru; ierīko ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa iecirkņos uz blokiecirkņu robežām.
- skrāpe Īpaša suka zirgu un liellopu spalvu tīrīšanai.
- triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
- batiks Īpašā tehnikā izkrāsots Austrumāzijas iedzimto audums.
- seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
- elaiotesejs Īpaša telpa antīkā pirtī vai ģimnāzijā, kur ķermeni ierīvēja ar eļļu.
- uguņnams Īpaša telpa ēdiena vārīšanai un uzglabāšanai siltumā.
- teļatniks Īpaša telpa govju fermā jaunpiedzimušo teļu novietošanai.
- automazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota automašīnu mazgāšanai.
- tīrītava īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts tīrīšanai, kurā veic tīrīšanu
- kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapi.
- kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
- līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
- praivesi īpaša tiesību kategorija anglo amerikānu tiesību sistēmā, kas nozīmē privātās dzīves noslēpumu, neaizskaramību, cilvēka intīmo dzīvi.
- impīčments Īpaša tiesvedības kārtība, kādā parlaments izskata lietas par augstas amatpersonas (prezidenta, ministra) noziegumiem (ASV un dažās citās valstīs).
- zīmognodeva Īpaša valsts nodeva, ko iekasē par dokumentu noformēšanu civiltiesiskos darījumos.
- damascēt Īpašā veidā apstrādāt tēraudu, izgatavojot Damaskas tēraudu.
- koverkots Īpašā veidā austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums.
- ziņojums Īpašā veidā formalizēts dokuments, ko pārraida, izmantojot elektronisko pastu.
- sekotājiekārta Īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piem., cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; servoiekārta; servomehānisms.
- servoiekārta īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piemēram, cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms.
- magnētiskā lēca īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
- Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi.
- curiae Īpaša veida pamata organizācijas, no kurām sastāvēja senā romiešu komūna.
- mariņi Īpaša veida pankūkas, kas senāk tika ceptas Jaungada naktī.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
- dredi Īpašā veidā savītas pinkas, kādas nēsā Jamaikas rastafarieši.
- krijs Īpaša veida tītavas, uz kurām uztin audekla velkiem domātos pavedienus.
- epoletes Īpaša veida uzpleči ar noapaļojumu, kas izrotāti ar bārkstīm.
- gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (5).
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens.
- ligzda Īpaša vieta olu dēšanai (mājputniem); perēklis.
- perēklis Īpaša vieta olu dēšanai (mājputniem).
- pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12.
- lūkauts Īpaša vieta uz kuģa (kā) novērošanai.
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki.
- grīdas (arī grīdu) vasks īpaša ziede grīdu kopšanai.
- Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action").
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- krājmarka Īpaša zīme, kas apliecināja nelielas summas iemaksu valsts aizņēmumam (piem., 1931. g. ceļu aizņēmumam).
- iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
- trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
- kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
- aizsargcepure Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme - apbalvojums par nopelniem vai sasniegumiem
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
- slīpne Īpaša, slīpi izbūvēta konstrukcija (kā) pārvietošanai.
- galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
- acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
- istaba Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā).
- mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija.
- gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
- precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
- čepelnieks Īpašas dakšas pannas ielikšanai krāsnī un izvilkšanai no tās.
- zašila Īpašas dakšas, ar ko satver kārti un virza paledus apakšu no viena āliņģa uz otru.
- pelavu dakšas īpašas dakšas, kuras lietoja baro pelavu atšķiršanai.
- izvērses kopne īpašas datora kopnes un protokolu kopums, kas ļauj paplašināt datora funkcijas un resursus, pievienojot tam izvērses plates un perifērijas ierīces.
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- serdenis Īpašas formas magnētiska materiāla detaļa, uz kuras novieto tinumus.
- vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
- medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
- oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam; pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
- brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
- jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
- stāstījuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
- mira Īpašas formas zīme, kas novietota zināmā attālumā astronomisko instrumentu virzienu noteikšanai.
- jahtas žurnāls īpašas formas žurnāls, kurā ieraksta visu, kas notiek uz jahtas, pat niecīgāko kursa maiņu; tas ir galvenais jahtas dokuments visās instancēs.
- zizlis Īpašas formas, samērā īss, stienis (parasti norādīšanai uz ko, arī kā simbolizēšanai).
- atbrīvotājfaktori Īpašas hipotalāma vielas, kas kontrolē hipofīzes hormonu izdalīšanos, kas regulē dzimumhormonu sekrēciju.
- kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus.
- perspektīvas kontroles fotoobjektīvs īpašas konstrukcijas fotoobjektīvs, kurā var mainīt optiskās ass stāvokli pret gaismjutīgā materiāla plakni, proti, kontrolēt perspektīvas deformāciju, kas rodas, ja uzņemamā objekta un filmas plaknes nav paralēlas.
- vaļu medību kuģis īpašas konstrukcijas kuģis, kas aprīkots ar speciālām iekārtām vaļu medībām.
- Frenela lēcas īpašas konstrukcijas lēcas, kurās liela diametra gaismas kūļa fokusēšanai izmanto interferences parādību.
- manevru lokomotīve īpašas konstrukcijas lokomotīve manevrēšanai un vagonu pārvietošanai pa stacijas sliežu ceļiem.
- enkurs īpašas konstrukcijas metāla elements dažādu konstruktīvu elementu nostiprināšanai.
- karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai).
- klosterskolas Īpašas mācību iestādes klosteros, kas sadalījās iekšējās garīdzniekiem un ārējās lajiem.
- plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti.
- pneimatiskais pasts īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
- nartas Īpašas ragavas (tundrā), kurās jūdz briežus vai suņus.
- karkļi Īpašas redeles siena vai citas lopbarības ielikšanai zirgiem vai govīm, arī labības izkratīšanai, izsijāšanai.
- grils Īpašas restes vai speciāla kamera cepšanai.
- stilistiskās figūras īpašas sintaktaktiskas konstrukcijas, ko lieto literārās izteiksmes pastiprināšanai.
- retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras.
- nagans Īpašas sistēmas revolveris.
- kristāls Īpašas šķirnes degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
- siera desa īpašas šķirnes siers, kam ir desai raksturīgā forma.
- diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- monopols Īpašas tiesības, izņēmuma tiesības ko veikt, iegūt u. tml. atšķirībā no citiem.
- katafalks Īpaši (parasti grezni) veidoti līķrati.
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- norīts Īpaši aktīva ogle, ko lieto, glicerīna, cukuru, tauku, minerāleļļu u. tml. balināšanai.
- šturme Īpaši aktīva, intensīva darbošanās.
- fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
- buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai.
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- audiovizuālā ieraksta studija īpaši aprīkota (skaņas izolēta) un kontrolēta telpa, kurā notiek skaņu filmu uzņemšana.
- banketzāle Īpaši aprīkota restorāna vai viesnīcas zāle, kuras lielums atkarīgs no banketa dalībnieku skaita.
- slaids Īpaši aprīkota snovborda trase.
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
- applēst Īpaši apstrādājot, nolobīt (graudu) ārējo apvalku.
- napa Īpaši apstrādāta aitas vai kazas āda, ko var mazgāt; izmanto mēbeļu un luksusa automobiļu apdarē.
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
- muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm.
- pausaudekls Īpaši apstrādāts caurspīdīgs audums pausu izgatavošanai.
- krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
- marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
- preference Īpaši atvieglota muitas nodeva, ko valsts noteic no citas valsts (vai valstu grupas) ievedamām atsevišķām (vai visām) precēm.
- perisperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīglim nepieciešamās barības vielas.
- endosperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
- nervaudi Īpaši audi, kas veido nervu sistēmu.
- nervi Īpaši audu šķiedru kūlīši cilvēka un dzīvnieku organismā, kas ietverti kopējā apvalkā un nodrošina kairinājuma un atbildes reakcijas pārvadi.
- celi Īpaši aužamie galdiņi.
- dižcienīgs Īpaši cienīgs, piemiņas cienīgs.
- strops Īpaši darināts bišu miteklis.
- zābaku beņķītis īpaši darināts koka rīks zābaku novilkšanai.
- kumēdiņi Īpaši demonstrēti joki, cirka numuri u. tml.
- peizaki Īpaši ebreju svārki (žakete).
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- prakse Īpaši iekārtota darba vieta (ārstam, juristam), kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību vai jurists sniedz juridiskos pakalpojumus.
- ēdamistaba Īpaši iekārtota istaba, kurā ēd.
- kuļamklons Īpaši iekārtota kuļamvieta.
- lidosta īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa.
- diedzētava Īpaši iekārtota telpa (sēklu) diedzēšanai.
- virtuve Īpaši iekārtota telpa ar plīti ēdienu gatavošanai.
- vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna.
- ēdamtelpa Īpaši iekārtota telpa, kurā ēd.
- kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei; izmanto arī lidojošos kosmodromus, kuros kosmiskais lidaparāts startē no stratosfērā lidojošas lidmašīnas.
- atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti.
- autodroms Īpaši iekārtota vieta autosacīkstēm un automobiļu izmēģināšanai.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds.
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai.
- lecambedre Īpaši iekārtota vieta, kur pēc lēciena piezemējas tāllēcējs, trīssoļlēcējs.
- sabērtuve Īpaši iekārtota vieta, telpa, kur (ko) saber.
- lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
- ēdamzāle Īpaši iekārtota zāle, kurā ēd.
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
- aerosolārijs Īpaši iekārtots laukums gaisa un saules peldēm.
- tirgus īpaši iekārtots laukums, celtne vai telpa, kur noris tirgošanās.
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze.
- kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze.
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai.
- jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
- manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus.
- zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; arī zālājs.
- pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
- tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
- uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
- rifiorimenti Īpaši izgreznojumi mūzikas gabala izpildījumā.
- izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
- izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
- izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās.
- retrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai.
- refrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai.
- spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sapinot virvju vai trošu galus.
- pakāje Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts; arī postaments.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
- acs Īpaši izveidota cilpa (nītīm, tīkliem).
- stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- pamatne Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
- ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
- jumstiņš īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam), ar rievu vienā malā un nosmailinātu otru malu.
- skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
- ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- superdators īpaši jaudīgs dators, kas izstrādāts sarežģītu aprēķinu veikšanai ar tādu ātrumu, kādu pieļauj vismodernākā tehnoloģija.
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
- brīvā perspektīva īpaši konstruēta fona dekorācija, kas pastiprina perspektīvas efektu.
- hidatodas Īpaši lapām pazīstamie atdalīšanas (sekrēcijas) orgāni ūdens atdalīšanai šķidrā, pilienu veidā (gutācija).
- konīdijnesēji Īpaši micēlija izaugumi, kuru galā veidojas konīdijas.
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
- iestāde īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas.
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- čača Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
- čākars Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
- buks Īpaši pagatavots statnis (kā atbalstīšanai).
- āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
- ortohromasija Īpaši pagatavotu fotogrāfisko plašu īpašība dot notēlojumos pareizu dzelteno, zaļo un violeto priekšmetu gaišuma pakāpi.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī, teātrī).
- Ābrahāma klēpis īpaši patīkama un droša uzturēšanās vieta.
- protonotāri Īpaši pāvesta saimes amata vīri, gk. kancelejā svarīgāko rakstu sastādītāji un svarīgāko notikumu asistenti.
- izlūkošana īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ur iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību.
- ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
- prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai.
- amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
- riti Īpaši rituāli un ceremonijas, kuriem ierādīta nozīmīga vieta dievkalpojumos vai personas dzīvē.
- desa īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens.
- strīnis Īpaši sagatavoti - sasisti māli priekš mūrēšanas.
- stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens.
- lakans Īpaši sagatavots klucis loku un slieču liekšanai.
- guļammaiss Īpaši sagatavots maiss, uz kura var gulēt.
- novelkamā bildīte īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
- dzēriens Īpaši sagatavots šķidrums dzeršanai.
- šeiks Īpaši sajaukts alkoholisks vai bezalkoholisks kokteilis.
- kukarda Īpaši sasieta lente apģērba, arī matu rotāšanai.
- dvacatka Īpaši sasiets kulstītu linu kūlis, kas sver 8 kilogrami.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- gumikopāls Īpaši sveķi, kurus lieto laku izgatavošanai.
- tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos.
- iekšējie antifoni īpaši vates, marles vai cita materiāla ieliktņi ausīs.
- šporas Īpaši veidojumi jātnieku zābaku aizmugurē.
- šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
- skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
- mīksttūba Īpaši veidota mīksta tūba.
- mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos.
- ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai.
- ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, parasti plēvspārņu) miteklis.
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai; arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
- galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam).
- sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts; lozungs (2).
- lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts.
- airis Īpaši veidots rīks airēšanai - šaurs lāpstveida priekšmets ar kātu.
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni; cilvēks šādā tērpā.
- gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā.
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
- akrobātiskais lidojums īpaši veikti gaisakuģa manevri ar ātru telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli un neparastām ātruma izmaiņām.
- smalka lieta īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets.
- vistīm Īpaši, jo vairāk; visbiežāk.
- īpat Īpaši, sevišķi.
- parvien Īpaši, sevišķi.
- īpaš Īpaši, tieši.
- usmašus Īpaši; ar īpašu nolūku.
- īpakš Īpaši.
- īpakši Īpaši.
- īpaš Īpaši.
- īpašīgi Īpaši.
- īpašu Īpaši.
- tiesībsubjektība Īpašība kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
- panhromija Īpašība krāsoties ar dažādām krāsvielām.
- heteromorfisms Īpašība kristalizēties dažādās formās.
- dismorfisms Īpašība pieņemt dažādu formu atkarībā no eksistences apstākļiem.
- lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (1).
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (2).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
- sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība.
- priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
- spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
- lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- pašība Īpašība, īpatnība, savdabība.
- pašums Īpašība, īpatnība, savdabība.
- standartīpasība Īpašība, kas atbilst standartam 1 (1); īpašība, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem.
- nesaderība īpašība, kas izpaužas detaļu un agregātu komplektēšanā: detaļu vai agregātu nespēja savstarpēji sastrādāties, tās pamatā var būt izmēru vai raksturojumu atšķirība, konstruktīvas īpatnības.
- stagnātisms Īpašība, kas izpaužas kā attīstības trūkums, stāvēšana uz vietas.
- fizikālā lieluma izmērs īpašība, kas izsaka kvantitatīvo saturu dotajā objektā atbilstoši jēdzienam fizikāls lielums.
- idealitāte Īpašība, kas izteic, ka kaut kas eksistē tikai kā prāta koncepcija, kā doma.
- fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam.
- spraudņsaderīgs Īpašība, kas piemīt iekārtām ar vienādu spraudņu konstrukciju un kas ļauj tās savstarpēji apmainīt neatkarīgi no šo iekārtu iekšējās funkcionēšanas īpatnībām.
- zvalstīgums Īpašība, kas piemīt kuģiem un izpaužas svārstībās vējā, viļņu u. c. faktoru ietekmē.
- kontaktsaderīgs Īpašība, kas piemīt mikroshēmām vai citiem elektronikas komponentiem ar vienādu kontaktkājiņu skaitu un izvietojumu un kas nodrošina iespēju tās apmainīt ar citām mikroshēmām vai komponentiem, kuru iekšējās shēmas var būt atšķirīgas, bet izpildāmās funkcijas ekvivalentas.
- gāzelīgums Īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru.
- aizsardzības- Īpašība, kas raksturīga darbībām, ko veic, lai izturētu pretinieka uzbrukumu vai atsistu to.
- salāgojamība Īpašība, kas raksturīga skaitļotāju saimei ar vienādām perifēriskajām ierīcēm un vienādu programmnodrošinājumu.
- atomitāte Īpašība, kas raksturo kolektīvi lietojamā resursa dalāmības pakāpi.
- mērīšanas precizitāte īpašība, kas raksturo mērījuma rezultāta tuvinājumu mērāmā lieluma īstajai vērtībai.
- mērījumu pareizība īpašība, kas raksturo mērījumu rezultātu sistemātiskās kļūdas tuvinājumu nullei.
- testējamība Īpašība, kas raksturo sistēmas vai tās komponenta piemērotību testēšanas procedūras izpildei.
- pazīme īpašība, parādība, priekšmets u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
- iezīme Īpašība, pazīme (cilvēka raksturā, personībā, psihē).
- atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība.
- starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
- sadalāmība Īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam.
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
- dabīte Īpašība, suga; piemēram, labdabītes tabaciņš.
- valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties; šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
- apetāls Īpašības apzīmējums ziedam, kam nav ziedlapiņu (piem., lazdas ziedam).
- nenoteiktā galotne Īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, kuru apzīmē īpašības vārds, nav pazīstams vai tekstā iepriekš nav minēts.
- noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts.
- apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības.
- ģeotelpisks Īpašības vārds, ar ko apzīmē objektu, kura atrašanās vietu nosaka, atsaucoties uz Zemes virsmas koordinātām.
- īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis.
- adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašība svārda saliktenis.
- kādības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- relatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu; attieksmes īpašības vārds.
- attieksmes īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu.
- kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes.
- kvalītatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- īp. Īpašības vārds.
- kādenis Īpašības vārds.
- aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem).
- optiskās īpašības īpašības, kas raksturo gaismas (elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonā apm. 10 nm – 1 mm, kas ietver redzamo gaismu, IS un UV starojumu) izplatīšanos un mijiedarbību ar materiālu.
- elektriskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi elektriskajā laukā (elektrovadāmība, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, elektriskā izturība).
- ķīmiskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi mijiedarbībā ar citām vielām un faktoriem.
- fizikālmehāniskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla stāvokli un izturību (blīvums, tilpummasa, cietība, stiprība).
- termiskās īpašības īpašības, kas raksturo materiālu augstā un mainīgā temperatūrā.
- specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī).
- darbība Īpašību izpausme (vielām, fizikālām vai ķīmiskām parādībām).
- programmsaderība Īpašību komplekss, kas dod iespēju izmantot dažādos datoros vienu un to pašu programmatūru.
- saderība Īpašību komplekss, kas ļauj darboties vienotā sistēmā dažādu datu apstrādes sistēmu objektiem.
- slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
- variējamība Īpašību kopums (kam), kas nodrošina iespēju (to) variēt (1).
- nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
- saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
- tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
- spēks īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
- tīras asinis īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
- samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (3).
- šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (1).
- šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (2).
- šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (3).
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
- organoleptika Īpašību noteikšana (produktiem, materiāliem u. tml.) ar maņu orgāniem.
- tautas identitāte īpašību, īpatnību kopums, ar ko konkrēta tauta atšķiras no pārējām.
- audzināšana Īpašību, jūtu izkopšana, attīstīšana.
- mantošana Īpašību, pazīmju iegūšana no priekštečiem iedzimtības ceļā.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
- saprašana īpašību, pazīmju, satura u. tml. uztveršana, izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
- dotācija Īpašiem mērķiem novēlēts pastāvīgu ienākumu kopums.
- troņa runa īpašiem notikumiem veltīta monarha runa.
- īpašnīca Īpašniece.
- VIMBO Īpašnieka ierosināts vadības veikts akciju izpirkums (angļu "vendor initiated management buy-out").
- savinieks Īpašnieks.
- pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
- apvalks Īpašs aizsargs, futrālis (tehniskām ierīcēm, darba rīkiem, instrumentiem u. tml.).
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem.
- jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā.
- elastīgā bandāža īpašs apsējs, kas fiksē pareizu ķermeņa locekļu vai orgānu stāvokli, bet netraucē asinsriti.
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- asks Īpašs asku sēņu orgāns, kurā pēc apaugļošanās norisinās mejoze un veidojas haploidālas sporas (askusporas).
- glisando Īpašs atskaņošanas un dziedāšanas paņēmiens - slīdoša pāreja no vienas skaņas otrā.
- velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai.
- sprancmaizīte Īpašs baltmaizes veids.
- legūminoze Īpašs barības preparāts slimiem un novājinātiem, zirņu, lēcu, pupu un labības miltu maisījums.
- septiks Īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
- šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
- acaines Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- acenes Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- actaiņi Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- līcenis Īpašs darba rīks spolēšanai.
- semafors Īpašs datu tips, ko izmanto, lai sinhronizētu vairāku procesu, kas izmanto kopīgus resursus, vienlaicīgu norisi.
- dzidrais Īpašs degvīna sortiments.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- kurjerpasts Īpašs diplomātiskais pasts, ko sūta ar kurjeru un ko nedrīkst pārbaudīt.
- faktūrkartēšana Īpašs efekts datorgarfikā, ko panāk, izmantojot speciālus algoritmus, kas piešķir attēlam noteiktu virsmas faktūru.
- Sysmin Īpašs finansēšanas mehānisms ĀKK un AZT kalnrūpniecības produktiem ("special financing facility for ACP and OCT mining products").
- dalītais fokuss īpašs fokusēšanas paņēmiens, kad no diviem objektiem – vienam tuvumā, otram tālumā – jāiegūst pietiekami skaidrs attēls.
- leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam.
- leucisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kura galējais gadījums ir albīnisms.
- ēdamgalds Īpašs galds, pie kura ēd.
- korbīskaps Īpašs garīdznieka amats senā baznīcā; aptuveni bīskapa palīgs vai no cita bīskapa atkarīgs bīskaps.
- kratīklis Īpašs grābeklis ar gariem zariem labības kratīšanai un apvēršanai, kuļot rijā.
- hipnotiskais miegs īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību.
- klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
- fouta Īpašs kokvilnas dvielis, ar kuru aptinas pirtī.
- izoritmija Īpašs kompozīcijas veids, kur formveide balstās uz precīzi atkārtotām ritma figūrām.
- vilciena indekss īpašs kravas vilciena kods, kas sastāv no 10 cipariem: pirmie četri ir formēšanas stacijas vienotā tīkla šifrs, nākamie divi cipari – šai stacijā saformētā sastāva kārtas numurs, pēdējie četri – adresātstacijas šifrs.
- trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem.
- pilienlaistīšana Īpašs laistīšanas veids segtajās platībās, izmantojot speciālu laistīšanas iekārtu.
- limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
- dinamiskais līdzsvars īpašs līdzsvara veids sistēmā, kurā tiešo un pretējo mikroskopisko procesu skaits ir vienāds.
- krītiņš Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
- guļammaiss Īpašs maiss, kurā var gulēt (piemēram, ceļojumos).
- pajungs Īpašs malajiešu saules sargs.
- trompetmezgls Īpašs mezgls, kuru lieto lai saīsinātu garāku trosi.
- vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama).
- ambušūrs Īpašs mutes muskuļu, lūpu un mēles stāvoklis, spēlējot pūšaminstrumentus.
- akūts Īpašs muzikālā jeb toniskā akcenta tips dažās indoeiropiešu valodās.
- kroņa tiesa īpašs nodoklis Vidzemē zviedru poļu kara laikā.
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- klauze Īpašs noteikums jūras tirdzniecības dokumentos (parasti čarterpartijā).
- tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus).
- knifelis Īpašs paņēmiens.
- plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
- mājsēde īpašs pārvietošanās ierobežojums - prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā.
- knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
- naktspods Īpašs pods ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai.
- pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai.
- pierakstīšanās Īpašs rituāls, kas jāizpilda jaunpienācējam, ienākot cietuma kamerā.
- ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā).
- trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās.
- pseidogāmija Īpašs sēņu vairošanās veids, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidomikse.
- prečzīme Īpašs simbols, logo vai nosaukums, kurš tiek lietots preces atpazīšanai; to var reģistrēt gan preces ražotājs un izplatītājs, gan tās importētājs.
- katedra Īpašs skolotāja galds.
- aparatūras atslēga īpašs slēdzis vai speciāla ierīce, kas aizsargā datoru vai noteiktu programmatūru pret nesankcionētu izmatošanu.
- zemētājslēdzis Īpašs slēdzis, ar kuru drošības dēļ no sprieguma atslēgtas strāvu vadošas daļas savieno ar zemi.
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis.
- velētava Īpašs sols, arī laipa (kā) velēšanai.
- ekonomiskā krīze īpašs stāvoklis ekonomikā, kad strauji pazeminās galvenie ekonomiskie attīstības rādītāji.
- laštaks Īpašs stienis pulvera un prapju blīvēšanai, stampāšanai (lādējot bisi).
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
- linkaitis Īpašs tautiskās galvassegas veids sievietēm, garš lakats; linkainis.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā.
- mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai.
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta.
- grifs īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām (piemēram, iestādes grifs, grifs "slepeni"); zīmogs ar parakstu; paraksta, uzraksta nospiedums uz dokumenta.
- diēta īpašs uztura režīms, kurā noteiktā veidā reglamentēts uzturlīdzekļu samērs, to kulinārās apstrādes veids, kā arī ēdienreižu starplaiki.
- maņu orgāns īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons (1).
- ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
- naglīzeris Īpašs veidnis naglu kalšanai.
- laternārijs Īpašs vergs antīkajās pilsētās, kas bija atbildīgs par eļļas lampu aizdegšanu diennakts tumšajā laikā pie saimnieka mājas.
- mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
- fleksūra Īpašs zarnas saliekums.
- stilosporangijs Īpašs zigomicēšu sporangijs, kurā veidojas ļoti daudz sporu.
- aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana.
- marga Īpašs zirgu piesienamais koks - slita.
- margas Īpašs zirgu piesienamais koks - slita.
- madukši Īpašs zvejas rīks Kurzemē.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- akurātīgs Īpašs, sevišķs.
- svaidīts Īpašs, svētsvinīgs.
- vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā).
- speciāls īpašs.
- savisks Īpašs.
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību.
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis).
- siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes.
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
- reversija īpašuma atdošana tā agrākajam īpašniekam.
- derelikcija Īpašuma atmešana, tīša atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz kādu citu personu.
- rekvizīcija Īpašuma atsavināšana valsts vajadzībām pret atlīdzību vai parādzīmi; rekvizēšana.
- daļenieks Īpašuma daļas nomnieks.
- commixtio Īpašuma iegūšana.
- piegūšana Īpašuma iegūšanas veids, paņemot bezīpašnieka lietu savā varā un saistot ar šo aktu nodomu iegūt par īpašumu.
- fiduciārs Īpašumā nodotas lietas pārvaldītājs; uzticības persona.
- bijušais pašvaldības īpašuma objekts īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis pašvaldības īpašums.
- bijušais valsts īpašuma objekts īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis valsts īpašums.
- tituls īpašuma tiesības, kas ir apstiprinātas ar attiecīgu dokumentu.
- mantojums Īpašuma tiesības.
- vindikācija Īpašuma tiesību aizstāvēšanas veids civiltiesībās.
- aktīvi Īpašuma tiesību kopums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē).
- leģitimitāte Īpašuma, prasības, stāvokļa vai varas likumīgums, it īpaši monarha tiesība ieņemt savu senču troni; valsts varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām vai sabiedrības attieksmes.
- piederums Īpašums (parasti priekšmeti).
- dzimtīpašums Īpašums (parasti zemes īpašums feodālismā), ko var mantot.
- privātīpašums īpašums (uzņēmums, banka, nams u. c.), kas pieder fiziskām vai juridiskām personām un ko tās pārvalda pašas, pie tam valsts veic šāda privātā sektora minimālu pārraudzību un kontroli.
- ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
- minorāts Īpašums, ko manto jaunākais dzimtā.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties.
- pekūnija Īpašums, manta, nauda Senajā Romā; sākotnēji tiesības uz ganāmpulku, vēlāk soda nauda, nauda vispār, beidzot jebkurš īpašums.
- turta Īpašums, manta.
- purkatas Īpašums, mantas, krāmi.
- proprietāte Īpašums; īpašība.
- bagātība Īpašums.
- dominijs Īpašums.
- dominium Īpašums.
- pavārte Īpašums.
- savums Īpašums.
- kolektivizēt Īpašumu u. c. nodot kolektīvam.
- antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava").
- Janka Īpašvārda Jānis familiārs variants.
- Jēcis Īpašvārda Jēkabs familiārs variants.
- apelativācija Īpašvārda pārtapšana par sugas vārdu (nepievienojot papildu vārddarināšanas līdzekļus).
- alonīms Īpašvārda variants; viena un tā paša objekta nosaukums, kas aizstājuši viens otru laika gaitā.
- apelativēties īpašvārdam pārveidoties par sugasvārdu.
- onīmi Īpašvārdi.
- vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
- personvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu personu.
- limnonīms Īpašvārds, hidronīma paveids, kas nosauc ezeru vai dīķi.
- okeanonīms īpašvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc okeānu vai tā daļu; par tā paveidu mēdz uzskatīt arī jūru nosaukumus.
- signifikatīvais īpašvārds īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds (piemēram, vairums mūsdienu latviešu priekšvārdu)
- propriālā lemma īpašvārds, kas nav saistīts ar konkrētu vārda īpašnieku, nenosauc konkrētu objektu.
- speleonīms Īpašvārds, kas nosauc alu vai citu dabisku pazemes objektu.
- nekronīms Īpašvārds, kas nosauc apbedījuma vietu.
- fitonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu augu (parasti koku).
- hrematonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu priekšmetu.
- poreionīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu transportlīdzekli.
- teonīms Īpašvārds, kas nosauc dievību.
- zoonīms Īpašvārds, kas nosauc dzīvnieku.
- astronīms Īpašvārds, kas nosauc kādu debess ķermeni (zvaigzni, planētu, asteroīdu u. tml.).
- nautonīms Īpašvārds, kas nosauc kuģi.
- hrononīms Īpašvārds, kas nosauc laika brīdi vai laika periodu.
- mitonīms Īpašvārds, kas nosauc mitoloģisku tēlu vai kādu citu mitoloģisku objektu.
- ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
- faleronīms Īpašvārds, kas nosauc ordeni, medaļu vai goda zīmi.
- kosmonīms Īpašvārds, kas nosauc zvaigznāju vai kosmiskā izplatījuma zonu.
- kriptonīms Īpašvārds, ko lieto maskēšnās nolūkā.
- divkāršots īpašvārds īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms.
- kinonīms Īpašvārds, zoonīma paveids, kas nosauc suni.
- onīms Īpašvārds.
- latinizācija Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
- latinizēšana Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
- onīmija Īpašvārdu kopums.
- nokrāsa Īpatnēja (kā) pazīme, īpašība (kādu pazīmju, īpašību kopumā).
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
- polišinelis Īpatnējs klauna vai nerra tēls itāliešu, īpaši neapoliešu farsos.
- automazohisms Īpatnējs mazohisma paveids, kad attiecīgās personas, nevienu citu neiesaistot, moka pašas sevi.
- konvīvijs Īpatņu kopa kommiskuumā, ko no citiem tā paša kommiskuuma īpatņiem atšķir (t. i. neļauj krustoties) ģeogrāfiskā izplatība, dažāds ziedēšanas laiks u. c.
- ir (arī kļūst, metas) ap dūšu ir (rodas) noteikta fiziskā pašsajūta.
- ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu) ir (rodas) slikta pašsajūta.
- dehkans Irānā un Vidusāzijas zemēs - sākotnēji - zemes īpašnieks, feodālis, vēlāk - zemnieks.
- fedaji Irānas revolūcijā (1905-11) - bruņoto vienību locekļi; Irānas Azerbaidžānā 1945-46 - pašaizsardzības vienību locekļi.
- Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to.
- namsaimnieks Īres nama vai namu īpašnieks.
- paksis Īrnieks, kurš ar savu darbu atlīdzina īpašniekam zemes izmantošanu.
- pašironija Ironija pašam par sevi.
- IRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju.
- ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju.
- Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds.
- buržoazija Īstenībā pilsētnieki; pilsoņi; mantīgā šķira, īpašnieki, kapitālisti, arī vidējā šķira.
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas.
- realitāte Īstenošanas iespējamība; vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kredītiespēja Īstermiņa kredīts, ko banka noteiktas summas robežās izsniedz norēķinu konta īpašniekam virs viņa kontā esošā līdzekļu atlikuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem.
- seviški It īpaši; ļoti.
- sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs.
- opričņina Ivana Bargā pasākumu sistēma patvaldības nostiprināšanai 1565.-1572. g.; cara daliena, kurā bija īpaša pārvaldes sistēma un savs karaspēks.
- nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku); nogalināties.
- nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku); nonāvēties.
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības. Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
- atšķirties Izcelties ar kādām sevišķām īpašībām, pazīmēm (starp citiem, līdzīgiem).
- lielums Izcili pozitīvu personības īpašību kopums.
- saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
- braukties nost izdarīt pašnāvību, metoties zem transportlīdzekļa.
- mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties.
- pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
- pielikt sev roku izdarīt pašnāvību.
- pacelt roku pret savu dzīvību izdarīt pašnāvību.
- pasadarīties Izdarīt pašnāvību.
- skriet uz vietas izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai kāda cita izdarīto, pateikto).
- nomanīties Izdarīt, paveikt ar sevis apmānīšanu, pašapmānu.
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
- izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes).
- izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes).
- novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
- vadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, zaudēt savas vēlamās īpašibas (par dzērienu, parasti alu).
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- pašizglābšanās Izglābšanās pašam ar saviem spēkiem.
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
- koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu.
- apkārtceļojums Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī; kruīzs.
- kruīzs Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī.
- kavēt (arī īsināt) laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu.
- paplīt Izklīst, pašķirties.
- audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
- attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.); veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
- homostāze Izlīdzināšanās, sistēmas iekšēja pašlīdzsvarošanās.
- starpnieks izlīguma procesa veikšanai īpaši apmācīta persona.
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- enukleācija Izlobīšana, it īpaši acs ābola izņemšana.
- leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds).
- izkaulēt Izlūgties (ko savā īpašumā, lietošanā u. tml.).
- aģentizmaksas Izmaksas, kas rodas konflikta gadījumā starp uzņēmua īpašniekiem (akcionāriem) un šī uzņēmuma obligāciju turētājiem.
- tiešās izmaksas izmaksas, kas tieši saistās ar noteiktu izmaksu nesēju (izstrādājumu veidu, pasūtījumu un ražošanas pašizmaksu).
- nepieciešamās izmaksas izmaksas, kas var rasties kā kāda īpaša lēmuma tiešas sekas.
- faktiskās izmaksas izmaksu summa, ko var aprēķināt pēc pilnās pašizmaksas kalkulācijas sistēmas vai faktisko mainīgo izmaksu kalkulācijas sistēmas, vai pēc faktiski izdotās naudas summas.
- uz sava rēķina izmantojot paša līdzekļus, darbu u. tml.
- zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.).
- rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus.
- pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
- kors Izmūrējums krāsns priekšā, kas uztver dūmus un dzirksteles, īpaši rijas krāsnīm.
- neitralizēt Iznīcināt skābes īpašības ar sārmiem vai sārma īpašības ar skābēm un radīt attiecīgos sāļus.
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
- izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienā un tai pašā mirklī dzirdēts pērkona grāviens.
- iezīmētais atoms izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem.
- izūtrupēt Izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
- raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
- izdvest Izpaust (kādu īpašību, pazīmi).
- retransfūzija Izplūdušu nesarecējušu asiņu ievadīšana atpakaļ paša asinsritē.
- izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u.tml.
- ieinteresēt Izraisīt ar savu saturu, īpašībām u. tml. (kādā) interesi (par sevi).
- riebties izraisīt kādā ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku, par īpašībām, parādībām utt.)
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
- atdzīvoties Izraisīties, rasties atkal (par jūtām, īpašībām u. tml.).
- zoba replantācija izrauta zoba pārstādīšana atpakaļ tajā pašā alveolā.
- sic izsauciens (latīņu "tā"), ko lieto atsevišķu teksta vietu izcelšanai; avotu izdevumos nozīmē, ka tieši tā rakstīts arī oriģinālā, īpaši norādot uz kļūdām.
- izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
- ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
- distinkcija Izsmalcinājums, izcilas īpašības.
- drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas.
- izšķiešana Izšķērdēšana - pārkāpums, kad vainīgais piesavinās īpašumu, kas viņam ir uzticēts saskaņā ar vienošanos vai dienesta pienākumiem un par kuru viņš ir atbildīgs.
- eflūvijs Iztecējumi; ķermeņa izgarojumi, īpaši tādi, kam nelaba smaka.
- logia Izteicieni, īpaši dievības vai viņas iedvesmas radītie.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā); šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- rocība Iztika; materiālie līdzekļi, īpašums; turība, pārticība.
- agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni.
- habitus Izturēšanās, ārējais izskats; stāvoklis, īpašība; drānas, rota; kāda organisma ārējā forma.
- nest augstu (arī lepni) galvu izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi.
- ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti.
- krūtis izgāzis iet izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- krūtis izgriezis staigā izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties.
- džinsaudums Izturīgs, īpaši apstrādāts audums, ko izmantoja kalnraču u. c. darba apģērbu izgatavošanai.
- politkorektums Izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos.
- Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas.
- Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi.
- iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- inicializēt disku izveidot diskā īpašas magnētiskas iezīmes.
- industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- iegūt savu seju izveidot raksturīgas, individuālas īpašības; kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) — par cilvēku.
- izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
- padoties Izveidoties (ar kādām īpašībām).
- sanākt Izveidoties (par kādām īpašībām).
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
- iegūt Izveidoties jaunām īpašībām, pārveidoties jaunā kvalitātē.
- iegūt Izveidoties organisma īpatnībām, īpašībām.
- Papes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, ietver pašu ezeru un tā piekrastes mitraines, platība - 2205 ha.
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
- klonēšana Izvēlēta klona īpašībām ģenētiski identisku šūnu vai organismu veģetatīva pavairošana.
- kroku sistēma izvietojuma un veidošanās laika ziņā autonoms iežu kroku komplekss, kam ir analoģiskas kroku morfoloģiskās īpašības.
- tautosillabiska pozīcija izvietojums vienā un tai pašā zilbē.
- apdedzināšana Izžāvēta keramiska materiāla termiskā apstrāde, lai iegūtu nepieciešamās izstrādājuma īpašības.
- kas sunim asti cels, ka pats necels ja citi neliela, tad jāliela pašam sevi.
- trīšanās Jahtas gaitā kustīgās takelāžas atsevišķas detaļas var nonākt saskarē ar nekustīgās takelāžas daļām, un, ja saskares punkti ir vienmēr vieni un tie paši, takelējuma elementi tiek bojāti.
- lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga.
- šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling").
- jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku.
- jahtas iztaisnošanās jahtas spēja pašai atgūt normālu stāvokli uz taisna ķīļa.
- jachtklubs Jahtu īpašnieku biedrība.
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode - teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- nembutsu Japāņu budisma sektās daudzkārtēja vienas un tās pašas formulas "Namo Amida butsu" atkārtošana, vēršoties pie Budas Amida.
- narikabura japāņu mitoloģijā - īpaši veidota bulta, kas lidojumā skan.
- aikido Japāņu pašaizsardzības sistēma, kur daudzi paņēmieni balstīti uz pretinieka kustību izmantošanu.
- vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi.
- suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi).
- atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā).
- alpīns krokojums jaunākais tektoniskais cikls Zemes garozas attīstībā, kas īpaši intensīvi norisinājās Vidusjūras un Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā.
- MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība.
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus.
- tagil jauniešu sauklis bez īpašas nozīmes.
- hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes.
- alfa tests jaunizstrādātas programmatūras vai aparatūras pirmais pārbaudes posms, ko veic paši izstrādātāji.
- jēznieks Jauns, ne īpaši saprātīgs cilvēks.
- veidošanās jaunu īpašību rašanās
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
- publiska akciju sabiedrība jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisku parakstīšanos uz akcijām, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas bijusi valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, ja šis objekts privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus.
- pleksopātija Jebkura pinuma, īpaši nervu pinuma patoloģija.
- pāriet jebkuras pārmaiņas vielā, kuru dēļ notiek ievērojamas vielas īpašību izmaiņas; piemēram, fāžu pārejas vielā.
- tērmanis Jebkurš kukainis, kas patērē produktus vai labību (īpaši klētī).
- finanšu instruments jebkurš līgums, kas vienam uzņēmumam, rada finanšu aktīvus, bet citam uzņēmumam - finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu.
- kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
- iznomāts transportlīdzeklis jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus.
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā).
- Ego distonisks jēdziens Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kuras nav saskaņā ar Ego vajadzībām, mērķiem un cilvēka paštēlu.
- demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai.
- metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības.
- sārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju, kas ietekmē gatavā ādas izstrādājuma īpašības.
- Jogjakartas īpašais reģions Jogjakarta, Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, tās pilnais nosaukums ("Daerah Istimewa Yogyakarta").
- Jogjakarta Jogjakartas īpašais reģions - Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 3186 kvadrātkilometri, 3121000 iedzīvotāju (2001. g.).
- pajacs Jokdaris, īpaši cirkā.
- šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts.
- šadui Joprojām, vēl arvien, tādā pašā stiprumā.
- ļenka Josta, ko laivinieki aplika sev ap krūtīm, kad laiva bija jāvelk pašiem.
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
- primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem.
- buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
- zauropodi Juras un krīta perioda četrkājaino (pēc pārvietošanās paņēmiena) augēdāju dinozauru grupa ar tāda paša tipa iegurni un ekstremitātēm kā vairākumam reptiļu.
- atpakaļejošā darbība juridiskā akta īpašība izraisīt juridiskas sekas attiecībā uz notikušiem faktiem līdz tā spēkā stāšanās un piemērošanas sākumam.
- ingrosācija Juridiska darbība, ko veic, apstiprinot publiskus aktus par nekustamas mantas iegūšanu īpašumā ar šādu darījumu ierakstu Zemes grāmatā.
- licenciāts Juridiska persona, kas ir iegādājusies no izgudrojuma patenta, tehnoloģijas u. c. īpašnieka licenci ar tiesībām šo tehnoloģiju vai pieredzi noteiktās robežās izmantot.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- judikatūra Juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts.
- transferts Juridisks akts, kurā viens īpašnieks savus vērtspapīrus nodod citas personas īpašumā.
- privatizācijas metode juridisku darbību kopums, kas jāveic, lai privatizētu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu.
- bordiņmeistars Jūrnieku pansijas (bordiņmājas) īpašnieks.
- lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3).
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citas īpašības; tikt pārveidotam (1); arī pārvērsties (1).
- geitonogāmija Kāda auga ziedu apputeksnēšana ar citu tā paša eksemplāra ziedu putekšņiem.
- raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums; oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
- hiperestēzija Kāda maņu orgāna, it īpaši ādas, pārmērīgs jutīgums.
- depresija Kāda materiāla fizikāli ķīmiskās īpašības parametra pazemināšanās mainoties tā sastāvam.
- pārvaldīšana Kāda objekta pārraudzīšana, vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai, ievērojot taupības režīmu, saimnieciskumu u. c.
- izgatavošana Kāda priekšmeta izveidošana, tā zaudēto īpašību atjaunošana vai kāda priekšmeta pārtaisīšana, kā rezultātā tas iegūst cita priekšmeta derīgās īpašības.
- dūcis Kāda putnu, īpaši vistu slimība.
- ilgtspējība Kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja.
- instrāts Kādā valodā citas tai pašā teritorijā lietotas valodas ietekmē izveidojies aizguvumu kopums.
- līdznieks Kādam izskatā vai īpašībās līdzīgs.
- apersonifikācija Kādas citas personas īpašību neapzināta pārnešana uz paša "es".
- autoklāze Kādas daļas pašnoārdīšanās iekšēju cēloņu dēļ.
- kinklīze Kādas ķermeņa daļas ātras, krampjainas kustības, īpaši ātra mirkšķināšana, elpošana.
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
- amatbrālis Kādas profesijas darbinieks attieksmē pret citiem šīs pašas profesijas darbiniekiem.
- monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūraga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā.
- īpašvārdu atveide kādas valodas īpašvārdu rakstība citā valodā saskaņā ar šīs citas valodas gramatisko sistēmu un pareizrakstības noteikumiem.
- praktiskā transkripcija kādas valodas vārdu (īpašvārdu, aizgūstamo sugasvārdu) izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā.
- aizstāšana Kādas valodas vienības (skaņas, morfēmas, vārda, vārdformas vai sintaktiskas konstrukcijas) lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
- kooptācija Kādas vēlētas institūcijas papildināšana ar jauniem locekļiem bez vēlēšanām (tos ieceļot ar pašas institūcijas lēmumu).
- kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs.
- kadastra subjekts kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs.
- salīdzināmās pakāpes kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpes.
- gradācija kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs.
- salīdzināmā pakāpe kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu trīspakāpju salīdzināmās sistēmas elements.
- aptumšotie kadri kadri, kurus uzņem dienasgaismā, bet attēlam liek izskatīties tumšākam ar aptumšojošu kameras filtru vai īpašiem attīstīšanas paņēmieniem.
- vadības kadrs kadrs, kas tiek pārraidīts tā paša slāņa vai apakšslāņa aktīvajam elementam citā atvērtajā sistēmā, bet netiek pārraidīts augstākajiem slāņiem vai apakšslāņiem (piemēram, vides piekļuves vadības kadrs).
- protekcionisms kadru izvēle nevis pēc lietišķajām īpašībām, bet pēc pazīšanās, ar protekciju.
- savalnis kāds (īpaši saimnieks), kurš ēd atsevišķi.
- trešelnieks Kāds, kas kopīgi ar diviem citiem apsaimnieko kādu saimniecību; arī viens no trīs līdzīpašniekiem.
- brīvbraucējs kāds, kas neiegulda pūles darbā, bet saņem tādu pašu atalgojumu kā tie, kas patiesi strādā.
- paņāklis Kāds, kas paļā, zākā (īpaši ēdienu).
- lakaris kāds, kurš izsaka dažādus apgalvojumus par vienu un to pašu tēmu.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
- pažargoties Kādu brīdi jāteniski pašūpoties.
- privatizēt Kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā.
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
- kāpine Kaila zeme uz ceļa ziemas laika beigās, īpaši pavasarī.
- gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem.
- salānis kaimiņš no tā paša ciema.
- eženieks Kaimiņš, ar kuru robežojas zemes īpašumi.
- kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba).
- zāģēt zaru, uz kura pats sēž kaitēt pašam sev.
- peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām.
- noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas.
- Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
- Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti.
- pedells Kalpotājs, īpaši universitātēs; studentu uzraugs.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- sugestīvs Kam piemīt īpašība iedvest līdz tam nepazīstamas domas.
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
- šmakovka kandža, paštecinātais, kura pamatā ir maizes garozas, sarkanās bietītes.
- samogonka Kandža, paštecinātais.
- samogons Kandža, paštecinātais.
- prebenda Kanoniķa vai kapitula locekļa atalgojums, arī īpašums vai desmitā tiesa, kas nodrošina šo atalgojumu.
- kantenieks Kantas (10-15 pūrvietu) zemes īpašnieks.
- kapillāritāte Kapilaritāte; parādība, ka kādā traukā ieliets šķidrums sienu tuvumā nestāv tai pašā līmenī, kā pārējās, no sienām tālākās vietas.
- pašfinansēšana Kapitāla nodrošinājums uzņēmuma darbības veikšanai; to veido vairāku uzņēmuma līdzīpašnieku ieguldījumi.
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas iegulda naudu uzņēmējdarbībā.
- lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- fiktīvais kapitāls kapitāls, kas reāli neeksistē (dažādi vērtspapīri), taču ir iekļauts bilancē un dod īpašniekam peļņu dividendēs vai procentu veidā.
- pašvaldības kapitālsabiedrība kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai.
- dalībnieks Kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
- kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- divīzija Kara flotes augstākā taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
- divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
- pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu.
- sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki.
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- krājkase Kārba, kurā pa īpašu spraugu var iemest naudas zīmi, monētu (uzglabāšanai, sakrāšanai).
- klamsāt Kārīgi ēst (īpaši par cūku).
- luksīt Kārīgi ēst, īpaši par suni.
- ļuksīt Kārīgi ēst, īpaši par suni.
- vēlava Karodziņš kuģa vai laivas masta galā; kurseniekiem laivas īpašumzīme karodziņa veidā.
- vārīt Karsēt (ko) tā, ka (tas) kūst, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
- pārkarsēt Karsēt vēlreiz (to pašu).
- paškaršana Karšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- sekvence Kāršu spēlē - mazākais triju bez pārtraukuma sekojošu vienas un tās pašas krāsas kāršu sērija.
- mapērs Karšu, īpaši kara karšu zīmētājs.
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību.
- vienmantošana Kārtība, kad īpašumu drīkst nodot tikai vienam mantiniekam.
- analogais kartogrāfiskais modelis kartogrāfisku objektu struktūras, īpašību, attiecību, procesu vai parādību modelis, kura pamatā ir informācijas prezentēšanas forma.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- eikste Kārts, īpaši zirņu vai pupu stādu atbalstam.
- paralelograma likums kārtula divu nekolineāru vektoru grafiskai saskaitīšanai: vektoru a un b summa a+b ir šo vektoru veidotā paralelograma diagonālei atbilstošs vektors ar to pašu sākumpunktu.
- pizģecs Kas īpašs, sevišķs (piem., izcili slikts vai labs).
- šatelēne Kastellāna sieva, pils īpašniece.
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
- autokateterizācija Katetra ievadīšana pašam sev.
- autokatetrizācija Katetra ievadīšana pašam sev.
- timpāns Katla formas bungas ar regulējamu skaņas augstumu; spēlē ar īpašām vālītēm.
- videosignālu monitors katodstaru osciloskops, kas īpaši pielāgots televīzijas signālu atspoguļošanai.
- sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
- domkapituls katoļu baznīcas bīskapijas vai arhibīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija, kuras locekļi dzīvoja centrālās (doma) baznīcas īpašās telpās.
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
- alterācija Katra pārmaiņa īpašībās, struktūrā, funkcijā (sevišķi patoloģijas virzienā).
- pluripotence Katram organismam piemītoša spēja uzņemt īpašos apstākļos no tipiskiem atšķirīgus attīstības virzienus.
- ikkatrs Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi).
- ikviens Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi).
- kamerārijs katrs no diviem ierēdņiem, kas kopā ar Rīgas rāti pārzināja pilsētas finanses un īpašumus; ķemerers.
- lobio Kaukāzā - sarkanās pupiņas īpašā mērcē.
- gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.).
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
- autosuģestija Kaut kā iedvešana sev pašam (pašsuģestija, pašiedvesma); sevis ietekmēšana, kas noris, cilvēkam tīši vai neapzināti iedarbojoties uz savu domāšanu, iztēli, jūtām u. tml.; to izmanto psihotehnikā un psihoterapijā.
- ingrediences Kaut kādu maisījumu, īpaši zāļu sastāvdaļas.
- savalne Kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem.
- savalnes Kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem.
- odziņa Kaut kas īpašs, neparasts, saistošs.
- reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi.
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
- pišamkrekls Kāzu naktij līgavai īpaši šūdināts garš, izrakstīts krekls.
- guldības Kāzu paraša liecinieku klātbūtnē ar īpašām ceremonijām guldināt jaunlaulātos.
- teltsvieta Kempinga teritorijā īpaši izveidota vieta telšu izvietošanai.
- iekļautā kešatmiņa kešatmiņa, kas atrodas blakus centrālajām procesoram un kopā ar citām datora apakšsistēmām izmanto vienu un to pašu sistēmas kopni.
- art-house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam.
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
- oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai.
- trokšņizolētā kinokamera kinokamera ar īpašu apvalku, kas slāpē kinokameras radītos trokšņus, uzņemot filmu ar dzīvo skaņu.
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs.
- aizmētāties Klaiņojot, staigājot apkārt (bez īpaša mērķa), aiziet kur; aizklīst kur (paliekot bez uzraudzības).
- taisīt (sev) reklāmu klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
- krūtis izgāzis klaji pašapzinīgi, uzpūtīgi, lielīgi, lepni.
- ar izgāztu krūti klaji pašapzinīgi, uzpūtīgi, lielīgi, lepni.
- fasete Klasifikācijā - apakšklašu kopums, ko iegūst, klasificējot dokumentus pēc vienām un tām pašām pazīmju kopām.
- bindu Klasiskajā indiešu metafizikā - pašdzimstošais esamības un apziņas grauds, ko cilvēks nespēj ne redzēt, ne iztēloties; sākotnējā enerģija "dīgļa" stadijā.
- Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav.
- haristikija Klostera īpašums, ko Bizantijas imperators vai patriarhs dāvināja laicīgai personai; pastāvēja 9.-13. gs.
- zaudēšana kļūšana tādam, kam vairs nav, nepiemīt kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība
- nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
- nokārt degunu kļūt bēdīgam, bezcerīgam, noskumt, zaudēt pašpaļāvību.
- pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā; pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- sakrutoties Kļūt iedomīgam, pašpārliecinātam.
- celt galvu augstu kļūt iedomīgam; kļūt pašapzinīgam, lepnam, drosmīgam.
- nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
- pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- celties Kļūt lielākam (par ko pašlaik veidojamu, būvējamu).
- ieieties asinīs kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- ieieties asinīs (arī ieiet asinīs) kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- pacelt galvu Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam, arī lepnākam.
- celt galvu (augstāk) kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam.
- nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
- iesataisīties Kļūt tādam, kam izveidojas kādas īpašības, pazīmes.
- izvērsties Kļūt tādam, kam pastiprinās kādas īpašības (par parādībām dabā).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
- pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
- savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- koda redundance koda īpašība saturēt vairāk rakstzīmju, nekā nepieciešams kodējamo objektu viennozīmīgai attēlošanai.
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- mežkājas Koka kājas, ķekatas, rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- dandals Koka runga pašaizsardzīnai, parasti 4-8 pēdas gara.
- agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām.
- bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
- miza kokmateriālu pārstrādes blakusprodukts, ko iegūst sausā vai slapjā mizošanā un kas pēc struktūras un īpašībām atšķiras no dabiskās koku mizas.
- enkurnieks Kokmateriālu šķirotājs, kas baļķus šķiro uz ūdens (velkot, bīdot, virzot tos ar īpašu ķeksi - enkuru).
- pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
- reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli.
- modificētā koksne koksne ar uzlabotām fizikāli mehāniskajām, siltumfizikālajām, tribotehniskajām vai bioķīmiskajām īpašībām, kas iegūtas, koksni modificējot.
- juvenilā koksne koksne, kas radusies pirmajos augšanas gados ap stumbra un zaru serdi; tās struktūra un fizikāli mehāniskās īpašības atšķiras no vēlāk veidotās koksnes īpašībām.
- kodināšana Koksnes apdare, izmainot tās krāsu, bet saglabājot tās īpašības un tekstūru.
- koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu.
- koksnes modificēšana koksnes fizikālā, ķīmiskā, mehāniskā vai kombinēta apstrāde, kas maina tās dabiskās īpašības un piešķir vēlamās, kavalitatīvi jaunas īpašības.
- koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā.
- koksnes ūdensuzsūce koksnes īpašība palielināt mitrumu, atrodoties ūdenī.
- koksnes mitrumvadītspēja koksnes īpašība vadīt saistīto ūdeni šķidrā veidā šūnapvalku mikrokapilāru sistēmā un tvaika veidā - ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā.
- piesūcināmība koksnes īpašība, kas raksturo tās spēju uzņemt aizsarglīdzekļus.
- koksnes atmosfēras žāvēšana koksnes konvekcijas žāvēšana ar apkārtējo gaisu bez īpašas tā uzsildīšanas.
- brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums.
- nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem.
- koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības.
- modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem.
- retifikācija Koksnes termiska apstrāde tās īpašību uzlabošanai.
- ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā.
- sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē); radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
- koloniālīpašums Koloniāls īpašums.
- krikets Komandu sporta spēle, kurā ar īpašu koka āmuru cenšas ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
- motobols komandu sporta spēle, kurā, braucot ar motociklu, ar kāju sper īpašu lielu bumbu pretējās komandas vārtos.
- polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
- konfigurācija kombinatorikā – kopas apakškopu sistēma ar noteiktām īpašībām (piemēram, latīņu kvadrāts).
- grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas.
- autonomais enerģijas ražotājs komersants, fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām.
- autonomais ražotājs komersants, fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām.
- komi Komiešu pašnosaukums.
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- standarts kompetentas valsts institūcijas vai firmas apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
- viļņu funkcija kompleksa funkcija, kas figurē Šrēdingera vienādojumā un raksturo daļiņas īpašības kvantu mehānikā.
- izokefālija Kompozicionāls paņēmiens tēlotājmākslā: daudzfigūru kompozīcijā visu figūru galvas novietotas vienādā augstumā neatkarīgi no figūru lieluma un pozas; īpaši raksturīga antīkajai un Bizantijas mākslai.
- kolāža Kompozicionāls paņēmiens, kura pamatā ir cita komponista skaņdarba (arī paša autora agrāk sarakstīta skaņdarba) fragmentu izmantošana samērā mehāniskā savienojumā.
- arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības.
- vienlaicīgas balss un datu ciparpārraides protokols komunikācijas protokols, kas ļauj vienā un tajā pašā laikā pa vienu un to pašu savienojumu pārraidīt un saņemt gan audioinformāciju, gan arī datus.
- uniformisms Koncepcija, kuras pamatā ir pieņēmums, ka ģeoloģiskie faktori laika gaitā nemainās un tātad ģeoloģiskajā pagātnē darbojušies tādi paši spēki un norisuši tādas pašas intensitātes un ātruma procesi kā mūsu dienās.
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
- kvazidaļina Kondensētas vides elementārie ierosinājumi, kuru īpašības ir līdzīgas kvantu daļiņu īpašībām.
- vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
- ciršanas secības koeficients konkrētās audzes kārtējā krājas pieauguma attiecība pret tās pašas sugas un bonitātes normālas audzes krājas kārtējo pieaugumu bāzes vecumā.
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
- lietu pakļautība konkrētu tiesisku jautājumu izskatīšanas un izlemšanas kompetences sadalījums starp dažādām valsts, pašvaldību, tiesībsargājošām un sabiedriskajām institūcijām.
- kovalentais rādiuss konstante, kas ir puse no vienkāršas ķīmiskas saites garuma viena un tā paša elementa savienojumā.
- neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
- vēlēšanu tiesības konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, kā arī svarīgāko amatpersonu (valsts galva) ievēlēšanu.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli).
- lasāmatmiņas kasetne konstruktīvi noslēgts modulis, ko var ievietot datorā un kas satur lasāmatmiņas mikroshēmā ierakstītus datus, fontus vai īpašas programmas.
- aerodinamiskās plāksnes konstruktīvs gaisakuģa elements, kas uzlabo nesošās virsmas aerodinamiskās īpašības.
- pretsalikums Kontrapunkts polifonas formas pirmajai atbildei, kas skan tajā pašā balsī, kurā bija tēmas izklāsts.
- talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
- reiderisms Kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm.
- adjektivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja īpašības vārdos.
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki.
- ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
- kopīpašība Kopēja īpašība, īpatnība.
- metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas.
- komunitārisms Kopienas kā būtiskākās sabiedrības struktūras un sabiedrisko attiecību elementa un kopīpašuma kā galvenās īpašuma formas atzīšana.
- tehniskā keramika kopīgs apzīmējums daudzveidīgiem materiāliem un izstrādājumiem, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas metodēm, bet kam ir atšķirīgas īpašības un izmantošana.
- nomens kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums.
- adekvāta reprodukcija kopija, kuras tonālās atšķirības ir tādas pašas kā kopētajam materiālam.
- kopenieks Kopīpašnieks.
- daļējais kopīpašums kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam.
- nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas.
- condominium Kopīpašums.
- līdzīpašums Kopīpašums.
- pedālkopula Kopula ērģelēs, kas pievieno pedāļa skaņām galvenā manuāļa skaņas (ar īpašu konstrukciju, dažreiz arī nenospiežot manuāļa kauliņus).
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai); amplitūda.
- Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas.
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.).
- tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā.
- bibimpabs Korejiešu ēdiens; tvaicēti rīsi podiņā ar dažādiem viegli apceptiem dārzeņiem, riekstiem, jūras zāli un papardes dzinumiem un ceptu olu pašā vidū.
- kimči Korejiešu virtuves ēdiens: īpaši sagatavoti Ķīnas kāposti.
- kūļizlāde Koronas izlādes īpaša forma, ko var uzskatīt arī par dzirksteļizlādi no smailes.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- etilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, izmanto gk. smaržās, retāk kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var izraisīt alerģisku reakciju, īpaši - cilvēkiem, kam ir alerģiska reakcija uz citiem salicilātiem.
- derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas.
- aktīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā ieslēgti paša kosmiskā lidaparāta (KLA) vai nesājraķetes raķešdzinēji, lai sasniegtu kosmisko ātrumu; tā laikā uz KLA darbojas pārslodze.
- Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- delistācija Kotēšanas pārtraukšana - uzņēmuma vērtspapīra izslēgšana no biržas sarakstiem biržas noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma paša vēlēšanās.
- lifo metode krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode ("pēdējais iekšā - pirmais ārā"), kas pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kas pēdējās iegādātas, tiek pirmās izlietotas; tādējādi krājumu atlikumi tiek novērtēti "pirmo" iegāžu cenās.
- vidējās svērtās izmaksas krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode; vienības vidējo svērto cenu nosaka, dalot vienību iegādes izmaksas vai ražošanas izmaksas ar kopējo šādu vienību skaitu.
- graidāt Krāsainas svītras aust (īpaši gar auduma malu).
- parahromatoze Krāsas (īpaši ādas krāsas) pārmaiņas.
- netiešās darbības elektriskās pretestības krāsns krāsns, kuras kamerā siltumu izdala pie tās sienām un griestiem piestiprinātajos sildelementos plūstošā maiņstrāva; darba temperatūra līdz 2000 °C; tiešās darbības elektriskās pretestības krāsnīs par sildelementu izmanto pašu apstrādājamo materiālu.
- alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās.
- pārkrāmēt Kraut vēlreiz (to pašu).
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē.
- mazbīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ parasti nav bīstama un nerada bojājumus, bet īpašos apstākļos var kļūt bīstama, piemēram, atšķaidītas skābes un sārmi, dzīvsudrabs, aerosoli u. c.
- trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē.
- pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli.
- privātkonteiners kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs konteiners.
- privātvagons kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs vagons.
- abandons Kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no savām tiesībām uz apdrošinātu īpašumu par labu apdrošinātājam, kas par to viņam apņemas samaksāt pilnu apdrošinājuma summu.
- ambadons kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no tiesībām uz apdrošināto mantu par labu apdrošinātājam ar tā saistībuizmaksāt apdrošinājuma ņēmējam pilnu apdrošināšanas summu.
- saimniecības vilciens kravas vilciens, kas apkalpo paša dzelzceļa vajadzības (balasta, sliežu, gulšņu u. c. pārvadājumiem).
- Zemes banka kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
- bona Kredītdokuments, pret kuru tā īpašnieka noteiktā termiņā var saņemt no citas personas vai iestādes naudas summu vai citas vērtības.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- pašvaldības krājkase kredītiestāde, ko dibinājusi pilsētas vai pagasta pašvaldība savas teritorijas iedzīvotāju - naudas noguldītāju vajadzībām.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- camisia Krekls, it īpaši katoļu garīdznieku baltais kora krekls.
- crepe Kreps, smalks viegls zīda, puszīda vai vilnas audums, kam ar īpašu apretūras paņēmienu izveidota grubuļaina virsma.
- skrēdumi kreveles uz saplaisājušas ādas, īpaši uz kājām, kas bieži bijušas slapjas.
- purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai.
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības.
- kriminālistiskā taktika kriminālistikas sadaļa, kas pēta un izstrādā atsevišķu izmeklēšanas darbību paņēmienus un līdzekļus, ievērojot kriminālprocesuālo likumu un izvērtējot izmeklēšanas un tiesu prakses un citu zinātņu, it īpaši loģikas, psiholoģijas un darba organizācijas, kā arī kriminālistiskās tehnikas rekomendācijas un atziņas.
- piespiedu darbs kriminālsoda veids, personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš, veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības.
- spaidu darbi kriminālsods, ko izcieš īpaši stingrā režīmā, sevišķi smagos darbos.
- sistemātiskums Krimināltiesībās - noteikta noziedzīgās darbības tendence, kas izpaužas vairāk nekā divu tādu pašu noziedzīgu nodarījumu vai citu darbību izdarīšanā.
- autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas.
- šķaisties krist uz visām pusēm (īpaši par lapām rudenī pēc salnām vai sala).
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli.
- pjezokristāls Kristāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra.
- kristalometrija Kristālu leņķu mērīšana; arī kristālu fizikālo, piem., optisko, īpašību mērīšana.
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18. un 19. gadsimtā), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; arī brāļu draudze.
- katari kristiešu sektu piekritēji Rietumeiropā 11.-14. gs., kas nostatīja pretī labo (Dieva radīto garīgo pasauli) un ļauno (sātana radīto materiālo pasauli), sludināja askētismu, bezlaulību un pašnāvību badojoties
- Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
- sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību; dažādās konfesijās izpratne par to būtiski atšķiras.
- idiomata Kristīgā dogmatikā - apzīmējums Jēzus Kristus divu dabu (cilvēka un dieva) īpašībām.
- sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem.
- stigmatizācija Kristus brūču zīmju iegūšana uz rokām, kājām, ķermeņa ekstāzes stāvoklī; to izskaidro ar pašiedvesmošanos; izplatīta tikai katoļu baznīcā.
- psihiskā krīze krīzes veids, kuram raksturīga cilvēka iekšējo pārmaiņu nepieciešamības pašizjūta, kas izpaužas nespējā dzīvot tā, kā agrāk (distresā, apātijā, nepamatotās dusmās utt.).
- krodzinieks Kroga īpašnieka sieva.
- krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus.
- tutursla Krusti (ķermeņa daļa), jo īpaši putniem.
- tuturslis Krusti (ķermeņa daļa), jo īpaši putniem.
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
- ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
- jūrasspēja Kuģa īpašību komplekss (noturība, nenogremdējamība, vadāmība u. c.), kas raksturo tā izmantojamību noteiktos hidrometeorol. apstākļos.
- armators Kuģa īpašnieks; persona, kas ekspluatē kuģi (neatkarīgi no tā, vai kuģis tai pieder vai nepieder).
- kuģturis Kuģa īpašnieks.
- šēpsporcija Kuģa īpašuma daļa, gadījumā ja kuģis pieder vairākiem koprēderiem.
- baratērija Kuģa kapteiņa vai ļaužu nelikumīga rīcība, no kā kuģa īpašniekam ceļas zaudējumi.
- baratrija Kuģa kapteiņa vai personāla nelikumīga rīcība - kaitējums kuģim vai kravai, vai abiem kopā, kas rada zaudējumus kuģa īpašniekam vai iznomātājam.
- novirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu ar vēju.
- pievirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu pret vēju.
- ģeneralkravu kuģis kuģis dažādu sauskravu (maisu, mucu, cauruļu u. tml.) pārvadāšanai bez īpaša iesaiņojuma.
- stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana kuģos krastu tuvumā starp vienas un tās pašas valsts ostām.
- kurmjveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 5-23 cm, masa - 9-170 g), kas mīt augsnē pašraktās alās, 22 sugas, Latvijā 1 suga.
- kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos).
- bukūlenis Kūleņojot, metoties pār paša galvu; kūlenis.
- pirmkultūra Kultūra, ko audzē pirmo no vairākām kultūrām vienā un tai pašā laukā, vienā un tai pašā sezonā.
- pēckultūra Kultūra, ko tālā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
- monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
- maitre Kungs, saimnieks, īpašnieks, skolotājs, meistars.
- autodigestija Kuņģa sienu pašsagremošanās kuņģa sulas ietekmē pēc nāves vai slimības gadījumā.
- dzīnējs Kurjers, pašvaldības tiesas darbinieks.
- pastaigdziedniecība Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes.
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
- imobilizācija Kustamā īpašuma pārvēršana par nekustamu.
- mobīlija Kustams īpašums.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- paškustība Kustība, kuras avots, cēlonis ir pašā sistēmā, kas atrodas kustībā.
- vingrojums Kustība, kustību komplekss fizisku īpašību, spēju iegūšanai, veselības stiprināšanai u. tml.
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
- priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
- palingeneze Kustoņiem no senčiem mantotas īpašības ķermeņa uzbūvē.
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- kopkūts Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus.
- seklā kūts kūts, kurā nav īpaša padziļinājuma kūtsmēslu uzkrāšanai.
- pusšķidrmēsli Kūtsmēsli, kas pēc īpašībām ir vidēji starp tvirtiem kūtsmēsliem un šķidrmēsliem; iegūst, lietojot minimālu pakaišu daudzumu.
- kankale kūtsmēslu slānis, kas iekaltis liellopu ādas apmatojumā (īpaši pavasarī).
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
- kvants Kvantēta fizikāla lauka struktūras elements, kas ir šā lauka īpašību nesējs; kāda fizikāla lieluma (kas var pieņemt tikai diskrētas vērtības) minimālā deva.
- Šrēdingera vienādojums kvantu mehānikas pamatvienādojums, ar ko var paredzēt daļiņas īpašības, tai atrodoties ārējo spēku laukā.
- supraplūstamība kvantu šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes.
- pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- benzosveķi Kvēpināmie sveķi, ko iegūst no īpaša koka Dienvidaustrumāzijā, lieto parfimērijā laku izgatavošanai.
- komitāts Ķeizariskā Romā un karolingu laikā franku valsts ķeizara pavadoņu un galminieku, kā arī paša galma nosaukums.
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
- magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
- elastiskā histerēze ķermeņa deformācijas atpalikšana laikā no tam pieliktās slodzes, kā arī atšķirīgi deformācijas lielumi tā paša lieluma slodzes apstākļos.
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- miera masa (relatīvistiskajā fizikā) ķermeņa masa, ja ķermenis atrodas miera stāvoklī atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu ķermeni; ķermeņa miera masa m~0~ ir identiska masas jēdzienam klasiskajā mehānikā.
- somatoģenēze Ķermeņa uzbūves un īpašību izveidošanās atkāra no apkārtējās vides.
- radioreakcija Ķermeņa, īpaši ādas reakcija pret apstarošanu.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
- dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
- Stokholmas sindroms ķīlnieku pašaizsardzības mehānisms, kas liek iemantot uzbrucēju labvēlību, lai glābtu savu dzīvību.
- fizikālķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- kristallķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī kristālu formas, struktūru un ķīmisko īpašību savstarpējo sakarību.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu un to savienojumu īpašības un pārvērtības.
- radioķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī radioaktīvo elementu un radioaktīvo izotopu īpašības.
- neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko elementu un to savienojumu īpašības, izņemot vairākumu oglekļa savienojumu.
- alotropija ķīmiskā elementa stāvokļa modifikācijas, viena un tā paša elementa pastāvēšana dažādās formās, piemēram, ogleklis kā grafīts un ogleklis kā dimants.
- atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
- luminiscencanalīze Ķīmiska izmeklēšanas metode, noteicot vielas pēc to īpašības izstarotgaismu, ja tās apstaro ar ultravioletiem stariem.
- ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības.
- arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām.
- metaloīds Ķīmiskais elements, kam piemīt vienlaikus metāla un nemetāla īpašības (piem., silīcijs, bors, arsēns).
- oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
- speciālie līdzekļi ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči.
- izologs Ķīmiski savienojumi, līdzīgi struktūras un īpašību ziņā, bet atšķirīgi ar vienas un tās pašas periodiskās grupas elementiem, piem., HCl un HBr.
- nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
- platinoīdi Ķīmiskie elementi, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības ir līdzīgas platīnam (rutēnijs, rodijs, palladijs, osmijs un iridijs).
- komplekssālis Ķīmiskie savienojumi, sāļi kuros zūd sākotnējo vielu īpašības un to vietā rodas jauna grupa, kas šķīdumā dod citu jonu.
- iezīmētie atomi ķīmisko elementu atomu izotopi, kuru fizikālās īpašības (radioaktivitāte un (vai) atomsvars) atšķiras no tā paša elementa citiem izotopiem, kas ļauj tos atšķirt no citiem šā elementa izotopiem.
- elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās.
- klase Ķīmisko elementu, vielu vai savienojumu grupa ar līdzīgām īpašībām.
- ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam).
- radioelements Ķīmisks elements ar radioaktīvām īpašībām.
- izomērija ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības; molekulu izomērija.
- tjeņtaisms Ķīnas budisma virziens, kuru nodibināja Huišu (515-577) un kura pamatā ir Lotosa sūtra, šās sūtras komentāri un paša Huišu mācība.
- Sintjaņs Ķīnas mītu personāžs, dumpīgs varonis, kas pieteicis karu pašam Huandi.
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
- pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
- Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi.
- Lu-Sins Ķīniešu mitoloģijā - karjeras dievība, kuru īpaši pielūdza ierēdņi.
- Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību.
- sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus.
- mah-džongs Ķīniešu nacionāla spēle ar īpašiem kauliņiem vai kārtīm, radniecisks domino, tikai stipri grūtāks un interesantāks.
- daoisms ķīniešu reliģiski filozofisku uzskatu sistēma, kuras pamatā ir mācība par to, kā cilvēkam sasniegt pilnību pašattīstības ceļā.
- kuanjina Ķīniešu vārds, kas apzīmē lielo bdhisatvu Avalokitešvaru, īpaši tad, ja bodhisatva tiek attēlota sievišķā formā.
- ekskohleācija Ķirurģiska operācija, kad ar īpašu instrumentu izkasa saslimušus audus.
- pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu); transplantēt.
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišās (retāk saules) puses labais, pozitīvais (kādā parādībā); arī pozitīvas īpašības.
- sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
- jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai.
- sniega pelējums labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas).
- komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai.
- obvencija Labprātīgas nodevas, it īpaši baznīcai par labu.
- sponte sua labprātīgi, pēc paša vēlēšanās.
- omulīgs Labs (par pašsajūtu, garastāvokli).
- saistītie lādiņi lādiņi, kas parādās polarizācijas procesā; tie ir saistīti ar molekulām un var tikai ļoti ierobežoti pārvietoties pašu molekulu iekšienē.
- drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis.
- drakoniskais gads laika intervāls starp divām sekojošām Saules iziešanām caur vienu un to pašu Mēness orbītas mezglu; drakoniskā gada garums ir 346,6201 diennaktis.
- stacijas aizkave laika intervāls starp kadra beigu norobežotāja pēdējā bita uztveršanu un tās pašas stacijas steidzamo datu pirmā bita pārraidi saskarnē starp fizikālo slāni un pārraides vidi.
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
- darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums.
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad; šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
- lietēt Laistīt ar īpašām iekārtām.
- duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord").
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- pārlamāt Lamāt vēlreiz (to pašu).
- lampadarijs lampu turētājs, īpašs statīvs ar vairākiem zariem, kur piekārt lampas.
- suņdvēsele Lamuvārds, ar ko apsaukātajam tiek piedēvētas būtiskākās, raksturīgākās suņiem piemītošās īpašības.
- dažādlapainība lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam.
- interaktīvais kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas paredzēts īpaši formalizētu datu, audioinformācijas un videoinformācijas uzglabāšanai un reproducēšanai personālajos datoros un televizoros.
- Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen").
- latifundists Latifundijas īpašnieks.
- lellošana Latviešu ganu dziesmu īpašs dziedāšanas veids, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām.
- Aizupeņka Latviešu kolonijas "Aizupe" nosaukums Krievijas pārvaldes dokumentos 1915. g., kad tā kļuva par pašvaldības vienību.
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
- Cerokslis Latviešu mitoloģijā - lauku, it īpaši labības dievs.
- Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās.
- jūras māte latviešu mitoloģijā ūdenī slēptu bagātību (zelta, sudraba) īpašniece.
- latvietība latviešu nacionālā pašapziņa.
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
- Iskolastrels Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja, Latviešu strēlnieku vēlēta pašvaldības institūcija (1917. III/IV - 1919. VII).
- latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm.
- letiņš Latvietis; labvēlīgi ironisks latviešu pašnosaukums.
- desertaugi Latvijā reti kultivējamie dārzeņi (sparģeļi, artišoki), no kuriem gatavo īpašus ēdienus.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- mazvācietis Latvijā, īpaši Vidzemē \~17.-19. gs. izplatīts nabadzīgāko vācu (un arī citu tautību) ieceļotāju apzīmējums.
- LĪA Latvijas īpašnieku apvienība.
- LANĪDA Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija.
- pilsētas pašvaldība Latvijas Republikas pašvaldību sistēmas pamatlīmeņa vai vietējā līmeņa sastāvdaļa, pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās formas sociālo, ekonomisko un kultūras jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēktiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts vispārējās intereses.
- ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos.
- dīkstāves pabalsts Latvijas valsts nodrošināts maksājums darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem valsts apdraudējuma (piemēram, krīzes, pandēmijas) laikā un tā seku pārvarēšanas apstākļos, ja šiem cilvēkiem nav iespējams strādāt pilnu darba laiku un saņemt paredzēto darba samaksu.
- atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
- pašgājējlielgabals Lauka artilērijas kaujas mašīna, kas veidota uz tanka, bruņumašīnas vai speciāla pašgājēja bāzes.
- atsēja Lauka otrreizēja apsēšana tai pašā gadā.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku; viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju; mistrā - nozīmīgākais augs.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- ātrbojīga krava lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem.
- ātri bojājošās kravas lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem.
- intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela.
- padomju saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un ražotā produkcija bija valsts īpašums.
- fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
- saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes; saimnieki.
- saimnieks lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
- saimnieks lauku māju, zemnieku saimniecības īpašnieks.
- apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam.
- šķūtis Lauku pašvaldību pienākums (līdz 1940. g.) dot likumā noteiktajos gadījumos pret noteiktu atlīdzību zirgus ar pilnīgu aizjūgu dažādu amatpersonu pārvešanai no vienas vietas uz otru.
- fazenda Lauku saimniecība Dienvidamerikā, it īpaši Brazīlijā.
- fasenda Lauku saimniecība, īpaši Brazīlijā.
- lauku mājas Lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
- lauksaimnieks Lauku saimniecības īpašnieks.
- saimniekbērns Lauku saimniecības īpašnieku bērns.
- ceļa klaušas lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu.
- pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
- endogēnā laulība laulība, kurā laulības partneri ir vienas un tās pašas sociālās vai ģeogrāfiskās grupas locekļi.
- etniski viendabīgās (homogēnās) laulības laulības starp vienas un tās pašas tautības pārstāvjiem.
- glacigēns Ledāja radīts, tāds, kas izcēlies paša ledāja darbības ietekmē.
- integrācija Legalizācijas procesa stadija, kas tieši vērsta uz to, lai noziedzīgi iegūtam īpašumam piešķirtu likumības šķietamību.
- sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību.
- Lohengrīns Leģendārs tā paša nosaukuma poēmas varonis, kas sarakstīta 13. gs. beigās.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas.
- sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās.
- allodifikācija Lēņa, jeb lietotāja īpašuma pārvēršana pilnīgā dzimtsīpašumā.
- paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
- sēž kā ķipis lepni, pašapzinīgi, stabili.
- ar paceltu galvu lepni, stalti, cēli, pašapzinīgi, ar optimismu.
- leproma Lepras mezgls; ciets infiltrāts ādā, gk. ap asinsvadiem, īpaši lepromatozās lepras gadījumā.
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, īpaši cepamu un maisāmu ēdienu pagatavošanai.
- atklātais pensiju fonds licencēta finanšu sabiedrība, kas pieņem privātpersonu pašu un viņu labā iemaksātos līdzekļus un organizē to apsaimniekošanu, lai nodrošinātu šīm personām naudas uzkrājumus vecumdienām.
- flaters Lidaparāta daļu pašierosmes svārstības.
- helikoplans Lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības.
- atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas.
- audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe.
- à outrance līdz nāvei; līdz pašam galam.
- līdz šim līdz pašreizējam laikam, laikposmam.
- paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
- aproksnis Līdzekļi, īpašums.
- ilgtermiņa ieguldījumi līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un atrodas uzņēmuma saimnieciskajā apritē ilgāk par vienu gadu; sastāv no nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un ilgtermiņa finansu ieguldījumiem.
- dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdzekļi, kurus valsts budžeta institūcijas vai pašvaldības saņem no centralizētā kārtībā valsts budžeta ieņēmumos iemaksātiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem ar norādītu (iezīmētu) mērķi vai bez tā.
- izlīdzināšanas fonds līdzekļu kopums, kas veidojas no pašvaldību un valsts budžeta iemaksām pašvaldību finansu izlīdzināšanai.
- laukums Līdzena, parasti norobežota, īpašam nolūkam iekārtota platība.
- regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids.
- tuvums līdzība ar kādu, kopējas pazīmes, īpašības; vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fašisms līdzīga ideoloģija un politiskais režīms (it īpaši Vācijā 1933. - 1945. g.).
- jahtu klase līdzīgu, pēc īpašiem noteikumiem būvētu jahtu kopums; klasi piešķir jahtu apmērīšanas organizācija.
- iedzimt Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības.
- pusgarš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni 1,5 reizes lielāku pagarinājumu nekā tās pašas kvalitātes nepagarinātu līdzskani.
- vienādranga līdzvērtīgi, tādi kas pieder vienai un tai pašai iedalījuma vai grupējuma pakāpei.
- endocentrisks Līdzvērtīgs kādam no tai pašā kopā vai sistēmā esošiem elementiem.
- polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
- epaktas Liekās dienas, ko dabū, salīdzinot 2 nevienādus laika sprīžus, īpaši tās apmēram 11 dienas, par kurām saules gads lielāks nekā mēness gads.
- vērtnieks Liela īpašuma īpašnieks.
- stiprai Lielā mērā, pakāpē (par īpašības, pazīmesizpausmes intensitāti); ļoti.
- kvauķene Liela pīpe (īpaši par čigānu pīpēm).
- liekacis Liela tīkla acis, kas īpaši izaustas dažu tīkla linumu virspusē.
- lorķis Liela, neglīta, pašgatavota pīpe.
- sablīvēšana Lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana tai pašā atmiņas apjomā, uzlabojot datu organizācijas vai kodēšanas paņēmienu.
- sapakošana Lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana tai pašā atmiņas apjomā, uzlabojot datu organizācijas vai kodēšanas paņēmienu.
- sutraunis Lielāka kaudze mēslu (īpaši jūraszāļu).
- dižlaivnieks Lielas laivas īpašnieks; vcilvēks, kas strādā uz lielas laivas.
- vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem.
- lielsaimnieks Lielas lauku privātsaimniecības īpašnieks.
- bagātība Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
- lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
- ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
- padome lielas uzņēmējsabiedrības (akciju sabiedrības, paju sabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības u. c.) pilnsapulces vēlēta institūcija, kuras uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības īpašnieku intereses pilnsapulču starplaikā un kontrolēt valdes (administrācijas) darbu.
- dižzemnieks Lielas zemnieku saimniecības īpašnieks, lielsaimnieks.
- hybris Lielība, lepnums; pārgalvība, spīts; pašdižošanās personifikācija.
- ar platu muti lielīgi, pašpārliecināti.
- pašlielīšanās Lielīšanās pašam ar sevi.
- monopolīpašums Lielkapitālista monopolistiskais īpašums.
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
- soka Lielo zemes īpašnieku privilēģija Anglijā anglosakšu karalistēs 6.-9. gs.
- lendlordisms lielo zemes īpašumu sistēma, bija ļoti raksturīgs Lielbritānijā, tā pamatā - lendlordu monopols uz zemi.
- sigas Liels daudzums nelielu augļu (īpaši kartupeļu).
- aimaks Liels mongoļu zemes īpašums feodālisma laikmetā.
- latifundija Liels privāts zemes īpašums.
- kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
- lielveikals Liels veikalu komplekss, kurā parasti tirdzniecība organizēta pēc pašapkalpošanās principa.
- krēzs lielu bagātību īpašnieks; pēc pēdējā Līdijas valdnieka (Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.) vārda.
- invariants lieluma vai matemātiska objekta īpašība, kas nemainās izpildot noteiktu pārveidojumu.
- veidskaitlis lielums koka tilpuma aprēķināšanai - attiecība starp koka stumbra un tāda paša augstuma cilindra tilpumu, ja par cilindra pamata laukumu pieņem stumbra krūšaugstuma caurmēra laukumu.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
- ekscentricitāte Lielums, kas raksturo koniskā šķēluma (elipses, parabolas vai hiperbolas) formu un fokālās īpašības.
- hau vienība lielums, kas raksturo olas baltuma īpašības; nosaka pēc olas baltuma blīvā slāņa augstuma un olas masas.
- termodinamiskā aktivitāte lielums, kas raksturo vielu termodinamiskās īpašības šķīdumos.
- nemainīgs lielums lielums, kas saglabā vienu un to pašu vērtību.
- telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
- aditīvs lielums lielums, kura skaitliskajai funkcijai f ir īpašība f(a+b)=f(a)+f(b).
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos.
- allods Lieta pilnīgā īpašumā, brīvā rīcībā piederīga manta.
- atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā.
- paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā.
- dik Lieto atkārtojumā, lai attēlotu ātru skriešanu, īpaši sarunā ar maziem bērniem.
- vai Lieto atkārtoti teikuma beigās, lai īpaši uzsvērtu jautājumu.
- dižin Lieto savienojumos, lai uzsvērtu kādu konkrētu īpašību.
- koč Lieto, lai īpaši norādītu uz ko starp citiem līdzīgiem.
- saprasties Lieto, lai kam pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- uz Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- vēl lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
- pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
- šitenāds Lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi.
- štāds Lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi.
- atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves.
- eļļas reģenerācija lietotas ziežeļļas ekspluatācijas īpašību atjaunošana; mehāniskos piemaisījumus un ūdeni atdala nostādinot, filtrējot vai centrifugējot, metāla daļiņas atdala ar magnētiem.
- apgrūtinājumi Lietu tiesības, kas ierobežo īpašnieka tiesību uz lietu.
- Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. "Vilnius"), apgabala un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
- adjektīvsubstantīvs Lietvārds, kas atvasināts no īpašības vārda un īpašības vārda nosaukto pazīmi izteic priekšmetiskā veidā.
- locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem.
- lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās.
- komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu.
- aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu.
- literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus.
- vispārējo izmaksu pieskaitījumu likme likme, pēc kuras vispārējās izmaksas pieskaita produkcijas vai pakalpojuma veida (vienības, grupas) tiešajām izmaksām, lai noteiktu tā pilnu pašizmaksu.
- refakcija Likmes atlaide, ko pēc īpašas vienošanās piešķir kravas nosūtītājam, ja tas nosūta lielu kravas daudzumu vai arī transporta operācijām ir regulārs raksturs.
- pārdziedināt Likt dziedāt vēlreiz (to pašu).
- apbarot Likt iemīlēt sevi, iebarojot kaut ko ēdamu, kas nēsāts azotē un paša sviedriem pievilcies.
- apšūdināties Likt pašūt visus vajadzīgos apģērbus.
- atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- kapitāla daļu turētājs likuma izpratnē: akcionārs, cita persona, arī valsts, pašvaldība vai līgumsabiedrības dalībnieks, kura ieguldījums ir uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā.
- atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
- izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību.
- aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā.
- dome Likumdošanas vai pašvaldības institūcija.
- legālservitūti Likumiski servitūti, agrāk ieviesies nepareizs apzīmējums īpašuma aprobežojumiem, kas vēlāk atmests, jo ar likumā noteiktu īpašuma aprobežojumu nevar nodibināties servitūts kā civila tiesība.
- īpašs nodokļu režīms likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu.
- ķīmisko elementu periodiskais likums likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
- vaksēt likvidēt nevēlamu ķermeņa apmatojumu, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
- aspidistra Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes.
- limfātisms Limfātiskā konstitūcija: limfaudu hiperplāzija, pastoza, bāla, neelastīga āda; liela uzņēmība pret infekcijām, īpaši tuberkulozi.
- limfokarcinoma Limfvadu karcinoma, aug plāksnes veidā, īpaši krūtī.
- linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
- īpašvērtība Lineāras transformācijas A īpašvektoram atbilstošā skalāra l vērtība.
- fluorkaučuki Lineāri fluoru saturoši polimēri ar kaučukiem raksturīgām īpašībām.
- loksodroma Līnija, kas kartē šķērso visus meridiānus zem viena un tā paša leņķa.
- izalotermas Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno Zemes virsmas punktus, kuros gaisa temperatūra zināmā laika posmā mainās par vienu un to pašu lielumu.
- karseknis Linu audekla (pašausta) vasaras svārki.
- kraupis Lipīga ādas slimība, ko izraisa īpaša sēne.
- prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu.
- opuss Literārs vai muzikāls sacerējums, it īpaši skaņdarbs.
- intertekstuālisms Literatūrzinātnes teorija, kas īpašu uzmanību pievērš literāro tekstu savstarpējam atkarīgumam jeb intertekstualitātei.
- akmeņdruka Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
- akmesspiedums Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
- Līvenmuiža Līvānu nosaukuma variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
- Lievenhof Līvānu nosaukuma vēsturisks variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
- finanšu līzings līzinga veids, kreditēšana; līzinga objekts līzinga līgumā noteiktā termiņa beigās pāriet līzinga ņēmēja īpašumā - tas ir līzings ar izpirkuma tiesībām.
- izpirkumnoma Līzings - īpaša kreditēšanas forma, kuras būtība ir līzinga objekta iegāde.
- homolizīns Lizīns, kas iegūts, ievadot tās pašas sugas dzīvnieka antigēnu, atšķirībā no heterolizīna vai autolizīna.
- starpliktuve Logošanas vidē rezervēts atmiņas apgabals, kurā kāda dokumenta kopija vai izgriezums no tā (teksts vai grafika) tiek saglabāts, lai to vēlāk ievietotu tai pašā vai citā dokumentā.
- aktīvais logs logs ar kuru pašreizējā brīdī strādā lietotājs, tajā ir informācija par izpildāmo uzdevumu, un tas var saņemt datus un lietotāja komandas, atšķirībā no neaktīvā loga tā virsrakstjosla parasti tiek īpaši iezīmēta.
- neaktīvais logs logu vidē, kas spēj vienlaicīgi atveidot uz displeja ekrāna vairākus logus, neaktīvais logs ir logs, ar kuru lietotājs pašreizējā brīdī nestrādā.
- loģiskais kanāls loģiska struktūra datu kanāla identificēšanai datoru tīklā, kas ļauj identificējamo datu kanālu atšķirt no citiem, kuri izmanto tos pašus fizikālos resursus.
- darba koplīgums lokāls normatīvs akts – rakstveida vienošanās, ko uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā, slēdz ar darba devēju par darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem.
- liecamība Lokāmība, cietu ķermeņu īpašība, ka to atsevišķo daļu pirmatnējo savienojuma virzienu var mainīt, neiznīcinot to kopsakaru.
- piesūcējierīce Lokšņu pašpielicēja ierīce iespiežamā papīra piesūkšanai.
- vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
- ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
- lopturis Lopkopības saimniecības īpašnieks; lopkopis.
- žerbiņš Loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
- klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā).
- klērūchs Lozējot iegūtās daļas (klēra) īpašnieks vai izmantotājs (lietotājs).
- breviārs Lūgšanu cikls katoļu baznīcā, ko izpilda regulāri vienā un tajā pašā stundā.
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
- mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
- edipisms Ļaunprātīgs paša acu bojājums.
- izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
- nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
- šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu.
- dziļš Ļoti būtisks, nozīmīgs; tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus; saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
- uzreiz Ļoti drīz, gandrīz tai pašā brīdī; tūlīt (1).
- spožs Ļoti izcils, ievērojams (kādā darbības nozarē) - par cilvēku, tā personību, psihes, rakstura, personības īpašībām.
- Galaktikas kodols ļoti kompakts vielas sablīvējums pašā Galaktikas centrā; iespējams, ka Galaktikas kodolā atrodas melnais caurums.
- traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pazinēt kā raibu suni ļoti labi pazīt, zināt (kāda raksturu, īpašības u. tml.).
- kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
- sīksts Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- nepieejams Ļoti pašapzinīgs; ļoti neatsaucīgs, neiejūtīgs.
- pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
- ieķerties Ļoti pieķerties (piemēram, īpašumam).
- leģendārs Ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem).
- nitroželatīns Ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas.
- ugunīgs Ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām); ļoti spēcīgs (par jūtām).
- par matu ļoti tuvu pašam ļaunākajam (nelaimei, nāvei), kaut kam nepatīkamam.
- kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti).
- farmaceitiskā ķīmija mācība par ārstniecības vielu ķīmiskām īpašībām.
- haimatoloģija Mācība par asins īpašībām.
- peloloģija Mācība par dūņām un līdzīgām vielām, īpaši par to nozīmi medicīnā.
- sensitometrija Mācība par gaismjutīgo materiālu fotogrāfisko īpašību mērīšanu un to struktūras noteikšanu.
- eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
- onomatika Mācība par īpašvārdu attīstību.
- kristalloloģija Mācība par kristāliem un to ģeometriskām, fizikālām un ķīmiskām īpašībām.
- sfairika mācība par lodveida un debesu ķermeņu īpašībām.
- purvzinība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvmācība.
- purvmācība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvzinība.
- lemoloģija Mācība par sērgām, īpaši par mēri.
- aritmoloģija Mācība par skaitļu noslēpumainajām īpašībām.
- predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
- pirodinamika Mācība par uguns spēku un īpašībām.
- hipometrija Mācība par zirga mērīšanu, dažādu mēru savstarpējām attiecībām, kas noteic zirga īpašības, darba spējas utt.
- meliorisms Mācība, ka pasaule un cilvēku sabiedrība vai kulturālā dzīve ar vispārējo attīstību un pašu cilvēku aktivitāti var kļūt vienmēr pilnīgāka.
- kollēgija Mācības iestādes, īpaši jezuītiskas.
- koncentri Mācību kursa posmi, kuros vienu un to pašu vielu māca dažādā dziļuma pakāpē.
- niktopēdija Mācīšana naktī (it īpaši svešvalodās), hipnopēdijai radniecīgs mācīšanas paņēmiens, kas vēl ir izmēģinājuma stadijā.
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja.
- docendo dicimus mācot (citus), mēs (paši) mācāmies.
- izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
- mineralizētāji Magmā izšķīdušas gāzes (fluors, hlors u. c.) un ūdens tvaiki, kas sekmē minerālu kristalizāciju izvirduma iežos un rūdās, gan paši kļūdami par veidojošos minerālu sastāvdaļu, gan būdami par katalizatoriem.
- magmatisms magmai raksturīgo īpašību, procesu kopums; magmas un magmatisko iežu veidošanās procesu kopums.
- monopols Magnētiskais monopols - hipotētiska daļiņa, kurai varētu piemist tikai viena magnēta pola īpašības, respektīvi, pozitīvais un negatīvais magnētiskais lādiņš.
- diamagnētisms Magnētisko īpašību kopa, kas piemīt diamagnētiķiem.
- paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
- nogurums mainīgas slodzes radītas materiāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas.
- oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem.
- modulēt Mainīt fizikālās īpašības (skaņām, to sakopojumiem).
- atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- pāriet Mainoties apstākļiem, nonākt cita īpašumā, rīcībā.
- mite maiņa, izmaiņas, apmaiņa, īpaši apkalpošanā.
- koļļāties Maisīties, jaukties (pa pašķidru masu).
- mājīpašums Māja, kas ir kāda īpašums.
- mājsaimnieks Mājas īpašnieks, mājīpašnieks.
- lendlords Mājas īpašnieks.
- bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija).
- Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
- atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.
- plasticitātes augšējā (plūstamības) robeža maksimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā sāk izplūst pašsvara ietekmē.
- armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām.
- raksturs Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm.
- diženais Mākslā - īpašība, kas iedveš godbijību, vai kam piemīt vērienīgums.
- psiholoģija Mākslā - tēla psihisko īpašību kopums.
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
- himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
- redīmeids Mākslas darbs, kas veidots no īpaši izvēlētiem, gataviem sadzīves priekšmetiem.
- tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no paša mākslinieka personības.
- dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
- silikatizācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot gruntī šķidrā stikla šķīdumu.
- bituminācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā bituminozas vielas.
- cementācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā cementa javu, mīklu vai pienu.
- līnijizlase Mākslīgā izlase pa radniecīgu īpatņu grupām (līnijām), kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes.
- imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
- interlingva Mākslīgā starptautiskā valoda, it īpaši saziņai medicīnas un zinātnes jomā.
- mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem.
- astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos.
- provokācijas foni mākslīgi radīti nelabvēlīgi augu augšanas un attīstības apstākļi selekcijas materiāla vai šķirņu bioloģisko un saimniecisko īpašību pārbaudei.
- ķīmija Mākslīgi radīts, sintezēts, pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.).
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju.
- mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
- pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās.
- pašapmānīšanās Maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev; arī pašapmāns.
- gaitas kvalitāte manevrētspēja, iespēja ar optimālu ātrumu iet ļoti cieši pie vēja, stabilitāte viļņos u. tml. īpašību komplekss, kas raksturo peldlīdzekļa gaitu.
- mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
- bezsaimnieka manta manta, kurai nav īpašnieka vai kuras īpašnieks nav zināms.
- apķīlājums Mantas arests - process, kurā atbilstoši tiesas lēmumam tiek atsavināts personas likumīgs īpašums, lai atlīdzinātu parādsaistību nepildīšanas dēļ kreditoram radītos zaudējumus.
- mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves.
- pārdošana mantas, produkta, īpašuma u. tml. atdošana pircējam par samaksu
- tirgošana mantas, produkta, īpašuma u. tml. atdošana pircējam par samaksu; pārdošana
- pirkšana mantas, produktu u.tml. iegūšana īpašumā par samaksu, atlīdzību
- pilnvaras īpašums (trasts) mantisko un (vai) finanšu attiecību sistēma starp trasta dibinātāju, pilnvaras īpašnieku un beneficiāru (personu, kuras interesēs tiek veiktas trasta operācijas).
- cenzīva Mantojams zemnieka zemes īpašums feodālajā Francijā 12.-18. gs.
- minorāts Mantošanas sistēma, kurā nesadalītu īpašumu manto jaunākais dzimtā.
- majorāts mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai dzimtā.
- akvizīts Mantots īpašums.
- patrimonijs Mantots privātīpašums, dzimtīpašums.
- manufaktūrists Manufaktūras (2) īpašnieks.
- bāksignāla noņemšana marķiergredzena tīklā, kas raida bāksignālus - tīkla adaptera atslēgšanās no tīkla pašpārbaudei un pēc tam, ja rezultāts ir pozitīvs, lai atkal pieslēgtos tīklam.
- statiskā maršrutēšana maršrutēšana, kas nodrošina datu pārsūtīšanu to saņēmējam pa vienu un to pašu ceļu (maršrutu).
- Buclers Mārtiņš Buclers - fotogrāfs, fotorūpnieks, izdevējs (1866.-1944. g.), Latvijas fotomākslas pamatlicējs, 1903. g. atvēris pirmo fotopreču veikalu Latvijā, sarakstījis pirmo fotografēšanas pašmācības grāmatu latviešu valodā, nodibinājis pirmo latviešu fotogrāfu biedrību.
- Maslova Maslova piramīda - cilvēcisko vajadzību piramīda - hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, pamatnē ir cilvēka fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības.
- radioamatierisms Masu pašdarbības kustība, kas apvieno dažādu radioaparatūru konstruētājus un radiosporta cienītājus.
- kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi.
- beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem.
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- saglabājamība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja saglabāt tehniskās īpašības un darbspēju ilgstošas (parasti ilgāk par diviem mēnešiem) glabāšanas un transportēšanas laikā, kā arī pēc tam.
- lituus Matemātikā īpaša spirālveida līkne.
- integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
- algoritmu teorija matemātikas nozare, kas pētī algoritmu vispārīgās īpašības.
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu.
- funkciju teorija matemātikas nozare, kas pētī funkciju īpašības, kā arī funkciju izvirzījumu un aproksimāciju problēmas.
- varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- analītiskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības.
- aritmētika Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiem.
- topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju).
- galīgo diferenču rēķini matemātikas nozare, kurā pēta diskrēta argumenta funkcijas, izmantojot to īpašības skaitlisku aprēķinu metodēs.
- funkcionālanalīze Matemātikas nozare, kurā pēta operatoru īpašības abstraktās funkciju telpās, vispārinot matemātiskās analīzes faktus.
- skaitļu teorija matemātikas nozare, kurā pēta veselo skaitļu īpašības (dalāmību, pirmskaitļus, kongruenci), izmantojot analītiskas un algebriskas metodes.
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- variāciju statistika matemātiskās statistikas nozare, kas pētī variācijrindu statistiskās īpašības.
- abrazivitāte Materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu.
- veidojamība Materiāla īpašība ārēju spēku iedarbībā pieņemt kādu noteiktu formu un to saglabāt pēc šo spēku darbības izbeigšanās.
- ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C.
- termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
- dilstamība Materiāla īpašība deldēšanas spēku iedarbībā mainīt tilpumu un masu.
- uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā.
- ūdensuzsūce Materiāla īpašība uzsūkt ūdeni un saglabāt to.
- tehnoloģiskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pakļauties dažādiem apstrādes veidiem: liešanai, metināšanai, štancēšanai, apstrādei ar griešanu u. c.
- mehāniskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pretoties ārēja spēka iedarbībai – stiprība, plastiskums, cietība, stigrība u. c.
- nolietošanās Materiāla īpašību neatgriezeniska maiņa ekspluatācijas laikā; tā izpausmes ir mehāniskais nodilums, materiāla nogurums un korozija, paliekošās deformācijas un sagrūšana, ko rada berze, slodze, temperatūra, mitrums, starojums, agresīva vide.
- novecošana Materiāla struktūras, īpašību un virsmas kvalitātes neatgriezeniskas pārmaiņas laikā un ārējo faktoru ietekmē.
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats; elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
- centrālais spēks materiālam punktam vai ķermenim pieliktais spēks, kura darbības līnija vienmēr iet caur vienu un to pašu punktu (spēka centru).
- pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts materiālās palīdzības veids ģimenēm (personām) ar maziem ienākumiem, ko sniedz pašvaldības, pamatojoties parasti uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
- ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem.
- silikātmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir silikāti, arī materiāli, kas nesatur silikātus, bet ir iegūti pēc tādas pašas ražošanas tehnoloģijas (piem., kaļķi, ģipsis).
- iekšējais spēks materiālo punktu spēks, kas darbojas uz kādu citu mehāniskas sistēmas materiālo punktu, kurš pieder tai pašai sistēmai.
- iznomātājs Materiālo vērtību īpašnieks vai viņu pārstāvoša institūcija, kas šīs vērtības iznomā nomniekam.
- atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
- termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā.
- termiskā apstrāde materiālu apstrādes tehnoloģija, kurā ar karsēšanu un sekojošu dzesēšanu maina materiāla struktūru un tai atbilstošās īpašības.
- materiālu nogurums materiālu mehānisko un citu fizikālo īpašību izmaiņas ciklisku, laikā mainīgu mehānisku spriegumu un deformāciju rezultātā.
- birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros.
- presēšana Materiālu spiedapstrāde, kuras laikā pārveido materiāla formu, to sablīvē, mainot fizikālās un mehāniskās īpašības.
- komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
- skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml.; arī skaidiņa (2).
- atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības.
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdinieks.
- būdinieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdnieks.
- būdelnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks.
- daberzt Mazgāt, spodrināt (ko), līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības.
- mošusbrieži Mazi bezragu brieži (Vidusāzijā), kuru tēviņiem ir īpaši dziedzeri, kas izdala muskusu (mošu).
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
- apbalināties Mazliet izbalināt vai balināt apkārt (it īpaši par veļu).
- paskolot Mazliet izkopt (garīgās vai fiziskās īpašības).
- piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- pašmukšināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
- pašmukšķināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
- pašmūkšķināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
- pašņurgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties.
- pašņorgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties.
- kangarītis Mazs, īpašs ķeblītis, apmēram uz pusi zemāks nekā parastā taburete.
- zatočka Mazs, paštaisīts nazis.
- mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks; sīksaimnieks.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- fizikālā medicīna medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmantošanai ārstniecībā un profilaksē.
- fizioterapija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmatošanai ārstniecībā; arī fizioterapeitiskās procedūras.
- megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
- rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts.
- indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi.
- kinemātika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustības ģeometriskas īpašības, neievērojot šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas.
- vibrostabilitāte Mehāniskas sistēmas vai tās elementu īpašība saglabāt vibroizturību.
- konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus.
- vilkšņa Meklēšanās laiks (īpaši par suņiem).
- skoloti Melnās jūras piekrastē dzīvojušo skitu pašnosaukums.
- commentarii Melnraksts, īpaša veida piezīmes, sagatavošanās darbi, runas uzmetums.
- magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
- melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
- meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums.
- memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai.
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- nomērcēt Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- bipolaritāte Mēreno ziemeļu puslodes joslu augu un dzīvnieku (sevišķi jūras dzīvnieku) izplatība apmēram tajos pašos platuma grādos dienvidu puslodē.
- mērījumu sakritība mērījumu īpašība, kas raksturo mērījumu rezultātu tuvinājumu vienu otram, ja tie veikti vienādos apstākļos.
- inerce Mērinstrumentu īpašība parādīt mērīšanas rezultātu ar zināmu nokavēšanos.
- tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- mākslīgā meža atjaunošana mērķtiecīga meža stādīšana vai sēšana vietās, kurās mežs ir audzis agrāk vai aug pašreiz.
- atlase Mērķtiecīga pārojamo dzīvnieku izvēle, lai iegūtu pēcnācējus ar vēlamajām īpašībām.
- vaisļošana Mērķtiecīga pavairošana, radot pēcnācējus ar noteiktām īpašībām.
- ģenētiskā modifikācija mērķtiecīga vēlamo, arī vajadzīgo īpašību piešķiršana auga vai dzīvnieka organismam ar gēnu starpniecību.
- netiešie mēsli mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
- netiešais mēslojums mēslojums augsnes īpašību uzlabošanai (ģipsis, kaļķi, nitragīns).
- dziļrūdāmība Metāla īpašība norūdīties līdz noteiktam dziļumam; atkarīga no materiāla ķīmiskā sastāva, kritiskā rūdīšanas ātruma.
- rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā.
- niēllo Metāla, īpaši sudraba, rotāšana ar emalju.
- precīzijas mašīnas metālgriešanas mašīnas, kas paredzētas īpaši gludu un precīzu detaļu izgatavošanai.
- metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā.
- dārgmetāls Metāls ar cēlmetāla īpašībām (piemēram, zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos.
- metaloīds Metāls, kam nepiemīt kāda no tipiskajām metālu īpašībām.
- superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties.
- leģēšana Metālu īpašību uzlabošana, sakausējot tos ar citiem metāliem (arī citiem elementiem).
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta.
- metalīds Metālu savienojums; metālu un dažu nemetālu savienojums ar metāliskām īpašībām.
- vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot.
- radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī stratosfēras un troposfēras meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz radioviļņu izplatīšanos, kā arī pēc uztverto radiosignālu īpašībām nosaka meteoroloģiskās parādības atmosfērā.
- karbotions Metilditiokarbamīnskābes nātrija sāls 35-40% šķīdums ūdenī, tam ir nematocīdas, insekticīdas, herbicīdas un fungicīdas īpašības.
- biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu.
- metināšanas transformators metināšanas darbam paredzēts pazeminošs vienfāzes transformators ar īpašībām, kas sekmē elektriskā loka stabilu degšanu.
- autoradiogrāfija Metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju; radioautogrāfija.
- molekulāro orbitālu metode metode molekulas īpašību raksturošanai – katra elektrona kvantu ķīmisks apraksts ar tā stāvoklim atbilstošu viļņu funkciju – molekulāro orbitāli.
- prenatālā diagnostika metode, ar kuras palīdzību iespējams konstatēt augļa slimības, novirzes u. c. īpašības.
- pupinizācija Metode, ar kuru analogajās sakaru līnijās palielina raidījumu attālumu, līnijā ieslēdzot pašindukcijas spoles ik pēc 1,5-2 km.
- fizioloģiskie izmēģinājumi metožu komplekss dzīvā organisma vai tā atsevišķu daļu fizioloģisko īpašību un norišu pētīšanai; lopkopībā izmanto sagremojamības un bilanču izmēģinājumus gāzu un enerģijas maiņas, asinsrites, gremošanas, muskuļu, nervu un citu audu un orgānu fizioloģijas pētījumus.
- psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai.
- dabiskā meža atjaunošana meža atjaunošana, izmantojot sēklu pašizsēju no atstātiem sēkliniekiem un blakus augošām audzēm vai ar paaugu, veicināšanai var izmantot arī augsnes joslveida apstrādi, lai radītu koku sēklām labākus dīgšanas apstākļus.
- meža izmantošana meža derīgo īpašību izmantošana un meža resursu ieguve.
- atdaļa Mežā iestigota cirsma vai tās norobežota daļa īpašai vajadzībai.
- mežsaimnieks Meža īpašnieks.
- mežturis Meža īpašnieks.
- sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās.
- privātie meži meži, kas atrodas fizisku vai juridisku personu īpašumā un kuru daļas vai akcijas nepieder valstij vai pašvaldībai.
- pašvaldību meži meži, kas atrodas pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā; Latvijā pašvaldības apsaimnieko 150000 ha meža jeb 5% no kopējās mežu platības; no tiem 51700 ha pieder Rīgas pilsētai.
- valsts meži meži, kas atrodas valsts īpašumā, aizņem 1495000 ha jeb 47% no kopējās mežu platības (2013. g.).
- meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai.
- MĪKC Mežu īpašnieku konsultatīvais centrs.
- koksnes zinātne mežzinātnes nozare, kas pētī koksnes uzbūvi, īpašības, to ietekmējošos faktorus, kā arī izstrādā īpašību izpētes metodes.
- iemidzis Miega stāvoklis, īpaši par nesen aizmigušu cilvēku.
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dūmēgs Migla (īpaši par miglu pār pļavu).
- iekšējā migrācija migrācija vienas un tās pašas valsts robežās.
- komplementācija Mijiedarbība starp diviem celulārajiem vai virusālajiem gēnu komplektiem vienā un tai pašā šūnā vai tā, ka šūna spēj funkcionēt arī tad, ja katrs gēnu komplekts satur mutantu vai nefunkcionējošu gēnu.
- lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā.
- atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu).
- medicīnas mikrobioloģija mikrobioloģijas nozare, kas pētī cilvēkam patogēno mikroorganismu morfoloģiskās un bioloģiskās īpašības, kā arī problēmas, kas saistītas ar infekciju un imunitāti.
- daļiņu polarizācija mikrodaļiņu magnētisko īpašmomentu - spinu - orientācija noteiktā virzienā.
- biomutācija Mikroorganismu īpašību izmaiņas pēc ievadīšanas dzīvnieka ķermenī.
- māzers Mikroviļņu pastiprinātājs vai ģenerators, kura darbības pamatā ir inducētais starojums un tas darbojas pēc tiem pašiem principiem kā lāzers, radītajam starojumam piemīt tādas pašas īpašības (piem., monohromatiskums un koherence) kā lāzera starojumam.
- manšete Mīksta materiāla īpaša profila blīvgredzens.
- zamšs Mīksta, īpaši izstrādāta plūksnaina āda.
- ķecka Mīksta, pašķidra, biezputrai līdzīga (pārtikas produktu) masa, maisījums (piemēram, lopbarībai); mīksta, pašķidra viela.
- ķēpa Mīksta, slapja, arī pašķidra masa.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa).
- bezkontakta mīna mīna, ko aktivē kāda mērķa iedarbība uz mīnas tuvumā esošajiem fiziskajiem apstākļiem vai uz pašas mīnas starojumu.
- autolīze Minerāla pašattīrīšanās no piemaisījumiem pārkristalizācijas procesos.
- uzpūšanās Minerālo izejvielu (mālu, vermikulīta) īpašība palielināties tilpumā, ja to karsē.
- oriktognosija Mineraloģijas daļa, kas apraksta minerālu vispārējās īpašības, viņu pazīšanu un sadalīšanu šķirās.
- žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts.
- jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem.
- fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
- nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
- beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem.
- gars Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām.
- mandragora Mitoloģiski ētiskajos priekšstatos brīnumains augs, kam tika piedēvētas pārdabiskas īpašības.
- liediķis Mitra smilšaina vieta pašā jūras malā, kur iestieg.
- sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- jāzdalēt Mocīt (īpaši attiecībā uz slimībām vai dažādiem mokšķiem).
- jādalēt Mocīt (īpaši attiecībā uz slimībām vai dažādiem mošķiem).
- jāt Mocīt (īpaši attiecībā uz slimībām vai dažādiem mošķiem).
- koksnes modificēšanas efekts modificētas koksnes īpašību attiecība pret izejas koksnes analoģiskajām īpašībām.
- mokša Mokši - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
- ortoūdeņradis Molekulārais ūdeņradis, kam abu protonu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
- izofermenti Molekulāras fermenta formas (izoformas), kas katalizē vienu un to pašu ķīmisko reakciju, bet atšķiras pēc izvietojuma šūnā un fizikālķīmiskajām īpašībām.
- bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā.
- solilokvijs Monologs, saruna pašam ar sevi.
- skaitīt Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- mietpilsonība Morāla īpašība; dzīves un domāšanas veids, kam raksturīgs šaurs redzesloks, sakāpinātas pašlabuma tieksmes, principu un ideālu trūkums.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- mokši Mordviešu tautas grupa (~1/3 daļa), dzīvo gk. Mokšas upes baseinā, pašnosaukums - mokša.
- erzji Mordviešu tautas lielākā grupa (~2/3), pašnosaukums - erzja.
- simpatrija Morfoloģiski līdzīgu, bet fizioloģiski un ekoloģiski atšķirīgu sugu vai formu kopdzīve vienā un tajā pašā apvidū.
- morfonēma Morfonoloģiska vienība, kas sastāv no divām vai vairākām fonēmām, kuras vienas un tās pašas morfēmas alomorfos parādās atkarībā no fonoloģiskiem (fonētiskiem) nosacījumiem, piem., i/ie - tikt, tieku: n/ņ - līnis, līņa: sl/šļ - kāpslis, kāpšļa.
- reminiscence Motīvs, elements u. tml. (parasti mākslas darbā), kas ir pārņemts no tā paša vai cita autora agrākā darba.
- daudzdegvielu motors motors, kas bez īpašām izmaiņām var darboties ar dažādām degvielām (piemēram, ar benzīnu un gāzi).
- izgaita Mudīgums, veiklība, pašapmierinātība.
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai.
- dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
- fideikommiss Muiža, kurai arvienu jāpaliek zināmas ģimenes īpašumam un kuru tā tad nedrīkst pārdot.
- pilis muiža, saimniecība, īpašums.
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- muižas kungs Muižas īpašnieks vai valdītājs.
- muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- bruņniecības arhīvi muižniecības korporāciju dokumentu krātuves, glabājās arī daudz valsts un pašvaldības iestāžu dokumti, kā arī agrārvēsturiski avoti.
- kunga gols muižnieka zemes gabals starp zemnieku īpašumiem.
- muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs.
- junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu.
- pope mukla vieta, īpaši ezeros.
- monasticisms Mūku dzīve - pašaizliedzīga, ar nabadzības, šķīstības un padevības zvērestu apliecināta nodošanās reliģiozai dzīvei.
- augsta izmantojamība multiapstrādes sistēmai piemītoša īpašība, kas pēc kļūmes ļauj to ātri atkopt.
- Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.).
- demunicipalizācija Municipalizācijas likvidēšana; municipalizēto celtņu atdošana vecajiem privātīpašniekiem; municipālo uzņēmumu pārdošana privātām firmām un atsevišķām personām.
- arābu cipari mūsdienās vispārlietojamie cipari, kas radušies Indijā un ar arābu starpniecību nonākuši līdz Eiropai, kur pamazām pārveidojoties ieguvuši pašreizējo izskatu.
- minimālisms Mūsdienu mūzikas joma, kuras pamatā ir elementāru izteiksmes paņēmienu (piem., vienas un tās pašas skaņu secības) ilgstoša atkārtošana; repetitīvā mūzika.
- Hizbollah Musulmaņu organizācija Libānā (arābu "Dieva partija"), izveidota 1982. g., pazīstama ar savu pašnāvnieku uzbrukumiem Izraēlas okupācijas varai Libānas dienvidu daļā; apvidū, kurā darbojas, organizē slimnīcu aprūpi, skolas.
- burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
- sīdī Musulmaņu vadonis; tituls var būt mantots vai arī piešķirts par īpašiem nopelniem.
- alēliskās mutācijas mutācijas, kas attiecas uz viena un tā paša gēna pārmaiņām.
- fizioloģiskās mutācijas mutācijas, kas skar organisma fizioloģiskās īpašības.
- rezonanse Mutes un deguna dobumā radušās gaisa pašsvārstības, kas pastiprina to frekvencei tuvos skaņas komponentus.
- pidelēt muzicēt (īpaši par nekvalitatīvu muzicēšanu).
- proposta Mūzikā: tēma, īpaši iesācēja balss kanonā.
- aerofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir ap instrumentu vai pašā instrumentā esošā gaisa vibrācijas, kas tiek izraisītas, neiesvārstot stīgas, membrānas vai instrumenta korpusu.
- glissando Mūzikas instrumentu īpašs spēles paņēmiens, kas rada slīdošu pāreju no skaņas uz skaņu.
- minimālā mūzika mūzikas virziens, kura pamatā ir ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
- akordika Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī dažādus tercu salikuma akordus un to īpašības ārpus to savstarpējā apvienojuma un saistības ar citiem mūzikas elementiem.
- neturīgs Nabadzīgs, tāds, kam nav īpašumu.
- autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
- transnacionālisms nacionālā pašapziņa, kas izpaužas daudzās valstīs.
- denacionalizācija Nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotā valsts īpašuma atdošana privātīpašumā iepriekšējiem īpašniekiem.
- reprivatizācija Nacionalizētā vai konfiscētā privātīpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā.
- aromatizācija Naftas vieglo destilātu apstrādes process, kurā palielina aromātisko ogļūdeņražu saturu, lai uzlabotu benzīna un šķīdinātāju īpašības.
- aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
- ieskanis Nākamā akorda skaņa (parasti īsa skaņa, atrodas uz vājās taktsdaļas), kas parādās (parasti melodijā) pirms paša akorda iestāšanās.
- atriebties Nākt par ļaunu (pašam).
- vazāties Nākt, iegriezties (kur) bez īpašas vajadzības.
- godēcija Naktssveču dzimtas ģints ("Godetia"), viengadīgi lakstaugi, \~20 s. (Ziemeļamerikā, īpaši Klifornijā).
- saimniece Nama īpašnieka, arī dzīvokļa valdītāja sieva; nama īpašniece, arī dzīvokļa valdītāja.
- saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs; nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs.
- namnieks Namīpašnieks (1).
- namturis Namīpašnieks.
- primārais narcisisms narcisisms, ko novēro agrā bērnībā, attiecību attīstības fāzē, kad bērns sevi nav atdalījis no ārējās pasaules un uzmanību veltī visu veidu izklaidei pašam ar sevi.
- automonoseksuālisms Narcisma paveids, kad dzimumdziņas objekts ir paša ķermenis, kas ieģērbts pretējā dzimuma tērpā.
- denarkotizācija Narkotisko īpašību atņemšana; narkotisko vielu atņemšana.
- ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris.
- nauda ieplūst (kādam) kabatā nauda nonāk (kāda) īpašumā.
- nauda ieplūst kādam kabatā nauda nonāk kāda īpašumā.
- kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu.
- aizņēmums pret ķīlu naudas aizņemšanās, kā drošības garantiju piedāvājot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu; aizņēmums parasti nepārsniedz 50-60% no īpašuma vērtības.
- aizdevu kapitāls naudas kapitāls, ko īpašnieks aizdod citai juridiskai vai fiziskai personai, saņemot par to ienākumu procentu maksājumu veidā.
- aizņēmuma finansēšana naudas līdzekļu iegūšana pret saistībām šos līdzekļus atdot nākotnē kopā ar procentiem, kreditoram neiegūstot īpašuma tiesības uz uzceltā vai iegūtā īpašuma daļu.
- naudas soda vienība naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās, kur viena naudas soda vienība ir pieci eiro; minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības, maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienību.
- zemes cena naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju.
- norakstījumi Naudas summas, kas paredzētas pamatlīdzekļu atjaunošanai un attiecināšanai uz preču un pakalpojumu pašizmaksu.
- pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo.
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
- limoktonija Nāve no bada; pašnāvība badojoties.
- ārēji nāves cēloņi nāves cēloņu grupa, kurā ietilpst mirstība nelaimes gadījumos, no traumām un saindēšanās, no vardarbības un tīša paškaitējuma (dažkārt šajā grupā ietver arī infekcijas un parazitārās slimības).
- nāvēties Nāvēt sevi; darīt pašnāvību.
- potnazis Nazis ar īpašu nadziņu augu potēšanai.
- parastais dārznieka nazis nazis, kas īpaši piemērots dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai.
- dārznieka naži naži, kas īpaši piemēroti darbiem dārzā: potnazis un acojamais nazis – acošanai, potēšanai ar zariņu; parastais dārznieka nazis – dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai.
- mazbagāts Ne īpaši bagāts, nabadzīgs.
- stumška Ne īpaši saprātīgs cilvēks (ko var stumdīt).
- candars Neapstrādāts, resns spieķis, īpaši tāds ar ko ubagi staigā.
- stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
- gribot negribot neatkarīgi no paša vēlēšanās.
- azonāls Neatkarīgs no zonālajām īpašībām.
- kalt (biežāk skandināt, dīkt) ausīs neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
- skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
- lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
- zelēt Neatlaidīgi runāt to pašu.
- špikers Neatļauts palīglīdzeklis, ko skolnieki lieto īpaši rakstu darbos, uzrakstot jau iepriekš atminamos datus, formulas vai nosaukumus.
- akrāzija Neatturība, pašsavaldīšanās trūkums.
- nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus.
- trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi).
- izonefrotoksīns Nefrotoksīns, kas ietekmē tās pašas sugas citu dzīvnieku šūnas.
- flešbeks Negaidīts psihodēlisko narkotiku iedarbības uzplaiksnījums, lai gan pašas narkotikas jau ilgu laiku nav lietotas (angļu "flashback").
- iegadīties Negaidot nonākt (kāda) īpašumā.
- kaite Negatīva parādība, īpašība.
- nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
- vājība Negatīva, nevēlama personības, psihes, rakstura īpašība.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- vaina Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām.
- ļaunais Negatīvu morālo īpašību vispārinājums; labā pretstats.
- natura Negatīvu, nevēlamu cilvēka, dzīvnieka īpašību kopums.
- biskvīta apdedzināšana neglazētu smalkkeramikas izstrādājumu pirmā apstrāde, lai iegūtu tālākai apstrādei nepieciešamās īpašības, galvenokārt mehānisko izturību.
- profesionālā neiroze neiroze, kas rodas nelabvēlīgu darba apstākļu dēļ; īpaši roku pirkstu toniskas vai kloniskas spazmas pēc ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu pārpūles.
- neitrotakse Neitrotilo leikocītu īpašība pievilkt vai atstumt.
- govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama.
- mūžīgais šahs neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
- irrēgulārs Nekārtējs, viss tas, kas ir kā izņēmums kādā likumībā vai kam vispār pašam nav nekādas likumības.
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu.
- pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas.
- ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu.
- pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība.
- NĪP Nekustamā īpašuma pārvalde (reģ.).
- zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments - zemes reģistrs.
- kadastra dati Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītās ziņas.
- zemes vienības daļa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts.
- kadastra objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa.
- zemes vienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums.
- nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem.
- valsts vai pašvaldības īpašuma objekts nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma domājamā daļa, kapitālsabiedrība, kapitāla daļa vai cita manta, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā.
- kadastra numurs nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators).
- imobilija Nekustams īpašums; immobīlis.
- nelaicinieks Nelaiķis; pašnāvnieks.
- būdenieks Neliela (līdz 15 ha) zemes īpašuma saimnieks.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem).
- mobili stacionārā kokapstrādes iekārta neliela gabarīta viegla stacionārā darbmašīna, kura veidota uz rokas elektoinstrumentu bāzes vai kurai pašai ir nelielas jaudas elektropiedziņa.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- takča Neliela niša, ko sienu dekorācijai lieto islāma arhitektūra visās zemēs, bet it īpaši Persijā.
- sīkpilsonis Neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi.
- sīkīpašnieks Neliela uzņēmuma vai nelielas lauku saimniecības īpašnieks.
- piparbodnieks Neliela veikala īpašnieks.
- nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība.
- namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
- nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
- būdavnieks Nelielas (parasti vecas) dzīvojamās mājas iemītnieks vai īpašnieks.
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
- pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
- autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- elektrokārs Nelieli pašgājēji rati, kurus darbina elektrodzinējs, kas enerģiju saņem no akumulatoriem.
- kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
- raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- ķivete Neliels stikla trauks, ko izmanto optiskajā aparatūrā, ar kuru pētī šķidrumu īpašības.
- torps Neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam.
- pikaps neliels, īpašas formas kravas automobilis ar vaļēju kravas kasti, kas izveidota vienlaidus ar pārējo virsbūves daļu.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
- kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
- sīkpilsonība Nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- iztirgot Nelikumīgi pārdot, arī atdot (parasti cita īpašumu).
- piesavināt Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā; piesavināties (1).
- piesavināties Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā.
- remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā); netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
- ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības).
- ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības).
- jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem.
- neofolklorisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms.
- neobarbarisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neofolklorisms.
- lajs Neordinēts reliģiskas kopienas loceklis vai tas, kas nepilda īpašas reliģiskas funkcijas.
- vienkāršs grafs neorientēts grafs bez cilpām (virsotņu pašsavienojumiem) un vairākkārtīgām šķautnēm.
- heteroloģija Neparasta, netipiska attīstība; anomālija īpašībās, veidā, uzbūvē.
- titānisks Neparasti intensīvs, arī noturīgs (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības.
- grunts mehānika nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kurā pēta grunts mehāniskās īpašības (spriegumu, deformāciju, grunts masīva stiprību un noturību, tās spiedienu uz norobežojošām konstrukcijām un pazemes būvēm) atkarībā no tās uzbūves un fizikālā stāvokļa.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- kleptomānija Nepārvarama slimīga tieksme piesavināties svešas mantas paša zagšanas procesa dēļ.
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- šķebīga (arī pliekana) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- pliekana (arī šķebīga) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta; arī vemšana, reibonis; slikta fiziskā pašsajūta.
- trūkt Nepiemist (par vajadzīgu, nepieciešamu, vēlamu īpašību, pazīmi, spēju).
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
- heterodromija Nerva īpašība vadīt kairinājumu vienā virzienā labāk nekā otrā.
- perielektrotonuss Nerva uzbudināmības un citu nerva īpašību maiņa, kas novērojama zināmā attālumā no tās vietas, kurā uz nervu iedarbojas elektriskā strāva; pēc savas zīmes (virziena) tā ir pretēja pārmaiņām, kuras rodas tiešā anodu un katodu tuvumā.
- elektrotonuss Nerva vai kādu citu ierosināmu audu fizikālo, fizikāli ķīmisko un fizioloģisko īpašību pārmaiņas katoda (katelektrotonuss) vai anoda (anelektrotonuss) apvidū, kad uz šiem audiem iedarbojas elektriskā strāva.
- ideālā daļa nesadalīta kopīpašuma iedomājamā daļa.
- iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām).
- sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums.
- kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem vai tiesību normām, kas regulē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- nejaucīgs Nesaticīgs, naidīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- monenieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- monnieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- mornenieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- mornieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- mornnieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- ļipāt Nestabili iet, par bērniem un veciem cilvēkiem; skriet ar palēcieniem (īpaši par zaķi).
- pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības.
- piede Nēši, īpaši ūdens spaiņu nešanai.
- taisns kā zirga loks netaisns, paštaisns.
- gjaurs Neticīgais - tā musulmaņi nievājoši apzīmē citticībniekus, it īpaši kristiešus.
- šmulīgs Netīrs (parasti par cilvēku, īpaši bērnu).
- iedzimtā imunitāte neuzņēmība, kuras pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpašības, kas piemīt noteiktai dzīvnieku sugai vai cilvēkam.
- virgināls Nevainīgs, jaunavīgs, jaunavai īpašīgs.
- pastrīpāt Nevajadzīgi pastrīpot, pašvīkāt.
- brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
- aizķepot Neveikli, trokšņaini aiziet, īpaši par bērniem.
- vaksācija Nevēlamā apmatojuma noņemšana, ko izdara, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu.
- traips Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise, īpašība.
- nelabs Neveselīgs, slimīgs (parasti par cilvēka izskatu, pašsajūtu).
- heterostilija Nevienāda garuma irbuļi dažādu vienas un tās pašas sugas auga eksemplāru ziedos, kas kavē pašapputeksnēšanos.
- anizotropija Nevienāds dažādu auga orgānu stāvoklis viena un tā paša ārējā faktora ietekmē (piem., lapu horizontālais un stublāju vertikālais stāvoklis pret krītošo gaismu).
- heterogēna sistēma neviendabīga, nehomogēna termodinamiska (fizikāli ķīmiska) sistēma (arī - viela), kas sastāv no divām vai vairākām savstarpēji atdalītām fāzēm ar atšķirīgām fizikālajām un (vai) ķīmiskajām īpašībām.
- difteroīds Nevirulents mikroorganisms, kas morfoloģisko un kultūras īpašību ziņā līdzīgs difterijas nūjiņai.
- ar godu Nezaudējot pašlepnumu, cieņu.
- identifikācija Nezināmas vielas vai materiāla dažādu īpašību noteikšana un salīdzināšana ar jau zināmo objektu tiem pašiem raksturojumiem un konstantēm.
- krāsas tonis nianse (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai) krāsai.
- tonis Nianse, uzbūves elements (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai krāsai, arī gaismēnai).
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda); arī nabadzība (2).
- nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda).
- autonefrotoksīns Nieru šūnām toksiska viela, kas izveidojusies paša organismā.
- plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemūdens sports niršana zem ūdens pamatā ar tādu pašu aprīkojumu, kādu izmanto civilie un militārie ūdenslīdēji.
- sandē Njam-njami cilts pašnosaukums.
- kolicīns No "Escherichia coli" iegūts antibiotiks, kas ietekmē tās pašas sugas citus celmus.
- no sākta (arī paša) gala no (paša) sākuma (ko darīt).
- no paša (arī sākta) gala no (paša) sākuma (ko darīt).
- pērkona lode no akmens darināts cirvis, ko lietoja akmens un bronzas laikmetā un kam piedēvētas dziednieciskas īpašības.
- lepetnieks No auduma pašūts tauriņveida rotājums, parasti kleitai, blūzei.
- veloceliņš No autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem.
- krutka No avīzē ietītas tabakas paštaisīts smēķis.
- buru maiss no buru auduma pašūts maiss ar apaļu dibenu un attiecīgajai burai nepieciešamajiem izmēriem, uz tā sāniem uzraksta buras nosaukumu un jahtas vārdu.
- apkārtējās vides faktori no cilvēka, sociālās grupas neatkarīgi, ārēji notikumi, sociālie apstākļi, kas ietekmē personas pašrealizācijas , socializācijas, sociālās funkcionēšanas mehānismu.
- ģerundijs No darbības vārda atvasināts un dažas verba īpašības saglabājis lietvārds latīņu, angļu valodā un dažās citās valodās.
- kompots No dažādiem atkritumiem īpaši gatavots trūdu mēslojums.
- aviobumba No gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas).
- īsinājums No garāka apzīmējuma veidots viena un tā paša jēdziena apzīmējums, ko darina, atmetot kādu daļu no garākā vai izvēloties īsāku sinonīmisku vārddaļu.
- nekrozīns No iekaisušiem audiem izolēta viela, kurai ir proteolītiskas īpašības.
- bioloģiskais ekrāns no īpaša materiāla izgatavots aizsargekrāns, kas paredzēts starojuma intensitātes samazināšanai.
- pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
- apelativējums No īpašvārda darināts sugas vārds.
- šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē 3-5 gadus uz īpaši sagatavotiem bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
- nūja No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals.
- patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
- kadastra dokuments no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus.
- izkāpt ar kreiso kāju no gultas no paša rīta būt sliktā garastāvoklī, bez iemesla skaisties.
- ab ovo no paša sākuma; _burtiski_: "no olas".
- no (retāk kopš) sākta (biežāk laika) gala no paša sākuma; no seniem laikiem.
- no (retāk kopš) laika (retāk sākta) gala no paša sākuma; no seniem laikiem.
- ab origine no paša sākuma.
- no sava pieliekamā no paša zināšanām.
- no šūpuļa no pašas agrākās bērnības.
- no pirmā acu uzmetiena no pirmā skatiena; no paša sākuma.
- no pirmā acu uzmetiena, arī pirmajā acu uzmetienā no pirmā skatiena; no paša sākuma.
- talions No pirmatnējās kopienas sabiedrības pārmantots soda princips verdzības iekārtā: par noziedzīgu kaitējumu sodīja, nodarot vainīgajam tādu pašu kaitējumu.
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos.
- gabunkoki No Rietumāfrikas piekrastes un īpaši no Gabonas eksportēti lietaskoki.
- ideotips No saimnieciskā viedokļa ideāla organisma (šķirnes) modelis, kam ir optimāls morfoloģisko, anatomisko, fizioloģisko un bioloģisko īpašību kopums.
- rampaks No šāda auduma pašūts apģērbs.
- finanšu pārskats no valsts budžeta tieši finansēta komersanta finanšu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma.
- liecene No viena paša liepas dēlīša, to lokā saliecot, pagatavots trauks ēdamā ielikšanai.
- liecinis No viena paša liepas dēlīša, to lokā saliecot, pagatavots trauks ēdamā ielikšanai.
- pašnoārdīšanās Noārdīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ālējas iedarbības).
- perikope Nodaļa, īpaši svētos rakstos.
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- banda Nodeva naturālijās, loma daļa, kas zvejniekam bija jādod zvejas rīku un līdzekļu īpašniekam par šo rīku un līdzekļu izmantošanu.
- baras Nodevas beramā mantā, īpaši labības.
- personiskā talja nodoklis ar kuru no 15. gs. Francijā aplika personisko īpašumu, bet dižciltīgie, garīdznieki u. c. varēja būt arī atbrīvoti no tā.
- atdalīt Nodot (daļu no kā) cita rīcībā, īpašumā, paredzēt citiem nolūkiem u. tml.
- realizēt nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
- atstāt Nodot (ko) citu lietošanā, īpašumā.
- atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības); arī atdāvināt.
- apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- nojiedināt Nogalināt, īpaši indējot.
- klinis Nogriezts, pašaurs auduma gabals kleitas, svārku apakšdaļas šūšanai.
- noguldītājs Noguldījuma īpašnieks - jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kurai ir noguldījums kredītiestādē.
- pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- iekrist lamatās nokļūt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko kāds īpaši radījis.
- kaīka Nolaistas, paputējušas saimniecības īpašnieks.
- neatsavināmība Noliegums, vispārināta īpašība --> atsavināt.
- izvažas Nolietotas lietas (īpaši par apaviem un apģērbu).
- vecene nolietots tīrums, kur pašreiz nekas netiek audzēts.
- pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.
- rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību).
- deklinēšana Nomenu (lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) un to nozīmē lietotu vārdu (vietniekvārdu, lokāmo divdabju) locīšana.
- nostilt Nomierināties; atrasties vienā un tai pašā vietā.
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- apzinātība Nomoda stāvoklis, kurā notiek pašrefleksija.
- abaks Nomogrāfijā - īpašs rasējums ar skaitliskām atzīmēm vienādojumu aptuvenai atrisināšanai.
- iet nāvē nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība; izdarīt pašnāvību.
- aizplūst Nonākt citur, citu rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām).
- ieplūst Nonākt kāda rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām, ienākumiem).
- dabūt mācību Nonākt pie kādas, parasti pamācošas, atziņas paša pieredzē.
- iepirkt par dzimtu nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
- nekāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds.
- kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu.
- tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
- tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
- starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
- kāds Norāda uz (īpašības, pazīmes) nenoteiktu pakāpi.
- par Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru.
- viss Norāda uz (kā) īpašu nozīmību.
- pie Norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības.
- nemaz Norāda uz darbības, īpašības pilnīgu noliegumu.
- tiktāl Norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi.
- tiktālu Norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi.
- olig- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
- oligo- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
- šitenāds Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību.
- štāds Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izceļ, uzsver.
- daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- štāds Norāda uz īpašības, pazīmes aaugstu pakāpi, intensitāti.
- šitenāds Norāda uz īpašības, pazīmes augstu pakāpi, intensitāti.
- super norāda uz īpašību ļoti augstā pakāpē, ļoti
- kāds Norāda uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
- iz Norāda uz kā pazīmi, īpašību.
- kvazi- Norāda uz kaut ko vai gandrīz tādu pašu, šķietamu, neīstu.
- daudz Norāda uz minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- par Norāda uz nosauktās pazīmes, īpašības spēcīgu izpausmi.
- pārāk norāda uz pārmērīgu īpašību, pazīmi.
- pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam.
- veids norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
- ant- Norāda uz pretēju stāvokli, darbību, īpašību vai vielu.
- virs- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru.
- sero- Norāda uz serumu vai serozām īpašībām.
- aut- Norāda uz sevi pašu.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kura atvairīšanai, likvidēšanai ko izmanto, dara, kuru novērš kāda īpašība.
- turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu, vietu.
- pēc Norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi.
- iz Norāda uz to, ka īpašība, pazīme attiecas uz vairākām parādībām.
- par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
- par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds.
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- līdz Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- stāvus Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē; ļoti.
- pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml); norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
- nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
- nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība izpaužas mazliet, nelielā mērā.
- pulka norāda, ka minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu; daudz (3).
- tāpat Norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta.
- atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe; vis- (3).
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (1).
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (2).
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
- seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- all- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
- allo- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
- koncentrēt Noritēt (vienā un tai pašā vietā, sistēmā) - par procesu, darbību.
- dūmainība normējams spēkratu vai motora ekspluatācijas īpašību parametrs, kas raksturo izmešu optisko blīvumu; viens no izplūdes gāzes raksturojošiem parametriem.
- Norge Norvēģija (pašnosaukums).
- grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai.
- raupjuma skaitlis nosacīts lielums, kas raksturo plūsmas kanāla iekšējo sienu nelīdzenumu augstumu; nosakāms pēc īpašas metodikas.
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
- lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi.
- laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā.
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu.
- izlūkmašīna Noslēgta īpaši uzlabotas pārgājības riteņu kaujasmašīna, kuras galvenais uzdevums ir izlūkošana.
- endovibrators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; dobuma rezonators.
- dobuma rezonators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; endovibrators.
- indiskrēcija Noslēpumu izpaušana (it īpaši tādu noslēpumu izpaušana, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); nesmalkjūtība.
- diskrēcija noslēpumu neizpaušana (it īpaši tādu, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); smalkjūtība.
- žiekāties Nosmērēties ar kādu pašķidru masu.
- nelaime Nosodāma, peļama (cilvēka) īpašība, rīcība.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- radikālisms Nostādne, ka stāvoklis jāmaina pašos pamatos; radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana.
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
- blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks.
- pašnotece Notece, ko izraisa pašas tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- raksturot Noteikt, vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
- virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, psihiska stāvokļa, arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- pašrisks Noteikta apdrošinājuma ņēmēja paša riska daļa (procentu vai naudas izteiksmē no apdrošinājuma summas), kuru saskaņā ar apdrošinājuma līguma noteikumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinātais.
- dzimumlomas identitāte noteikta dzimuma indivīda un pašapziņas vienība, kas balstās uz attiecīgās dzimumlomas prasībām.
- privatizācijas subjekts noteikta fiziska vai juridiska persona, kurai ir tiesības iegūt valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijas procesā.
- iegūšana noteikta izskata, formas, fizisko īpašību rašanās
- ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā.
- paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- augšanas apstākļi noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošas sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc audzes nociršanas.
- pierobežas zona noteikta zemes platība gar valsts robežu, kurā var noteikt pierobežas režīmu, kas paredz īpašu iebraukšanas, atrašanās un saimniecisko darbu veikšanas kārtību šajā teritorijā.
- kariotips noteiktai sistemātiskai grupai raksturīgākais hromosomu komplekta morfoloģisko īpašību kopums.
- licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai.
- josla Noteiktas lieluma, platuma, garuma gaisa, ūdens, zemes teritorija ar īpašu vai speciālu tiesisko režīmu valsts tiesiskā vai starptautiski tiesiskā režīmā.
- konkrētās preces tirgus noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vēra pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.
- zemesgrāmatu akts noteiktas teritorijas nekustamā īpašuma uzskaites sākotnējās uzskaites dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un atzīmē ar to saistītās tiesības.
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām.
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda.
- komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
- atrašanās vieta noteikts stāvoklis vai pozīcija lietām, personām, piemēram, nekustamā īpašuma atrašanās vieta.
- atslēgvārds Noteikts vārds vai vārdu grupa programmēšanas valodā, kam ir īpaša nozīme kompilatora vai interpretatora darbībā.
- veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes.
- mācīšanās noteiktu psihes, rakstura, personības īpašību veidošana, attīstīšana sevī
- psihodiagnoze Noteiktu psiholoģisku īpašību noteikšana, darbības un savstarpējo attiecību īpatnību uzskaite.
- Kerra efekts noteiktu šķidrumu un gāzu īpašības iegūt dubultlauzošas vides īpašības, ja tos ievieto ārējā elektriskajā laukā.
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
- datu integritāte noteikumu kopums, kas nodrošina datu pareizības, nepretrunīguma un pilnības saglabāšanu (īpaši pēc datu atjaunināšanas vai dzēšanas).
- noķērnāt Notraipīt (parasti ar ko šķidru, pašķidru).
- noķērnāties Notraipīties (parasti ar ko šķidru, pašķidru).
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- sistēmas struktūra noturīgs sistēmas elementu iekšējo saistījumu kopums, kas nodrošina sistēmas veselumu un pašidentitāti.
- stabils Noturīgs, nemainīgs (par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām).
- konstitūcija noturīgu psihofizisku īpašību kopums, respektīvi, psihofizioloģiskā uzbūve.
- novadēt Novadēties - izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
- Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās.
- ķirna Novārdzis dzīvnieks, īpaši liela novājējusi cūka.
- atsacīt Novēlēt (mantu, īpašumu).
- pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu; vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties; uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties.
- izjust Novērtēt, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību, kādas parādības, priekšmeta īpašību).
- nolikt Novietot (īpašā vietā, īpašos apstākļos) uzglabāšanai.
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu).
- ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- kreisie arodnieki novirziens strādnieku kustībā Latvijā 20. gs. 20. gados - 30. gadu sākumā, bija saistīti ar komunistisko ideoloģiju un īpaši uzsvēra politiskās cīņas nozīmi; lielāko daļu arodbiedrību, kas pārstāvēja šo kustību, Latvijas valdība 1931. g. slēdza.
- institūts Nozares augstskola (it īpaši PSRS).
- signifikācija Nozīme (īpaši vārda nozīme); nozīmes izskaidrojums, paziņojums.
- bunčuks Nūjiņa ar galā piesietu zirga asti, kas bija kazaku atamanu, poļu hetmaņu un turku pašā varas simbols 15.-18. gs.
- kosmiskā starojuma fizika nukleārās astrofizikas nozare, kurā pēta kosmiskā starojuma īpašības un izcelšanos.
- vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm.
- stereorentgenogrāfija Objekta fotografēšana ar rentgenstarojumu no divām vietām, kas atrodas noteiktā atstatumā viena no otras; attēlus apskatot ar īpašu aparātu, rodas šķietami telpiska aina.
- hipostazēšana Objekta īpašību, attiecību vai abstraktu jēdzienu pārvēršana par patstāvīgi eksistējošiem objektiem.
- apofātisms Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- apofāze Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- polarizācijas mikroskopija objekta, īpaši kristālu optiskās anizotropijas izmantošana, ievietojot mikroskopa gaismas ceļā polarizatoru un analizatoru.
- prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību.
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- pusapohromatisks objektīvs objektīvs, kas satur fluorīdu; īpašību ziņā atrodas starp ahromatu un apohromatu.
- riska avots objekts, process, notikums, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam.
- aktīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to atstarotajiem signāliem, kurus izstaro īpašas iekārtas.
- automikse Obligāta pašapaugļošanās.
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem.
- uzmācības Obsesijas - domas, atmiņas, bailes, tieksmes, šaubas, kas rodas slimam (dažreiz arī veselam) cilvēkam pret paša gribu.
- allokūcija Oficiāla uzruna; īpaši pāvesta uzruna kardināliem.
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums.
- iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- dispašers Oficiāls eksperts, kas sastāda dispašas.
- autooftalmoskops Oftalmoskops savas paša acs izmeklēšanai.
- benzantracēni Ogļūdeņražu grupa, kuras dažiem savienojumiem piemīt karcinogēnas, dažiem estrogēnas īpašības.
- inkubācijas bioloģiskā kontrole olu īpašību, inkubācijas apstākļu un izšķīlušos putnu mazuļu kompleksa novērtēšana.
- lemma Onomastikā - ar konkrētu referentu nesaistīts īpašvārds.
- domicils Operācija, saskaņā ar ko bankas konta īpašnieks piešķir bankai tiesības regulēt maksājumus par viņa vekseļiem.
- mikroķirurģija operatīvo metožu kopums, kurās izmanto kontroli ar optiskām ierīcēm un īpašus smalkus instrumentus un speciālu šuvju materiālu; izmanto neiroķirurģijā, acu sīko asinsvadu ķirurģijā, plastiskajā ķirurģijā.
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību.
- elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām.
- metāloptika Optikas nozare, kas pētī metālu optiskās īpašības.
- iradiācija Optiska ilūzija, kas izpaužas tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
- iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
- racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums.
- stereoskopisks attēls optisks attēls, kas redzams kā telpisks objekts: divi viena un tā paša priekšmeta attēli, kas iegūti, fotografējot no diviem punktiem, starp kuriem attālums ir vidēji 65 mm (attālums starp cilvēka acu zīlītēm); attēla telpiskuma ilūzija rodas, ja to aplūko stereoskopā.
- idiotopija Orgāna daļu novietojums attiecībā pret pašu orgānu.
- lobektomija Orgāna vai dziedzera daivas (īpaši plaušu daivas) izgriešana.
- santonīns Organiska viela, ko iegūst no īpašas vībotņu sugas augiem; populāras cērmju zāles.
- organiskā skābe organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
- aromātiskums Organiskajā ķīmijā - ciklisku konjugētu savienojumu fizikālo īpašību, reaģētspējas un struktūras īpatnības.
- zāļu ķīmija organiskās ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar medicīnas preparātu radīšanu un to ķīmisko īpašību pētīšanu.
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos.
- hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā.
- aliciklisks Organisks savienojums, kuram ir gan alifātiskas (ar vaļēju virkni), gan cikliskas (ar slēgtu virkni) īpašības.
- autoimunizācija Organisma imunizācija ar baktēriju produktiem, kas atrodas viņā pašā.
- idiotips Organisma imunoloģisko īpašību raksturojums.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- attīstība organisma morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko izmaiņu kopums, t. i., organisma kvalitatīvās izmaiņas - no sākotnējām šūnām rodas jaunas šūnas ar citām īpašībām.
- veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
- autoalergēns Organisma paša audi, kas kļuvuši par alergēniem.
- autotransplantācija Organisma paša audu pārstādīšana citā vietā.
- autofāgija Organisma paša tauku vai citu audu noārdīšanās, ilgstoši badojoties vai slimojot.
- filakse Organisma pašaizsardzība pret infekciju.
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
- septikemija Organisma pašsaindēšanās.
- intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām, kas veidojas pašā organismā vai iekļūst tajā no ārienes.
- mezosaprobi Organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām mēreni piesārņotos ūdeņos un piedalās ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā.
- saprobionti organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos; tiem ir liela nozīme ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā.
- poliploīdi Organisms, kura šūnās ir divi vai vairāki veseli hromosomu komplekti (genomi); rodas, divkāršojoties, trīskāršojoties utt. tā paša organisma genomam (autopoliploīdi) vai apvienojoties vairāku sugu genomiem (alopoliploīdi).
- autopoliploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir vairāk nekā divi vienas un tās pašas sugas haploidālie hromosomu kompleksi.
- superorganisms Organisms, kuram piemīt kādas sevišķi izcilas īpašības.
- ekoģenēze Organismu ekoloģisko īpašību izmaiņu vēsturiskais process.
- specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai.
- pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība.
- pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība.
- mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- saprobitāte Organismu īpašību kopums, kas nodrošina tiem spēju dzīvot un vairoties ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
- algotie pagaidu sabiedriskie darbi organizēts aktīvās nodarbinātības pasākums bezdarbniekiem sociālo iemaņu un prasmju uzturēšanai, īpaši sociāli ekonomiskās krīzes un bezdarba pieauguma apstākļos.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas.
- tiecamorgāns Orgāns, kura šūnu membrānas ir īpaši jutīgas pret kādu konkrētu hormonu.
- automātisms Orgānu spēja darboties tādu stimulu ietekmē, kuri rodas pašā orgānā.
- odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē.
- žiroskopiskais detektors orientācijas detektors, kurā izmanto rotējoša žiroskopa īpašību saglabāt nemainīgu rotācijas ass stāvokli.
- autogravīra Oriģinālgravīra, kuru mākslinieks veido pēc paša kompozīcijas.
- vieglais ormanis ormanis, kas īpašos ratos pārvadā cilvēkus.
- ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
- pašaliks Osmaņu impērijā (Turcijā) - apgabals, kuru pārvaldīja pašā.
- kai-nodokļi Ostas krasta nodokļi, kas vairākās valstīs ostas valde vai krastmalas īpašnieks iekasēja par kuģa piestāšanos pie krasta.
- Arekipa Otrā lielākā pilsēta Peru (sp. val. "Arequipa"), tāda paša nosaukuma reģiona centrs, 2363 m vjl., 861000 iedzīvotāju (2014.g.).
- Kirī punkts otrā veida fāžu pārejas temperatūra, kam raksturīga nepārtraukta vielas stāvokļa izmaiņa, tuvojoties fāžu pārejas punktam un iegūstot kvalitatīvi jaunu īpašību šai punktā.
- II Mendeļa likums, hibrīdu skaldīšanās likums otrajā paaudzē pēc F~1~ hibrīdu pašapaugļošanās parādās parādās īpatņi tiklab ar dominanto, kā arī recesīvo pazīmi skaitliskā attiecībā vidēji 3:1; īpatņi ar recesīvo pazīmi, tāpat arī 1/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpmākajās paaudzēs pēc pašapaugļošanās paliek konstanti, turpretī 2/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpina skaldīties tāpat kā otrajā paaudzē.
- pasēja Otro reizi tajā pašā vietā iesēta labība.
- skāba smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- salda smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- sāļa smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- sīva smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- rūgta smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- viktimitāte Paaugstināta personas spēja, dažādu garīgu un fizisku īpašību dēļ, objektīvos apstākļos kļūt par noziedzīgu uzbrukumu objektu.
- sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā.
- vientuļā vecāka pabalsts pabalsts, ko izmaksā tam no vecākiem, kurš viens pats rūpējas par bērnu(-iem), (pašlaik Latvijā nepastāv).
- stīpendijs Pabalsts, ko saņem skolu, īpaši augstskolu audzēkņi kursa beigšanai no valsts, pašvaldību vai privātiem kapitāliem.
- iet no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
- staigāt (arī iet) no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
- sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
- iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību.
- attālināt Padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām.
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- staltināt Padarīt staltāku, pašpārliecinātāku.
- gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde).
- pagasta policija pagasta pašvaldības institūcija ar uzraudzības tiesībām.
- pagasttiesa Pagasta pašvaldības izveidota institūcija, kura šajā teritorijā veic bāriņtiesas funkcijas; atsevišķos gadījumos, ko paredz Civillikums, tā pilda materiālo funkciju, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā.
- Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu.
- Saldus pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Druvā, robežojas ar Saldus pilsētu, Zirņu un Lutriņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Frauenburg, krieviski — Frauenburgskaja.
- Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja.
- Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja.
- Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja.
- Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja.
- Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja.
- Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja.
- Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja.
- Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja.
- Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas.
- Ķekavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, robežojas ar Baložu pilsētu un Daugmales un Baldones pagastu, kā arī ar Salspils un Olaines novadu; bijušie nosaukumi: Doles pagasts, vāciski — Dahlen, krieviski — Daļenskaja.
- autodermisks Pagatavots no paša ādas, piem., ādas lēveris plastiskā operācijā.
- padīvelēt Pagrūstīt, pašūpot, pakustināt.
- pajinieks Pajas īpašnieks.
- patērētāju kooperācija (arī biedrība, kooperatīvs) paju īpašnieku apvienība patēriņa preču iepirkšanai un realizēšanai.
- paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
- konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
- aprūpe pakalpojumu kopums tiem sabiedrības locekļiem, kas paši daļēji vai pilnībā nespēj īstenot pamatvajadzības (parasti bērni, invalīdi, veci cilvēki).
- trasējamība Pakāpe, kādā var nodibināt attiecības starp diviem vai vairākiem izstrādes procesā iegūtajiem produktiem, īpaši tādiem, kurus saista pakļautības attiecības.
- veidošanās pakāpeniska psihes, rakstura, personības īpašību, uzskatu u. tml. attīstīšanās
- veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
- mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- iznākt Pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem).
- pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
- Bābeles tornis pakāpienveida piramīda Babilonā, ko cēluši pašpārliecināti cilvēki, lai aizsniegtu debesis; darbu Dievs pārtraucis.
- hamaks Pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai, īpaši kuģos.
- regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
- noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
- trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- denaturēt Pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības; apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības.
- mest pār vienu kārti pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
- pašvunkāties Pakustēties (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpoties.
- pašvunkāt Pakustināt (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpot.
- pašvinkāt Pakustināt, pasvārstīt; pašvikāt.
- pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti).
- PSE Palestīna, pašpārvaldes teritoriju trīsburtu kods.
- Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla.
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2).
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
- masturbācijas instrumenti palīglīdzekļi, ar kuriem tiek izdarīta pašapmierināšanās, kā piem., vibrators, ko sievietes ievada makstī dzimumlocekļa vietā.
- sēdēt Palikt otru gadu tai pašā klasē.
- aizpaļāt Paļājot likt kādam ceļā šķēršļus, nomelnot, nopaļāt, atrunāt, īpaši tas attiecas uz precībām.
- kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus).
- metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- gūt Panākt (ar savām spējām, īpašībām, izturēšanos, darbu, pūlēm kādu stāvokli).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
- samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
- sadragāt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst labāks.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst sliktāks.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- taisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.).
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
- pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī.
- izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām.
- neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību; panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
- pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
- nogalināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nokaut Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts.
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
- rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
- atdzīt Panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu.
- izmest (arī izsviest) no segliem panākt, ka (kāds) zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
- piedot Panākt, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- noturēt Panākt, ka (kas) paliek (pašreizējā pakāpē, līmenī, arī virzienā).
- paturēt Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, īpašība, pazīme) paliek nemainīga.
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
- kondicionēt Panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam.
- sakrāt Panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs.
- atradināt Panākt, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība); būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība).
- iznīdēt Panākt, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- sakausēt Panākt, ka nesaraujami, cieši sasaistās, saliedējas, savienojas (īpašības, parādības, izpausmes).
- izmācīt Panākt, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- izsviest (arī izmest) no segliem panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
- iedzīt dūšu papēžos (kādam) panākt, ka zūd drosme, pašpaļāvība.
- atrofēties Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām).
- badapankoks Pankūka, kas cepta īpašā pannā bez taukvielām.
- versikuls Pantiņš, īpaši bībeles.
- kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk.
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem), lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā.
- suplementārs Papildinošs, papildus (īpašības vārds).
- ekstra papildu labums, papildu priekšrocība; kaut kas īpašs, labāks nekā parasti.
- kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai.
- diakritiskā zīme papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi.
- papillektomija Papillas, īpaši nieres papillas izgriešana.
- mitrumizturība Papīra (kartona) īpašība saglabāt stiprību mitrā stāvoklī.
- kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā.
- iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti.
- salēkšējums Papīra fabrikācijā papīra masas elementu sasaistīšanās īpašība.
- caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu.
- cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē.
- papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu.
- kliens Paplāns, pašķidrs, parets.
- parādīties Par cilvēka īpašībām, spējām.
- simpātisks Par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
- svešāds Par cilvēku īpašībām, pazīmēm, darbību u. tml.
- parupjš Par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām.
- pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības.
- savdabīgs Par parādībām, norisēm, priekšmetiem, to īpašībām.
- zust Par personības, psihes īpašību, tās izpausmi.
- sadurties Par pretējiem uzskatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
- oriģināls Par priekšmetiem, parādībām, norisēm, to īpašībām.
- pāraugt Par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
- pamosties Par psihes, rakstura, personības īpašībām.
- pirkt par samaksu, atlīdzību iegūt (mantu, produktu u. tml.) savā īpašumā, rīcībā
- compensatio Parāda dzēšana ar tādas pašas šķiras pretprasījuma ieskaitu.
- monogāmija Parādība, ka vienas un tās pašas sugas augiem ir vai nu tikai viendzimuma, vai tikai divdzimumu ziedi.
- androgīnija Parādība, kad indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni vai arī piemīt abu dzimumu pazīmes un īpašības.
- mendelēšana Parādība, kad jauktu vecāku pēcteči sadalās noteiktās īpašību grupās un noteiktās īpatņu skaitliskās attiecībās.
- merospermija Parādība, kad spermijs gan iekļūst olšūnā, bet tā galviņa sašķīst, kodolam aizejot bojā, un olšūna vienīgi ar pašas kodolu izveidojas par jaunu organismu.
- dihogāmija Parādība, kad viena un tā paša divdzimumu auga vīrišķie un sievišķie orgāni nogatavojas dažādā laikā; dihogāmijas dēļ nav iespējama auga pašapputeksnēšanās.
- poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimuma ziedi.
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
- pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību.
- nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
- elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
- saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
- lumstēties Parādīt kādam īpašu laipnību, robežojoties ar iztapību.
- peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem.
- klepsis Pārāk biezi savārīta putra, īpaši, kad kartupeļi izšķīduši.
- pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
- pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
- pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
- aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
- pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārsmeldžots Pārāk plāns vai izgatavots no pārlieku tieviem pavedieniem (īpaši par dziju).
- autogrāfs Paraksts, pašrocīgs ieraksts (grāmatā, uz ģīmetnes u. tml.).
- darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji.
- strukturālais parametrs parametrs, kas raksturo kādu sistēmas vai tās elementa struktūras īpašību un kas noteikts, tieši izmērot, piemēram, sprauslu izsmidzināšanas spiediens, atstarpes lielums u. c.
- skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
- galifē Parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
- pārrakstīt Parasti savienojumā ar "uz vārda": dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
- teknonomija Paraša, ka tēvs, piedzimstot pirmajam dēlam, atsakās viņa labā no saviem amatiem un īpašuma, bet turpina tos pārzināt pirmdzimtā vārdā.
- pārstāvniecisks paraugs paraugs, kura sastāvs un īpašības atbilst visas analizējamās vielas partijas sastāvam un īpašībām.
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm; priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- ūzus Paraža (īpaši studentu korporācijās).
- ūzuss Paraža (īpaši studentu korporācijās).
- avunkulāts Paraža (senajiem ģermāņiem, senajiem grieķiem un dažām citām tautām) uzturēt sevišķi ciešus radniecības sakarus starp mātesbrāli un māsasdēlu; mātesbrālim par savu māsasdēlu jārūpējas vairāk nekā par paša dēlu (jāsniedz viņam palīdzība, jāatstāj mantojums u. c.); matriarhāta palieka.
- amitāts Paraža, saskaņā ar kuru tēvamāsai pret brāļabērniem ir īpaši pienākumi un rituālas saistības - kad tie ir piedzimuši, kad sasnieguši pubertāti un kad stājas laulībā.
- psihometriskais tests pārbaudes darbs, kurā novērtē skolēnam piemītošo īpašību kopumu, izmantojot izvēles tipa uzdevumus.
- supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks.
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei.
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- laura Pareizticīgo baznīcā - liels un īpaši nozīmīgs vīriešu klosteris.
- tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme.
- mezotrofiskais ezers pārejas tipa ezers, kam ir gan oligotrofiska, gan eitrofiska ezera īpašības: dziļš, dzidrs ūdens, labi izteikta termiska stratifikācija, daudz skābekļa līdz pat dibenam.
- kaklalauzējs Pārgalvīgs cilvēks, pašnāvnieks.
- pāriet (arī nonākt) citās rokās pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām.
- Parīzes komūna Parīzes pilsētas pašpārvaldes institūcija Lielās franču revolūcijas laikā no 1789. gada līdz 1794. gadam.
- izsvīdums Pārklājuma atsevišķu sastāvdaļu (krāsvielu, pildvielu, plastifikatoru) migrācija uz pārklājuma virsmas, mainot tā vizuālo kvalitāti un ekspluatācijas īpašības.
- bonierēt Pārklāt ar īpašu ziedi vai grīdu vasku un pēc tam spodrināt.
- landstings Parlamenta tipa pašvaldība Ālandu salās (Somijā).
- paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecinātība.
- ticība pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
- pašgudrība Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- pārbaudīt Pārliecināties par (cilvēka, viņa spēju, īpašību) piemērotību (kam).
- pārbaudīt Pārliecināties par (jūtu, attieksmes) pastāvēšana, īpašībām.
- aplauzt degunu pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- nolauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties.
- blastoģenēze Pārmantoto īpašību tālāka nodošana ar dīgļplazmu.
- blasoģenēze Pārmantoto īpašību tālāka pārraidīšana ar dīgļplazmu.
- leicinoze Pārmērīga leicīna rašanās, piem., aknās, īpaši akūtās dzeltenās atrofijas gadījumā.
- steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm.
- uz pjedestāla (no)stādīt (arī (uz)celt, (pa)celt u. tml.) pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- pašpārmetums Pārmetums sev pašam.
- stingers Pārnēsājams zenītierocis pašnovades šāviņu palaišanai uz lidojošiem mērķiem; tā darbības rādiuss ir līdz 5 km.
- socializēt Pārņemt (privāto īpašumu, parasti zemi) visas sabiedrības īpašumā; arī nacionalizēt.
- nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības).
- privātuma atslēga parole, datu elements vai procedūra, kas identificē lietotājus un pārbauda to tiesības piekļūt īpašām datu bāzes daļām, kā arī to tiesības veikt noteiktas darbības ar datu bāzē glabājamiem datiem.
- salauzties pārpūloties sabojāt pašsajūtu, arī pūloties savainoties.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
- potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- oksidētā ciete pārtikas piedeva E1404 (sintētiska, modificēta ciete), biezinātājs, stabilizētājs, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
- monocietes fosfāts pārtikas piedeva E1410, biezinātājs, stabilizators, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
- acetilēta ciete pārtikas piedeva E1420, biezinātājs, augu sveķi, izmanto mērcēs, desertos, konditorejas izstrādājumos, nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- hidroksipropilciete Pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā.
- acetilēta oksidēta ciete pārtikas piedeva, biezinātājs, stabilizētājs (E1451), izmanto konservētā pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem, konditorejas izstrādājumos, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- sausiņi Pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles.
- kaviārs Pārtikas produkts no īpaši apstrādātiem zivju ikriem.
- kūpināšana Pārtikas produktu (parasti gaļas, zivju, siera) konservēšana, apstrādājot ar īpašām dūmgāzēm, lai palielinātu produktu glabāšanās laiku un radītu specifisku garšu.
- E1451 Pārtikas uzlabotājs - acetilēta, oksidēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1422 Pārtikas uzlabotājs - acetilētās dicietes adipināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1420 Pārtikas uzlabotājs - acitelēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1414 Pārtikas uzlabotājs - acitelētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E1450 Pārtikas uzlabotājs - cietes nātrija oktenilsukcināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1413 Pārtikas uzlabotājs - fosfatētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E1440 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1442 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilcietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1404 Pārtikas uzlabotājs - oksidētā ciete, iespējamā iedarbība - pastāv neskaidrības par modificētās cietes nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E1505 Pārtikas uzlabotājs - trietilcitrāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- koppartnerība Partnerība, kas rodas gadījumā, kad īpašumu apvieno personas, kas vienojušās par kopīgu uzņēmumdarbību uz komplementāras (kopīgas) un solidāras īpašuma atbildības principa pamata.
- demeredžs Pārvadājuma līgumā paredzētais sods, ko kravas īpašnieks vai kravas nosūtītājs maksā kuģa īpašniekam par kuģa dīkstāvi ostā.
- decentrālisms Pārvaldes sistēma, kurā daļu no centrālo institūciju funkcijām izpilda vietējās pašpārvaldes institūcijas.
- lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
- (sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- saņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu.
- transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
- kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā; pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā.
- pārstrīķēt Pārvilkt (ar īpašu koku pūram, kur iebērta labība, lai to nolīdzinātu).
- algoti pagaidu sabiedriskie darbi pasākumi bezdarbnieku darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, kuri rada sociālu labumu sabiedrībai un kurus īsteno pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu.
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam); arī eksperiments.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- ilgtermiņa aprūpe pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes saglabāšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu (garīgo, fizisko) dēļ nepieciešams pastāvīgs atbalsts ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā, tostarp pašaprūpē.
- apdrošināšana Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā).
- WIPO Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (ANO) ("World Intellectual Property Organisation").
- Starptautiskais birojs Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic dizainparaugu starptautisko reģistrāciju un kārto dizainparaugu starptautisko reģistru.
- Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoma sastāvdaļa, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā "Gronland", eskimosu valodā "Kalaallit nunaat"), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns.
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
- darmoviks Pasīvs nozieguma līdzdalībnieks, kas saņem tādu pašu laupījuma daļu kā pārējie.
- paspricēt Paslacīt; pašļakstīt.
- pašļumpt Paslīdēt vai pašļūkt, pavilkt.
- pabraukt Paslīdēt, arī pašļūkt.
- deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
- kerigma Pasludināšana, it īpaši Jēzus Kristus mācības saturs.
- paobties Pasmīnēt, pašķobīties.
- eksprespaka Pasta paka, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības.
- pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties.
- apriņķa tiesa pastāvēja Baltijā līdz 1889. g. tiesu reformai, veica gan administrācijas gan tiesas funkcijas, bija pirmās un otrās instances tiesa krimināllietās un pirmās un trešās instances tiesa civillietās; kā administratīva iestāde uzraudzīja pagasta pašvaldību darbību, kā arī atcēla no amata pagasta amatpersonas.
- Meijera pagasts pastāvēja bijušajā Alūksnes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Jaunannas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
- Slobodas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Ozolmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Radopoles pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā, bet tā paša gada beigās pārdēvēts par Viļānu pagastu.
- Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes.
- upe pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- apcelt Pastāvīgi izmantot (vienu un to pašu) - parasti par dzīvniekiem.
- vārdformulas Pastāvīgie epiteti, vārdklišejas, stereotipiskas frāzes tautas dzejā, kas regulāri atkārtojas vienās un tajās pašās metriskajās pozīcijās.
- fokuss pastāvīgs punkts, kura attālums līdz dotās līknes (elipses, hiperbolas, parabolas) patvaļīgam punktam ir pastāvīgā attiecībā pret tā paša patvaļīgā punkta attālumu līdz noteiktai taisnei, kuru sauc par direktrisi.
- feodālā rente pastāvot feodālajam zemes īpašumam, zemniekiem par viņu rīcībā atstāto zemi bija jāmaksā nodevas (naturālā vai naudas rente) un jāpilda klaušas (atstrādāšanas jeb klaušu rente).
- krāsainais krītiņš pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu; pasteļkrāsa.
- tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
- rautin Pastiprina ar tās pašas saknes darbības intensitāti - rautin raut.
- raušus Pastiprina ar tās pašas saknes darbības vārdu izteiktas darbības intensitāti; ar rāvienu; strauji.
- brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
- egopātija Pastiprināts pašnosodījums.
- de visu paša acīm, kā aculiecinieks.
- ipso facto paša fakta dēļ.
- pašmotivācija paša vērtīborientācija.
- upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ; tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- altruisms Pašaizliedzīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pašaizliedzība, nesavtība.
- nest upuri pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās.
- pašattīrīties pašam atbrīvoties no visa sliktā, negatīvā.
- ņemt kājas apakšā pašam gribēt, censties, spēt ko darīt.
- pēc sava ģīmja un līdzības pašam līdzīgs, paša būtībai atbilstošs.
- pašsvars pašam transportlīdzeklim (arī konstrukcijai u. tml.) piemītošais svars (bez derīgās kravas, slodzes).
- pašapkalpošanās lietojumprogramma pašapkalpošanās lietotne.
- pakomāts pašapkalpošanās pasta iekārta sūtījumu saņemšanai un nosūtīšanai.
- pašmānīšana Pašapmānīšanās; arī pašapmāns.
- pašomulīgs Pašapmierināts, ar sevi pašu mierā.
- autogāmija Pašappute, divdzimumu zieda apputeksnēšanās ar šā paša zieda putekšņiem; automikse.
- incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti).
- pašaprūpes aktivitātes pašaprūpes darbības, kas cilvēkam jāveic katru dienu; piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, ēšana, izkāpšana no gultas vai krēsla, pārvietošanās, tualetes izmantošana un izvadprocesu kontrole.
- aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības.
- pašmaņa Pašapziņa, pašcieņa.
- abisālās nogulas pašas dziļākās nogulas jūrās un okeānos, kas sastāv gk. no organogēnām dūņām un minerālnogulām, piemēram, sarkanais dziļjūras māls.
- aizkūts šilleris pašaudzēta tabaka.
- palielinātas berzes diferenciālis pašbloķējošs diferenciālis, kurā griezes momenta pārdale starp dzenamajām vārpstām (pusasīm) notiek palielinātas berzes rezultātā starp diferenciāļa rotējošajām detaļām.
- lipindraks pašbrūvēts degvīns (XX gs. 40.-60. gados).
- diegu poga pašdarināta krekla poga.
- šmakauka pašdarinātas stiprs dzēriens.
- Aglonas brīnums pašdarināts degvīns 20. gs. 40.-60. gados.
- Aglyunas breinums pašdarināts degvīns.
- cukurbiešu sakņu racējs pašgājēja 6 rindu mašīna atlapotu cukurbiešu izcelšanai, notīrīšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; izmanto kopā ar 6 rindu cukurbiešu lapu griezēju.
- žokļveida iekrāvējs pašgājēja mašīna ar žokļveida kokmateriālu satvērēju, kas paredzēta baļķu un citu apaļo sortimentu kraušanai grēdās vai iekraušanai mašīnās; izveido gan uz riteņtraktora, gan uz kāpurķēžu traktora bāzes.
- grāvju racējs pašgājēja mašīna grāvju un tranšeju rakšanai – daudzkausu ekskavators uz kāpurķēžu traktora bāzes; lieto meliorācijā, ceļu būvē, inženiertīklu ierīkošanā.
- autogreiders pašgājēja mašīna zemes darbu veikšanai; darborgāni ir grozāma vēsture un irdinātājs ar mehānisku vai hidraulisku vadību.
- ekskavators pašgājēja mašīna zemes rakšanai un kraušanai transportlīdzekļos vai atbērtnē.
- zāles pļaujmašīna pašgājēja, traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna sēto un dabisko zāļu pļaušanai; galvenā darbīgā daļa ir griezējaparāts.
- kāpurķēžu celtnis pašgājējs izlices celtnis, kura cēlējmehānisms uzmontēts uz ekskavatora vai traktora tipveida šasijas.
- vilces ritošais sastāvs pašgājējs ritošais sastāvs, kas aprīkots ar enerģētiskām iekārtām vilcējspēka radīšanai (lokomotīves, motorvagoni, motorvilcēji, drezīnas).
- drezīna pašgājējs sliežu ceļa transportlīdzeklis, ko izmanto tehniskās apkopes, remonta un būvniecības darbos materiālu un iekārtu, kā arī piekabināmu platformu un dienesta vagonu pārvietošanai.
- inflācijas spirāle pašietekmējošs process, kad cenu pieaugums izraisa algu pieaugumu, bet tas savukārt dod pamatu tālākam cenu pieaugumam.
- himhanka pašizgatavots heroīns.
- pilna pašizmaksa pašizmaksa, kas ietver tiešās izmaksas un pieskaitāmās vispārējās izmaksas.
- grupas (partijas) pašizmaksas kalkulācija pašizmaksas kalkulācijas metode produkcijas grupas (partijas) pašizmaksas aprēķināšanai, kur izmaksu nesējs (kalkulācijas objekts) ir produkcijas grupa (partija).
- darba (pasūtījuma) pašizmaksas kalkulācija pašizmaksas kalkulācijas metode, ko izmanto ražotnēs, kur ražošanai vai izpildei pieņem atsevišķus pasūtījumus vai slēdz līgumus; katrs pasūtījums vai līgums ir patstāvīgs izmaksu nesējs (kalkulācijas objekts).
- standartizmaksu pašizmaksas kalkulācija pašizmaksas kalkulācijas sistēma, kurā izmanto standartizmaksas (normatīvās izmaksas), lai veiktu uzņēmuma darbības kontroli un noviržu analīzi.
- haireze Pašizvēlēta mācība, kas nesaskan ar baznīcas - īpaši katoļu baznīcas - dogmām, un apzinīga un stūrgalvīga turēšanās pie tās.
- hairesija Pašizvēlēts dzīves un mācības veids, īpaši kristīta cilvēka noziegums pret ticību.
- autofagija Paškropļošanās, apgraužot pašam savus locekļus; barošanās no sava paša taukiem.
- sālīmiņa pašķidra biezputra ar gaļu.
- paškurināt Pašķirt, pašķirstīt.
- šķīstans pašķīsts.
- aprēķina cilvēks pašlabuma meklētājs.
- pašu laiku pašlaik.
- suicidāla rīcība pašnāvības domas un pašnāvības mēģinājums.
- stikla bloku starpsiena pašnesoša siena, ko lieto telpu apgaismošanai, kurām nav logu.
- Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu.
- Ziemeļkipra pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Turcijas aizbildniecībā, "de iure" Kipras sastāvdaļa, galvaspilsēta - Nikosija (Lefkoša), platība - 3355 kvadrātkilometri, 265100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra.
- idiolatrija Pašpielūgsme, pašdievināšana.
- selfijs pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
- pašģīmis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
- pašiņš Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
- pašītis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
- paškadriņš Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
- paštīksmeklis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
- patiņš Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
- patnītis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
- sevītis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
- tīksmiņš Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
- pašbilde Pašportrets, parasti fotografēts ar viedtālruni, turot to rokā; pašfoto; fotopašportrets.
- higrotermogrāfs pašrakstoša meteoroloģiska ierīce, kurā apvienots higrogrāfs un termogrāfs.
- personības attīstība pašregulācijas, paštēla un motivācijas veidošana cilvēka dzīves laikā.
- pašskaitīšanās paņēmiens pašreģistrācija iedzīvotāju uzskaites (tautas skaitīšanas vai cita pētījuma) dokumentos.
- šimbrīžam Pašreiz, pašlaik.
- patlaban Pašreiz; arī pašlaik.
- šīdiene pašreizēā diena, šodiena.
- Pēclitorīnas jūra pašreizējā Baltijas jūras attīstības stadija, kas sākās pirms \~2800 gadiem, kad bija beigusies Litorīnas jūras otrā transgresija, to raksturo neliela līmeņa pazemināšanās un ūdens sāļuma samazināšanās.
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs.
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā pastāvošs, tam raksturīgs, atbilstošs.
- šobrīd pašreizējā brīdī; arī pašlaik, pašreiz.
- šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
- šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šoruden Pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šoziem Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- šoziemu Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- šīgads pašreizējais gads.
- mūsdienas Pašreizējais laikposms, pašreizējais laikmets.
- šorīts Pašreizējais rīts, pašreizējās dienas rīts.
- manu propria pašrocīgi.
- autohēzija Pašsalipšana, adhezīvās saites veidošanās starp kontaktā esošām viena un tā paša polimēra virsmām.
- brīvās svārstības pašsvārstības.
- traktors paštaisīta ierīce čefīra vārīšanai.
- kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja.
- pašžāvēts Pašu (arī paša) žāvēts; tāds žāvējums, kas nav gatavots ar rūpniecikām metodēm.
- kapitāla struktūra pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecība, kas parāda kā tiek finansēts uzņēmums.
- starp mums pašu starpā; tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- Agvadilja pašvaldība Puertoriko ziemeļaustrumu piekrastē, \~60950 iedzīvotāju (2010. g.).
- atvasināta publiska persona pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona, kurai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu.
- sociālā māja pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja, kurā dzīvokļus izīrē sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām vai ģimenēm (bāreņiem, invalīdiem, pensionāriem u. c.).
- pašvaldības kapitāla daļas pašvaldībai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā.
- pilsētas galva pašvaldības administrācijas augstākā amatpersona, atsevišķās pilsētas pašpārvaldes lietās vienpersonīgs lēmējs un rīkotājs.
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.
- pašvaldības nodeva pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā likumā paredzētajos gadījumos.
- apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes.
- sociālā dzīvojamā māja pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurā visus dzīvokļus izīrē sociāli maznodrošinātām personām un ģimenēm.
- sociālais dzīvoklis pašvaldības īpašumā esošs vai pašvaldības nomāts dzīvoklis, kuru izīrē personai vai ģimenei, kam ir tiesības pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa īri atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem.
- bāriņtiesa pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- sociālais dienests pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem.
- pašvaldības muzejs pašvaldības izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- vērtētie ieņēmumi pašvaldības prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas.
- izlīdzinātie ieņēmumi pašvaldības vērtētie ieņēmumi, kas samazināti par aprēķināto iemaksu izlīdzināšanas fondā vai palielināti par aprēķināto dotāciju no izlīdzināšanas fonda.
- PVIS pašvaldības vienotās informācijas sistēmas.
- pašvaldību finanšu izlīdzināšana pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdale, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei.
- mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem.
- pašvaldību kopējā finansu nepieciešamība pašvaldību kopējie izdevumi to pašvaldību funkciju izpildei, kuras nosaka likums "Par pašvaldībām" un kuras netiek finansētas mērķfinansējuma veidā.
- sociālās palīdzības dienests pašvaldību sociālā institūcija, kas organizē sociālo palīdzības sniegšanu savā teritorijā.
- bembele Pātaga, īpaši čigānu pātaga.
- MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo.
- kommodāts Patapinājums; romiešu līgums ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
- pabeigt Pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
- iesākt Pateikt pašus pirmos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
- predikāts Patiesuma funkcija, kura definēta uz noteiktu īpašību kompleksa bāzes; ja dotajam objektam piemīt dotā īpašība (īpašību komplekss), tad funkcija pieņem vērtību 1 (patiess), ja nepiemīt - 0 (nepatiess).
- amour propre patmīlība; pašcieņa.
- algofilija Patoloģiska tieksme sajust sāpes (īpaši dzimumakta laikā), lai gūtu baudu.
- ektopiskā osifikācija patoloģisks stāvoklis, kad kauls attīstās audos vai saistaudos, nevis kaulu sistēmā; parasti bez osteogēnām īpašībām.
- nacionālisms Patriotiskas jūtas, uzskati, nacionālā pašapziņa.
- pusgarš patskanis patskanis, kuru izrunā ar pagarinājumu, kas ir vidējs starp tādas pašas kvalitātes īsā un garā patskaņa fonēmas garumu.
- valsts uzņēmums patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai norobežoto valsts īpašuma daļu veic uzņēmējdarbību.
- noturēt Paturēt, neatdot (piemēram, ieņemto stāvokli, iegūto vietu, īpašumu).
- saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.).
- kopa patvaļīgu elementu savienojums vienā veselā (arī klase, sistēma utt.), ko raksturo noteikta īpašība vai pazīme (piemēram, visu veselo skaitļu kopa, kuri dalās ar 5).
- dvest Paust (kādu īpašību, pazīmi) - par priekšmetiem, parādībām.
- čičerone Pavadonis, kas sniedz tūristiem paskaidrojumus ievērojamu vietu, muzeju un dažādu objektu apskatē (Rietumeiropas valstīs, it īpaši Itālijā).
- hemofilija Pavājināta asins recēšana, iedzimta slimība, ar ko slimo gandrīz tikai vīrieši, bet slimību uz nākamo paaudzi pārnes sievietes, kuras pašas parasti neslimo.
- plānprāts Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā; plānprātība.
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- ģērpsteles Pavedieni dzijā, kas paši griežas kopā.
- padzimte Paveids, pašķira.
- grebums Paveikta darbība --> grebt (2); ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts; šāda attēla novilkums uz papīra.
- piedēvējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt; īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam).
- vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sillabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējotie uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām.
- syllabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējoties uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām.
- papists Pāvesta piekritējs; katoļticīgais protestantisma valstīs, īpaši Anglijā.
- legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai.
- pagreīļot Pavirzīties, greizi pašūpoties.
- paspēlēt Pazaudēt (naudu, īpašumu u. tml., parasti azartspēlē).
- paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
- noputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot maksājumus, parādus); izputēt.
- izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
- nospēlēt Pazaudēt, parasti azartspēlē (visu naudu, īpašumu vai noteiktu tā daļu).
- signālkairinātāji Pazīmes, kas izraisa noteiktu uzvedību; attiecinot uz cilvēkiem, ar tiem domātas raksturīgas īpašības, kas psihiski vai fiziski sevišķi pievilcīgi iedarbojas uz citiem cilvēkiem.
- fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās.
- puse Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.
- atribūtika Pazīmju, īpašību, priekšmetu, simbolu kopums; lietas, kas raksturo sabiedrisko parādību vai attēloto varoni.
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
- ziņa Pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma, arī no (kāda) viedokļa u. tml.
- cisheterozigota Pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir abu gēnu dominantās alēles, bet otrā - šo pašu gēnu recesīvās alēles.
- modeļapavi Pēc īpaša, parasti nestandarta, modeļa gatavoti apavi.
- sacīkšu balle pēc īpašas formulas aprēķināta vērtējuma mērvienība (metros vai pēdās), kas raksturo jahtas ātruma potenciālu; pēc tās jahtas iedala klasēs un starta grupās.
- centralizēts eksāmens pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā.
- dzadzens Pēc īpašiem noteikumiem izpildīta sēdoša meditācija dzenbudismā; nepieciešama pareiza poza un elpošana.
- mulka Pēc islāma tiesībām brīvs īpašums, īpaši privāts zemes īpašums, ar ko īpašniekam tiesības brīvi izrīkoties.
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot sev (piemēram, iemaņas, īpašības).
- paradigma Pēc noteikta principa, noteikta pazīmju kritērija grupēts valodas vienību kopums, kurā katrs loceklis ar citiem locekļiem saistīts noteiktās attieksmēs, piem., viena un tā paša vārda gramatisko formu kopums; vārda formu veidošanas paraugs.
- šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- motu proprio pēc paša ierosmes.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- izlase pēc produktivitātes un vaislas īpašībām vērtīgāko dzīvnieku izvēle ganāmpulka atražošanai un mazākražīgu dzīvnieku brāķēšana.
- nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
- nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
- ūzusfrukts Pēc romiešu tiesībām kādas lietas personiska lietošana uz visu mūžu, pašu lietu nebojājot, nedz mazinot tās saimniecisko vērtību.
- heterogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām atšķirīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējās formas ir krustošana un hibridizācija.
- homogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām līdzīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējā forma ir inbrīdings.
- valensjenne Pēc tāda paša nosaukuma franču pilsētas nosauktas dārgas mežģīnes.
- apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
- paaudze pēc vecuma samērā tuvs vienā un tai pašā laikposmā dzīvojošu cilvēku kopums.
- ad bene placitum pēc vēlēšanās; pēc paša ieskata.
- tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
- kadastrālā vērtība pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē.
- atpakaļējs spēks pēc vispārīgā noteikuma tāds nepiemīt normatīvajiem aktiem (ar retiem izņēmumiem, kad tas norādīts pašā normatīvajā aktā vai kad juridiskam aktam tādu piešķir kompetenta iestāde)
- atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
- Mias jūra pēdējā (pašreizējā) Baltijas jūras baseina attīstības stadija.
- finisāža Pēdējais apstrādājums, īpaši pulksteņa.
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās.
- kuģotspēja Peldlīdzekļa īpašības komplekss, kas ļauj droši ekspluatēt to jebkuros laikapstākļos.
- munsturrullis Peldlīdzekļa komandas saraksts, kurā ierakstīti komandas locekļu amati, pases dati, uzrādīts kuģa vārds, tā īpašnieks, pieraksta osta, reisa sākums un beigu osta.
- optiskā pele pele, kas par savu atrašanās vietu saņem informāciju, uztverot pašas izstaroto gaismu.
- puzolana Pelēka vulkāniska zeme Itālijā, no kuras pagatavo īpašu cementu.
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- gliciretīnskābe Pentaciklisks terpēns, glicirizīnskābes hidrolīzes produkts; struktūras ziņā atgādina steroīdus; tai ir hemolītiskas īpašības.
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi - 18 gadi un 11,3 diennaktis, šajā laikā notiek 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi.
- peripterāls Peripterāla celtne - celtne, īpaši templis, kas ietverts kolonnu rindā.
- atpirkt Pērkot atgūt (to, kas agrāk piederējis pašam).
- iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (mājas, zemi).
- iepirkties Pērkot iegūt savā īpašumā mājas, zemi.
- pabalsta saņēmējs persona vai ģimene, kurai piešķirts valsts vai pašvaldības sociālais pabalsts.
- gruntsnomnieks Persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs.
- ieguvējs persona, kas dabūjusi kaut ko savā īpašumā, rīcībā
- labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
- pabalstītājs Persona, kas palīdz izdarīt noziegumu ar aktiem, kuri neietilpst paša nozieguma sastāvā un nav arī kūdīšana.
- starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem.
- ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem.
- beneficiārs Persona, kas saņem ienākumus no sava īpašuma, ja tas nodots citas personas pārvaldīšanā saskaņā ar pilnvarojumu (izīrējot u. tml.).
- dispašieris Persona, kas sastāda dispašu.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
- kravdevējs Persona, kas slēdz jūras transporta darījumu ar transportieri; parasti kravas īpašnieks.
- kravas valdītājs persona, kas uz tiesiska pamata rīkojas ar kravu savā vārdā neatkarīgi no tā, vai krava ir tās īpašums.
- autovadītājs Persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli, un vienlaikus var būt arī autotransporta līdzekļa īpašnieks.
- pašvaldības policijas darbinieks persona, kura ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda likumā "Par Policiju" noteiktos pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
- noliktavas turētājs persona, kurai ir tiesības turēt tās īpašumā vai valdījumā esošu akcīzes preču noliktavu.
- torņkonfigurācija Personālā datora konfigurācija, kurā barošanas avots, mātesplate un ārējās atmiņas bloki izvietoti īpašā karkasā viens virs otra.
- injūrija Personas aizskārums romiešu tiesībās, kam seko sods pēc civilām vai kriminālām tiesībām pēc paša cietušā izvēles.
- afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem.
- dēka Personas daba, rakstura īpašība.
- pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašbilde.
- fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
- paraksts Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina.
- uzurfrukts personas tiesības izmantot lietu, kas pieder citai personai, iegūstot no tās augļus vai priekšrocības, bet tajā pašā laikā saglabājot tās viengabalainību.
- nāves alkas personas uzvedība vai domāšanas veids, kas kļuvis pašdestruktīvs, fiziski kaitīgs un orientēts uz nāvi.
- individuācija Personības attīstības princips, it īpaši dzīves otrajā pusē - pretstatā socializācijai, kas dominē bērnībā un jaunības gados.
- viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
- pienākuma apziņa personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos.
- godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
- izlaidība Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis.
- paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
- iekšiene Personības, rakstura īpašību kopums, psihisko norišu kopums (cilvēkam).
- krājums Personības, rakstura, psihisko īpašību, to izpausmes formu kopums.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem.
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu.
- antroponomizācija Personvārda, resp., antroponīma, veidošanās no cita īpašvārda (ne antroponīma) vai no sugasvārda.
- antroponomizēšanās Personvārda, resp., antroponīma, veidošanās no cita īpašvārda (ne antroponīma) vai no sugasvārda.
- deantroponimizācija Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu.
- deantroponimizēšanās Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu.
- pesteļotājs Pestelis - burvis (burvji), kas ar īpašām spējām piesien, sapin, saista vai tieši otrādi spēj atbrīvot.
- sfēriskā ģeometrija pētī uz sfēras (lodes virsmas) esošu figūru īpašības, kas saglabājas jebkurām sfēras ritācijas kustībām.
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- salīdzināt pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- viraginitāte Pie sievietēm novērojamas vīriešu īpašības.
- papildu darbs pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veiktais darbs; par papildu darba veikšanu darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktā apmērā.
- speciālā izlases cirte pieauguša un pārauguša vecuma koku daļēja izciršana aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli.
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai).
- pentatonika Piecu pakāpju skaņkārta īpašā lielo sekundu un mazo tercu secībā bez pustoņiem.
- autoamputācija Piedēkļu vai hiperplastisku izaugumu (piem., polipu) pašlikvidēšanās, spontāni atdaloties no ķermeņa.
- medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai lietotājam, ja viņa īpašumā vai lietojumā esošajā zemes gabalā ietilpst likuma prasībām atbilstošas medību platības.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā.
- pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu.
- notaisīt Piedēvēt (kādam, parasti nevēlamas īpašības).
- fetišizēt Piedēvēt (kam) tādas īpašības, kādu (tam) īstenībā nav.
- hipostazēt Piedēvēt abstraktiem jēdzieniem patstāvīgu eksistenci, vispārīgas īpašības un kvalitātes (piem., domāšanu, gribu), uzskatīt par patstāvīgiem objektiem.
- Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole.
- pretošanās Pieejas nosprostošana paša bezapziņai.
- piemīlīgs Pieglaudīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi.
- laikmetīgot Pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām.
- apozīcija Pielikums, apzīmētājs lietvārds (tai pašā locījumā, kādā ir vārds, kuram tas pakārtots), piemēram, vāverīte kuplastīte.
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības; izlaist; pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
- ielaisties Pieļaut, ka nostiprinās nevēlamas īpašības.
- būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām).
- piena kaites (kļūdas) piena bioloģisko, fizikālo un ķīmisko īpašību nevēlamas izmaiņas.
- organoleptiskās īpašības piena vai lopbarības īpašības, ko novērtē ar cilvēka maņu orgāniem.
- pašuzdošana Pienākums pašam pieteikt ienākumus.
- vecāku loma pienākumu un atbildības kopums, kas ietver emocionāli un fiziski drošas vides veidošanu bērnam, bērna pieņemšanu, pozitīvus apstiprinājumus vēlamai uzvedībai, atbalstu un aktīvu iesaisti kopīgās aktivitātēs, bērna pašapziņas stiprināšanu, pašregulācijas veicināšanu, sociālo prasmju apgūšanu.
- pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
- Ampēra hipotēze pieņēmums, ka vielas magnētiskās īpašības izraisa cirkulāras strāvas atsevišķos atomos un molekulās.
- smacētājs Piepe, kas attīstās gan uz zemes gan uz koku stādiem, īpaši priežu, piepes augļu ķermenis cieši ietver jaunās priedītes un tās nosmacē.
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
- izziņas priekšmets pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- papiere Pieres drāna; agrāk īpaša pieres lenta, ko sēja maziem bērniem, lai neaugtu gara galva.
- ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi).
- pamatkrāsa Piesātināta krāsa (atšķirībā no tās pašas krāsas pustoņiem).
- apropriācija Piesavināšanās, iegūšana savā īpašumā.
- tušē piesitiens, īpaša veida pieskaršanās.
- kanonizācija Pieskaitīšana pie svētajiem ar īpašu lēmumu.
- adjūdikācija Piespriešana par īpašumu dalīšanas prāvās, ar ko agrākais kopīpašums tiek par vienīpašumu.
- birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu).
- karstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru ar pašu ražoto enerģiju, pēc aukstās piestrādes; šo piestrādi sāk, motoru darbinot bez slodzes (brīvgaitas režīmā), un turpina, pakāpeniski slogojot motoru ar stenda bremzēšanas iekārtu.
- aukstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru piespiedu kārtā, nevis ar pašu ražoto enerģiju, bet auksta motora kloķvārpstu griež ar stenda piedziņas iekārtu; pēc motora aukstās piestrādes to rūpīgi apskata un pārbauda sastiprinājumu uzgriežņu pievilkšanas momentu.
- plastifikatori piesūcināšanas šķidrumi, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās un maina tās plastiskās īpašības.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, iegūt vēlamās īpašības.
- iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
- privileģēt Piešķirt (kādam) privilēģiju; radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
- piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi u. tml.
- oktroajēt Piešķirt, dāvināt, īpaši priekšrocības jeb privilēģijas.
- skrote Piešūta svārku vai bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
- kverle Piešūta svārku, bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
- kverlis Piešūta svārku, bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
- tūss Pietūkums (īpaši tāds, kas radies no koduma vai dūriena).
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
- leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- piebalsot Pievienoties (kādam, kāda teiktajam), izsakot tādu pašu vai līdzīgu domu.
- heteropiknoze Piknotisku kodolu īpašība nevienādi krāsoties - daļēji tumšāk (pozitīvā h.), daļēji gaišāk (negatīvā h.).
- spermogramma Pilna spermas analīze, nosakot fiziskās īpašības, ķīmisko un šūnu sastāvu u. c., kas ļauj novērtēt vīrieša spējas apaugļot sievišķo olšūnu.
- daļējā izmaksu kalkulācija pilnās pašizmaksas kalkulācijai alternatīva pašizmaksas kalkulācijas sistēma, kur pa izmaksu nesējiem sadala tikai mainīgās izmaksas, bet fiksētās izmaksas nesadala un aprēķinos tās parāda kā vienu nedalītu kopumu.
- parādīt sevi pilnībā atklāt (piemēram, savas rakstura īpašības, spējas).
- izļaut Pilnīgi atstāt paša ziņā.
- izmācīties Pilnīgi iegūt vēlamās īpašības vai mainīt izturēšanos.
- atplaukt Pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām); atraisīties.
- raisīties Pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- nobriest Pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināt sevi.
- izkāpināt sevi pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināties.
- salauzt Pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību).
- izmaksāt Pilnīgi samaksāt (maksājot pa daļām ilgākā laika posmā, parasti par lauku īpašumiem 19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā).
- inkasopilnvara Pilnvara, ko tirgotājs izsniedz ceļojošam komijam, pārdošanas vai apdrošināšanas aģentam, lai trešo personu priekšā leģitimētu viņus kā īpaši pilnvarotus iekasēt naudas summas.
- pārstāvniecības vara pilnvaru kopums, ko ir deleģējusi tauta vai tās daļa ievēlētiem pārstāvjiem, kuri ir apvienoti speciālā koleģiālā institūcijā (parlamentā, municipiālā padomē) uz stingri noteiktu laiku, kā arī pašu pārstāvniecības varas institūciju kopums.
- kveldēt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
- kveldināt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības); izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- Ķekava pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 18 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Keckau" teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Mārupe Pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 6 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Bieriņu muižas "Lindenruhe" teritorijā, novada centrs.
- Suhumi Pilsēta Abhāzijā, pašpasludinātās valsts galvaspilsēta, 43700 iedzīvotāju (2003. g.).
- Baglāna Pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Baghlan"), netālu no Kondozas upes, tāda paša nosaukumā vilajetā.
- Balha Pilsēta Afganistānas ziemeļos, tāda paša nosaukuma vilajetā, \~20000 iedzīvotāju.
- Tugūrta Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Touggourt"), tāda paša nosaukuma oāzē, Sahārā, autoceļu mezgls, 143300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Bengela Pilsēta Angolā, Atlantijas okeāna piekrastē, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Uiže Pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 102000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kvito Pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 137000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Lubango Pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 2230 iedzīvotāju (2004. g.).
- Neukena Pilsēta Argentīnā ("Neuquen"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 227000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Santjago del Estero pilsēta Argentīnā ("Santiago del Estero"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 364300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ararata Pilsēta Armēnijā, tāda paša nosaukuma marzā, 20700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sūseintmarī Pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zalcburga Pilsēta Austrijā ("Salzburg"), tāda paša nosaukuma federālās zemes administratīvais centrs, 150300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aghsu pilsēta Azerbaidžānā (_Ağsu_), rajona administratīvais centrs, tāda paša nosaukuma upes krastos.
- Muharraka Pilsēta Bahreinā ("Muharraq"), osta, atrodas tāda paša nosaukuma salā, 91300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kočabamba Pilsēta Bolīvijā ("Cochabamba"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 603300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Triha Pilsēta Bolīvijā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 182700 iedzīvotāju (2008. g.).
- Oruro Pilsēta Bolīvijā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 216700 iedzīvotāju (2008. g.).
- Brčko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. ).
- Normandija Pilsēta Brazīlijas ziemeļos, Roraimas štatā pie Gajānas robežas, \~2300 iedzīvotāju, pašvaldības centrs.
- Libereca Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plezņa Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 162600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Karlovi Vari pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zlīna Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 75600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hradeckrālove Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kokimbo Pilsēta Čīlē ("Coquimbo"), tāda paša nosaukuma reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 148300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Asjūta Pilsēta Ēģiptē ("Asyūt"), Nīlas krastā, \~400 km augšpus Kairas, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 397700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dumjāta Pilsēta Ēģiptē ("Dumyat"), Vidusjūras krastā, pie Nīlas deltas austrumu atzara, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ismaīlīja Pilsēta Ēģiptē ("Ismailia"), Suecas kanāla krastā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 366700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Luksora Pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 180500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kina Pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 181200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sauhāga Pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 204300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Aseba Pilsēta Eritrejā, tāda paša nosaukuma zobas administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Dire Dava pilsēta Etiopijā (ድሬዳዋ, "Dirē Dawa"), tāda paša nosaukuma kilila administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Masbate Pilsēta Filipīnās ("Masbate"), tāda paša nosaukuma salas austrumu piekrastē, 95400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Zamboanga Pilsēta Filipīnās, Mindanao salas dienvidrietumos, tāda paša noaukuma pussalā, 392400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zakinta Pilsēta Grieķijā ("Ζάκυνθος"), Jonijas salu perifērijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.), tāda paša nosaukuma salas lielākā pilsēta un osta.
- Tasa Pilsēta Grieķijā ("Θάσος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumu piekrastē, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karpata Pilsēta Grieķijā ("Κάρπαθος"), Dienvidegejas perifērijāā, tāda paša nosaaukuma salas austrumu piekrastē, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lefkada pilsēta Grieķijā ("Λευκάδα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu galā, 16300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roda Pilsēta Grieķijā ("Ρόδος"), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumos, 118600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Salamina Pilsēta Grieķijā ("Σαλαμίνα"), Atikas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā, 25900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kerkira Pilsēta Grieķijas ziemeļrietumos ("Κέρκυρα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salā, 39700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kesaltenango Pilsēta Gvatemalā ("Quezaltenango"), vulkāna Santamarijas piekājē 2350 m vjl., tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 120500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sanmarkosa Pilsēta Gvatemalā ("San Marcos"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Vevetenango Pilsēta Gvatemalā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 57300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Čimaltenango Pilsēta Gvatemalā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 62900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Labe Pilsēta Gvinejā, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 49500 iedzīvotāju (1999. g.).
- Mamu Pilsēta Gvinejā, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 49500 iedzīvotāju (1999. g.).
- Kindija Pilsēta Gvinejas dienvidrietumos ("Kindia"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 96100 iedzīvotāju (1999. g.).
- Cresa Pilsēta Horvātijā ("Cres"), Piejūras-Kalnu županijā, lielākā apdzīvotā vieta tāda paša nosaukuma salā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viljandi Pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 17470 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.; Vīlande.
- Rapla Pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 5630 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
- Pelva Pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Põlva"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 6580 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Veru pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Võru"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 12670 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1784. g.
- Čandīgarha Pilsēta Indijā ("Chandigarh"), tāda paša nosaukuma teritorijas, kā arī Harjānas un Pendžābas štata administratīvais centrs (ārpus štata teritorijas), 1063000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Kavarati Pilsēta Indijā ("Kavaratti"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kananoru salās Arābijas jūras dienvidaustrumos, no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, Lakšadvīpas teritorijas administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Pudučerri Pilsēta Indijā ("Puducherry"), Bengālijas līča rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma teritorijas administratīvais centrs, 549400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ternate Pilsēta Indonēzijā ("Ternate"), tāda paša nosaukuma salā, Ziemeļmoluku provinces administratīvais centrs 1715 m vjl., 204200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jogjakarta Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 391600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kerbela Pilsēta Irākā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 457700 iedzīvotāju (2003. g.).
- Nedžefa Pilsēta Irākā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 522000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Kirkūka Pilsēta Irākā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 590500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Hārka Pilsēta Irānā ("Khark"), uz tāda paša nosaukuma salas, svarīgākā naftas izvedosta.
- Kuma Pilsēta Irānā, tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 959100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kermāna Pilsēta Irānas dienvidaustrumos ("Kirman"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 515100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kermānšāha Pilsēta Irānas rietumos ("Karmanshah"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 794900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ardabīla Pilsēta Irānas ziemeļrietumos ("Ardabil"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs.
- Iskija Pilsēta Itālijā ("Ischia"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, tāda paša nosaukuma salā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hirosima Pilsēta Japānā (japāņu: 広島市, Hiroshima-shi; angļu val. "Hiroshima"), Honsju salā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 1945. g. 6. augustā amerikāņi nometa uz to atombumbu, mūsdienās atjaunota, \~1,1 mij iedzīvotāju, uzcelts Miera centrs un muzejs atombumbas sprādziena upuru piemiņai.
- Vakajama Pilsēta Japānā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 373500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Taupo Pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā, Vaikato reģionā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļaustrumu krastā, 24500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Iba Pilsēta Jemenā ("Ibb"), tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 262800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Demāra Pilsēta Jemenā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 167200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Taiza Pilsēta Jemenā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 522600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Amrāna Pilsēta Jemenā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 83800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Akaba Pilsēta Jordānijas dienvidos, pie Sarkanās jūras tāda paša nosaukuma līča, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Sīemrīeba Pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Pothisata Pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 27200 iedzīvotāju (1998. g.).
- Kraķēha Pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 28900 iedzīvotāju (1998. g.).
- Prijvēna Pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 55100 iedzīvotāju (1998. g.).
- Čērčila Pilsēta Kanādā ("Churchill"), Manitobā, pie tāda paša nosaukuma upes grīvas, osta Hudzona līča rietumu krastā, \~4000 iedzīvotāju.
- Kvebeka Pilsēta Kanādā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 491100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos.
- Baikonira Pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Karaghandi Pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 485700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Aktebe Pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska.
- Pafa Pilsēta Kipras Republikā, tāda paša nosaukuma eparhijas administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Čedžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čedžudo salā, Čedžudo īpašās autonomās provinces administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kesona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 334400 iedzīvotāju (1993. g.).
- Čerkeska Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska.
- Vetluga Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla ziemeļos, tāda paša nosaukuma upes labajā krastā, 8550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neveļa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voroņeža Pilsēta Krievijā, tāda paša nosaukuma upes krastos, apgabala administratīvais centrs, 1014600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santjgo de Kuba pilsēta Kubā ("Santiago de Cuba"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 426200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sjego de Avila pilsēta Kubā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 109700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Maaņšaņa Pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 443500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kouluna Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 2019500 iedzīvotāju (2006. g.); Dzjuluna.
- Tiaņšuivei Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 268900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Cjuaņvaņa Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kuicjina Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Dabu Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 310800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Dzjaņdzjuņao Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 344900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Šatiaņa Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 425100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Tuņmeņa Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 488200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Taipa Pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 41800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Aomiņa Pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 433700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Hanaroa Pilsēta Lieldienu salā ("Hanga Roa"), Čīles īpašās teritorijas administratīvais centrs, 3300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Panemune pilsēta Lietuvā (_Panemunė_), Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā, 270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Skaudvile pilsēta Lietuvā (_Skaudvilė_), Tauraģes apriņķī un rajona pašvaldībā, 1650 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Anīkšči pilsēta Lietuvā ("Anykščiai"), Utenas apriņķī, Šventojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10220 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Arjogala pilsēta Lietuvā ("Ariogala"), Kauņas apriņķī, Raseiņu rajona pašvaldībā, Dubīsas krastos, 3020 iedzīvotāju (2013. g.), pirmoreiz rakstos minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības no 1792. gada.
- Baltoji Voķe pilsēta Lietuvā ("Baltoji Vokė"), Viļņas apriņķī, Šaļčininku rajona pašvaldībā, 1070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Birštona pilsēta Lietuvā ("Birštonas"), Kauņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Birži pilsēta Lietuvā ("Biržai"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 11950 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1589. g.
- Daugi pilsēta Lietuvā ("Daugai"), Alītas apriņķī, Alītas rajona pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Dūkšta pilsēta Lietuvā ("Dūkštas"), Utenas apriņķī, Ignalinas rajona pašvaldībā, 820 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Dusetas pilsēta Lietuvā ("Dusetos"), Utenas apriņķī, Zarasu rajona pašvaldībā, 680 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Eišišķes pilsēta Lietuvā ("Eišiškės"), Viļņas apriņķī, Šaļčininku rajona pašvaldībā, 3340 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elektrēni pilsēta Lietuvā ("Elektrėnai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 11730 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Ežerēle pilsēta Lietuvā ("Ežerėlis"), Kauņas apriņķī, Kauņas rajona pašvaldībā, 1660 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Gargždi pilsēta Lietuvā ("Gargždai"), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajona pašvaldībā, Minijas upes labajā krastā, 17 km uz austrumiem no Klaipēdas, 15000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Garļava pilsēta Lietuvā ("Garliava"), Kauņas apriņķī, Kauņas rajona pašvaldībā, 10320 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Ģelgaudišķi pilsēta Lietuvā ("Gelgaudiškis"), Marijampoles apriņķī, Šaķu rajona pašvaldībā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Griģišķes pilsēta Lietuvā ("Grigiškės"), Viļņas apriņķī, Viļņas rajona pašvaldībā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ignalina pilsēta Lietuvā ("Ignalina"), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5260 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Jiezna pilsēta Lietuvā ("Jieznas"), Kauņas apriņķī, Prienu rajona pašvaldībā, 1170 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Jonava pilsēta Lietuvā ("Jonava"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 27800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Jonišķēle pilsēta Lietuvā ("Joniškėlis"), Panevēžas apriņķī, Pasvales pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Jurbarka pilsēta Lietuvā ("Jurbarkas"), Tauraģes apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10960 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1611. g.
- Kaišadore pilsēta Lietuvā ("Kaišiadorys"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 8370 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Kalvarija pilsēta Lietuvā ("Kalvarija"), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Kazlu Rūda pilsēta Lietuvā ("Kazlų Rūda"), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 6350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Ķēdaiņi pilsēta Lietuvā ("Kėdainiai"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 26080 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1590. g.
- Ķelme pilsēta Lietuvā ("Kelmė"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9060 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Ķībarti pilsēta Lietuvā ("Kybartai"), Marijampoles apriņķī, Vilkavišķu rajona pašvaldībā, 5350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Klaipēda pilsēta Lietuvā ("Klaipėda"), Klaipēdas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 158900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1257.-1258. g.
- Kretinga pilsēta Lietuvā ("Kretinga"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1609. g.
- Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā ("Kudirkos Naumiestis"), Marijampoles apriņķī, Šaķu rajona pašvaldībā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
- Kupišķi pilsēta Lietuvā ("Kupiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Kuršēni pilsēta Lietuvā ("Kuršėnai"), Šauļu apriņķī, Šauļu rajona pašvaldībā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Lentvare pilsēta Lietuvā ("Lentvaris"), Viļņas apriņķī, Traķu rajona pašvaldībā, 10780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Linkuva pilsēta Lietuvā ("Linkuva"), Šauļu apriņķī, Pakrojas rajona pašvaldībā, uz ziemeļaustrumiem no Šauļiem, 1450 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz minēta 1371. g., pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Marijampole pilsēta Lietuvā ("Marijampolė"), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Mažeiķi pilsēta Lietuvā ("Mažeikiai"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 36420 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Molēti pilsēta Lietuvā ("Molėtai"), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Naujoji Akmene pilsēta Lietuvā ("Naujoji Akmenė"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 8830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Nemenčine pilsēta Lietuvā ("Nemenčinė"), Viļņas apriņķī un rajona pašvaldībā, Neres krastos, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Neringa pilsēta Lietuvā ("Neringa"), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs).
- Obeļi pilsēta Lietuvā ("Obeliai"), Panevēžas apriņķī, Rokišķu rajona pašvaldībā, 970 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Pabrade pilsēta Lietuvā ("Pabradė"), Viļņas apriņķī, Švenčoņu rajona pašvaldībā, 5830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Paģēģi pilsēta Lietuvā ("Pagėgiai"), Tauraģes apriņķī, Paģēģu pašvaldības administratīvais centrs, 1890 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Pakroja pilsēta Lietuvā ("Pakruojis"), Šauļu apriņķī, Krojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Pandēle pilsēta Lietuvā ("Pandėlys), Panevēžas apriņķī, Rokišķu rajona pašvaldībā, Apaščas krastos, 780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Panevēža pilsēta Lietuvā ("Panevėžys"), Nevēžas krastos, Panevēžas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 97590 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Pluņģe pilsēta Lietuvā ("Plungė"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19560 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Priekule pilsēta Lietuvā ("Priekulė"), Klaipēdas rajona pašvaldībā, 1380 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Prieni pilsēta Lietuvā ("Prienai"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9650 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Radvilišķi pilsēta Lietuvā ("Radviliškis"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 16760 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Ramīgala pilsēta Lietuvā ("Ramygala"), Panevēžas apriņķī un rajona pašvaldībā, 1570 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Raseiņi pilsēta Lietuvā ("Raseiniai"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 11070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rietava pilsēta Lietuvā ("Rietavas"), Telšu apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 3400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rokišķi pilsēta Lietuvā ("Rokiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Rūdišķes pilsēta Lietuvā ("Rūdiškės"), Viļņas apriņķī, Traķu rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Salanti pilsēta Lietuvā ("Salantai"), Klaipēdas apriņķī, Kretingas rajona pašvaldībā, 1530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Simna pilsēta Lietuvā ("Simnas"), Alītas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 1440 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
- Skoda pilsēta Lietuvā ("Skuodas"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6250 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1572. g.
- Smalininki pilsēta Lietuvā ("Smalininkai"), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Subačus pilsēta Lietuvā ("Subačius"), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona pašvaldībā, 1010 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Šaķi pilsēta Lietuvā ("Šakiai"), Marijampoles apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5860 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
- Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Šeduva pilsēta Lietuvā ("Šeduva"), Šauļu apriņķī, Radivišķu rajona pašvaldībā, 2760 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1654. g.
- Šilale pilsēta Lietuvā ("Šilalė"), Tauraģes apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Šilute pilsēta Lietuvā ("šilutė"), Klaipēdas apriņķī, Šilutes rajona pašvaldības administratīvais centrs, 17270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Širvintas pilsēta Lietuvā ("Širvintos"), Viļņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6210 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Švenčonēļi pilsēta Lietuvā ("Švenčionėliai"), Viļņas apriņķī, Švenčoņu rajona pašvaldībā, Žeimenas upes kreisajā krastā, 5470 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Švenčoņi pilsēta Lietuvā ("Švenčionys"), Viļņas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
- Tauraģe pilsēta Lietuvā ("Tauragė"), Tauraģes apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 23840 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Telši pilsēta Lietuvā ("Telšiai"), Telšu apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 24880 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Traķi pilsēta Lietuvā ("Trakai"), Viļņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 4960 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
- Troškūni pilsēta Lietuvā ("Troškūnai"), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldības administratīvais centrs, 433 iedzīvotāji (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Ukmerģe pilsēta Lietuvā ("Ukmergė"), Viļņas apriņķī, Ukmerģes rajona pašvaldības administratīvais centrs, 23000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Utena pilsēta Lietuvā ("Utena"), Utenas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 28090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Užvente pilsēta Lietuvā ("Užventis"), Šauļu apriņķa Ķelmes rajona pašvaldībā, 790 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Vabalninka pilsēta Lietuvā ("Vabalninkas"), Panevēžas apriņķa Biržu rajona pašvaldībā, 1030 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1795. g.
- Varēna pilsēta Lietuvā ("Varėna"), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9080 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Varņi pilsēta Lietuvā ("Varniai"), Telšu apriņķī un Telšu rajona pašvaldībā, 1100 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
- Veisieji pilsēta Lietuvā ("Veisiejai"), Alītas apriņķa Lazdiju rajona pašvaldībā, 1390 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Venta pilsēta Lietuvā ("Venta"), Šauļu apriņķa Akmenes rajona pašvaldībā, 2360 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1978. g.
- Viekšņi pilsēta Lietuvā ("Viekšniai"), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona pašvaldībā, 1850 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
- Vieve pilsēta Lietuvā ("Vievis"), Viļņas apriņķa Elektrēnu pašvaldībā, 4750 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Vilkavišķi pilsēta Lietuvā ("Vilkaviškis"), Marijampoles apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
- Vilkija pilsēta Lietuvā ("Vilkija"), Kauņas apriņķa un rajona pašvaldībā, 2150 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Virbale pilsēta Lietuvā ("Virbalis"), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajona pašvaldībā, 1050 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
- Zarasi pilsēta Lietuvā ("Zarasai"), Utenas apriņķa, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6980 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1843. g.
- Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Žiežmari pilsēta Lietuvā ("Žiežmariai"), Kauņas apriņķa Kaišadores rajona pašvaldībā, 3510 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Kavarska pilsēta Lietuvā (Kavarskas), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldībā, 640 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Akmene Pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Druskininki pilsēta Lietuvas dienvidos ("Druskininkai"), Alītas apriņķī, Nemunas labajā krastā, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 12800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Lazdiji pilsēta Lietuvas dienvidrietumos ("Lazdijai"), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 4400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1597. g.
- Alīta pilsēta Lietuvas dienvidu daļā ("Alytus"), apriņķa administratīvais centrs, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
- Rusne Pilsēta Lietuvas rietumu daļā, pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas, Nemunas deltā uz tāda paša nosaukuma salas, 1600 iedzīvotāju.
- Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā ("Joniškis"), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Šauļi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā ("Šiauliai"), ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta, apriņķa un pašvaldības rajona administratīvais centrs, 106850 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1713. g.
- Penana Pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna.
- Tiraspole Pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikas (pašpasludinātas valsts Krievijas aizbildniecībā) galvaspilsēta, 135700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agadesa pilsēta Nigēras vidienē (_Agadez_), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 88500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gombe Pilsēta Nigērijā ("Gombe"), tāda paša nosaukuma štata administratīvais centrs, 226100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ojo Pilsēta Nigērijā, tāda paša nosaukuma štatā, 446000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ondo Pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ondo"), tāda paša nosaukuma štatā, 201900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Leona Pilsēta Nikaragvā ("Leon"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 139400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Hinotega Pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 41100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Esteli Pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 90300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Činandega Pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 95600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kusko Pilsēta Peru ("Cuzco") 3800 m vjl., tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 348900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vanuko Pilsēta Peru ("Huanuco"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 149200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ika Pilsēta Peru ("Ica"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 219900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kahamarka Pilsēta Peru, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 162300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Takna Pilsēta Peru, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 242500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agvadilja Pilsēta Puertoriko austrumu piekrastes ziemeļu daļā, pašvaldības administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Aresibo Pilsēta Puertoriko salas ziemeļu daļā ("Arecibo"), pašvaldības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 102200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Senbenuā Pilsēta Reinjonas salas austrumu piekrastē ("Saint-Benoit"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras teritorijas tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sendenī Pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kovasna Pilsēta Rumānijā, tāda paša nosaukuma žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gālkaghjo Pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Galmudugas administratīvais centrs, 85300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Garove Pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Puntlendas administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hargeisa Pilsēta Somālilendā, pašpasludinātās valsts galvaspilsēta, 407200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Phūketa Pilsēta Taizemes dienvidos, tāda paša nosaukuma salā (Malakas pussalas rietumu piekrastē), 75600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zanzibāra Pilsēta Tanzānijā, tāda paša nosaukuma salā, osta Indijas okeāna šauruma krastā, 422000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Skarboro Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("Scarborough"), Tobāgo autonomās pašvaldības administratīvais centrs, 17000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Tauzera Pilsēta Tunisijas rietumos ("Tauzar"), tāda paša nosaukuma oāzē, vilājas administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Čongrāda Pilsēta Ungārijā, tāda paša nosaukuma meģē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēkēša Pilsēta Ungārijā, tāda paša nosaukuma meģē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
- municipāltiesības Pilsētai piešķirtās īpašās tiesības.
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metropolitēns.
- podests Pilsētas galva Itālijā (pilsētas vietējās pašpārvaldes ievēlēts galva).
- primators Pilsētas pašpārvaldes galva (Čehijā un Slovākijā).
- lordmērs pilsētas pašvaldības galva (Londonā un dažās citās Lielbritānijas pilsētās).
- būvnoteikumi Pilsētas pašvaldības izdotie saistošie noteikumi, kas ierobežo būvkungu būvtiesības.
- municipālpadome Pilsētas pašvaldības lēmējinstitūcija (piemēram, Francijā).
- pilsētas dome pilsētas pašvaldības lēmējinstitūcija, kuru veido vēlēti deputāti.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- sinjorija Pilsētu pašpārvaldes institūcija (viduslaiku Itālijā).
- rāte Pilsētu pašpārvaldes institūcija, arī tiesa Rietumeiropā (Latvijā no 13. gadsimta līdz 1889. gadam); celtne, telpas, kurās darbojas šāda pašpārvaldes institūcija, arī tiesa.
- Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m).
- proprietas Pilsoņu (kvirītu) īpašuma tiesības senajā Romā.
- skrejpīles Pīļu šķirne, ievesta no Indijas, īpaši Anglijā, labas dējējas.
- ciemaļa Pirkta govs (pretstatā pašu saimniecībā audzētai); šādas govs vārds.
- pole position pirmā pozīcija auto- vai motosacensību (it īpaši 1. formulas sacensību) startā.
- verdzības iekārta pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem.
- Baltkrievijas latviešu kopiena pirmās latviešu apmetnes tagadējās Baltkrievijas teritorijā izveidojās jau 17. gadsimtā, lielāks skaits latviešu ieceļoja 19. gs. 2. pusē, kad latvieši iepirka zemes īpašumus Vitebskas un Mogiļovas guberņā un 20. gs. sākumā tur dzīvoja \~19000 latviešu, bet stipri cieta 1937.-1938. g. represiju laikā, daļa 2. pasaules kara laikā atgriezās Latvijā.
- primoģenitura Pirmdzimtā tiesības - īpaši troņa mantošanā, kur pirmdzimtais pārņem nedalītu varu.
- oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs; mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja; pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
- vispirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā.
- linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
- vigīlija Pirmssvētku nakts ar īpašiem dievkalpojumiem.
- savadžot Pīt (īpaši nekvalitatīvus lūksnas apavus).
- akusmatiķi Pitagoriešu kopienu biedri, kas vēl nav pilnīgi iepazinušies un iesvētīti pitagorisma noslēpumos, tādi paši kā klosteru noviči.
- barža Plakandibena kuģis kravas pārvadāšanai pa upēm, kanāliem, ezeriem un jūru slēgtā rajonā (pārvietojams ar velkoni vai pašgājējs).
- ievilkts leņķis plakans leņķis, ko veido divas hordas, kuras iziet no viena un tā paša riņķa līnijas punkta.
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta; plakans leņķis; patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm); mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- robežkārta Plāna šķidruma vai gāzes kārta, kas atrodas tuvu šķidruma vai gāzes slāņa virsmai, kura rada ievērojamu berzes spēku, īpaša nozīme robežkārtas teorijai ir aerodinamikā.
- plānimetrija Planimetrija - ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
- bumerangs Plāns vai rīcība, kas vēršas pret autoru (darītāju) pašu.
- plantators Plantācijas (1) īpašnieks.
- kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- saimnieciskais aprēķins plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā; kooperēties (1).
- kooperēties Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti saskaņot (ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- ritidoplastika Plastiska operācija grumbu izlīdzināšanai, īpaši uz sejas un kakla.
- autokeratoplastika Plastiska radzenes operācija, kurā izmanto transplantātu no paša slimnieka otras acs.
- autocistoplastika Plastiska urīnpūšļa operācija, kurā ņem audus transplantātam no paša slimnieka organisma.
- azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis.
- azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts.
- polimērmateriālu ingredienti plastmasu sastāvdaļas (pildvielas, plastifikatori, stabilizatori), kas uzlabo polimērmateriālu tehnoloģiskās un ekspluatācijas īpašības.
- pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) – par rīcības veidu, īpašību u. tml.
- Āmura dievs plaši izplatīts ķeltu dievs, īpaši populārs Gallijā, parasti attēlots kā tunikā un apmetnī ģērbies bārdains vīrietis, kam vienā rokā ir āmurs garā kātā, bet otrā - pods
- bērnu svētki plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.
- apjoms plašums (piem., saturam, parādībai, īpašībai).
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- pinčefekts Plazmas staba pašsaspiešanās, ko izraisījusi mijiedarbība starp plazmā plūstošo strāvu un tās magnētisko lauku.
- pašplūsma Plūsma, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pašplūsme Plūsma, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pašplūde Plūšana, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- labības pļaujmašīna pļaujmašīna labības pļaušanai; ir vālu pļaujmšīnas (nopļauto labību uz lauka noklāj nepārtrauktā vālā), kūlīšu sējēji (nopļauto labību ar kūlīšu sienamo aparātu sasien kūlīšos) un pašnometējas labības pļaujmašīnas (labību uz lauka nomet kopiņās).
- traicīt Pļaut tikai tā pa virsu, pašus galus.
- zalaka Pļava, kas ietilpst zemes īpašnieka kopējā laukā.
- Gostiņi Pļaviņu pilsētas austrumu daļa Aiviekstes labajā krastā pie ietekas Daugavā, kas pievienota Pļaviņām 1927.-1930. g. un atkārtoti 1956. g., līdz 1927. g. miests ar tādu pašu nosaukumu, senāk Glazmanka un Tretelberģis (arī Trentelberģis), 1933. g. piešķirtas pilsētas tiesības.
- polemisms Polemiku izraisoša īpašība, raksturs.
- pjezokeramika Polikristālisks keramikas materiāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- elastomēri Polimēri (gk. kaučuki) un to materiāli, kas ekspluatācijas laikā saglabā superelastiskas īpašības plašā temperatūras diapazonā.
- termoplasts Polimērs, kas, tiekot karsēts, maina īpašības (formu, cietību, elastību).
- imunopolisaharīdi Polisaharīdi dažādu baktēriju ķermeņos; tiem piemīt specifiskas imunoloģiskas īpašības, piem., tie nogulsnē homologus antiserumus un darbojas kā antigēni.
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija; šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt.
- kapitālisms Politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla investīcijām un peļņas interesēm.
- keinsisms Politiskās ekonomijas teorijas, ko izstrādājis Dž. M. Keinss un viņa sekotāji, it īpaši tās, kuru pamatā ir nostādne, ka arī kapitālistiska ekonomika valstij jāregulē.
- atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
- labējs Politisks darbinieks, kas aizstāv brīvā tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- mainība Populācijas vai sugas indivīdu pazīmju un īpašību dažādības rašanās, kas var iedzimt un neiedzimt.
- Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam.
- hidrofobais portlandcements portlandcements, kas nav higroskopisks un nemaina īpašības, ilgstoši uzglabājot.
- autoportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi; pašportrets.
- posesors Posesiju fabrikas īpašnieks.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- manta Pozitīva īpašība (cilvēkam); pozitīvas savstarpējās (cilvēku) attiecības; pozitīvs stāvoklis.
- pluss Pozitīva parādība, vēlama īpašība.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums.
- skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
- arhifonēma Prāgas skolas fonoloģijā - fonēma, kas īpašā pozīcijā rodas kā divu vai vairāku fonēmu atšķirīgo pazīmju neitralizēšanās rezultāts.
- pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā.
- konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- vindikācija Prāva par īpašuma tiesības atzīšanu uz kādu lietu, kas atrodas citas personas rokās, un par šīs lietas atdošanu sūdzētājam.
- aizstājējprece Prece, kuru iespējams izmantot citas preces vietā, lai apmierinātu vienu un to pašu patērētāja vēlmi.
- aizvietotājprece Prece, kuru iespējams izmantot citas preces vietā, lai apmierinātu vienu un to pašu patērētāja vēlmi.
- blankopārvedums Preces pārvedums, kuras pašam pārdevējam nav.
- bona vacantia preces vai lietas, kuru īpašnieks nav zināms.
- videi kaitīgas preces preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību.
- koordinātizvirpošana Precīzi izvietotu caurumu izvirpošana, ko veic īpašās mašīnās, kas apgādātas ar galda precīzas pārvietošanas ietaisēm.
- prestižpatēriņš Preču izvēlēšanās un iegādāšanās to sociālās vērtības, nevis pašvērtības dēļ.
- spīķeris Preču noliktava (parasti īpašā celtnē).
- dempings Preču pārdošana par cenām, kas zemākas par pašizmaksu.
- nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus.
- sīkražošana Preču ražošana, kas balstās uz ražošanas līdzekļu privātīpašumu un preču ražotāja un viņa ģimenes locekļu darbu.
- realizēšana Preču, īpašuma vai vērtspapīru pārvēršana naudā, pārdošana par naudu.
- ieskaņas s prefiksāls saknes paplašinājums indoeiropiešu pirmvalodā, kā dēļ izveidojušies vienu un to pašu sakņu varianti.
- mobilais s- prefiksāls skaņas paplašinājums indoeiropiešu pirmvalodā, kā dēļ izveidojušies vienu un to pašu skaņu varianti.
- azelastīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, kas satur H1 receptoru blokatorus vai vielas ar šo blokatoru īpašībām.
- fermentu preparāts preparāts, kas satur bioloģiski aktīvas vielas – fermentus (enzīmus); iedarbība izpaužas barības vielu pilnvērtīgākā izmantošanā, īpaši dzīvniekiem, kam ir vienkameras kuņģis, un jaundzīvniekiem.
- optohins Preparāts, ko iegūst hidrējot hinīnu un atvietojot metīla grupu ar etila grupu, ar ko pastiprina hinīna baktericīdās īpašības.
- antifašistiskā kustība pret fašismu vērsta demokrātiska kustība; radās 20. gs. 20. gados Itālijā, īpaši aktīvi tās pārstāvji darbojās Otrā pasaules kara gados.
- pogroms Pret noteiktu iedzīvotāju grupu vērstu varas darbu apzīmējums cariskajā Krievijā, kur, īpaši pēc 1905. g. rīkoja gk. žīdu pogromus.
- nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- piespiedus Pret paša gribu; pēc pavēles, rīkojuma.
- darba izpildītājs pretendents, kas likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības veikt darbus vai sniegt pakalpojumus un noslēdzis par to valsts pašvaldības pasūtījuma līgumu.
- kaujasdarbības Pretgaisa aizsardzības karaspēka, gaisa karaspēka, jūras kara flotes u. c. apvienību operatīvas izmantošanas īpaša forma.
- antiloģija Pretruna pierādījumā viena un tā paša autora darbos.
- bērzs lietuviešu mitoloģijā pretstatā latviešu tradīcijai ir saistīts ar htonisko pasauli (it īpaši ar Velnu un raganām).
- polaritāte pretstats, krasa atšķirība; divu punktu īpašību pretējība.
- zādzība prettiesiska svešas kustamas mantas slepena vai atklāta bezatlīdzības nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
- naida noziegums prettiesisks nodarījums, kas vērsts pret personu vai tās īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi vai naids pret personu tās rases, ādas krāsas, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, veselības stāvokļa vai citu pazīmju dēļ.
- Prickers Prickeru ģimene - mecenāti un "Hyatt" viesnīcu ķēdes īpašnieki.
- svētki priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin; svinības.
- grozāmība Priekšmeta īpašība mainīt stāvokli, virzienu.
- rante Priekšmeta mala, arī īpaši veidota apmale.
- akcidence Priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs.
- priekšstats Priekšmeta vai parādības tēls, kas rodas, pašam priekšmetam vai parādībai neiedarbojoties uz maņu orgāniem.
- nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu).
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti.
- spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
- ģeometrisks ķermenis priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- brīnums priekšmets, kam ir neparastas spējas, īpašības
- fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas maģiskas, pārdabiskas īpašības.
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi; arī amulets.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
- kategorija Priekšmetu, parādību, cilvēku grupējums pēc kādām to pazīmēm vai īpašībām.
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
- paštēls Priekšstatu pašam par sevi summa.
- naturālsaimniecība Primitīva tautsaimniecības iekārta, kurā ražots tiek tikai pašu vajadzībām, augstākais - savstarpējai tiešai ražojumu maiņai bez naudas starpniecības.
- formas padeve printera komanda, kas liek tam pamest pašreiz izvadāmo lappusi un pārvietoties uz nākošās lappuses augšmalu.
- pripraža Pripaška.
- nacionalizācija privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) atsavināšana privātīpašniekiem un pārņemšana valsts īpašumā.
- privātīpašniecisms Privātīpašnieciskums.
- buržuāzija Privātīpašnieku un bagāto šķira, retāk – vidusšķira.
- kapitāla daļu pārdošana privatizācijas paņēmiens, kura rezultātā tiek pārdota valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļa vai kapitāla daļa, kas pieder valstij vai pašvaldībai kapitālsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls.
- īpašuma objekts privatizācijas rezultātā vai citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos īpašumā iegūtās ar zemi cieši saistītās ēkas un būves.
- municipalizācija Privātpersonu īpašuma tiesību piespiedu nodošana pašvaldības institūcijām.
- konfiskācija Privātpersonu vai organizāciju īpašuma atsavināšana piespiedu kārtā bez atlīdzības par labu valstij.
- nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij un pašvaldībām.
- uzticama funkcionēšana procedūra, kas garantē drošības atbilstību īpašiem kritērijiem, ko nosaka drošības noteikumi.
- caurskatpārbaude Procedūra, kur auditors izskata noteikta veida darījumus un ar to saistītās kontroles no paša operācijas sākuma līdz tās pabeigšanai.
- rekursīvā procedūra procedūra, kurā paredzēta vēršanās pašai pie sevis.
- mēslošana Process augu nodrošināšanai ar barības vielām un augsnes īpašību uzlabošanai iestrādājot augsnē mēslojumu.
- virusālā neitralizācija process, kurā antivielas vienas pašas vai kopā ar komplementu neitralizē vīrusu.
- identificēšana Process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt.
- identifikācija Process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt.
- kotēšana Process, kura gaitā īpaša biržas izpildinstitūcija (parasti kotācijas komisija) nosaka un publicē biržas biļetenos preču vai finanšu instrumentu cenas un ārvalstu valūtas kursu.
- reterminoloģizēšanās Process, kurā kādreiz izplatīts termins, kas zināmu laiku nav lietots terminoloģiskajā funkcijā, šo funkciju atkal atgūst tajā pašā vai citā nozarē tā paša vai cita jēdziena izteikšanai.
- sociālā darba institucionalizēšanās process, kura laikā sociālā darba profesija iegūst normatīvu un procesuālu darba ietvaru labklājības sistēmā, valsts vai pašvaldības iestādēs.
- cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju.
- izlietotā iepakojuma pārstrāde process, kurā no izlietotā iepakojuma vai iepakojuma materiāla iegūst to pašu materiālu vai citus materiālus, izņemot enerģiju, ko iegūst, izlietoto iepakojumu vai iepakojuma materiālu sadedzinot.
- reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
- pašmērīšana process, kurā persona ar īpašu aparatūru un programmatūru iegūst visaptverošu datu klāstu par sevi un savu dzīvesveidu.
- izveide Process, kura rezultātā attīstās, pilnveidojas, rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
- dekolaborācija Process, kurā tiek mazināta kādas iedzīvotāju grupas kolaborācija ar pašmāju vai svešzemju uzurpatoru režīmu, likvidējot kolaborācijas ietekmi uz sabiedrību.
- salīdzināšana Process, kurā tiek pētīts, analizēts, novērots, lai noteiktu (kā) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- streika norise process, kurš ietver streika pieteikšanu, pašu streiku un streika sarunas un kura laikā kolektīvā darba strīda puses realizē likumā noteiktās tiesības un pienākumus.
- magmas diferenciācija procesu kopums, kurā no magmas veidojas atšķirīga minerālsastāva ieži vai ieži, kuros ir dažāds vienu un to pašu minerālu daudzums.
- distanczondēšana procesu un īpašību izpēte ar attālinātām metodēm.
- zondēšana procesu un īpašību izpēte ar attālinātām metodēm.
- ego Procesu, kuri saistīti ar patību un jebkādu indivīda paštēlu, ieskaitot viņa personīgos vērtību kritērijus un nostādnes, apzīmējums psiholoģijā.
- izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulācija produkcijas, pakalpojumu, struktūrvienību vai darba (aprites) cikla plānoto un faktisko izmaksu uzskaite un atspoguļošana; izmaksu klasificēšana un attiecināšana uz izmaksu rašanās vietām un izmaksu nesējiem (kalkulācijas objektiem), lai noteiktu produkcijas (pakalpojumu) pašizmaksu un iesniegtu uzņēmuma vadībai pieņemamā laikā izmantošanai pārvaldībā.
- nogatavināšana Produkta izturēšana noteiktos apstākļos, kuras laikā bioķīmisko (fermentu vai mikroorganismu iedarbībā) vai fizikālķīmisko procesu rezultātā produkts iegūst jaunas tehnoloģiskās īpašības vai garšu, aromātu un konsistenci, siers - arī acojumu.
- galalietotājs Produkta, pakalpojuma pircējs, kurš pērk preci vai pakalpojumu izlietošanai paša vajadzībām.
- aizstājprodukts Produkts, ko bez īpašiem tehniskiem norādījumiem var ilgstoši lietot par aizstājēju citam produktam.
- profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības.
- aprūpes vajadzību izvērtēšana profesionāla darbība, ar kuras palīdzību, izmantojot noteiktus kritērijus, tiek izvērtētas pakalpojuma saņēmēja vajadzības, esošās pašaprūpes spējas un tiek noteikts nepieciešamais aprūpes apjoms un līmenis.
- profesionālā pilnveide profesionālās izglītības īpašs veids, kas dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā.
- profesionālā tālākizglītība profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
- ekskluzīvā piekļuve programmas piekļuve datiem monopolrežīmā, kad visām pārējām programmām tanī brīdī nav piekļuves tiem pašiem datiem un tās atrodas gaidīšanas režīmā.
- datņu skatītājs programmatūra, kas datnes saturu uz displeja ekrāna attēlo tādā pašā veidā, kādā to būtu attēlojis tas lietojumprocess, kurš to izveidojis.
- e-maks programmatūra, kas elektroniskajā komercijā izpilda kabatas portfeļa funkcijas, kurā tiek glabāta ciparnauda, dažkārt arī kredītkartes informācija kopā ar ciparsertifikātu, kas identificē kartes īpašnieku.
- atkārtota lietojamība programmatūras moduļu īpašība, kas nodrošina to izmantošanas iespējas vairākās datoru programmās vai programmu sistēmās.
- uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai labotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju un citus raksturojumus, kā arī lai adaptētu tos funkcionēšanas videi.
- procedūrorientēta valoda programmēšanas valoda, kurā lietotājs izveido īpašu instrukciju kopu, kas datoram noteiktā secībā jāizpilda.
- imperatīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā tiek tieši norādīts vēlamā rezultāta iegūšanas veids, bet netiek norādītas tā īpašības.
- pārklāšana Programmu izpildes paņēmiens, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
- properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības.
- vienranga entītija protokola hierarhiskās struktūras slāņa entītija, kurai ir tāda pati nozīme, stāvoklis vai rangs kā citām tā paša slāņa entītijām.
- Rietumpapua Province Indonēzijā ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua Barat"), atrodas Jaungvinejas salas ziemeļrietumu galā, platība - 115364 kvadrātkilometru, 652000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Venēcija Province Itālijā ("Provincia di Venezia"), tāda paša nosaukuma reģionā, platība - 2467 kvadrātkilometri, 865900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
- Kurķis prūšu mitoloģijā - zemāka ranga dievs vai gars, kas īpaši daudzināts ražas novākšanas laikā.
- gars Psihe, psihisko (cilvēka, cilvēku kolektīva) īpašību kopums; arī prāts.
- skopums Psihes, personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pašmērķīgi saglabāt un vairot savu mantu, īpašumu.
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
- cenzūra Psihiska sevis paša vai cita kontrole.
- krezomānija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir lielu bagātību īpašnieks.
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai; kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- pseidogrūtniecība Psihiska, maldīga grūtniecības sajūta, kas parasti rodas histēriskām sievietēm pašiedvesmas rezultātā.
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās.
- hiperkateksija Psihiskās enerģijas pārmērīga koncentrācija kādā īpašā virzienā.
- spilgts Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām).
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmi pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām; raksturs.
- atrofija Psihisko īpašību, spēju panīkšana, notrulināšanās, arī zušana.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
- pasaule psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums; arī šāda kopuma atsevišķa daļa.
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis.
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
- iegūšana psihisku vai fizioloģisku īpašību izveidošana (sev)
- pretpārnese Psihoanalītiķa neapzināto reakciju kopums, kas vērsts uz klienta personību un īpaši uz klienta pārnesi.
- racionalizācija Psihoanalīzē - aizsardzības mehānisms, kas palīdz cilvēkam atrast pašapziņai pieņemamo izskaidrojumu nepieņemamiem notikumiem un faktiem.
- es spēks psihoanalīzē lietots jēdziens pašapziņas apzīmēšanai.
- Edipa komplekss psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida - bērna, it īpaši zēna, neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
- haloefekts Psiholoģijā - fakts, ka kādas personas atsevišķu īpašību pozitīvu vai negatīvu novērtējumu ietekmē pirmais kopiespaids vai jau esošās zināšanas par citām īpašībām.
- konstantums Psiholoģijā - uztveres objektu īpašību (lieluma, formas, krāsas utt.) relatīvā pastāvība, mainoties uztveres nosacījumiem (attālumam, rakursam, apgaismojumam utt.).
- īstenums Psiholoģijā īpašība, kas var piemist cilvēka izteiksmes veidam un pastāv pilnīgā izteiksmes saskaņā ar visu cilvēka raksturu, t. i. ar viņa gribu, jūtām, kaislībām, dziļākām tieksmēm.
- idiopsiholoģija Psiholoģija, kuras pamatā ir paša psihisko norišu introspektīva novērošana.
- arodpsiholoģija Psiholoģijas virziens, kas pētī kāda konkrēta aroda, profesijas darbinieku psiholoģiskās īpašības saistībā ar viņu profesionālo darbību.
- projekcija psiholoģiskais aizsargmehānisms, ko raksturo neapzināta savu īpašību, motīvu utt. piedēvēšana citiem cilvēkiem, tā likvidējot iekšējos konfliktus.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- dienestpersona Publiskas - valsts vai pašvaldības - iestādes darbinieks, kas iecelts vai ievēlēts amatā un to izpilda uz likuma (ne līguma) pamata.
- pudlēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi.
- pudlingēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- Puertoriko Puertoriko Sadraudzība - ar ASV brīvi asociēta valsts (sp. val. "Estado Libre Asociado de Puerto Rico", angļu val. "Commonwealth of Puerto Rico"), platība - 8959 kvadrātkilometri, 3977600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Sanhuana, administrtīvais iedalījums - 78 pašvaldības, aizņem Puertoriko salu, kā arī Vjekesu, Monu u. c. mazākas salas.
- salems Puķu valoda, kur puķēm, krāsām un ziedu stāvoklim pušķī ir sava īpaša nozīme.
- komanda Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu.
- hidrostatiskā nivelēšana punktu savstarpējo paaugstinājumu noteikšana (nivelēšana), kas balstās uz šķidruma īpašību savienotos traukos nostāties vienādā līmenī.
- pupa sfinkters pupa gala slēdzējmuskulis, kas novērš piena pašizteci.
- dos Pūrs romiešu tiesībās, laulību noslēdzot no sievas puses vīram nodotais īpašums ģimenes izdevumu segšanai.
- purkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla; purvkāja.
- purvkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla.
- līsmenis Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
- līsmens Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
- līsmins Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
- brīvpurs Purvs, kas nav privātīpašuma teritorijā.
- brīvpurvs Purvs, kas nav privātīpašuma teritorijā.
- apsīda Pusapļa vai daudzstūra veidā izvirzīta ēkas daļa, kam ir pašai savs pārsegums; baznīcās parasti altārtelpas daļa.
- pašapliecināšanās Pusaudžu vecumam raksturīgs jaunveidojums, kas saistīts ar jauna tipa pašapziņas veidošanu un centību pierādīt savu "pilnvērtību".
- brālēns Pusbrālis - tā paša tēva, bet citas mātes dēls.
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
- sidhi Pusdievi hinduismā, kuri sasnieguši garīgu pilnību un ieguvuši īpašas pārdabiskas spējas.
- pussaimnieks Pussaimniecības īpašnieks.
- pjezopusvadītāji Pusvadītāji, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- fotohromisms Pusvadītāju un dielektriķu īpašība atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
- nikerbokers Pusvilnas audums no kokvilnas metiem un ķemmdziju audiem, blīvi noausts, ko lieto gk. tā paša nosaukuma golfa biksēm.
- tenors Pūtēju orķestra īpašas grupas instruments ar samērā augstu diapazonu.
- harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā.
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
- radiovirziens Radiosakaru veids starp divām radiostacijām (ar kādu noteiktu korespondentu), lietojot īpaši izstrādātus radiodatus.
- magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
- rādīties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1).
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- šķist Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- dinamikas rindas vidējie rādītāji rādītāji, kas raksturo dinamikas rindas īpašības visā aplūkojamā periodā.
- līnija radniecisku īpatņu grupa, kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes.
- šļambāt Rakņāties pa ēdienu izmeklējot labākos kumosus (īpaši par zirgu, kurš dzēriena silē vispirms miltus meklē).
- papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai.
- fonētiskā transkripcija rakstības sistēma, kurā, izmantojot īpašus fonētiskos apzīmējums, iespējami ptecīzi atspoguļo izrunu.
- laulības līgums rakstiska vienošanās attiecībā uz īpašuma sadali laulībā, piemēram, atsevišķas lietas var piederēt vienam laulātajam.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra.
- Svētie raksti rakstīti teksti, kurus uzskata par dievišķām inspirācijām un kuriem konkrētas reliģiskas kopienas ietvaros ir īpaša autoritāte (piemēram, Bībele, Korāns)
- papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim.
- opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati.
- izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
- aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1); dedzība, sajūsma.
- apņēmība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs.
- daimonisms Rakstura īpašība, kad cilvēks atrod patiku citu ciešanās.
- drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids.
- apdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> apdomīgs.
- neapdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> neapdomīgs.
- pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
- negācija Rakstura, personības negatīva īpašība.
- vilciens Raksturīga (piemēram, cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
- raksturīpašība Raksturīga īpašība.
- šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība.
- piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā).
- piemišana Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju atspoguļojums, atveidojums (mākslas darbā).
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums.
- animalitāte Raksturīgo īpašību kopums, kas atšķir dzīvnieku no auga.
- seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks.
- cilvēcisks Raksturīgs cilvēkam; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
- pašpuicisks Raksturīgs pašpuikam.
- jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikposmam; arī mūsdienu.
- izoseksuāls Raksturīgs tam pašam dzimumam.
- zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
- portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
- žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni.
- žļorks Raksturo skaņu kas rodas, piemēram, kaut kam cietam ievirzoties pašķidrā masā.
- nosaukt Raksturot ar vārdu, vārdu savienojumu, kas apzīmē kādu īpašību vai radību, kam raksturīga īpašība.
- iezīme rakstzīme vai vārds, ko izmanto programmas operatora, datnes vai pašas programmas identificēšanai.
- rančero Rančo īpašnieks (gk. Meksikā).
- veidoties rasties jaunām īpašībām (veidam, formai) kāda procesa, norises, apstākļu iedarbībā
- iegūt Rasties noteiktam izskatam, formai, fiziskām īpašībām.
- nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā.
- narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns).
- saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; raudzējot pagatavot (ko).
- kondicionēšana Ražojuma, materiāla vai gaisa īpašību uzlabošana, ar ko panāk tā atbilstību noteiktām normām, standartiem.
- pamatlaiks Ražošanā izmantotais laiks, ko patērē tikai apstrādājamā priekšmeta kvalitātes (formas, izmēru, fizikāli mehānisko īpašību u. c. parametru, kā arī novietojuma) maiņai.
- mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
- kolonāts Ražošanas un tiesiskās attiecības starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem (koloniem) Romas impērijā, uz kuru pamata sāka veidoties feodālās attiecības.
- pašražojums Ražoto preču vai pakalpojumu apjoms, kurus uzņēmums izmanto pašu vajadzībām.
- prēdiālservitūts Reālservitūta sākotnējā stadija, kurā tika prasīta nekustamo īpašumu atrašanās kaimiņos.
- rēderis Rēderejas īpašnieks.
- muižu restitūcija reducēto muižu īpašuma tiesību atjaunošana to agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, 17. gs. 20. gados to nelielos apmēros veica Zviedrijas karalis.
- pārpalicība Redundance - koda īpašība saturēt vairāk simbolu, nekā nepieciešams ziņojuma tiešajai pārvadei; izmanto kļūdu novēršanai.
- atbildēties Refl. --> atbildēt (1); pašam atbildēt, atrast atbildi formulējot jautājumu.
- atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (4); tikt atbrīvotam (no darba, saistībām pēc paša ierosmes).
- atmagnetizēties Refl. --> atmagnetizēt; zaudēt magnētiskās īpašības.
- pašauties Refl. --> pašaut (2); tikt pašautam.
- pašķiebties Refl. --> pašķiebt; tikt pašķiebtam.
- pašķiesties Refl. --> pašķiest(1); tikt pašķiestam.
- pašķiesties Refl. --> pašķiest(2); tikt pašķiestam.
- pašķilties Refl. --> pašķilt; tikt pašķiltam; uzšķilties.
- pašķobīties Refl. --> pašķobīt; tikt pašķobītam.
- idioreflekss Reflekss, kura stimuls rodas pašā orgānā.
- piestātne Regulāras (transportlīdzekļu) apstāšanās vieta (parasti īpaši iekārtota).
- ģimenes valsts pabalsts regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts ģimenēm ar bērniem (pašlaik Latvijā).
- rojalti Regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika.
- pasažieru neregulārie pārvadājumi regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas; šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.
- rente Regulārs ienākums, ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību.
- noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- pašregulēšana Regulēšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējās iedarbības).
- pašregulēšanās Regulēšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- reģenerāts reģenerācijas produkts – izlietots materiāls, kam pārstrādes procesā atjaunotas agrākās īpašības.
- inventarizēt Reģistrēt (inventāru, arī īpašumu, prasības, saistības), sastādīt attiecīgus sarakstus; pārbaudīt un reģistrēt.
- uzņemt Reģistrēt, uzskaitīt (inventāru, īpašumu).
- tiešsaistes analītiskās apstrādes datu bāze relāciju datu bāze, kas, pateicoties multidimensionālai piekļuvei datiem un īpašām indeksācijas metodēm, spēj apstrādāt sarežģītākus vaicājumus nekā standarta relāciju datu bāzes.
- dabīgais radiācijas fons relatīvi pastāvīgs jonizējošā starojuma fons, ko rada apkārtējā vidē un pašā organismā esošo dabisko radiācijas avotu starojums.
- modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- svētās akas reliģiskas nozīmes objekti, īpaši ķeltu reliģijā; tās uzskata par vietām, kur notiek pāreja pazemē, tajās tiek mesti ziedojumi.
- kollokūcija Reliģiskas sarunas, īpaši reformācijas laikā.
- sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
- limniskais reljefs reljefs, kas veidojies ezeru darbības rezultātā, daļēji pārpurvoti, plakani vai viļņoti abrāzijas un akumulācijas līdzenumi, seno ezeru krasta veidojumi un pašreizējo ezeru krasta zonas.
- rentgenekvivalents Rentgena fizikālais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma (alfa staru, beta staru, neitronu) doza, kas mērījamā tilpumā rada tādu pašu jonu pāru skaitu, kādu rada 1 rentgenu liela rentgenstarojuma doza.
- skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī.
- reoloģisks reoloģiskās īpašības.
- autogravīra Reprodukcija, kas atveido paša graviera radīto oriģinālu.
- kabeļtauva Resna (ar 150-350 mm apkārtmēru), īpaša vijuma šķiedru tauva.
- epistrofa Retoriska figūra, kas sastāv no viena un tā paša vārda vai izteiciena atkārtojuma.
- atklātās rezerves rezerves pašu kapitāla daļām koncerna uzņēmumos.
- lumiflavīns Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē bāziskā vidē; dzeltenzaļa fluorescence; nepiemīt vitamīna īpašības.
- lumihroms Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē skābā vai neitrālā vidē; fluorescē zili; nepiemīt vitamīna īpašības.
- patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļa (1).
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
- makadēmija Rieksti, kurus ražo "Macadamia ternifolia"; sākotnēji tie uzieti Austrālijā; vieni no pašiem dārgākajiem riekstiem.
- riesta Riests, vaislošanās laiks, īpaši putniem.
- novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
- nūts Rieva (priekšmetā), parasti īpaši izveidota.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- brīvkapi Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas pārziņas kapi, kuros glabāja mirušos bez tautību un ticību izšķirības.
- kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku.
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu.
- piesars Rijā beidzamā lāva priekš sēršanas pašā krāsns priekšā.
- piesere Rijā beidzamā lāva priekš sēršanas pašā krāsns priekšā.
- ņemt aiz (arī pie) ragiem rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
- nokrišana Rindu pirmā vai pēdējā burta iztrūkums rokas salikumā, īpaši starpinātos salikumos; arī līniju iztrūkums līniju malu salikumos.
- svārstību slāpētājs ritošā sastāva ekipāžas atsperojuma elements (hidrauliskais, pneimatiskais un mehāniskais berzes slāpētājs), kas ar berzi ierobežo svārstību amplitūdu, it īpaši rezonanses režīmā, un slāpē svārstību enerģiju.
- mudra Ritualizēti žesti hinduistu reliģiskajā dejā, it īpaši roku un pirkstu kustības.
- robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās.
- metas (arī kļūst, ir, retāk tiek) ap dūšu rodas (ir) noteikts garastāvoklis, noteikta fiziskā pašsajūta.
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst.
- sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst.
- autohirija Rokas pacelšana pret sevi; pašnāvība.
- cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
- āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
- kaplis Roku darbarīks - kātā iestiprināts īpašas formas metāla gabals augsnes irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- dubultkoris Romāniskā laikmetā īpaši vācu arhitektūrā lietots kora dubultojums baznīcas R daļā.
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
- epikaustorijs Romas lielmaņu pilīs īpaša telpa, kur kvēpināja stipri smaržīgas vielas.
- monēra Romiešiem un grieķiem kuģis ar vienu pašu rindu airu.
- Libertāte Romiešu brīvības dieve, ko uz romiešu naudām attēloja kopā ar īpašu smailcepuri, kādu nēsāja brīvlaisti vergi kā brīvības simbolu.
- contractus Romiešu civiltiesiskie līgumi kā īpaša līgumsaistību izcelšanās formāla sistēma.
- cingulum Romiešu josta, it īpaši zobena apjošanai; katoļu garīdznieku albas josta ar pušķiem; arī mūku jostas saite.
- Lībers Romiešu lauksaimniecības ražas (īpaši vīna) dievs, ko identificē ar grieķu Dionīsu.
- connubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- conubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- konnūbijs Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- commodatum Romiešu līgums, ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
- Volturns romiešu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes (mūsdienās Volturno) dievs Itālijā.
- Jūls Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja dēls, kas kopā ar tēvu ieradās Itālijā un vēlāk kļuva par valdnieku paša dibinātajā Albalongas pilsētā.
- commercium Romiešu pilsoņu tiesība iegūt un paturēt romiešu īpašumu šī vārda stingrā nozīmē.
- fideikomiss Romiešu privāttiesības - mantojuma nodevēja rīkojums mantiniekam par kāda mantojama īpašuma (to arī sauc par fideikomisu) nodošanu trešai personai; feodālisma periodā bija visvairāk izplatīts Anglijā.
- occupatio Romiešu tiesībās īpašuma iegūšanas veids, pārņemot savā varā nevienam nepiederošu lietu, ar nodomu iegūt to par savu īpašumu.
- revindikacija Romiešu tiesībās īpašuma sūdzību atsevišķs gadījums strīdā starp kustamas mantas valdītāju un īpašnieku.
- nexum Romiešu tiesībās personīgs aizdevums, ko nodrošina paša parādnieka persona, un ko izdara paralēlas mancipācijas formā, sakot īpašu formulu, kurā izteikts parādnieka notiesājums (dammācija) parāda neatmaksas gadījumā.
- possessio Romiešu tiesībās valdījums, kā faktiska lietošanas var, gk. attiecībā uz zemi, bet bieži arī uz kustamo īpašumu.
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem; koka kājas.
- koka kājas rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
- asu sakritība rotējošu detaļu vai mezglu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: šo detaļu vai mezglu rotēšana precīzi ap vienu un to pašu ģeometrisko asi (ja tādam konstruktīvi jābūt, bet tā nav, ir asu novirze); koaksialitāte.
- remontantroze Roze, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- atāre Rudzu lauks, apsēts tai pašā gadā novākta vasarāja vietā.
- ruņģītis Rudzu ruņģis - senlatviešu svētības un bagātības vācējs, labības, īpaši rudzu pūķis.
- sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- rumules Rumulas - īpašs ēdiens, ko gatavoja pirmajai ganu dienai.
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.).
- idiolālija Runāšana paša izgudrotā valodā.
- ksenoglosija Runāšana vai rakstīšana pašam citādi nesaprotamā valodā, novērojama parasti transā.
- žvarkstēt runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
- gremot Runāt (vienu un to pašu), domāt (par vienu un to pašu).
- pūst vienā un tajā pašā stabule runāt, atkārtot vienu un to pašu.
- pūst vienā un tajā pašā stabulē runāt, atkārtot vienu un to pašu.
- rūpnieks Rūpnīcas īpašnieks.
- komerciālā zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids - mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
- ruletes spēles galds rūpnieciski ražots īpašas konstrukcijas galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju vietām, spēles laukumos sadalītu klajumu un mehāniski rotējošu cilindru ar numurētiem dažādu krāsu laukumiem.
- sinehija Saaugums, patoloģisks blakusesošu virsmu savienojums; īpaši varavīksnenes saaugums ar apkārtējām daļām.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- holdingsabiedrība Sabiedrība, kas pārvalda vairākus citus uzņēmumus, formāli nepārņemot tos savā īpašumā; holdingkompānija.
- spēks sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
- darbinieka paja sabiedrības īpašuma daļa, ko piešķir sabiedrībā strādājošajam atbilstoši viņa ieguldījumam.
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- Līvu savienība sabiedriska organizācija ("Līvõd Īt"), atrodas Rīgā, Alksnāja ielā 3, dibināta 1923. g. 2. aprīlī Mazirbē, tās mērķis ir lībiešu etniskās pašapziņas stiprināšana, karogs zaļbaltzils Latvijas valsts karoga proporcijās.
- eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki).
- antropoloģiskais princips sabiedriskas dzīves parādību izskaidrošana ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
- ražošanas sabiedriskošana sabiedriskas ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli; recot iegūt vēlamās īpašības.
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu).
- pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- divcīņa Sacensības starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
- klātienes sacensības sacensības, kurās visi dalībnieki startē (sacenšas) vienā un tajā pašā vietā.
- sakuperēt Sacirtot (matus ar īpašām šķērēm).
- pašsadalīšanās Sadalīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- parcellēt Sadalīt mazos gabalos, īpaši zemi.
- pašsadegšana Sadegšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- atpakaļsaderīgs saderīgs ar kāda produkta agrākajiem modeļiem vai versijām; produkta jauna versija kas var funkcionēt, izmantojot tos pašus datus ko agrākās šī produkta versijas.
- horeogrāfiskā rotaļa sadzīves horeogrāfijas norise, kurā darbojas neierobežots skaits dalībnieku, kas paši dzied pavadījumu.
- pašapkalpošanās Sadzīves materiālo vajadzību apmierināšana pašam ar savām darbībām.
- SAFE SAFE programma ("drošības darbības Eiropai") - paredzēta drošības, higiēnas un veselības uzlabošanai darbā, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos.
- bāze sagataves vai izstrādājuma virsma vai to pašu funkciju izpildoša virsmu kombinācija, ass un punkts, kurus izmato bāzēšanai.
- aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi.
- jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- dublēt Sagatavot un izmantot (rezerves ierīci) kāda uzdevuma veikšanai vienā un tai pašā sistēmā.
- iedzemdēt Saglabāt (pēcnācējos) savas īpašības.
- tranšēt Sagriezt atsevišķos gabalos (īpaši par putna cepeti runājot).
- uzpanckāt Saģērbt (īpaši bērnu).
- izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu.
- kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašniece.
- grāmatvedības bilance saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas izteiksmē un atspoguļošana īpašā divdaļīgā tabulā.
- kungs Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašnieks.
- autointoksikācija Saindēšanās, ko izraisa pašā organismā radušās kaitīgās vielas.
- specfonds Saīsinājums no "speciālais fonds", padomju laikos bibliotēkās ierīkots slepens grāmatu fonds, kurā lasītāji varēja iekļūt tikai ar īpašām atļaujām.
- da Saista viena un tā paša vārda atkārtojumu.
- da Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, īpaši pastiprinot pirmā locekļa izteikto nojēgumu.
- pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- altruistisks Saistīts ar altruismu, tāds, kas izriet no altruisma; tāds, kas pauž altruismu; nesavtīgs, pašaizliedzīgs.
- materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci; saistīts ar mantu, naudu, īpašumu.
- literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu, tai raksturīgs.
- koloidāls Saistīts ar koloīdiem, tiem raksturīgs; tāds, kam ir koloīdu īpašības.
- koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdu ķīmiskajām īpašībām, tām raksturīgs.
- galvanomagnētisks Saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām.
- fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
- stoicisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- paškaitniecisks Saistīts ar paškaitniecību, tai raksturīgs.
- pašnāvniecisks Saistīts ar pašnāvību, tai raksturīgs.
- laikmetīgs Saistīts ar pašreizējo (mūsdienu) laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs; mūsdienīgs.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā; šāsdienas (1).
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
- šīgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā; šāgada.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
- šodienējs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; arī šodienīgs.
- šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; mūsdienu.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; šāsdienas (2); mūsdienu.
- šīmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī; šāmēneša.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī; šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī; šāpavasara.
- šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; šārīta.
- šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā; šārīta.
- šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī; šārudens.
- šārudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
- šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā; šāsvasaras.
- šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šīsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā; šāsziemas.
- šāsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- inkrementāls Saistīts ar pieaugumu vai papildinājumu, papildu izmaiņas pašreizējā sistēmā.
- īpašniecisks Saistīts ar privātīpašnieku, tam raksturīgs, īpašnieciska attieksme.
- privātīpašniecisks Saistīts ar privātīpašumu, tam raksturīgs.
- sīkīpašniecisks Saistīts ar sīkīpašniekiem, tiem raksturīgs.
- termodinamisks Saistīts ar sistēmu stāvokli un īpašībām dažādos siltuma procesos, šādiem sistēmu stāvokļiem un īpašībām raksturīgs.
- stoisks Saistīts ar tikumību, pašsavaldību, tām raksturīgs.
- hidrofizikāls Saistīts ar ūdens fizikālajām īpašībām un procesiem, kas noris hidrosfērā, tiem raksturīgs.
- ģeofizikāls saistīts ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un fizikālajiem procesiem tajā, šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- mantīgs Saistīts ar, parasti lielu, īpašumu, tam raksturīgs.
- tilpummaiņas vienmērība saistvielu izstrādājumu īpašība saglabāt kompaktumu (nerodas plaisas, atšķēlumi) cietēšanas procesā; to nosaka, saistvielu javas paraugus vārot vai pārbaudot autoklāvā.
- kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
- piekabināt Sajūgt (transportlīdzekli, darbarīku) īpašā ierīcē ar vilcēju.
- garša sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums.
- modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
- kā pats nelabais saka (savienojumā ar īpašības vārdu), raksturojot ļoti augstu īpašības, pazīmes pakāpi.
- būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
- kā pielipis saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- (kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
- čigānam no ratu pakaļas izkritis saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem.
- kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu.
- kā glancīgs saka par iedomīgu, pašapzinīgu cilvēku.
- kā lelle saka par īpaši skaisti apģērbušos, uzposušos sievieti.
- pēc velna, arī kā velns saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
- kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
- kā donis saka par ko īpaši slaidu, taisnu.
- kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu.
- tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
- kā kalkūnis saka par muļķīgu, iedomīgu, arī pārāk pašpārliecinātu cilvēku.
- gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
- viņam ir liela dūša pareti saka par pašapzinīgu un nesavaldīgu cilvēku.
- kā kompeta saka par samērā lielu, garu priekšmetu, augu, tā daļu u. tml., kas izceļas starp citiem tā paša veida priekšmetiem.
- acis (ir) pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
- acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
- pielīp kā dadzis Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
- līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
- tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu.
- ābuls no ābeles tālu nekrīt saka tad, ja bērniem ir līdzīgas īpašības vecākiem.
- kā tad saka, apstiprinot ko pašu par sevi saprotamu; protams.
- nav ko redzēt saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt.
- balss pazūd Saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības.
- kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu.
- sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- dūša ir papēžos (kādam) saka, ja ir zudusi, zūd drosme, pašpaļāvība, uzņēmība.
- sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
- staigā krūtis izgāzis saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
- kā papagailis saka, ja kāds atkārto citu izteikumus, ja runā daudzkārt vienu un to pašu.
- kā gramofons saka, ja kāds atkārto vienu un to pašu, runā bez apstājas.
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī.
- kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā.
- deguns pa zemi velkas (kādam) saka, ja kāds ir ļoti bēdīgs, zaudējis pašpaļāvību.
- kā uz kāzām saka, ja kāds kaut kam priecīgi gatavojas, īpaši pošas.
- deguns slejas augstāk (kādam) saka, ja kāds kļūst pašapzinīgāks, lepnāks.
- (kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- lien ārā kā īlens no maisa saka, ja kas nav noslēpjams, atklājas, cilvēkam pašam negribot.
- pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu.
- asinis kāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- asinis sakāpj (arī saskrien) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- asinis saskrien (arī sakāpj) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē.
- pie gatava galda saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- pie visa gatava saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
- aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- (kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- dūša saskrien (arī ir, sašļūk) papēžos saka, ja zūd drosme, pašpaļāvība.
- kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienādiem uzskatiem, vienu un to pašu cilmi.
- kas tur liels saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- kas par to saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- kas tur pavisam saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- kas tur (liels), arī kas tur pavisam saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- Dievs palīdz! saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
- ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam.
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- pašsakaršana Sakaršana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- multipleksors sakaru ierīce, kas nodrošina vairāku signālu pārraidi pa vienu un to pašu datu pārraides līniju. Parasti izmanto kā multipleksoru, tā arī demultipleksoru, kas saņēmēja pusē veic multipleksēto signālu atdalīšanu. Šāda kombinēta apstrāde nodrošina gan ienākošo, gan arī izejošo signālu apstrādi.
- mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra.
- ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības.
- umlauts saknes patskaņa palatalizācija; īpaši izplatīta ģermāņu valodās
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- koncentrēt Sakopot, uzkrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm.
- tamga Sākotnēji - piederības zīme lopu u. c. īpašuma iezīmēšanai.
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām.
- foršmaks sākotnēji Austrumeiropas ēdiens, kas gatavots no sāļas maltas zivs vai gaļas; dažādi šī ēdiena varianti ir īpaši izplatīti Aškenazi ebreju un somu virtuvē; dažas šķirnes ir zināmas arī ukraiņu, poļu un krievu virtuvē.
- lopmuižnieki Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā; šāds nosaukums viņiem nepatika, tāpēc viņi sauca sevi par pusmuižniekiem.
- pusmuižnieks Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā.
- kollektānejas Sakrāti izvilkumi no citu darbiem, kas domāti kā materiāls paša darbam.
- krist atpakaļ sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- parish Sākumā baznīcas draudze, bet no 1601. g. arī administratīvi zemākā pašvaldības vienība Anglijā.
- Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas.
- Sanihe Sala ("Sanighe") tāda paša nosaukuma salu grupā, Indonēzijā, platība - 777 kvadrātkilometri.
- Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona.
- izsalēt Sala iedarbībā iegūt citas īpašības, citu kvalitāti (piemēram, par augiem, augļiem).
- Mena Sala Īrijas jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām (angļu val. "Isle of Man"), platība - 572 kvadrātkilometri, 76000 iedzīvotāju (2007. g.), Lielbritānijas teritorija ar plašām pašpārvaldes tiesībām, administratīvais centrs - Daglasa; Menas sala.
- Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja.
- Haulenda sala sala Klusā okeāna vidū ("Howland Island"), pie ekvatora, Polinēzijā (ASV īpašums kopš 1935. g.), platība - 1,6 km^2^, neapdzīvots dabas rezervāts.
- Kokosa Sala Klusajā okeānā ("Isla del Coco"), 480 km no Centrālamerikas krastiem (Kostarikas īpašums), platība - 24 kvadrātkilometri.
- Gvadelupa Sala Mazo Antiļu salās, lielākā sala tāda paša nosaukuma Francijas aizjūras reģionā.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- Linga Sala Natunas jūrā, ietilpst tāda paša nosaukuma arhipelāgā, Indonēzijā, platība - 826 kvadrātkilometri, augstums līdz 1163 m.
- nolauzt degunu (kādam) salauzt kāda iedomību, lielību, pašpārliecinātību.
- sasaldēt Saldējot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas vēlamās īpašības.
- Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni.
- ezerkaļķi Saldūdens kaļķieži, kas veidojušies ezeos; uzkrājas ezeru litorālajā zonā līdz \~7 m dziļumam, visintensīvāk veidojās holocēna pirmajā pusē, it īpaši boreālajā laikā.
- ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
- pamata pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
- pārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei; komparatīvs.
- vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību; šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
- nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
- citnozīmes saliktenis saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; bahuvrihi; bahuvrihi saliktenis.
- bahuvrihi saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; citnozīmes saliktenis.
- -cidus Salikteņu beigu daļā norāda uz nāvējošu īpašību.
- cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās.
- spermaglutinācija Salipšana kaudzītēs, raksturīga spermatozoīdu īpašība.
- zaļa siļķe sālīta, ēšanai īpaši nesagatavota siļķe.
- cibītes Salmu jumta paši apakšējie salmu kūļi, kas līdzeni nopļauti ar izkapti.
- krakovjaks Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē; sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju.
- haloģens Sālsradis: ķīmiskas īpašības apzīmējums fluoram, hloram, bromam un jodam, kas var tieši savienoties ar metāliem, radot sālis, kamēr visos citos gadījumos sāļu sastāvā ietilpst arī skābeklis.
- Māršala Salas salu valsts Klusajā okeānā (angļu val. “Marshall Islands”), Māršala Salu Republika, platība — 181,3 kvadrātkilometri, 65859 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta — Madžuro, administratīvais iedalījums — 24 pašvaldības.
- Joldijas jūra sāļūdens baseins, kas pastāvēja Baltijas jūras ieplakā pirms 10000-9000 gadu, Latvijas teritorijā tās krasta veidojumi atrodas zem pašreizējā jūras līmeņa, nogulumi konstatēti līdz 25 m zjl.
- sašļukt Samazināties (piemēram, par īpašumu, nauda līdzekļiem).
- astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma.
- duktopēnija Samazināts vadu, īpaši žultsvadu skaits; var būt vietēja vai vispārēja.
- rēpnīca samērā bieza miltu biezputra, ne īpaši garšīga (bez piedevām).
- tuvums samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.); vispārināta īpašība --> tuvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgs Samērā lēns, ilgs, kluss (par skaņu, tās īpašībām).
- tuvums samērā mazs attālums, atstatums; vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašvītīgi Samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi; pašvīti.
- pašvītīgs Samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs; pašvīts.
- paviegls Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pastingrs Samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām); tāds, kas ir samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par cilvēku).
- etniski stereotipi samērā noturīgi vērtējumu ietveroši priekšstati par dažādu etnosu un etnisko kopību grupu pārstāvju tikumiem, garīgajām un fiziskajām īpašībām.
- labi Samērā pilnīgi (izpausties īpašībai, pazīmei).
- strūkla Samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām.
- puskaīka Samērā trūcīgs paputējušas saimniecības īpašnieks; paskops saimniekotājs.
- pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sadekāt samīt, nomīdīt (īpaši par aitām).
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- recipienss saņēmējs^1^(3) - semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kura īpašumā (vai rīcībā) darbības rezultātā kas nonāk.
- pieņemt Saņemt (ko no kāda); būt ar mieru saņemt (ko) īpašumā, rīcībā, lietošanā.
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- atpakaļatgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā (parasti no kādas iestādes).
- PITA Sāpe pakaļā (par īpaši kaitinošu situāciju vai cilvēku; angļu "pain in the ass"; īsziņās).
- smelkt Sāpēt (īpaši par zobu sāpēm).
- šmelkt Sāpēt (īpaši par zobu sāpēm).
- uzpucētība Sapostība; saģērbšanās īpaši labās drēbēs.
- papēdiņot Sarakstos, tabulās u. c., kur līdzīgi vārdi atkārtojas rindu vienā un tai pašā vietā, šos vārdus aizstāj ar pēdiņām.
- garde Sardze, īpaši reģenta miesas sardze; atsevišķa karaspēka nodaļa, kas sastāv no izlasītiem dažāda apbruņojuma vīriem.
- karnevāls sarīkojums (ar dejām, spēlēm, priekšnesumiem), kurā dalībnieki ir maskās un īpašos tērpos.
- žicka Sarkana turku dzija; krāsaina, īpaši sarkana vilnas dzija.
- ureritrīns Sarkans pigments urīnā, ko novēro dažu febrilu stāvokļu, īpaši reimatisma, gadījumā.
- pašsaruna Saruna pašam ar sevi.
- saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus).
- saķēst zirgus sasaistīt divus zirgus vienu otram ar važām tā, lai viena zirga priekškāja būtu savienota ar to pašu (t.i. labo vai kreiso) otra zirga priekškāju.
- mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi.
- ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).
- ievest valdījumā saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
- atrast Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības).
- nākt Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) - par augiem, dzīvniekiem.
- izveidoties Sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (par rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml).
- nobriest Sasniegt psihes, rakstura, personības, to īpašību augstu attīstības pakāpi (par cilvēku).
- stenohorija Sašaurinājums, īpaši asaru kanāliņa sašaurinājums.
- apšūstīt Sašūt (likt pašūt) visus vajadzīgos apģērbus.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
- ārējais normatīvais akts Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi.
- saules apakšas saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- saulpakāpi Saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- saules pakāpi saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- soundtreks Saundtreks - īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš.
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu.
- smilšainās gruntis sausā stāvoklī birstošas gruntis bez plastiskām īpašībām; būvīpašības atkarīgas no smilšu graudu lieluma un mitruma satura.
- zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji.
- korine Sauszemes vai ūdens platība, kam ir Eiropas mēroga dabas aizsardzības nozīme neatkarīgi no pašreizējā aizsardzības statusa.
- palmuvēzis Sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas māņkrabju suga, ķermeņa garums - līdz 32 cm, dzīvo Indijas okeāna un Klusā okeāna R daļas salās (olas un kāpuri attīstās ūdenī), spēj rāpties kokos, ēd gk. palmu augļus, it īpaši kokosriekstus; palmuzaglis.
- dāvinājums Sava īpašuma piešķīrums citam bez atlīdzības.
- saķeselēt Savākt (dāvanas, naudu baznīcā ar īpašu ķeseli).
- cerebrotonija Savaldība, piesardzība un noslēgtība kā rakstura īpašība.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- pašapzināšanās Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apzināšanās, sevis kā indivīda un individualitātes apzināšanās: pašapziņa (2).
- depersonalizācija savas personības realitātes apziņas zaudēšana; atsvešināšanās pašam no sevis; izjūta, ka paša domas un emocijas ir nereālas vai nepieder sev pašam.
- autognoze Savas slimības noteikšana, izmantojot pašnovērošanu.
- asinsbrālība Savienība starp cilvēkiem, kas apliecināta ar asinīm īpašā rituālā.
- autoimūns Savienojumā "autoimūnā slimība", "autoimūnā saslimšana": slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
- pakavēt Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- pieniņš Savienojumā "peru pieniņš": darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- rēzus Savienojumā "rēzus faktors": īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām.
- sausin savienojumā "sauss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- svaigs Savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- šobaltdien Savienojumā "vēl šobaltdien"; līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
- biezin Savienojumā ar "biezs", "biezi" izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- solīties Savienojumā ar "būt" formām norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- omulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
- garum Savienojumā ar "garš" formām izsaka šis īpašības pastiprinājumu.
- ilgum Savienojumā ar "ilgs", "ilgi" izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- īsin Savienojumā ar "īss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- melnin Savienojumā ar "melns" formām lieto šīs īpašības pastiprinājuma raksturošanai.
- melnum Savienojumā ar "melns" formām lietos šīs īpašības pastiprinājuma raksturošanai.
- mīļum Savienojumā ar "mīļš" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- nobeigt Savienojumā ar "mūžs", "dzīve" u. tml.: nomirt; pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
- odin Savienojumā ar "ost" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- raibum Savienojumā ar "raibs" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- rūgtin Savienojumā ar "rūgts" formām izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- sīcin Savienojumā ar "sīks" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- skaistin Savienojumā ar "skaists" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- slaicin savienojumā ar "slaiks" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- lielum Savienojumā ar adjektīva "liels" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- lielumu Savienojumā ar adjektīva "liels" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- pilnum Savienojumā ar adjektīva "pilns" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- pilnumu Savienojumā ar adjektīva "pilns" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- plānum Savienojumā ar adjektīva "plāns" formām vai apstākļa vārdu "plāni" izsaka īpašības, pazīmes pastiprinājumu.
- vecum Savienojumā ar adjektīva "vecs" formām izsaka īpašības pastiprinājumu; ļoti vecs.
- pa- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu.
- ie- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu.
- pār- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
- ne- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- tik Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda uz īpašības, pazīmes, tās izpausmes, parasti augstu, pakāpi.
- ļoti Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē.
- visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- samērā Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- būten Savienojumā ar citu tās pašas saknes vārdu pastiprina šā vārda nozīmi.
- pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
- pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- skrietin Savienojumā ar tās pašas saknes verbu izsaka nozīmes pastiprinājumu.
- vecs Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- juniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu; jaunākais.
- jaunākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- jauns Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- seniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu; vecākais.
- vecākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu.
- kombinācija Savienojumu grupa, kurā viens savienojums no otra atšķiras tikai ar pašiem elementiem.
- saliedēt Savienot, saistīt (piemēram, parādības, īpašības) noteiktā sistēmā.
- saliedēties savienoties, saistīties noteiktā sistēmā (par parādībām, īpašībām)
- aizsargājamie dabas objekti savrupi dabas elementi, veseli kompleksi vai teritorijas, kas atrodas īpašā valsts uzraudzībā.
- savs kaktiņš, savs stūrītis zemes savs neliels zemes privātīpašums laukos; sava māja, savs mājoklis.
- savpuika Savs, paša puika; sevpuika.
- sevpuika Savs, paša puika.
- savisks Savs, paša, mājas kārtībā.
- sacensība Savstarpēja cīņa, lai noskaidrotu, kas ir pārāks (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
- ķīlāties Savstarpēji apķīlāt vienam otra īpašumu.
- stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
- pašiepazīšana Savu īpašību un uzvedības kā objektu, kas līdzīgs ar jebkādu citu objektu, izskatīšana.
- sakraķot sazārdot (īpaši par āboliņu).
- norise Secīga (kā) stāvokļu, stadiju maiņa; īpašību, pazīmju kopums šādā maiņā.
- apraksts Secīgs (priekšmeta vai parādības atsevišķu elementu un īpašību vai kāda procesa norises) attēlojums.
- tehnoloģiskais process secīgu tehnoloģisko operāciju kopums darba priekšmetu (detaļu u. c.) īpašību pārveidošanai.
- sēsts Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā); sēsta.
- sēsta Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā).
- šķirnes kategorija sējumu un sēklas šķirnes īpašību rādītājs, ko nosaka sējumus aprobējot.
- dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
- meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība.
- jarovizācija Sēklu pirmssējas sagatavošana īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- dzimumisms Seksisms - uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otru dzimumu.
- šķīstība Seksuāla atturība, kas uz laiku vai pastāvīgi jāievēro kā reliģiska prakse; īpaša nozīme tai ir kristietībā, kurā seksuālās attiecības tiek pieļautas vienīgi laulībā.
- banku sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības: banka, komercsabiedrība, kura nav banka vai finanšu iestāde, bet kuras pamatdarbība ir īpašuma pārvaldīšana, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana vai līdzīga palīgdarbība, kas papildina, paplašina vai veicina vienas bankas vai vairāku banku darbību, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē.
- viļņu izkliede sekundāro viļņu rašanās virzienos, kas nesakrīt ar krītošā viļņa virzienu un kas nav koherenti ar krītošo vilni; viļņu i–es cēlonis ir vides īpašību neregulāras lokālas izmaiņas, nehomogenitātes, termiskās u. c. fluktuācijas, citas fāzes mikroskopiski ieslēgumi, izkliedējoši centri u. tml.
- saņēmējs semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kura īpašumā (vai rīcībā) darbības rezultātā kas nonāk; recipienss.
- karatē sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma bez ieroča, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām; attiecīgais cīņas sporta veids.
- pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā.
- atdzīres Sena paraža pēc lielākām dzīrēm (īpaši kāzās) nākamajā vai aiznākamajā svētdienā sarīkot nelielākas dzīres tuvāku radu vai draugu ielokā.
- Dēla Sena pilsēta tāda paša nosaukuma salā Egejas jūrā, liels sengrieķu tirdzniecības un reliģiskais centrs, nopostīta 85. g. p. m. ē.
- konsekrācija Senā Romā akts, ar ko kādu priekšmetu vai vietu nodeva dievības īpašumā; ķeizaru laikā mirušā ķeizara vai ķeizara nama locekļa oficiāla izsludināšana par dievu.
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
- ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām.
- side Senajā Japānā īpaša zīda drāna, ko pasniedza kā dāvanu dieviem sintoistu tempļos.
- gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis).
- triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
- pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības.
- cenzs Senajā Romā - pilsoņu īpašuma periodiska novērtēšana viņu iedalīšanai attiecīgās nodokļu maksātāju grupās.
- augurs Senajā Romā - priesteris, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu.
- triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos.
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
- harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu.
- patronāts Senajā Romā īpaša aizbildnības forma; nepilngadīgo vai trūcīgo pilsoņu (klientu) atkarība no bagātajiem un ietekmīgajiem pilsoņiem (patroniem).
- omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds.
- burt Senāk iegriezt biškokā vai robežu kokā īpašuma zīmi, lai ar to aizsargātu no zagļiem.
- orhestra Senās Grieķijas un Romas teātrī - īpašs laukums, uz kura atradās koris.
- municipija Senās Romas itāļu pilsētas, no 3. gs. p. m. ē. arī provinču pilsētas, kuru brīvajiem iedzīvotājiem tika piešķirtas pilnīgas vai ierobežotas Romas pilsoņu un pašpārvaldes tiesības.
- jomenri Senatnē - angļu brīvprātīgā kavalērijā, kas sastāvēja no muižniekiem un citiem zemes īpašniekiem.
- hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai.
- koksnes sēnes sēnes, kas inficē koksni un maina tās īpašības, koksni bojātājas sēnes izraisa koksnes trupi, koksni iekrāsotājas sēnes - koksnes iekrāsojumus.
- koksni iekrāsotājas sēnes sēnes, kas maina koksnes dabisko krāsu, bet būtiski neietekmē tās fizikāli mehāniskās īpašības.
- koksni bojātājas sēnes sēnes, kas noārda koksnes šūnu sieniņas un būtiski maina tās fizikāli mehāniskās īpašības.
- Anakreonts Sengrieķu dzejnieks ("Anacreon", 570.-488. g. p. m. ē.), īpaši pazīstams ar savu mīlas un dzīru liriku, no viņa vārda radies apzīmējums "anakreontisks".
- kalokagatija Sengrieķu filozofijā - cilvēka iekšējo un ārējo īpašību, viņa fizisko un garīgo spēju harmonija.
- nūss Sengrieķu filozofijā - prāts, sapratne, apziņa un pašapziņa kosmosā un cilvēkā; cilvēka spēja aptvert pirmprincipus.
- Akteons Sengrieķu mitoloģijā - mednieks, kurš ieraudzīja Artemīdu peldoties; par sodu dieviete Akteonu pārvērta par briedi un to saplosīja viņa paša medību suņi.
- proskēnijs Sengrieķu teātrī skēnas koka fasāde vai īpaša dekoratīva siena skēnas priekšā; arī skēnas akmens piebūve.
- rūnu raksts senģermāņu raksts, kurā īpašas grafiskas zīmes tika iegrieztas kokā, izkaltas akmenī u. tml. un sākotnēji tika izmantotas kā maģiskas zīmes.
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais.
- njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei.
- devata senindiešu mitoloģijā - dievība, dievišķas dabas būtne; šāds apzīmējums attiecas gan uz dieviem vispār (daudzskaitlī, nereti apkopojošā nozīmē), gan īpaši uz dažādām zemāko dievību grupām.
- devas Senindiešu mitoloģijā - dievu šķira, kā piem., debesu, gaisa zemes u. c., savu īpašo nozīmi iegūst tad, kad tiek pretstatīti asurām.
- višvedevas senindiešu mitoloģijā - īpašs dievu (dažkārt arī zemāko dievu) grupējums visa panteona ietvaros, kuram nav vienota, visiem kopīga raksturojuma, pie tiem griežas ar dažādiem lūgumiem, aicina piedalīties upurēšanā u. tml.
- Pašupati senindiešu mitoloģijā - Rudras un Šivas epitets, īpaša viņu hipostāze ("zvēru (lopu) pavēlnieks, (dzīvo) radību kungs, pavēlnieks").
- agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
- banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
- Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
- diakoniks Seno kristīgo baznīcās īpaša telpa, kas pielīdzināma vēlāka laika sakristejai.
- mancipācija Seno romiešu tiesībās - īpašuma tiesību nodošana liecinieku klātbūtnē.
- Tauers Senos laikos Londonā - karaļa pils (1085.-1685. g.), vēlāk valsts cietums īpaši bīstamiem noziedzniekiem; daudzu izcilu personu soda vieta; mūsdienās - Ieroču muzejs.
- dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem.
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- raksturojošās metodes sensorās metodes, ko lieto, lai raksturotu un noteiktu pārtikas produktu sensoro īpašību intensitāti.
- verterisms Sentimentālisma un romantisma literatūrā un laikmetā populārs uzvedības modelis, kas izveidojās J. V. Gētes romāna "Jaunā Vertera ciešanas" (1774) ietekmē un saistās ar pasaules skumju, paššaustīšanas, melanholijas, pašnāvības domu kultu.
- iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības.
- endosepse Septicēmija, kuras rašanās saistīta ar infekcijas avotu pašā organismā.
- septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- sērmokšņi Sērmūkslis - pīlādzis, kam tautas tradīcijā piedēvē maģiskas aizsargīpašības.
- būveksperts Sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi (Būvniecības likums).
- termiņsertifikāts Sertifikāts ar īpaši norunātu termiņu.
- zaļā karte sertifikāts, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir apguvis golfa spēles noteikumus un uzvedības etiķeti
- starpsertifikāts Sertifikāts, ko par vēl pilnībā neapmaksātām akcijām izsniedz to īpašniekiem.
- merkaptāni Sēru saturošs organisks savienojums ar nepatīkamu smaku, kurā -SH grupa saistīta ar ogļūdeņraža atlikumu; lieto par piedevām - brīdinātāju pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- izoserums Serums, iegūts no cilvēka, kas pārcietis to pašu slimību, ar kuru slimo ārstējamais slimnieks.
- homoloģiskais serums serums, kas iegūts no tās pašas sugas dzīvnieka.
- reālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam tā, kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks.
- dulcīts Sešvērtīgs spirts ar saldu garšu, iegūstams no īpaša mannas veida, atrodams dažos augos.
- pašiedvesma Sevis iedvesma; pašsuģestija.
- pašsodīšana Sevis paša sodīšana.
- supresija Sevis paša vai cita apspiešana.
- prokūrindosaments Sevišķa indosamenta forma, kas ļauj citai personai izmantot visas no vekseļa izrietošās tiesības, izņemot īpašuma tiesības uz vekseli.
- primets Sevišķa, īpaša pazīme.
- karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai veicami īpaši karantīnas pasākumi.
- stagione Sezona, īpaši, kādas operas skatuves izrāžu laiks.
- sfinkterīts Sfinktera, īpaši tūpļa, slēdzējmuskuļa iekaisums.
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni.
- asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā.
- konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
- pašnesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja un pašsvara radīto slodzi, piemēram, ēkas galasiena, ja uz tās nebalstās pārseguma un jumta konstrukcijas.
- nesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja, pašsvara, pārseguma un jumta konstrukciju radīto slodzi.
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- apšuvums Sienu pārklājums ēkas siltumtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai.
- jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods.
- parafernālijas Sievas manta, kas nav ieskaitīta pūrā un ar ko sieva var rīkoties pēc pašas patikas.
- sororāts Sievas māsu piedalīšanās laulības dzīvē, kad atsevišķos gadījumos (īpaši svētkos) jaunākās māsas tiek uzskatītas par vecākās māsas vīra blakus sievām.
- peķis Sieviešu dzimumorgāni, kaunums, īpaši klitors.
- supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- grande dame sieviete ar smalkām, aristrokrātiskām manierēm un tādu pašu ārieni (parasti ieņem augstu stāvokli).
- efeminācija Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- sievišķošanās Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- cīcis Sievietes kaunums (īpaši bērniem).
- feminizācija Sievišķības pazīmju, sievišķu īpašību attīstīšanās vīriešos.
- efeminēšana Sievišķošanās - sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- ginekonoms Sievu uzraugs, Senajās Atēnās - īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
- ginaikonoms Sievu uzraugs, senās Atēnās īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
- retranslators signālu uztvērējs, kas automātiski atbild uz saņemto signālu un, pēc vajadzības pastiprina un nosūta signālu tālāk (vai atbild), tajā pašā vai citā frekvencē.
- signifikatīvs Signifikatīvais īpašvārds - īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds.
- desmit guru sikhismā guru Nānaks un viņa deviņi pēcteči, kuriem piemita tās pašas spējas saskatīt Dieva būtību.
- kirpans Sikhu reliģijas simbols - īpašas formas izliekts nazis jeb duncis, kas kalpo kā ceremoniāls ierocis.
- avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa.
- parcele Sīks (parasti no lielāka zemes īpašuma atdalīts) zemes gabals.
- ekskrescence Sīks izaugums ķermeņa virspusē, īpaši uz ādas un gļotādas.
- sīksaimnieks Sīksaimniecības īpašnieks.
- kraklē glazūra sīku plaisu tīkls, ko īpašam dekoratīvam efektam izveido glazētā keramikas izstrādājuma virsmā.
- turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- mods Siloģisma veids, kam raksturīgas īpašas kvantitatīvas un kvalitatīvas atšķirības.
- pašsilšana Silšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- iekšdedzes dzinējs siltumdzinējs, kam degviela sadeg pašā dzinējā; svarīgākās sastāvdaļas ir korpuss, darbelements, barošanas sistēma, atgāzu aizvades sistēma, dzeses sistēma, eļļošanas sistēma, aizdedzes sistēma, iedarbināšanas sistēma; iekšdedzes dzinēji ir iekšdedzes motors, iekšdedzes virzuļdzinējs un reaktīvais dzinējs.
- peloīdterapija Siltumterapija, it īpaši dūņu dziedniecība.
- aizzīme Simbols (parasti aplis vai kvadrāts) teksta rindiņas sākumā, kas norāda, ka ar šo rindiņu sākas kāda īpaša teksta daļa vai kāda saraksta elements.
- omfals Simbols paštaisnam nacionālismam.
- simpatikoneirīts Simpātisko nervu, īpaši simpātiskā stumbra mezglu iekaisums.
- poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
- termoelastoplasti Sintētiski polimēri, kam parastajā temperatūrā piemīt gumijas īpašības, bet kas paaugstinātā temperatūrā pāriet viskozi tekošā stāvoklī.
- polidiēns Sintētisks polimērs ar eļļas īpašībām.
- dietilstilbestrols Sintētisks preparāts, kam piemīt sieviešu dzimumhormona īpašības; lieto olnīcu disfunkcijas gadījumos.
- automātija Sirds muskuļa spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē.
- ēstoties Sirdsdēstus, pašpārmetumus izjust.
- lirisks Sirsnīgs, maigs, arī jūtīgs (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- patikšķināt olas sist ar vienas vārītas olas galu pret otras olas to pašu galu un pārbaudīt, kura ola izturīgāka.
- savienojamība Sistēmai vai ierīcei piemitīga īpašība, kas ļauj to bez modificēšanas pievienot citām sistēmām vai ierīcēm.
- nebīstamība Sistēmas īpašība nekad nekaitēt tās lietotājam vai apkārtējai videi.
- lietojamība sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- pašregulācija sistēmas spējas ar pašas spēkiem uzturēt noteiktu darba režīmu, atjaunot sākotnējo stāvokli tad, kad ārējās iedarbības dēļ sistēma zaudē sakārtotību t.i., atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai meklēt pārējos ceļus uz attīstības jauno līmeni, kas nodrošina sistēmas normālu darbību.
- datu savākšana sistemātiska datu iegūšana īpašiem mērķiem no dažādiem avotiem, ieskaitot aptaujas, intervijas, novērojumus, esošos reģistrus un elektroniskos ierakstus.
- zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
- izsist Sitot (kādu), novērst (kādu īpašību); sitot (kādu), panākt rezultātu.
- pablākšt Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), izkult, panākt, ka izbirst (graudi).
- pasist Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), pakult.
- datnes koplietošana situācija datoru tīklā, kurā divu vai vairāku uzdevumu risināšanai vienlaicīgi izmanto vienu un to pašu datni, kas parasti tiek uzglabāta vai nu centrālajā datorā, vai tīkla datņu serverī.
- klinčs Situācija datu apstrādes sistēmā, kad divi procesi, kas pieprasa vienus un tos pašus resursus, bloķē viens otru; strupsaķere.
- strupsaķere Situācija datu apstrādes sistēmā, kad divi procesi, kas pieprasa vienus un tos pašus resursus, bloķē viens otru.
- robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem.
- administratīvā atstumtība situācija, kurā dalību valsts vai pašvaldības programmās un pakalpojumu saņemšanu nosaka ierobežojoši administratīvi un/vai organizatoriski nosacījumi, nevis iedzīvotāju vajadzības un atbilstība programmu un pakalpojumu saņemšanas kritērijiem.
- dehidroholskābe Skābe, kas rodas, ja holskābes trīs hidroksilgrupas oksidējas par ketogrupām; kā pašu skābi, tā arī tās nātrija sāļus lieto kā žults dzinēju līdzekli.
- kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības; skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
- kvēlskaitlis Skaitlis, kas raksturo aizdedzes sveces siltumīpašības; tas ir proporcionāls vidējam indicētam spiedienam, kurā, sveci izmēģinot speciālā viencilindra motorā, no sakarsušā sveces elektroda vai izolatora sākas darbmaisījuma kvēlaizdedze.
- sekstiljons skaitlis, ko raksta ar 22 cipariem (10^21^); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 37 cipariem (10^36^).
- septiljons Skaitlis, ko raksta ar 25 cipariem (1 un 24 nulles); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 43 cipariem (1 un 42 nulles).
- oktiljons skaitlis, ko raksta ar 28 cipariem (10^27^); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 49 cipariem (10^48^).
- standartfunkcija Skaitļošanas algoritmos bieži sastopama elementāra funkcija, ko aprēķina ar īpašu fiksētu (iebūvētu) standartprogrammu.
- programmkontrole Skaitļotāja un tā ierīču darbības pareizības pārbaude, ko veic ar īpašām kontroles programmām.
- kongruence skaitļu teorijā - skaitļu īpašība dot vienādus atlikumus, ja tos dala ar doto skaitli (moduli).
- sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai.
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks.
- noskaņa Skanējuma īpatnības, skaņas īpašību kopums.
- tonis Skaņa ar noteiktām īpašībām (skaņdarbā, mūzikas skaņu sistēmā u. tml.).
- fons skaņas skaļuma mērvienība - skaņas skaļuma līmenis ir 1 fons, ja skaņas spiediena līmenis tāda paša skaļuma skaņai ar 1 kHz frekvenci ir 1 dB.
- instrumentācija Skaņu atlase pantā, kura piešķir tam īpašu skanējumu, rada emocionālu nokrāsu.
- balss Skaņu kopums, ko (dzīvnieks) rada ar īpašu membrānu vai balss saišu vibrācijām.
- fonētika Skaņu kopums, to īpašības (kādā valodā).
- gājiens Skaņu secība bez īpašas tematiskas nozīmes (piemēram, melodijā).
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
- spalgs Skarbs, ass (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paraugskolēns Skolēns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs skolēns.
- otrgadnieks Skolēns, kas uz otru gadu ir atstāts tai pašā klasē.
- mirmekofiļi Skudru draugi, zemākie dzīvnieki, kas dzīvo ar skudrām (bet ne paši savā starpā) ciešā sabiedrībā.
- atdarvošana Skujkoku koksnes virsmas apstrāde ar īpašām vielām, lai aizvāktu sveķus.
- eskvairs skvairs (1) - lauku muižnieks vai kādā apvidū lielākais zemes īpašnieks Anglijā.
- alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, kuriem ir bāziskas īpašības; izmanto, piemēram, zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
- makuba Slavena šņaucamās tabakas šķirne no Martinikas salas kāda apgabala ar tādu pašu nosaukumu.
- hermētiskums slēgtas izolētas telpas īpašība, kas nodrošina gāzes vai šķidruma neizplūšanu no telpas un neieplūšanu tajā.
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
- slepenraksts Slēpts raksts, kas bez teksta īpašas apstrādes nav saskatāms.
- grūtums Slikta fiziskā pašsajūta, arī slimība.
- sliktums Slikta pašsajūta; nelabums.
- kolbasit Slikta pašsajūta.
- šļengana dūša slikta, ar nelabunu saistīta pašsajūta.
- ēna Sliktas pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā).
- škura Slikts cilvēks; nelietis; pašlabuma meklētājs.
- pliekans Slikts, gurdens (parasti par psihisku stāvokli, fizisko pašsajūtu).
- divertikuloze Slimība, ko raksturo daudzi divertikuli zarnās, īpaši resnajā zarnā.
- autoimūnslimības Slimības, kas rodas, ja ārējo faktoru (dažādu vielu, baktēriju, vīrusu) ietekmē limfocīti sāk ražot pretvielas, kuras bojā vai noārda paša organisma audu sastāvdaļas.
- hormonterapija Slimību ārstēšana ar hormonu preparātiem vai vielām, kam ir hormonu īpašības vai līdzīga iedarbība.
- onomatomānija Slimīga nosliece atcerēties kādu vārdu, atkārtot vienu un to pašu vārdu vai tam piešķirt īpašu nozīmi.
- gumoze Slimīga sveķu tecēšana no kokiem (it īpaši plūmēm), retāk no lakstaugiem.
- tanatomānija Slimīga tieksme uz pašnāvību.
- autofonomānija Slimīga, neatlaidīga pašnāvības tieksme.
- autopsihoze Slimīgs stāvoklis ar traucētu priekšstatu par paša personu.
- autotransfūzija Slimnieka asiņu pārliešana viņam pašam.
- autoreinfūzija Slimnieka ķermeņa dobumā izplūdušu asiņu vai seruma pārliešana tam pašam slimniekam vēnā (operācijas laikā).
- dermatoautoplastika Slimnieka paša ādas pārstādīšana no veselas vietas uz slimo.
- slodzes dalīšanās slodzes pārdale datoru tīklos, izejot no to datu apstrādes mezglu pašreizējās noslodzes, kuri sniedz pieprasīto servisu.
- Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru.
- halucinācija smadzeņu darbības traucējumu radīti uztvērumiem līdzīgi redzes, dzirdes, taustes u. c. tēli (pseidouztvērumi), ko neizraisa ārējs kairinājums, bet kas cilvēkam pašam liekas atspoguļojam īstenību.
- kefalotripsija Smagās dzemdībās nedzīvā augļa galvas saspiešana ar īpašām knaiblēm.
- malšana Smalcināšana, spiežot vai beržot starp cietām, nelīdzenām virsmām (īpašās mašīnās, dzirnavās).
- matča smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
- problēmu risināšanas modelis sociālā darba modelis, kurā sociālais darbinieks atbalsta klientus problēmu risināšanas procesā māca klientiem, kā izmantot problēmu risināšanas metodes, lai viņi paši īstenotu savus risinājumus
- koncentrēšanās uz klientu sociālā darba tehnika, kas vērsta uz klienta vērtību un vajadzību respektēšanu, paralēli pētot viņa izpratni pašam par sevi.
- nebrīvprātīgs klients sociālā darbinieka klients, kura iesaistīšanās sadarbībā ir pilnībā vai lielā mērā saistīta ar ārējo apstākļu spiedienu, piemēram, galējs trūkums, cita ģimenes locekļa lūgums pēc palīdzības, policijas vai bāriņtiesas ziņojums, nevis ar paša cilvēka vēlmi.
- asercija Sociāla pašapliecināšanās.
- sociālais darbs ar cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem sociālais darbs ar vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem un viņu ģimenēm, veicinot viņu pašnoteikšanos un neatkarību.
- kollektīvisms Sociālistiska mācība, ka ražošanas līdzekļi jāatņem privātīpašniekiem un jānodod ražotāju kollektīvam, kas peļņu sadala saviem locekļiem.
- funkcionālā novērtēšana sociālo darbinieku un citu profesiju pārstāvju sistemātiski veiktafunkcija, lai pēc konkrētiem kritērijiem noteiktu klienta iespējas pašam rūpēties par savu labklājību.
- Pinterest sociālo grāmatzīmju vietne, kura ļauj pievienot un aprakstīt saiti uz attēlu vai video citos tīmekļa resursos, kā arī pašam pievienot un aprakstīt attēlus, tādējādi veidojot personīgas kolekcijas par sev interesējošām tēmām.
- bīstamība Sociāls un tiesisks jēdziens, kas saistīts ar kāda objekta vai darbības vērtējumu no personas, īpašuma vai interešu apdraudējuma viedokļa.
- marķējumteorija Socioloģijas nozare, kas cilvēku mijiedarbību un viņu rīcību, kā arī sociālo kontroli aplūko no marķēšanas viedokļa, īpaši apskatot novirzes no normas.
- rekambio Sods par vekseļa nesamaksāšanu laikā, īpaši kursu starpība tai vietā, kur atrodas vekseļa devējs, un tai, kur jānotiek maksāšanai.
- pašsolījums Solījums sev pašam.
- Somālilendas Republika Somālilenda, pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos.
- Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis.
- homoloģiskas hromosomas somatisko šūnu hromosomas, kurās ir vieni un tie paši gēni (bet daudzi gēni katrā hromosomā pārstāvēti ar citādu alēli).
- paldriķis Spainis (kāds īpašs spaiņa veids).
- adiantu spārnene spārneņu suga ("Fissidens adianthoides"), kas mitros mežos izplatās arī uz kritalām un koku (it īpaši apšu) stumbru pamatnes.
- topkross Speciāla atlases metode, pēc kuras radnieciskā pārošanā iegūtu vaislinieku pāro ar tās pašas šķirnes neradnieciskā pārošanā iegūtu mātīti.
- integrāllogaritms Speciāla funkcija ko definē ar īpašu integrāli.
- integrālkosinuss Speciāla funkcija, kuru definē ar īpašu integrāli.
- integrālsinuss Speciāla funkcija, kuru definē ar īpašu integrāli.
- konservanti speciāla piedeva ar fungicīdām īpašībām, kas novērš ūdens dispersiju atsevišķo sastāvdaļu bioloģisko noārdīšanos.
- administratīvā tiesa speciāla tiesa, kas izskata personu sūdzības par valsts vai pašvaldību darbinieku nepareizu savu dienesta pienākumu pildīšanu.
- meteoroloģiskā būdiņa speciālas konstrukcijas būdiņa ar koka žalūziju sienām un durvīm uz ziemeļiem, tā novietota meteoroloģiskajā laukumā 2 m virs zemes, un tajā atrodas psihrometrs, mata higrometrs, maksimuma un minimuma termometri un pašrakstītāji.
- emulācija Speciālas programmatūras un aparatūras izmantošana, lai ar kādu datoru izpildītu programmas, kas izstrādātas citas sistēmas datoram, un, izmantojot tos pašus datus, iegūtu identiskus rezultātus.
- emulēšana Speciālas programmatūras un aparatūras izmantošana, lai ar kādu datoru izpildītu programmas, kas izstrādātas citas sistēmas datoram, un, izmantojot tos pašus datus, iegūtu identiskus rezultātus.
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
- eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
- velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli).
- artēziskie urbumi speciāli urbumi artēzisko ūdeņu ņemšanai; urbuma vidusdaļa ir stobrs, ko nostiprina tērauda apvalka caurule; tajā ievieto arī ierīces ūdens ņemšanai no akas - pašteces vadu vai iegremdētu sūkni ar spiedvadu.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
- sociālais aprūpētājs speciālists, kas atbalsta indivīdu un grupu vajadzības, nodrošinot sociālās un personiskās aprūpes pakalpojumus bērniem, gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kuri paši nespēj veikt pašaprūpi vecuma vai veselības stāvokļa dēļ.
- kinologs Speciālists, kas veic noziedznieku meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
- pretkopēšanas aizsardzība specializēti paņēmieni (piemēram, apslēptu instrukciju izmantošana, īpaša piekļuve diskatmiņai u. c.), kas aizsargā pret nesankcionētu lietojumprogrammu un datņu izmatošanu.
- dumpkārs Specializēts kravas pašizkrāvējvagons rūdas un birstošu celtniecības materiālu pārvadāšanai; aprīkots ar automātiski atvāžamiem bortiem kravu izkraušanai.
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
- bremžu šķidrums speciāls š. ar zemu sasalšanas temperatūru, nelielu stigrību un labām eļļošanas īpašībām.
- penitenciārā pedagoģija specifiska izglītības darba prakse, kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt ieslodzītās personas pašizaugsmes iespējas un sekmēt iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.
- ksilenoli Spēcīgi dezinficējoši līdzekļi, oksiloli, dimetīlfenoli, īpašībās līdzīgi fenolam un krezoliem, bet apmēram 15 reizes stiprāki kā dezinficētāji.
- sparīgs Spēcīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- empātija Spēja iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
- sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2).
- psihografoloģija Spēja intuitīvi uzzināt personas rakstura īpašības no tās raksta ainas, neizdarot nekādu sīkāku grafoloģisku analīzi.
- sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
- paškontrole spēja kontrolēt uzvedības impulsus, rēķinoties ar uzvedības ilgtermiņa sekām pašam indivīdam un apkārtējiem.
- eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem.
- saprasme Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus; sapratne
- sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
- spontaneitate Spēja pašam no sevis iesākt kaut ko, pašnoteikšanās.
- ilgtspēja Spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai.
- paškompetence Spēja saistīt pašnovērošanu ar vides dinamiskajiem procesiem, un saglabājot līdzsvaru, veidot nākotni.
- izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
- garša spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
- slīdīpašība Spēja, īpašība slīdēt (1).
- izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
- prasme Spēju un īpašību kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai), mācēšana.
- dinamoģenēze Spēka vai enerģijas, īpaši muskuļu vai nervu enerģijas rašanās.
- pārgājība Spēkratu ekspluatācijas īpašība, kas nosaka to spēju pārvietoties pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu (smiltīm, karjeriem, lauku, mežu, sniegu).
- iedarbināšanas vieglums spēkratu īpašība būt viegli iedarbināmam dažādos ekspluatācijas apstākļos, ko raksturo iedarbināšanai nepieciešamais laiks, pieliekamais spēks un nepieciešamo kustību amplitūda.
- noturība spēkratu īpašība pretoties dzinekļa (riteņu) slīdei; ir garennoturība un šķērsnoturība.
- piekļuve Spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem. Piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei.
- apkopes ērtība spēkratu īpašība, kas raksturo to tehnisko apkopju izpildes vieglumu, ērtumu, vienkāršību un patērēto laiku.
- mazgātspēja (eļļai) spēkratu motoru eļļu īpašība, ko raksturo ar eļļas spēju nomazgāt no virzuļu sieniņām lakveida nosēdumus, kas veicina piededžu veidošanos un virzuļu gredzenu piedegšanu.
- trokšņainība spēkratu un to daļu īpašība, kas izpaužas trokšņa radīšanā, spēkratiem strādājot. Trokšņainību rada ilgstošu neperiodisku svārstību kopums, kas rodas galvenokārt motora, arī citu mehānisko agregātu un riepu darbības laikā.
- remontpiemērotība spēkratu un/vai to agregātu un sistēmu īpašība, kas raksturo to piemērotību un ērtumu atjaunošanas un remonta darbu veikšanai.
- atjaunojamība spēkratu, to sistēmu, agregātu vai detaļu īpašība, ko, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas kvalitāti, nosaka iespēja konstatēt un novērst bojājumus un atteices.
- zirgu darbaspējas spēks, ātrums, izturība, kas ir atkarīgi no zirga tipa, augstākās nervu darbības tipa un individuālām iedzimtām īpašībām.
- erka Spēks, enerģija, drosme; iedvesma, pacilāta sajūta, īpaši labs garastāvoklis.
- absorbcijas spektrs spektrs, ko iegūst, ja baltā gaisma iet caur kādu vidi; tas sastāv no atsevišķām tumšām līnijām vai dažāda platuma joslām, kas raksturo attiecīgās vides īpašības.
- kuģu lādēšana spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
- loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- spēļu kārts spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
- turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie; būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem.
- grāmatrūpnieks Spiestuves īpašnieks.
- mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību).
- unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
- zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
- spinakera forma spinakerburas apveids (veids), kas nosaka tās aerodinamiskās īpašības, parasti izmanto gan horizontāli, gan vertikāli, gan abējādi sašūtas auduma slejas (bānes), kā arī tās šuj zvaigznes staru veidā.
- pašsakropļošanās Spontāna ķermeņa daļu atdalīšanās, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, tiem atbrīvojoties no (piemēram, uzbrucēja) satvēriena (parasti pašaizsardzības nolūkā).
- treniņš Sportā - vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
- kamaniņas Sporta rīks nobraucieniem pa īpaši izveidotu ledus trasi.
- motobraukšana uz ledus sporta veids - braukšana ar īpaši pielāgotiem motocikliem pa ledus celiņu.
- BMX Sporta veids, braukšana ar īpašas konstrukcijas velosipēdiem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi (ar tramplīniem, ieplakām).
- šahidiete Spridzinātāja pašnāvniece.
- šahīds Spridzinātājs pašnāvnieks; šahids.
- šahids Spridzinātājs pašnāvnieks; šahīds.
- ekstrapolēt Spriest par priekšmetu vai parādību, zinot tikai par kādas tā daļas īpašībām.
- spundenieks Spundes (6) īpašnieks.
- priekštīrītājs Stacionāra vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna graudu tīrīšanai tūlīt pēc izkulšanas.
- velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu.
- gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
- sākotnējā grafikas apmaiņas specifikācija standartizēts datorgrafikas datņu formāts, ko ieteicis Amerikas Nacionālais standartu institūts un kas īpaši piemērots datorizētās projektēšanas programmu veidoto modeļu aprakstīšanai.
- korespondentattiecības Starpbanku attiecību veids - sakari, kas veidojas starp maksātāja banku un saņēmēja banku, veicot naudas pārskaitījumus ar korespondentkontu palīdzību klientu vai pašas bankas uzdevumā.
- attīstības psiholoģija starpdisciplināra un integratīva psiholoģijas nozare, kas pēta likumsakarības cilvēka uzvedībā, psihiskajos procesos un to īpašībās visos vecumposmos, sākot no prenatālā perioda līdz vēlīnam pieaugušā vecumam.
- dekuvērs Starpība starp īpašuma novērtējumu un apdrošināšanas summu, kas paliek apdrošinātāja risks.
- ksenodiagnostika Starpsaimnieka vai pārnēsātāja organisma izmantošana, lai pavairotu izmeklējamo parazītu un noteiktu tā sugu vai īpašības.
- stigma Starpšūnu atvere, īpaši starp kapilāru endotēlijšūnām, ko uzskata par artefaktu.
- autentiskums Starptautiska līguma īstenums, juridiskā akta pašu veidotais, radītais oriģinālais teksts; autentisks iztulkojums (interpretācija) - pašu autoru dotais juridiska akta, parasti līguma skaidrojums.
- Apspiesto Eiropas Tautu asambleja starptautiska nāciju pašnoteikšanās tiesību aizstāvēšanas organizācija (angļu "Assembly of Captive European Nations" - ACEN), dibināta 1954. g.
- Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina.
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos.
- masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – kilograms (kg), ko nosaka īpaši izgatavots kilograma etalons.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- atgriezeniskā norāde starptautiskajās privāttiesībās kolīzijas normu pielietošanas variants, kad vienas valsts kolīziju norma norāda, ka jāpiemēro otras valsts likumi, bet tajā pašā laikā otras valsts kolīzijas norma atsakās no savas kompetences, norādot, ka jāpiemēro otras partnervalsts likums.
- status quo starptautiskajās tiesībās un starptautiskajās attiecībās - stāvoklis, kāds pastāv pašlaik vai pastāvējis noteiktā momentā agrāk.
- nacionālais režīms starptautiskajos līgumos piemērojams princips, saskaņā ar kuru vienas līgumslēdzējas valsts fiziskām un juridiskām personām citas līgumslēdzējas valsts teritorijā tiek piešķirtas tādas pat tiesības, privilēģijas, priekšrocības, kā šīs pašas valsts fiziskām un juridiskām personām.
- MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP.
- restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
- starptautiskās publiskās tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas veido īpašu, specifisku tiesību nozari un kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautiskiem veidojumiem (starpvaldību organizācijām) to starptautiskās kopdzīves apstākļos.
- transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
- intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā.
- aktīnisms Staru enerģijas spēja ierosināt vielā ķīmiskas pārvērtības; šī īpašība piemīt violetajām un ultravioletajām gaismas spektra daļām.
- morālstatistika Statistika par cilvēku sbiedrībā ar zināmu regularitāti notiekošām sociāli svarīgām parādībām, sevišķi tādām, kas nesaskan ar vēlamām ideālām normām, piem., par laulību šķiršanām, pašnāvībām, alkoholismu u. c.
- iztvērumu metode statistiska metode, ar kuru izdara secinājumus par ģenerālkopas objektu īpašībām, novērojot objektus patvaļīgi izvēlētā apakškopā (iztvērumā).
- piederība Stāvoklis, kad (kādam) ir īpašuma tiesības (uz ko), kad (kas) ir (kāda) īpašumā.
- vienatne Stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir, norisinās vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- pārmantotība Stāvoklis, kad (organisma īpašības) ir pārņemtas no priekštečiem.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) ir līdzīgas, kopīgas īpašības un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
- turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- šats Stāvoklis, kad ir slikta pašsajūta, kad rodas reiboņi.
- trūkums Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piemēram, līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības, norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai.
- otrgadība Stāvoklis, kad skolēns uz otru gadu ir atstāts tai pašā klasē.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- brahistāze Stāvoklis, kurā muskuļu šķiedras pēc savilkšanās neatslābst savā iepriekšējā garumā un uzrāda to pašu spraigumu kā pirms saīsināšanās.
- deseksualitāte Stāvoklis, kurā seksuālajam impulsam atņemtas seksuālās īpašības, novirzot to uz cita veida aktivitāti.
- krastmala Stāvs krasta nostiprinājums; josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu.
- steliņš Steliņģis - katram zirgam ierīkots īpašs nodalījums stallī.
- anaglifija Stereoskopiska (telpiska) attēla iegūšana ar viena un tā paša objekta diviem attēliem.
- autoeholālija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto dažus paša izrunātus vārdus vai izteicienus.
- autoehopraksija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto kādu sava paša veikto izdarību.
- kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
- autostetoskops Stetoskops sevis paša izklausīšanai.
- graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai.
- svēdra Stikla defekts, pēc sastāva un īpašībām atšķirīga stikla ieslēgums pamatstiklā.
- pusvadītājstikls Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes.
- tehniskais stikls stikls un tā izstrādājumi ar specifiskām īpašībām lietošanai noteiktās tehnikas nozarēs (piemēram, kvarca stikls, optiskais stikls, apgaismes tehnikas stikls, radiācijizturīgs stikls u. c.).
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls.
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne.
- retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
- pastišs Stilizācija, parodijas vai pašparodijas veids; arī rakstīšanas veids, kas brīvi operē ar visdažādāko stilu, virzienu, strāvojumu elementiem, saliekot tos kopā "kā iznāk".
- art deco stils stils dekoratīvajā un tēlotājā mākslā un arhitektūrā 20. gs. 20. un 30. gados, kas tiecas uz lakoniskām formām, bet tajā pašā laikā nespēj iztikt bez uzkrītošas greznības.
- paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības.
- skarbs Stingrs, nežēlīgs, arī naidīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām).
- espreso stipra kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
- saķauķēt Stipri saģērbt, ietīstīt (īpaši galvu).
- ļurļaks Stiprināts pašmāju vīns.
- džiņdža Stiprs pašdarināts alus vai degvīns.
- kalpot Strādāt algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
- atkārtoties Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu).
- putot Strauji maisīt (šķidru vai pašķidru masu), lai radītu putas.
- pasvaidīties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pamētāties (2).
- pamētāties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pasvaidīties (2).
- notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
- dienvidstrausis Strausu suga, tiek audzēta krāšņo spalvu dēļ īpašās strausu fermās, gk. Dienvidāfrikā.
- rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos.
- kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
- pārstrīķēt Strīķēt, asināt vēlreiz (to pašu).
- virelē Strofiska forma, kuras pirmsākumi rodami franču viduslaiku dzejā (īpaši 13. gs.), bija populāra 14.-15. gs., pēc tam sastopama tikai stilizācijās; sešrindu strofa, kas dalās divās trīsrindēs, divas pirmās rindas ir savstarpēji atskaņotas, bet trešā - īsākā - tiek atskaņota ra otrā panta īsāko - trešo rindu.
- absolūtās tiesības subjektīvās tiesības, kuru nesējiem pretī stāv nenoteikts personu loks un to pienākums ir atturēties no jebkuras darbības, kas ierobežo absolūtās tiesības; pie tām parasti pieskaita dažas mantiskās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības) un visas personas nemantiska rakstura tiesības.
- mods Substances īpašība, kas tai piemīt tikai dažos tās stāvokļos.
- velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm).
- pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
- antonomāze Sugasvārda aizstāšana ar īpašvārdu (piem., vārda "bagātnieks" - ar īpašvārdu "Krēzs").
- onimizācija Sugasvārda vai vārdkopas pārtapšana par īpašvārdu.
- onimizēšanās Sugasvārda vai vārdkopas pārtapšana par īpašvārdu.
- overdrafts Summa, kuras robežās banka tekošā konta īpašnieku kreditē virs kontā esošā līdzekļu atlikuma.
- ISIS Sunnītu džihādistu grupas pašpasludināta valsts "Islāma valsts Irākā un Levantē", kas 2014.-2017. g. kontrolēja teritorijas Irākā un Sīrijā ("Islamic State of Iraq and Syria", arī "Islamic State of Iraq and the Levant", arābu "Daesh").
- āpšsunītis Suņu šķirne ar īsām kājām un garu, resnu rumpi, labi dzinējsuņi, īpaši noderīgi lapsu un āpšu medībās, ierīdot alās.
- krupis Surinamas krupis - bezmēļu dzimtas suga ("Pipa pipa"), kuras mātīte olas iznēsā uz muguras īpašās perēšanas kanniņās.
- ekspressūtījums Sūtījums, kuram pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības.
- izplatīt surogātpastu sūtīt viena un tā paša ziņojuma kopijas vairākām interneta lietotāju intereškopām.
- Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams.
- baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža.
- tālappute Svešapputes veids - apputeksnēšanās ar tās pašas sugas cita auga putekšņiem.
- iontoforeze Svešu jonu ievadīšana kādā ķermenī, izmatojot elektriskās strāvas ķīmiski fizikālās īpašības.
- žurēt Svilpot, kaukt (par vēju gar pakšiem, pašķirbām un caurumiem).
- ekspensilācija Svinīgs tiesisks akts, kad kreditors ar parādnieka atļauju savās ienākumu un izdevumu grāmatās atzīmē ar īpašu ierakstu to parādu, kas radies savstarpējo veikala ierakstu rezultātā, gada vai kāda cita termiņa beigās.
- galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam.
- rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties; arī skābt.
- majorāts šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
- fascijas Šādi paši rīkšu saišķi kā fašisma simbols.
- fasciji Šādi paši rīkšu saišķi kā fašisma simbols.
- vērtība Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, ar naudu); arī cena (1).
- mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.
- veselība Šādu īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem).
- dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles.
- pašmats Šaha uzdevumu veids, kurā vienam no partneriem ar spēli jāpiespiež pretinieks nomatot paša karali.
- stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
- džentrija Šeņši - ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā, zemes īpašnieki.
- hujus Šī, tā paša (ģen. no "hic", "haec", "hoc", šis, šī, šis).
- simetriskā atslēgšifrēšana šifrēšanas sistēma, kurā atšķirībā no publiskās atslēgšifrēšanas ziņojuma nosūtītājs un ziņojuma saņēmējs ziņojuma šifrēšanai un atšifrēšanai izmanto vienu un to pašu šifrēšanas atslēgu.
- buksis Šīs dzimtas ģints ("Buxus"), Latvijā dažas sugas tiek audzētas, īpaši zemos dzīvžogos.
- pūslene Šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- Dermanyssus gallinae šīs ģints suga, kas parzitē gk. uz vistām un baložiem, bet var parazitēt arī uz cilvēka, it īpaši uz bērniem.
- apņēmība Šīs rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā).
- džagirs šīs zemes īpašnieks, kurš saņēma daļu no valsts savāktā zemes nodokļa un uzturēja jātnieku vienību.
- dot šis, pašreizējais.
- lenšu šķērēšana šķērēšana, kurā šķērus pa daļām, nepieciešamā secībā, lentveidā uztin uz īpaša ribveltņa un pēc tam visus kopā pārtin uz aušanas pamatnes; šķēru blīvums lentē tāds pats kā uz aušanas pamatnes, bet šķēru skaits tik reižu mazāks, cik lenšu tiek uztīts.
- hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos.
- elektrovirpuļplūsma Šķidrā vai gāzveidīgā vidē norisoša plūsma, kuras cēlonis ir vidē plūstošās elektriskās strāvas mijiedarbība ar šās pašas strāvas radīto magnētisko lauku.
- frakcija šķidra, gāzveida vai birstoša materiāla daļa, kas atšķiras ar kādām fizikālām vai ķīmiskām īpašībām.
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- anizotrops šķidrums šķidrums, kura īpašības dažādos virzienos nav vienādas.
- licella Šķiedrvielu aizvietojums, papīra pavediens no skuju koku celulozes, ko īpaši lietoja Vācijā 1. pasaules kara laikā.
- aizšķiest Šķiežot, sviežot (pašķidru masu), aiztriept, aizziest (ko).
- šķirnība šķirnei (1) raksturīgo īpašību kopums; asinība.
- šķirnība šķirnei (2) raksturīgo īpašību kopums.
- ciltslopi Šķirnes mājdzīvnieki, kas atbilst audzētāju prasībām un spēj savas īpašības atkārtot pēcnācējos.
- uzturošā selekcija šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; saglabātājselekcija
- saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; uzturošā selekcija.
- šnorinieks Šņorinieks - aptuveni 3 pūrvietu zemes īpašnieks.
- pašbrīd Šobrīd, pašlaik.
- Šrilanka Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidos, aizņem tāda paša nosaukuma salu Indijas okeānā, platība - 65610 kvadrātkilometri, 21325000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kolombo, administratīvais iedalījums - 9 provinces.
- Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.).
- lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu); šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā.
- sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu); arī pašūt (1).
- nošūdināt Šujot izgatavot, pašūt.
- uzšūt Šujot izgatavot; pašūt.
- Lahmu Šumeru un akadiešu mitoloģijā - ūdens, īpaši jūras, dēmoni, kurus dievs Enki radīja pazemes jūrā Abzu.
- Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis.
- Gilgamešs šumeru, hetu, akadiešu un asīriešu leģendu varonis un Šumeras pilsētvalsts Urūkas valdnieks (28. gs. p. m. ē.), tāda paša nosaukuma eposa (uzrakstīts ap 17. gs. p. m. ē.) varonis.
- iekšējais tīklainais aparāts šūnas organoīds, kas morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko īpašību ziņā atšķiras no citiem organoīdiem; saskatāms, lietojot speciālas krāsošanas metodes.
- stromatolīze Šūnas, īpaši eritrocīta, stromas lize.
- citofilakse Šūnu pašaizsardzība pret infekciju un lītiskiem aģentiem; leikocītu aizsardzības funkcijas aktivitātes pieaugums.
- šķurstīties Šūpoties, pašķirties.
- mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
- iemaļus šūt šūt, durot adatu vienmēr no tās pašas puses.
- izšuvošana Šuvju dekoratīva apstrāde būvniecībā ar īpaši sagatavotu javu.
- švalbe Švalbes bumbiņa - īpaša paveida badmintona bumbiņa.
- svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- pakaļ Tā (pārvietoties), ka atrodas aizmugurē tam, kas pārvietojas tai pašā virzienā.
- velna ērcene tā Alūksnē dēvē ļaunu cilvēku, jo īpaši ļaunu sievieti.
- ei. Tā paša (piem., gada, mēneša; latīņu "eiusdem").
- vienciemnieks Tā paša ciema iedzīvotājs (kā runātājs).
- kontemporārs Tā paša laika, vienlaicīgs.
- iestājsumma Tā sauca pēc Kurzemē pastāvošām civiltiesībām to summu, ko izmaksā līdzmantiniekam tas mantinieks, kas paturējis sev īpašumu dabā.
- supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti.
- pamatīgi Tā, ka (īpašība, pazīme) izpaužas lielā mērā, augstā pakāpē.
- uz (kāda) vārda tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- vaira Tā, ka (pašreizējos apstākļos) tiek pārtraukta kāda darbība; vairs.
- sliktai Tā, ka ir nepatīkama fiziskā pašsajūta, vemšana, reibonis.
- parasti tā, ka neizceļas ar ko īpašu.
- neklātiene Tā, ka pats neatrodas (kur) klāt; tā, ka pašam nav tiešas saiknes (ar ko).
- viltība Tāda (dzīvnieka) īpašība, kas ļauj (tam) labi orientēties dažādos apstākļos un izmantot tos savā labā.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- spontanitāte Tāda norises sākšanās, kurai nav ārēju cēloņu (t. i., kuras cēlonis meklējams tikai pašā norises subjektā); patvaļīgums.
- tāpat Tādā pašā mērā, pakāpē, ar tādu pašu intensitāti (kā līdz šim).
- otri Tāda paša nosaukuma kaimiņu māju iedzīvotāji.
- otrine Tāda paša nosaukuma kaimiņu saimniece.
- dumbraiņi Tāda paša nosaukuma vaboļu dzimtas ģints ("Helodes"), kurai Latvijā konstatētas 2 sugas.
- varoņkults Tāda personas dievināšana, it kā tā būtu apveltīta ar pārcilvēciskām īpašībām.
- konsultēšana Tāda pieeja pacientu psihiskajām (dažkārt arī citām) problēmām, kur viņus aicina ar konsultanta atbalstu savas problēmas risināt pašiem.
- misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem.
- vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).
- mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt.
- agrārietis Tādas politiskas partijas biedrs, kura pārstāv zemes lielīpašnieku intereses.
- vides piesārņojums tādas vielas vai faktori, kas, atrazdamies dabas vidē, nelabvēlīgi ietekmē gan pašu vidi, gan cilvēku, kaitējot viņa veselībai.
- likumpamatotie normatīvie akti tādi juridiski akti, kas satur tiesību normas un atbilst likuma prasībām (Ministru Kabineta noteikumi, instrukcijas, lēmumi, ministru un citu resoru vadītāju pavēles un instrukcijas, vietējo pašvaldības iestāžu lēmumi)
- pusaudā tāds (audums), kas pašreiz tiek austs un atrodas uz stellēm, daļēji uzausts.
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- rūgts Tāds (augs), kuram ir raksturīga šāda garša, parasti, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē.
- iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
- pills Tāds (cilvēks), kam (kas) pieder lielā daudzumā; tāds, kam (kādas īpašības) piemīt lielā mērā.
- brīnišķīgs Tāds (cilvēks), kam ir cildenas ētiskās īpašības; lielisks.
- bagāts Tāds (cilvēks), kam ir izcilas spējas, zināšanas, īpašības, lieli nopelni.
- ikdienišķs Tāds (cilvēks), kam nav izcilu, neparastu īpašību; tāds, kam nav oriģinalitātes.
- bezzemes Tāds (cilvēks), kam nav zemes īpašuma.
- cildens Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls, cēlsirdīgs.
- cēls Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cildens.
- burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs.
- cēlsirdīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas cēlas, cildenas īpašības; augstsirdīgs.
- pašķirīgs Tāds (cilvēks), kam viss pašķiras.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli; tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
- galīgs Tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
- alotigēns Tāds (iezis vai tā komponents), kas veidojies citur, parasti visai tālu no pašreizējās atrašanās vietas; alotigēnisks.
- alotigēnisks Tāds (iezis vai tā komponents), kas veidojies citur, parasti visai tālu no pašreizējās atrašanās vietas; alotigēns.
- bezmantinieku Tāds (īpašums, manta), kam nav tiesīgu mantinieku.
- nekustams Tāds (īpašums), kas nav pārvietojams (piemēram, zeme, ēka).
- kustams Tāds (īpašums), kas nav tieši saistīts ar zemi un ir pārvietojams.
- tribāls Tāds (par sabiedrību), kurā cilvēki savu dzīvi pārvalda paši kā neatkarīgas vietējas dzimtu, ģinšu un cilšu kopienas bez centrālajām valdības organizācijām un valsts.
- brīvs kā kumeļš tāds (parasti bērns, jaunietis), kam nav īpašu pienākumu.
- himnisks Tāds (parasti mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums, pacilātība.
- vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- miegains Tāds (piemēram, acis, balss), kurā izpaužas šādas īpašības.
- zimzains Tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale.
- zimzaiņš Tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale.
- kleistogāms Tāds (zieds), kas neatveras un kurā notiek pašappute.
- harismātisks Tāds autoritātes vai vadonības paveids, kas dibinās vadoņa personiskajās īpašībās.
- biedrisks Tāds kurā izpaužas šādas īpašības.
- anizofilija Tāds lapu nevienādības gadījums, kad vienam un tam pašam augam tai pašā stumbra daļā sastopamas reizē dažāda (parasti divējāda) lieluma un veida lapas.
- antagonistiskais muskulis tāds muskulis, kas darbojas pretēji citam muskulim, tā agonistam, piem., augšdelma trīsgalvainais muskulis, kas atliec roku elkoņa locītava, attiecībā pret augšdelma divgalvaino muskulis, kas saliec roku tai pašā locītavā.
- timokrātija Tāds politiskais režīms, kur vara un tiesību un pienākumu apjoms ir proporcionāls īpašuma lielumam.
- pārklājums Tāds programmu izpildes veids, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
- kubisks skaitlis tāds skaitlis, kuru dabū kādu skaitli pašu ar sevi divreiz vairojot, jeb paceļot kubā jeb trešā pakāpē, kamēr pašu vairojamo skaitli sauc par kubiksakni.
- beztiesība Tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
- tvaiks tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
- smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
- noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne.
- nesamierināms Tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- parazītisks Tāds, darbspējīgs cilvēks, kas pēc paša gribas nestrādā, nepelna un pārtiek no citu līdzekļiem; liekēdis; tāds, kas savtīgi izmanto citus, neko nedodams pretī.
- visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi; arī dažāds.
- tuvs Tāds, kam (ar ko) ir liela līdzība, kopējas pazīmes, īpašības.
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- sārmains Tāds, kam ir [sārma]{s:1577} īpašības, tāds, kas ir raksturīgs sārmam; tāds, kas satur sārmu.
- adverbiāls Tāds, kam ir adverba īpašības; tāds, kas saistīts ar adverbu, kas piemīt adverbam, ko lieto kopā ar adverbu.
- kriptotoksisks Tāds, kam ir apslēptas toksiskas īpašības, piem., šķīdums, kas normāli nav toksisks, bet var tāds kļūt, ja traucēts tā koloīdu līdzsvars.
- līdzīgs tāds, kam ir aptuveni tādas pašas īpašības, pazīmes kā (kam) citam.
- atributīvs Tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas.
- bāzisks Tāds, kam ir bāzes īpašības, sārmains, tāds, kas raksturīgs bāzei.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
- dzeļžainis Tāds, kam ir dzelzs īpašības (piemēram, cietums, stiprums).
- privileģēts Tāds, kam ir īpašas tiesības vai priekšrocības.
- krunkains Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
- rantaiņš Tāds, kam ir īpaši veidota apmale.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- varens Tāds, kam ir izcilas, parasti ar personību, darbu saistītas, īpašības (par cilvēkiem, to darbību); ļoti labs, lielisks.
- bridks Tāds, kam ir kādas nevēlamas īpašības.
- brikns Tāds, kam ir kādas nevēlamas īpašības.
- krēmveida Tāds, kam ir krēma konsistence, īpašības.
- omulīgs Tāds, kam ir laba pašsajūta, labs garastāvoklis, tāds, kas ir labsirdīgs.
- turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- ektodermoidāls Tāds, kam ir līdzība vai līdzīgas īpašības ar ektodermu.
- līmveida Tāds, kam ir līmes veids, īpašības.
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristālskaidrs (3).
- kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristāltīrs (3).
- varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, parasti arī izcilas kvalitatīvas īpašības (piemēram, par priekšmetiem); arī milzīgs (1).
- sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
- pēdīgais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes; pēdējais (8).
- beidzamais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
- pēdējais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
- mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazprasīgs Tāds, kam ir mazas prasības, tāds, kas neizvirza īpašas prasības.
- drenns Tāds, kam ir negatīvas rakstura īpašības.
- nekustīgs Tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu); stings.
- prasīgs Tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- antifriktīvs Tāds, kam ir niecīgs berzes koeficients; šādus materiālus lieto pašeļļojošos gultņos, rotējošos iekārtu mezglos u. tml.
- neadekvāts Tāds, kam ir novirzes, psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pilsēttipa Tāds, kam ir pilsētai, tās videi raksturīgas īpašības.
- plazmveida Tāds, kam ir plazmas (2) veids, īpašības.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (parasti par augiem.).
- maigs Tāds, kam ir raksturīga labsirdība, mīļums (piemēram, par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- paškustīgs Tāds, kam ir raksturīga paškustība (1).
- pašregulējošs Tāds, kam ir raksturīga pašregulācija.
- patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
- patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļīgs (2).
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
- svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā paša, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem).
- šķautņains Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
- plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
- stings Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi); tāds, kas ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
- rāvains Tāds, kam ir rāvai 1 raksturīgās īpašības (par ūdeni); tāds, kurā ir rāva 1, kurš satur rāvu.
- rups Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (par sietu, tīklu).
- rupjš Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (piemēram, par sietu, tīklu).
- lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- rupjacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- lielacu Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas.
- smalkacains Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piemēram, par sietu, tīklu).
- skābs Tāds, kam ir skābes īpašības, tāds, kas ir raksturīgs skābei; tāds, kas satur skābi.
- neļoms Tāds, kam ir slikta fiziskā pašsajūta; noguris; apnicis.
- dziedinošs Tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- pašorganizējošs Tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu).
- spoguļveida Tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības.
- stiklveida Tāds, kam ir stikla forma, veids; tāds, kam ir stiklam raksturīgas uzbūves īpašības.
- tvirts Tāds, kam ir stingrs, noteikts raksturs, tāds, kas ir garīgi stiprs; spēcīgs, noturīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihiskiem stāvokļiem).
- sveķveida Tāds, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
- taukveida Tāds, kam ir taukiem raksturīgās pazīmes, īpašības.
- tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piemēram, pelēka, zilgana krass, spīdums).
- ugunīgs Tāds, kam ir ugunij raksturīgas īpašības (parasti spožums, karstums); tāds, kas ir saistīts ar degšanas procesu.
- paramagnētisks Tāds, kam ir vāji izteiktas magnētiskās īpašības un pozitīva magnētiskā uzņēmība.
- vaskveida Tāds, kam ir vaskam raksturīgās pazīmes, īpašības.
- neitrāls Tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits; tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības.
- kompleksains Tāds, kam ir zems pašnovērtējums un ar to saistītas psiholoģiska rakstura problēmas.
- smērīgs Tāds, kam ir ziedei raksturīgās īpašības.
- bruņots Tāds, kam ir zināšanas; tāds, kam ir nepieciešamās spējas, īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kam izpaužas šādas īpašības.
- liels tāds, kam izteikti piemīt kādas rakstura, personības īpašības.
- neitrāls Tāds, kam nav īpaša, specifiska iedarbība (parasti par vielām); tāds, kas neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
- pabāls Tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs; pavājš (1).
- bezīpašnieka Tāds, kam nav īpašnieka vai kam nav zināms īpašnieks.
- bezsaimnieku Tāds, kam nav īpašnieku vai kam kam nav zināms īpašnieks.
- neprivileģēts tāds, kam nav īpašu tiesību vai priekšrocību.
- mazproduktīvs Tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku produkciju (par dzīvniekiem).
- mazražīgs Tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku ražu (par augiem).
- neitrāls Tāds, kam nav ne skābju, ne bāzu īpašības.
- mazprasīgs Tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākli, vide (par dzīvniekiem).
- pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi, īpaši rūpīga kopšana (par augiem).
- neizvēlīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi dzīves un barošanās apstākļi (par dzīvniekiem).
- pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju; neskaidrs; samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- bezkrāsains Tāds, kam nav raksturīgu iezīmju, spilgtu īpašību; ļoti parasts.
- neizvēlīgs Tāds, kam nav vajadzīgi īpaši augtenes apstākļi (par augiem).
- kutelīgs Tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju).
- mazākturīgs Tāds, kam nepieder bagātības, īpašumi.
- mazs Tāds, kam nepieder liels īpašums, liela bagātība; arī nabadzīgs.
- politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemetālisks Tāds, kam nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- nevainojams Tāds, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personības īpašības.
- neievērojams Tāds, kam nepiemīt nekas īpašs, spilgts; arī necils (2).
- mīlīgs Tāds, kam nepiemīt skarbums, tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, pieklājība (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- dzimis Tāds, kam no dzimšanas piemīt kāda īpašība, spēja.
- pirmā numura tāds, kam noteiktas spējas, īpašības, iezīmes izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- sīks Tāds, kam pieder samērā neliels īpašums, samērā nelieli naudas līdzekļi (parasti ražošanā, tirdzniecībā); tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats, sabiedriskais stāvoklis, nav ietekmes sabiedrībā.
- mantīgs Tāds, kam pieder, parasti liels, īpašums; bagāts.
- kārtīgs Tāds, kam piemīt (negatīva īpašība) lielā mērā; pamatīgs.
- pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
- sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem).
- ekstremāls tāds, kam piemīt galējas īpašības; kritisks, bīstams; ļoti grūts.
- fotogēnisks Tāds, kam piemīt īpašības, kuras sekmē atveidošanu uz fotogrāfijas vai kinofilmā.
- vienreizīgs Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības; tāds, kam nav līdzīgu.
- tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt kas labs, vēlams (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams (par dzīvniekiem, augiem, to īpašībām).
- negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- koherents Tāds, kam piemīt koherence; tāds, kas ir radies no viena un tā paša gaismas avota punkta.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības.
- līmīgs Tāds, kam piemīt līmes īpašības; tāds, kas līp.
- pilnīgs Tāds, kam piemīt ļoti izteikti negatīvas rakstura, personības īpašības.
- pamatīgs Tāds, kam piemīt ļoti pozitīvas vai ļoti negatīvas rakstura, personības īpašības.
- galaktobolisks Tāds, kam piemīt neirohipofīzes izdalīto peptīdu īpašība veicināt piena dziedzeru muskulatūras saraušanos, kura izraisa piena izšļākšanos.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas īpašības (par priekšmetiem, parādībām); tāds, kas neatbilst kādām noteiktām prasībām.
- negatīvs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas psihes, rakstura, personības īpašības.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas rakstura, psihes, personības īpašības; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļauni, negodīgi.
- lējums Tāds, kam piemīt noteikts (rakstura, personības) īpašību kopums.
- paraspecifisks Tāds, kam piemīt papildu dziedinošas īpašības, izņemot specifiskās.
- brīnumains tāds, kam piemīt pārdabiskas īpašības, spējas
- burvis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības, ar ko var veikt īstenībā neiespējamo.
- pašlepns Tāds, kam piemīt pašlepnums.
- pašvērtīgs Tāds, kam piemīt pašvērtība (1).
- pašvērtīgs Tāds, kam piemīt pašvērtība (2).
- vērtīgs Tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams.
- senisks Tāds, kam piemīt sen radušās īpašības, pazīmes; arī sens (1).
- neparasts Tāds, kam piemīt sevišķas, izcilas īpašības; tāds, kas izpaužas ļoti spilgti.
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to ir grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
- nepārspēts Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt; tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
- rebiniecisks Tāds, kam piemīt tirgotāja īpašības, spējas.
- riktīgs Tāds, kam piemīt vēlamas, pozitīvas īpašības (piemēram, kārtīgums, saprātīgums, arī saimnieciskums).
- maskulinizēts Tāds, kam piemīt vīriešu īpašības, pazīmes.
- attapīgs Tāds, kam raksturīga šāda īpašība.
- viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
- vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
- nedrošs Tāds, kam raksturīgs noteiktības, pašpaļāvības, arī apņēmības trūkums.
- heterofils Tāds, kam tieksme neparastā veidā reaģēt uz ķīmisku vai bioloģisku vielu; krāsoties neparastā veidā; antivielas īpašība reaģēt ar nespecifisku antigēnu.
- mazs Tāds, kam trūkst pašapziņas; pazemīgs.
- plakans Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tai pašā plaknē.
- dabls Tāds, kam zināmas īpašības, daba; piem., labdabli zirņi, nedablas (indīgas) zāles; arī slaiks.
- svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- paštaisns Tāds, kas (parasti subjektīvi) ir pārliecināts par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecināts.
- vārgs Tāds, kas (piemēram, psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
- pašsterils Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes; pašneauglīgs.
- pašneauglīgs Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes; pašsterils.
- nominatīvs Tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml.; tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu.
- pārāks Tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir labāks, spējīgāks par citiem, līdzīgiem.
- vispārākais Tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir pats labākais, spējīgākais no visiem līdzīgiem; tāds, kas ir pats labākais, noderīgākais no visiem līdzīgiem (piemēram, darbarīkiem, ierīcēm).
- savdabīgs Tāds, kas ar kādām īpašībām, parasti ievērojami, atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību).
- nevienāds Tāds, kas ar kādu pazīmi, īpašību atšķiras (no kā).
- parasts Tāds, kas ar savām ārējām pazīmēm, izskatu, rakstura īpašībām, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem (par cilvēku).
- sevišķs Tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras (no citiem, līdzīgiem priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- sevišķs Tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras no citiem, līdzīgiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- lielmanīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu īpaši izceļ, piemēram, savu bagātību, spēku, spējas.
- dižmanīgs Tāds, kas ar stāju, izturēšanos īpaši izceļ savu bagātību, spēku vai spējas.; lielīgs, bravurīgs.
- atšķirīgs Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citam (citiem).
- dažāds Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem.
- parasts Tāds, kas ārēji ne ar ko īpašu neizceļas (par cilvēka ķermeņa daļām).
- augstvērtīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; augstas kvalitātes; ar teicamām īpašībām; ļoti vērtīgs.
- vesels Tāds, kas atbilst noteiktām (parasti domāšanas, izturēšanās) normām (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- nenoturīgs Tāds, kas ātri zaudē savas raksturīgās īpašības (piemēram, par gaistošām vielām).
- peridurāls Tāds, kas atrodas ap smadzeņu, īpaši muguras smadzeņu, cieto apvalku.
- paškustīgs Tāds, kas atrodas paškustība (2).
- ipsilaterāls Tāds, kas atrodas tajā pašā ķermeņa pusē, piem., paralīze, kas radusies tajā pašā pusē, kurā bojāts nervu centrs.
- homolaterāls Tāds, kas atrodas tajā pašā ķermeņa pusē, tajos pašos sānos.
- epihordāls Tāds, kas atrodas virs vai aiz hordas; īpaši attiecas uz smadzeņu struktūrām.
- augstsirdīgs Tāds, kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā; pašaizliedzīgs, nesavtīgs.
- raksturīgs tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem).
- iezīmīgs Tāds, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi.
- intrasubjektīvs Tāds, kas attiecas tikai uz pašu subjektu; kas dots tikai viņa iekšējā pārdzīvojumā.
- disgēnisks Tāds, kas attiecas uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
- autokrīns Tāds, kas attiecas uz hormonu darbības veidu, kad hormons piesaistās pie šūnu receptoriem un ietekmē šūnas, kas pašas producē šo hormonu.
- īpašumtiesisks Tāds, kas attiecas uz īpašuma tiesībām.
- neoblastisks Tāds, kas attiecas uz jauniem audiem vai kam ir jaunu audu īpašības.
- veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
- miomatozs Tāds, kas attiecas uz miomu; tāds, kam piemīt miomas īpašības.
- oligogēns Tāds, kas attiecas uz pārmantotu īpašību, kuru noteic tikai viens vai nedaudzi gēni.
- šorītējais Tāds, kas attiecas uz pašreizējās dienas rītu, notiek šajā rītā; tāds, kas gatavots, vākts u. tml. pašreizējās dienas rītā.
- municipāls Tāds, kas attiecas uz pilsētas pašvaldību, pieder pilsētas pašvaldībai.
- senlaicīgs Tāds, kas attiecas uz samērā tālu pagātni; tāds, kam piemīt samērā tālā pagātnē radušās īpašības, pazīmes.
- atisks Tāds, kas attiecas uz seno Atiku, īpaši uz Atēnām.
- tautomeniāls Tāds, kas attiecas uz to pašu menstruālo ciklu.
- vispārcilvēcīgs Tāds, kas attiecas uz visiem vai daudziem cilvēkiem (par cilvēcīgām īpašībām, to izpausmi).
- agrārs Tāds, kas attiecas uz zemes īpašumu, zemes lietošanu, lauksaimniecību; lauksaimniecisks.
- autodidaktisks Tāds, kas balstās uz pašmācības ceļā apgūtām zināšanām.
- iepriekšējs Tāds, kas bijis pirms, tagadējā, pašreizējā (par laika posmu).
- efemērisks Tāds, kas darbojas tai pašā dienā.
- efemērs Tāds, kas darbojas tai pašā dienā.
- paklausīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bramanīgs Tāds, kas dižojas; tāds, kas ir lielīgi pašapzinīgs (par cilvēku); bravūrīgs.
- dziedīgs Tāds, kas dziedē, kam piemīt dziednieciskas īpašības.
- nelabs Tāds, kas dzīvo amorāli, netikumiski; tāds, kas ir morāli pagrimis; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mūsdienu Tāds, kas eksistē pašreizējā laikmetā, tāds, kas raksturīgs pašreizējam laikmetam.
- homoloģisks Tāds, kas iegūts no tās pašas sugas dzīvnieka, piem., serums.
- pusšūts Tāds, kas iesākts šūt, bet nav pašūts.
- beznosacījuma Tāds, kas iestājas vai pastāv bez īpašiem nosacījumiem.
- tautosilabisks Tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē.
- tautosillabisks Tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē.
- sevišķs Tāds, kas ievērojami atšķiras no kā cita, līdzīga ar savu iedarbīgumu, nozīmīgumu; arī īpašs (2).
- noturīgs Tāds, kas ilgstoši pastāv, eksistē; tāds, kas ilgstoši nemaina savas īpašības.
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, iztaisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vienkāršs Tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga; neuzkrītošs (3).
- neuzkrītošs Tāds, kas īpaši neizceļas no pārējā; vienkāršs.
- neizvēlīgs Tāds, kas īpaši neizvēlas vārdus, izteikumus (piemēram, sarunā); tāds, kas nepievērš īpašu uzmanību savai valodas izteiksmei.
- neuzkrītošs Tāds, kas īpaši nepiesaista uzmanību.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma; tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- vecs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms kā cita, pirms tagadējā, pašreizējā; iepriekšējais.
- līdzšinējs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis, darbojies pirms tagadējā, pašreizējā.
- pieķērīgs Tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pazīstams Tāds, kas ir daudziem zināms, kas izceļas (ar kādu īpašību).
- uzticams Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekautrīgs Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašbrūvēts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts (1).
- kareivīgs Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- uzsvērts Tāds, kas ir īpaši izcelts - par raksturīgu īpašību, pazīmi.
- nozīmīgs Tāds, kas ir īpaši nepieciešams, noderīgs.
- svarīgs Tāds, kas ir īpaši nepieciešams, noderīgs.
- speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmeta.
- mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm).
- adjektīvisks Tāds, kas ir īpašības vārds; tāds, kas lietots īpašības vārda funkcijā.
- pašizgatavots Tāds, kas ir izgatavots ar paša spēkiem, līdzekļiem (ne rūpnieciski).
- paštaisīts Tāds, kas ir izgatavots, izveidots mājas apstākļos, mājsaimniecībā; tāds, kas ir kāda paša izgatavots, izveidots.
- izsmalcināts Tāds, kas ir izveidots ļoti sīkās niansēs, detaļās (piemēram, par darbību, psihiskām īpašībām, gaumi).
- svaigs Tāds, kas ir izveidots, radīts vai ir izveidojies, radies pirms neilga laika, nav pārveidojies, ieguvis citas īpašības (piemēram, par veidojumiem, vielām, to īpašībām).
- pašlasīts Tāds, kas ir kāda paša lasīts (piemēram, par ogām, sēnēm).
- pašrakstīts Tāds, kas ir kāda paša rakstīts (parasti rokrakstā).
- pašsacerēts Tāds, kas ir kāda paša sacerēts.
- pašveidots Tāds, kas ir kāda paša veidots.
- personisks Tāds, kas ir kādas personas īpašumā; [personīgs]{s:1547}.
- personīgs Tāds, kas ir kādas personas īpašumā; [personisks]{s:1551}.
- priekšējs Tāds, kas ir kādas secības, virknes u. tml. pašā sākumā; arī pirmais.
- paškonstruēts Tāds, kas ir konstruēts ar paša spēkiem, līdzekļiem.
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- viegls Tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību).
- palaidnīgs Tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- labsirdīgs Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iekstins Tāds, kas ir nemierīgs, grūstās, dauzās (īpaši par bērnu).
- labs Tāds, kas ir normāli attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- vienmērīgs Tāds, kas ir noturīgs, bez svārstībām (piemēram, par procesu, norisi, īpašību).
- mazisks Tāds, kas ir nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vecināts Tāds, kas ir pakļauts kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu.
- specāls Tāds, kas ir paredzēts, gatavots kādai vajadzībai, noteiktam nolūkam; īpašs, atsevišķs.
- lipīgs Tāds, kas ir pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības.
- pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas: tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to; arī iedomīgs, augstprātīgs.
- iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām).
- snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, nelokāms (savos uzskatos, rīcībā), pastāvīgs, nemainīgs attieksmē (pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašiegūts Tāds, kas ir paša iegūts.
- pašizdomāts Tāds, kas ir paša izdomāts.
- pašizgudrots Tāds, kas ir paša izgudrots.
- vispēdīgais Tāds, kas ir pats pēdējais; tāds, kas attiecas uz pašu pēdējo.
- oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu); tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
- bēdīgi slavenais tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, ļaunprātīgās rīcības dēļ.
- retrogrāds Tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs; tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lauciniecisks Tāds, kas ir raksturīgs lauku iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas lauku iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
- mazpilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs mazpilsētu iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas mazpilsētu iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
- tagadējais Tāds, kas ir raksturīgs pašreizējam brīdim, laika posmam; tāds, kas attiecas uz pašreizējo brīdi, laika posmu; pašreizējais.
- tagadējais Tāds, kas ir raksturīgs pašreizējam laika posmam; tāds, kas attiecas uz pašreizējo laika posmu; mūsdienu.
- vispārcilvēcisks Tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei; tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības.
- zemniecisks Tāds, kas ir raksturīgs zemniekiem; tāds, kurā izpaužas zemniekiem raksturīgas īpašības.
- pašražots Tāds, kas ir ražots pašu uzņēmumā, saimniecībā u. tml.
- velnains Tāds, kas ir sabojāts ar velnišķām īpašībām.
- turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
- dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- balts Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā, noteiktā priekšmetu grupā.
- brūns Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- kostimēts Tāds, kas ir tērpts kostīmā (2); tāds, kas ir ģērbies īpašā tērpā.
- nesalaužams Tāds, kas ir tik stingrs, tik noturīgs, ka to grūti vai neiespējami vājināt (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
- vājš Tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs, nenoturīgs (par raksturu, psihes un personības īpašībām).
- solidārs Tāds, kas ir vienisprātis (ar ko, kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām; tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- lipīgs Tāds, kas izdala vielas, kurām ir līmes īpašības (par organismiem, to daļām).
- ekstaltisks Tāds, kas iziet no nervu centra (impulss), īpaši no muguras smadzenēm.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; arī dievbijīgs.
- pieķērīgs Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ferodinamisks Tāds, kas izmanto feromagnētisko materiālu īpašības.
- pārliecīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
- pārlieks Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
- pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku, attiecībām).
- riebīgs Tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
- pretīgs Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
- vilinošs Tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu, to īpašībām).
- zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
- maigs Tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas, tāds, kas nekairina vai kairina viegli (piemēram, par vielām, to īpašībām).
- pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku (parasti ar savu saturu, raksturīgām īpašībām); arī saistošs.
- omulīgs Tāds, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
- lielisks Tāds, kas izraisa sevišķu patiku (piemēram, par priekšmeta, vielas, parādības īpašībām).
- neaprēķināms Tāds, kas izraisa šādu izturēšanos, rīcību, runu (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- tēvbrālis Tāds, kas izskatās tāpat kā tēvs un ar īpašībām līdzinās tēvam.
- dauzonīgs Tāds, kas izturas kā dauzoņa; tāds, kurā izpaužas dauzoņām raksturīgas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas izturas laipni, ar cieņu, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izvelkams Tāds, kas izvelkot paplašināms, atverams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paklausīgs Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli maina stāvokli (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
- apskaidrots Tāds, kas kļuvis mierīgs, cildens; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- kopējs Tāds, kas ko apvieno vienā un tai pašā laikā un vietā (par darbību, norisi).
- kopējs Tāds, kas ko apvieno, saista vienā un tai pašā vietā (piemēram, par celtni, telpu, priekšmetu).
- pašdarbīgs Tāds, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
- labprātīgs Tāds, kas ko veic pēc paša gribas, vēlēšanās, bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas.
- homohromisks Tāds, kas krāsojas tādā pašā krāsā, kā lietotā krāsviela, piem., viens no siekalu dziedzeru diviem serozo šūnu tipiem.
- lipīgs Tāds, kas līp pie kā virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- rijīgs Tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram, parasti, ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
- ultramoderns Tāds, kas ļoti, arī pārspīlēti seko pašas jaunākās modes prasībām, ievēro tās.
- matroklīns Tāds, kas mantojis mātes īpašības, pazīmes.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības (piemēram, pret kāda, arī savu, darbību, izturēšanos, īpašībām).
- kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemsirdīgs Tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks.
- svabads Tāds, kas nav aizņemts; tāds, ko pašlaik neizmanto; brīvs (7).
- vienkāršs Tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- parasts Tāds, kas nav īpaši izvērsts, neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (par darbību, pasākumu, arī stāvokli).
- sprasts Tāds, kas nav īpaši kultivēts, selekcionēts.
- švaks Tāds, kas nav izaudzis pietiekamā daudzumā, vēlamā lielumā; tāds, kuram trūkst vēlamo īpašību; panīcis.
- rets Tāds, kas nav parasts (par cilvēku, tā īpašībām, spējām).
- vājš Tāds, kas nav pietiekami spilgti izteikts, kā izpausme ir zemā pakāpē (par īpašību, stāvokli).
- rupjš Tāds, kas nav plāns, arī nav piekļāvīgs (salīdzinājumā ar ko tādu pašu, līdzīgu) - piemēram, par auga daļām.
- nemantisks Tāds, kas nav saistīts ar mantu, īpašumu.
- maigs Tāds, kas nav skarbs (par skaņām, to īpašībām); kluss, klusināts.
- kā piededzis tāds, kas neatstājas no kāda; tāds, kas nekustīgi atrodas vienā un tai pašā vietā.
- pārdrošs Tāds, kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neitrāls Tāds, kas neizceļas ar ko īpašu, specifisku (piemēram, par krāsu, gaismu).
- necils Tāds, kas neizceļas citu vidū ar ko sevišķu, ar izcilām spējām, īpašībām (parasti par cilvēku).
- vārgs Tāds, kas neizraisa, nenodrošina mērķtiecīgu darbību (par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par zināšanām, informāciju).
- neizvēlīgs Tāds, kas neizvirza īpašas prasības (piemēram, vajadzīgajam priekšmetam).
- energoneatkarīgs tāds, kas nemaina savas īpašības atslēdzot elektroenerģiju.
- stūrgalvīgs Tāds, kas nemaina savu izturēšanās veidu (parasti pretēji cilvēka gribai) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- spītīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevērīgs Tāds, kas nepievērš uzmanību (kam), atstāj bez ievērības (ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kluss Tāds, kas nerada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
- recesīvs tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku pazīmēm, īpašībām); tāds, kas atkāpjas.
- nebaudāms Tāds, kas nevēlamu īpašību dēļ nesagādā estētisku baudījumu.
- neēdams Tāds, kas nevēlamu, arī kaitīgu īpašību dēļ nav lietojams uzturā.
- tīšs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību); tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas; patvaļīgs (1).
- patvaļīgs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību); tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas; tīšs.
- rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- maksimāls Tāds, kas noris ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (piemēram, par darbību, procesu); tāds, kas izpaužas ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (par stāvokli, īpašību).
- minimāls Tāds, kas noris, darbojas, arī izpaužas ar ļoti mazu, arī ar vismazāko intensitāti (piemēram, par darbību, procesu, stāvokli, īpašību).
- negribēts Tāds, kas noris, notiek, pastāv neatkarīgi no paša gribas, vēlēšanās.
- ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
- piespiedu Tāds, kas notiek, izraisās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- ķeckains Tāds, kas notriepts ar mīkstu, pašķidru vielu, masu.
- īsts Tāds, kas nozīmes vai īpašību ziņā atgādina (ko); gandrīz kā.
- kārtains Tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu); tāds, kas pagatavots no šādas mīklas.
- konkrēts Tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā.
- lasība Tāds, kas paredzēts lasīšanai, īpaši balsī (priekšā lasīšanai).
- iedzimts Tāds, kas pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
- negausīgs Tāds, kas pārmērīgi (kam) nododas; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo; tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi.
- jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir nodibināts, izveidots, radīts; tāds, kas pašlaik top.
- nesavtīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs pašaizliedzīgi uzupurēties citu labā.
- skops Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu; tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
- kluss Tāds, kas pašreiz nerunā (arī nesmejas, nedzied u. tml.).
- rijīgs Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- akls Tāds, kas patstāvīgi nedomā, kas rīkojas bez paša gribas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kāds (nu) kurš (arī kurais) tāds, kas pēc īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem.
- viltot Tāds, kas pēc kādām īpašībām ir līdzīgs (kam).
- pašauglīgs Tāds, kas pēc pašapputes spēj ražot normālus augļus un sēklas (par augiem).
- cilvēkveidīgs Tāds, kas pēc sava izskata, ķermeņa uzbūves un dažām īpašībām ir tuvs, līdzīgs cilvēkam.
- dzīvniekveidīgs Tāds, kas pēc sava izskata, ķermeņa uzbūves un dažām īpašībām ir tuvs, līdzīgs kādam dzīvniekam.
- pilnīgs Tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- vienāds Tāds, kas pēc savām pazīmēm, īpašībām neatšķiras (no kā).
- pašamējs Tāds, kas pieder pašam, ir saistīts ar pašu; paša.
- pašiemējs Tāds, kas pieder pašiem, ir saistīts ar pašiem; pašu.
- izotipisks Tāds, kas pieder tam pašam tipam, tam pašam variantam.
- specifisks Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; arī raksturīgs.
- iespaidīgs Tāds, kas pievērš uzmanību, pārsteidz ar savām īpašībām (piemēram, ar lielumu, skaistumu).
- tīrs Tāds, kas pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem (par psihiskiem stāvokļiem, psihes, rakstura, personības īpašībām, domām); arī pilnīgi patiess, neviltots.
- radikāls Tāds, kas pilnīgi, līdz pašiem pamatiem iedarbojas uz ko, skar (ko) - parasti par procesu, norisi, apstākļu kopumu.
- pretenciozs Tāds, kas pretendē uz nozīmību, oriģinalitāti; pārlieku pašapzinīgs; arī iedomīgs.
- skaļš Tāds, kas rada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
- smaržīgs Tāds, kas rada, parasti stipru, smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (par augiem).
- autogēnisks tāds, kas rodas no paša indivīda.
- ezoterisks Tāds, kas rodas organismā pašā; endogēns.
- paraolimpisks Tāds, kas saistīts ar īpašām olimpiskām spēlēm, kurās sacenšas cilvēki ar fiziskiem trūkumiem.
- humorāls Tāds, kas saistīts ar organisma šķidrumiem - asinīm, limfu un tajos esošajām fizioloģiski aktīvajām vielām (it īpaši hormoniem).
- pastraujš Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās; tāds, kam raksturīga samērā strauja uzbudināmība, dusmu izraisīšanās (piemēram, par psihes īpašībām, raksturu).
- spožs Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- paškritisks Tāds, kas satur paškritiku; tāds, kurā izpaužas paškritika.
- pasaule tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai; tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
- nepieejams Tāds, kas savu morālo īpašību dēļ nepieļauj vieglu iepazīšanos un tuvību ar pretējā dzimuma pārstāvi (parasti par sievieti).
- nākošs Tāds, kas seko kam pašreizējam; tāds, kas atrodas pēc kā cita, līdzīga; tāds, kas darbosies pēc kā līdzīga esošā; nākamais (1).
- lielisks Tāds, kas sevišķi izceļas ar labām, morāles normām atbilstošām īpašībām, tāds, kas sevišķi izceļas ar savu labo attieksmi (pret citiem).
- krass Tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus (par pārmaiņām).
- pašslavīgs Tāds, kas slavina pats sevi; tāds, kurā izpaužas pašslavināšana.
- empātisks tāds, kas spēj iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- remontants Tāds, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā (par augiem).
- tiecīgs Tāds, kas tiecas (1); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tiecīgs Tāds, kas tiecas (2); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tiecīgs Tāds, kas tiecas (3); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- negauss Tāds, kas tiek izlietots īsā laikā (parasti tā nevēlamo īpašību dēļ).
- pašdarbīgs Tāds, kas tiek veikts ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
- patstāvīgs Tāds, kas tiek veikts ar saviem spēkiem vai pēc paša iniciatīvas, bez (kā) palīdzības, vadības.
- paliatīvs Tāds, kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
- nupatējs Tāds, kas tikko vai pavisam nesen noticis, bijis; arī pašreizējs.
- mazbīstams tāds, kas var kļūt bīstams tikai īpašos apstākļos.
- brīvprātīgs Tāds, kas veic ko pēc paša gribas, ierosmes (bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas).
- rosīgs Tāds, kas veicina, rosina intensīvu, mērķtiecīgu, parasti veiksmīgu, darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- ieņēmīgs Tāds, kas viegli iegūst, pārņem (piemēram, īpašības, izturēšanās veidu); tāds, kas viegli iegaumē, ātri iemācās.
- vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (kādu cilvēku, piemēram, darbinieku), neizvirza (viņam) īpašas prasības.
- izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1).
- izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemērotu, atbilstošu cilvēku), izvirza īpašas prasības.
- neciešams Tāds, kas, parasti negatīvu īpašību dēļ, ir ļoti nepatīkams, grūti paciešams (par cilvēku).
- paklausīgs Tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svēts Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- pabiezs Tāds, ko ir pagrūti liet (par šķidrumu, masu); pretstats: pašķidrs.
- spītīgs Tāds, ko neietekmē vai vāji ietekmē nevēlami (piemēram, vides) apstākļi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
- brīvs Tāds, ko pašlaik nelieto; tāds, kas ir rezervē, krājumā.
- jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk saimnieciski izmantot vai ko drīzumā paredzēts sākt saimnieciski izmantot (parasti par zemi).
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piemēram, par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- retorisks Tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai; tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes.
- patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- patvarīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības.
- mistrains Tāds, kur dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi ir apvienoti vienā un tai pašā audzē.
- vienots Tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārbagāts Tāds, kurā (kas īpašs) ļoti bieži izpaužas (par norisi, darbību).
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- heroisks Tāds, kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem attēlota varonība (par mākslas darbu).
- nejauks Tāds, kura āriene vai rakstura, personības īpašības izraisa nepatiku, pretīgumu (par cilvēku).
- saskanīgs Tāds, kurā cilvēku savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par grupu, kolektīvu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tumšs Tāds, kurā dzīvo cilvēki, kam ir raksturīgas šādas īpašības (par vietu, teritoriju).
- konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība; tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
- tīrs Tāds, kura īpašības atbilst kādai no pamatkrāsām (par krāsu, tās toni); arī dzidrs (2).
- stabils Tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: labils.
- stabils Tāds, kura īpašības, skaitliskie raksturojumi attiecīgajos apstākļos nemainās (par, parasti fizikālām, norisēm, procesiem, arī stāvokļiem).
- tīrs Tāds, kurā ir tikai viena un tā paša veida sastāvdaļas, elementi (par kā kopumu).
- ūdens tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju); tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.
- labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām izmantošanas prasībām, tāds, kas izraisa patiku (piemēram, par priekšmeta, telpas, vietas, parādības īpašībām).
- cildens Tāds, kurā izpaužas augstas ētiskas īpašības.
- dižmanīgs Tāds, kurā izpaužas īpašs savas bagātības, spēka vai spēju izcēlums.
- slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes.
- veselīgs Tāds, kurā izpaužas labai veselībai raksturīgās īpašības.
- nedrošs Tāds, kurā izpaužas noteiktības, pašpaļāvības, arī apņēmības trūkums.
- pašironisks Tāds, kurā izpaužas pašironija.
- pašlepns Tāds, kurā izpaužas pašlepnums.
- cienīgs Tāds, kurā izpaužas svinīgums, nopietnība, pašapzinīgums; tāds, kas izturas svinīgi, nopietni, pašapzinīgi.
- apņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; stingrs, noteikts.
- apjomīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- attapīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- atturīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- atturīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- atturīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- augstprātīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- auksts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- aušīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- divkosīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ēdelīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- gļēvulīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- glupjš Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- glups Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iededzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iedomīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iespaidīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ietekmīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ietiepīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- izkalpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- izklaidīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- liekulīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- lielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- lielmanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- nepateicīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- nesamierināms Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- netikls Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ortodoksāls Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pacietīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pakļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašapmierināts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašatdevīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašgudrs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašlielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašpaļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašpārliecināts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašpieticīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- paštaisns Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pateicīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- patgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pavēlniecisks Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- piekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pļāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- punktīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- puritānisks Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- saudzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- saudzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- sīkumains Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- strīdīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tiepīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tolerants Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- visžēlīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- viszinīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- viszinošs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- augstsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šāda nostāja, īpašība.
- noslēpumains tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vainīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
- nopietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par seju, skatienu).
- vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī domām, atziņām, idejām bagāts, saturīgs.
- vērienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
- līdzjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjutīgs.
- līdzjutīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
- dīkdienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; saistīts ar dīkdienību.
- plastisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tāds, kurā izmanto šādas īpašības.
- alkatīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- godkārīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- nemīlīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- saimniecisks Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- āķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- akurāts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- apgarots Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- apķērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- apzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ārišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- asinskārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- asprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atjautīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aukstasinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- balamutīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- barbarisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bargs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezbailīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezkaislīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezpalīdzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brālīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bramanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brašs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brutāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- čakls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cēls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cēlsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ceremoniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cietsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- darbīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- despotisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dievbijīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- draisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- draiskulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dumjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dūšīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dvēselīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzedrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzīvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- egoistisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ekspansīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- elegants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- enerģisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ērcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- errīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- flegmatisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gādīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaisīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaišredzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- galants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- garlaicīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gauss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ģeķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gļēvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- glums Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godbijīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gražīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- grīns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- grūtsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- hameleonisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- īdzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iecietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iecirtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iejūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iespītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ieturīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ievērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izdabīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izdarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iznesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izšķērdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iztapīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izturēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jauneklīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jocīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- joviāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jūsmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaismīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaprīzs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kareivīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karstasinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karstgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kašķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaujiniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaujniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kautrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kautrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ķildīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- klanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- klīrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- koķetīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kompetents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- konģeniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- konsekvents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- konservatīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- korekts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- krietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kundzisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labdabīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labestīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labvēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- laipns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lamzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļaunprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļaunprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļaunvēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ledusauksts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lempīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļengans Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lēnprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lepns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lētticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- līdzcietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lielisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lietišķs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lietpratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- maigs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- majestātisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- manierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mantkārīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mantrausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazdūšīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mežonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mežonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- miermīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- miermīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mietpilsonisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīkstsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- modrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- modrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- muļķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- naivs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neapdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neatkarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neatlaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nebēdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neciešams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- necils Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nedraudzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neģēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negodīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neiecietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neitrāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizdarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizlēmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizturēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizveicīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nejūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekaunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekautrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neķītrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekompetents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekonsekvents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekrietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekulturāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekustīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelaipns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neldzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelīdztiesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelokāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenogurdināms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenogurstošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenosvērts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenoteikts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenovēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepastāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepiekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepiekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepielūdzams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesapratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nešaubīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesavaldīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesavtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nespēcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nešpetns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netaisnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netaisns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netaktisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netīrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzkrītošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevainojams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevaldāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevaļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevīžīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevīžīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nežēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nežēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nīgrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- niķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ņiprs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nodevīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nolaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nomākts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noslēgts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nosvērts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noteikts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- objektīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- omulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pabēdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pacietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pacilāts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- padevīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pagauss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pakalpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paklausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pakūtrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- palaidnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- palaidnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- panesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārāks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- parazītisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārcentīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārdrošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārgudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārpilns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašaizliedzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pastingrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- patiess Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- patmīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paviršs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paviršs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paviršs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pazemīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pedantisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pieglaimīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piekasīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piekļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pieļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piemīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piesardzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pieticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pikants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pirmšķirīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- praktisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prasīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prasts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretenciozs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretimnākošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- priekšniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- primitīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- provinciāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pūcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rafinēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rātns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rātns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- raupjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- reliģiozs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- remdens Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- robusts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rupjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- salkans Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- salts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sapratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šarmants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šaubīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saulains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šaursirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- savaldīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- savtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sentimentāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīkmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīksts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīkstulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- silts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sirsnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skarbs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skaudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķelmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķīsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skops Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slikts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slinks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slīpēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- smalkjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- smalkjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- snaudulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- solīds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sparīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spārnots Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- špetns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- splīnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sprauns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spridzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sprigans Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stingrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stompīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stulbs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stūrains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stūrgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svaigs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svārstīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svešs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svētulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- švītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taisnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taktisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tālredzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taupīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- temperamentīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tiešs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- traks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tramīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trauksmains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- truls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tūļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tumsonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tuvredzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tuvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ugunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- untumains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzbāzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzcītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzpūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzstājīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- valdītkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- valdonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vaļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vaļsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- valšķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vārgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- veikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vēss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vieglprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viegls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vientiesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viesmīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viltīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vīrišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- visgudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- visvarens Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vitāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vīzdegunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vīzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vulgārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zaļoksnējs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zaļoksns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žēlsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zems Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zinātkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ziņkārīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ziņkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žultains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nobless Tāds, kurā izpaužas, šādas īpašības.
- lepns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas; tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko).
- šatierēts tāds, kura krāsu veido vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums.
- vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
- parasts Tāds, kurā neizpaužas atšķirīgas, oriģinālas īpašības (piemēram, par cilvēka izturēšanos, rīcību).
- ikdienišķs Tāds, kurā neizpaužas izcilas, neparastas īpašības; tāds, kurā neizpaužas oriģinalitāte.
- rūdīts Tāds, kura nevēlamās īpašības ir noturīgas, nemainīgas, izriet no ilgstošas prakses.
- pilnvērtīgs Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
- tikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst morāles normām, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
- muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- zems Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības (parasti par vārdiem).
- draisks Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- pacilāts Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- spārnots Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumu (par instrumentālu skaņdarbu).
- sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
- pārākais Tāds, kurā spēcīgi izpaužas (piem., kāda īpašība).
- pilns Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme (parasti par kustību, izturēšanos).
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības (parasti par seju, acīm).
- pašuzliesmojošs Tāds, kura uzliesmošanu izraisa paša īpašības, norises pašā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- tīrasinīgs Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- tīrasiņu Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- kultivēt Tāds, kurā zivis īpaši audzē, kopj (parasti par zivsaimniecību).
- stiprs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām); spēcīgs (3).
- spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
- sterils Tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām; arī abstrakts, idealizēts.
- labs Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir iejūtīga, labsirdīga, labvēlīga.
- nelabs Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir ļauna, negodīga.
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- paštaisnis Tāds, kurš ir paštaisns.
- paralēls Tāds, kurš rada, kurā rodas šādas īpašības.
- kultivēt Tāds, kuru īpaši ierīko, izveido un kopj (par zālāju, ganībām u. tml.); pretstats: dabisks.
- lielisks Tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taisns Tāds, tarā izpaužas šādas īpašības.
- spītīgs Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem.
- varietāte Tādu algebrisku sistēmu klase, kuras aprakstāmas ar vienām un tām pašām identitātēm.
- fetišisms Tādu īpašību piedēvēšana (kam), kādu (tam) īstenībā nav.
- ģeometriska vieta tādu punktu kopa, kuriem ir kāda noteikta īpašība.
- nule Tagad, pašreiz.
- nu Tagad; pašreiz.
- nulējais Tagadējais, pašreizējais, šolaiku.
- nuvējais Tagadējais, pašreizējais, šolaiku.
- valodas HTML tagi tagi, ko izmanto, lai iezīmētu īpaši formatētu tekstu (pustreknu, kursīvu u. tml.), kas ar globālā tīmekļa pārlūkprogrammas starpniecību tiek izspīdināts displeja ekrānā. Pārlūkprogramma interpretē šos tagus un tos pārveido atbilstoši formatētā tekstā.
- eodem Tai pašā (dienā, mēnesī, gadā).
- turpat Tai pašā laikā, kad (kas) tiek darīts, noris.
- tadpatās Tai pašā laikā; tadpat.
- seglīnija Taisna līnija dabā, kuras galos ir krasta zīmes ar ugunīm, kas, skatoties no jebkura šās līnijas punkta, redzamas vienā un tai pašā virzienā.
- ass Taisne ar noteiktām īpašībām.
- direktrise Taisne, kurai ir tāda īpašība, ka attiecība starp tās attālumu līdz jebkuram dotās līknes (koniskā šķēluma) punktam un attālumu no šā punkta līdz dotam punktam (šķēluma fokusam) ir pastāvīgs lielums.
- adls Taisnīgums (arābu val.) - viena no Allāha īpašībām, kas nozīmē atmaksu gan par darbu, gan par ļaunumu.
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
- tadpat Tajā pašā laikā; tad pat.
- tapat Tajā pašā laikā; tad pat.
- pie reizes Tajā pašā reizē; reizē.
- pie tās pašas (vienas) reizes tajā pašā reizē.
- atpakaļ Tajā pašā vietā; tepat.
- rase Taksonomiska vienība (zemāka par sugu), kurā ietilpst īpatņi, kam ir vienādas ekoloģiskās, bioloģiskās vai morfoloģiskās īpašības, vienāda izcelšanās un izplatība.
- autohtoni Taksons (parasti suga), kas kādā apvidū radies, evolucionējis un mīt tur arī pašreiz.
- vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti).
- istesso Tāpat, tādā pašā veidā.
- sariņkājainie Tārpu grupa, posmaino tārpu apakšklase, kam pie ķermeņa posmiem sīki, ar īpašu muskuļu palīdzību kustināmi sariņi, gk. kustības orgāni.
- modes lieta tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
- piedeva Tas (parasti viela), ko pievieno (kam) kādu īpašību radīšanai, arī uzlabošanai.
- vērtība Tas (piemēram, cilvēks, parādība), kam piemīt šāds īpašību kopums.
- zīme Tas (piemēram, parādība, īpašība, priekšmets), pēc kā ir iespējams noteikt (kā) stāvokli, arī izveidošanos, turpmāko attīstību; arī pazīme.
- ūnikums Tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
- nozīme Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
- darāms Tas (priekšmets), pie kā pašreiz strādā.
- pašapputeksnētājs Tas (tāds), kam ir raksturīga pašappute.
- lasāms Tas (teksts, grāmata u. tml.), ko pašreiz lasa.
- līdzciltnieks Tās pašas cilts piederīgais, tautietis.
- Lithoderma fluviatale tās pašas rindas sugas "Neribaudiella fluviatis" nosaukuma sinonīms.
- homokeratoplastika Tās pašas sugas pārstāvja radzenes audu transplantācija.
- monopolists Tas, kam vienīgajam ir īpašas tiesības (uz ko).
- mantojums Tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības.
- atsevišķs Tas, kas ir atšķirīgs, īpašs.
- precedents Tas, kas ir bijis iepriekš un noder par paraugu kam vēlākajam, pašreizējam.
- iedzimums Tas, kas ir iedzimts (piemēram, īpašības, spējas, arī slimības).
- pretstats Tas, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar citu tās pašas kategorijas objektu).
- radinieks Tas, kas ir līdzīgs (kam citam), piemēram, pēc satura, īpašībām.
- darāmais Tas, kas jādara, jāveic; tas pie kā pašlaik strādā.
- armātors Tas, kas kara laikā ar valdības atļauju apbruņo vienu vai vairākus kuģus ienaidnieka, īpaši tirdzniecības kuģu ķeršanai.
- bāslis Tas, kas mīl visu piebāzta ar ko nederīgu; arī tas, kas derīgas mantas mīl nobāzt tā, ka tās vēlāk citiem un pašam ir grūti atrodamas.
- pamats Tas, kas nodrošina (cilvēku attiecību, psihes, rakstura, personības īpašību) attīstību, eksistenci.
- līdzskrējējs Tas, kas pašlabuma, karjeras dēļ (bez noteiktas pārliecības) atbalsta kādu (parasti reakcionāru) politisku virzienu, grupējumu.
- arējs Tas, kas pašlaik ar; pretstats: arājs, kam aršana pastāvīgs darbs.
- rozīnīte Tas, kas piešķir (kam) ko īpašu, sevišķu.
- mākoņstūmējs Tas, kas tiecas pēc reāli neiespējamā, fantazē un izturas pašpārliecināti, augstprātīgi.
- ieguvums tas, ko iegūst savā īpašumā, lietošanā, rīcībā.
- lāpāms Tas, ko pašreiz lāpa.
- spogulis Tas, kura īpašības, pazīmes, norises u. tml. padara iespējamu (kā) uztveri, izpratni, atveidi.
- gods Tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības.
- skaidrotājs tas, kurš analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- identitāte Tas, pie kādām sociālajām grupām cilvēks apzinās sevi piederam; sevišķums, savdabīgums (īpašība vai stāvoklis).
- saturs tas, tas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
- manta Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; tas (lietu kopums), kas kādam pieder, uz ko kādam ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašums.
- sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko), taukšējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem.
- fangi Tauta Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, kopā ar buliem, etoniem, jaundiem un mveliem veido tāda paša nosaukuma tautu grupu.
- altajieši Tauta Krievijā, Altaja Republikā (1922.-1948. g. oiroti, pašnosaukums altai-kiži).
- botlihi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi.
- ahvahi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas ziemeļrietumos, viena no andocezu tautām, pašnosaukums - ašvado, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- bobo Tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, valoda pieder pie guru grupas, tuvu radniecīgi lobiem, iedalās ciltīs: bobofingi, sankuri (pašnosaukums - zara), bobogi, bobovuli, reliģija - gk. islāms.
- baji Tauta, dzīvo Ķīnā, Junnanas provincas rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (pašnosaukums baidzi, baiho).
- privātsektors Tautas saimniecības dala, kur noteicošais ir privātīpašums, personiskais īpašums.
- karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā).
- galesi Tautība, dzīvo Irānas ziemeļos, Bogrovdaga kalnos, tuvu radniecīgi gilaniem, runā īpašā dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saplūst ar persiešiem, pusnomadi, gk. lopkopji.
- karaīmi Tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- desmotropija Tautomērija - dažu ķīmisku vielu spēja eksistēt divās formās, kas atšķiras ar molekulas struktūru un fizikāli ķīmiskām īpašībām.
- privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas.
- spektaklis Teātris, izrāde (īpaši izsmejošā, nievājošā nozīmē).
- spektakls Teātris, izrāde (īpaši izsmejošā, nievājošā nozīmē).
- Pentejs Tēbu valdnieks, kas pretojās Dionīsa kulta ieviešanai, par ko viņa paša māte un citas bakhantes to saplosīja gabalos.
- paštece Tecēšana, ko izraisa tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- materiālu mācība (arī zinātne) tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālmācība, materiālzinātne.
- materiālmācība Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu mācība, materiālu zinātne, materiālzinātne.
- materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība.
- patenttīrība Tehniska objekta juridiska īpašība - šī objekta izmantojamība saskaņā ar attiecīgās valsts patentu īpašnieku tiesībām.
- patentspējība Tehniskā risinājuma īpašību kopums, kas ir nepieciešams šī risinājuma atzīšanai par izgudrojumu saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem.
- resursu diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības parametru noteikšanai, lai prognozētu turpmāko darbspēju, nosakot iespējamo darba resursu. Resursu diagnostikā parametrus vērtē kā sistēmu, kuru veido šo parametru retrospekcija (to iepriekšējās vērtības), diagnoscēšana (pašreiz noteiktie parametri) un turpmākā darba resursa prognozēšana.
- vitabilitāte Tehniskas sistēmas īpašība kādas savas funkcijas veikt arī tad, ja ekspluatācijas gaitā tajā rodas defekti vai daļēji bojājumi.
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.).
- rekuperācija Tehnoloģiskā procesā izlietotās enerģijas vai izlietotā materiāla daļas atjaunošana un izlietošana šajā pašā procesā.
- nogatavināšana Tehnoloģisks process, kura laikā materiālu vai reakcijas maisījumu iztur noteiktos apstākļos tik ilgu laiku (bieži - vairākas diennaktis), cik nepieciešams, lai iegūtu produktu ar noteiktām īpašībām.
- izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
- tēja Tējaskrūma jauno dzinumu lapas; pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas.
- indeksācija Teksta galvenā satura, tēmas izteikšana ar īpašas zīmju sistēmas līdzekļiem.
- kreisā sabīde teksta horizontāla izlīdzināšana attiecībā pret kreiso dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa sākas vienā un tai pašā vietā un tai pašā pozīcijā, bet rindiņu garums var būt arī dažāds.
- labējā sabīde teksta horizontālā izlīdzināšana attiecībā pret labo dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa beidzas vienā un tajā pašā pozīcijā, bet rindiņas var sākties dažādās pozīcijās; labējā taisnošana.
- eksegēze Teksta, īpaši Bībeles, izskaidrojums.
- drapējamība Tekstildrānas īpašība veidot krokas sava svara ietekmē.
- burzīgums Tekstildrānas īpašība veidot un saglabāt krokas un ieloces ārējo spēku iedarbībā.
- neburzīgums Tekstildrānu īpašība veidot krunkas ārējo spēku iedarbībā, bet pēc slodzes noņemšanas nesaglabāt tās.
- apretēšana Tekstilizstrādājumu ķīmiskā apstrāde ar dažādām vielām (antioksidantu, antipirēnu, antiseptiķi, antistatiķi u. c.), lai veidotu tiem noteiktas īpašības.
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- vieglā valoda teksts, kas sagatavots pēc īpašas metodikas tā, lai to varētu uztvert un saprast cilvēki ar uztveres grūtībām.
- teikvondo Tekvondo - austrumu pašaizsardzības sistēma, kurā izmanto dažādus sitienus ar rokām un kājām.
- optiskais teleskops teleskops, kas uztver un reģistrē redzamo gaismu; lieto vietās ar labu astroklimatu vai orbitālajās observatorijās; attēla kvalitātes uzlabošanai izmanto aktīvo optiku vai adaptīvo optiku; pēc optiskās sistēmas konstruktīvajām īpašībām teleskopus iedala refraktoros, reflektoros un katadioptriskajos teleskopos.
- teletīkls televīzijas staciju grupa, kas pārraida vienas un tās pašas programmas.
- nospēlēt Tēlojot atveidot izrādē, iestudējumā (visu lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- lokāls Tēlotājā mākslā - tāds, kas piemīt priekšmetam pašam (par krāsu, krāsu toni).
- batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
- tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
- ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai; tualete.
- magnetosfēra Telpa, kura atrodas ap planētu un kuras fizikālās īpašības nosaka planētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
- topoloģiska telpa telpa, kurā definēta apakškopu (vaļējo kopu) sistēma ar noteiktām īpašībām.
- dūmistaba Telpa, no kuras krāsns dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku.
- stūrītis Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmumā u. tml), kas ir iekārtota īpašam nolūkam.
- glabātava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) glabā (1).
- pārdotava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) pārdod; arī veikals.
- inerces elipsoīds telpiska elipsoīda virsma, kuras punktu koordinātas raksturo ķermeņa rotācijas inerces īpašības.
- stereoizomērija Telpiskā izomērija - parādība, kad savienojumiem ir vienāds elementsastāvs un molekulmasa, bet atšķiras atomu sakārtojums telpā un tāpēc atšķiras to fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- eksponēšana Tematisma (pirmais) izklāsts jebkurā, bet īpaši - izvērstā, apjomīgā skaņdarbā.
- temporitms Tempa un ritma saistījums, kas rada (darbības, norises u. tml.) specifiskas īpašības (parasti skatuves mākslā).
- deģenerācijas temperatūra temperatūra, zemākā par kuru izpaužas ideālas gāzes kvantu īpašības, ko nosaka mikrodaļiņu neatšķiramības (identitātes) princips.
- Variņona teorēma teorēma, kura izsaka, ka kopspēka moments pret izvēlēto punktu ir vienāds ar visu sistēmas spēku momentu ģeometrisko summu pret to pašu punktu.
- gāzu kinētiskā teorija teorētiskās fizikas nozare, kas pētī gāzes fizikālās īpašības, balstoties uz gāzes daļiņu (atomu, mol.) kustības un mijiedarbības likumsakarībām.
- statistiskā fizika teorētiskās fizikas nozare, kas pētī makrosistēmu fizikālās īpašības, izmantojot priekšstatus par to mikrouzbūvi.
- kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko saiti, vielu elektronisko uzbūvi un dažādas vielu īpašības molekulārā līmenī.
- resilience teorētisks starpdisciplinārs jēdziens, kas veidojies 20. gs. 70. gados un raksturo gan veiksmīgu adaptācijas procesu pēc pārdzīvotiem nelaimes gadījumiem, traumām, traģēdijām, draudiem un citiem nozīmīgiem stresa faktoriem, gan indivīda vai grupas īpašības un spējas pretoties grūtībām.
- mezodinamika Teorēttiskās fizikas nozare, kas pētī mezonu radītos laukus, to īpašības un likumsakarības.
- rožkrustieši Teosofiskas slepensabiedrības Vācijā, īpaši 17. un 18. gs.
- autoserums Terapeitisks serums, kas iegūts no slimnieka paša asinīm.
- leģētie tēraudi tēraudi, kuru sastāvā ir ogleklis un leģējošie elementi (Ci, Vi, Ti, W, V, Si, Mn u. c.), kas uzlabo mehāniskās, fizikālās un tehnoloģiskās īpašības; to markā uzrāda oglekļa un leģējošo elementu daudzumu.
- Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.).
- mikroliegums Teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina.
- aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
- administratīvā teritorija teritorijas iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.
- sinonīms terminoloģijā - ikviens no terminiem, kuri izsaka vienu un to pašu jādzienu un kuri ir savstarpēji aizstājami jebkurā kontekstā.
- noteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašība vārdu (vai lokāmo divdabi) arnoteikto galotni parasti izmanto, ja apzīmējamais jēdziens tiek raksturots kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
- nenoteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašības vārdu (vai lokāmo divdabi) ar nenoteikto galotni parasti izmanto, ja īpašības vārds (vai lokāmais divdabis) tiek lietots savā tiešajā nozīmē un apzīmējamais jēdziens tiek raksturots vispārīgi, nevis kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
- terminēma Termins kā abstrakta vispārināta terminoloģiskās leksikas struktūrvienība, kas aptver ar vienu un to pašu jēdzienu saistīto dažādu vārdšķiru vārdu un vārdformu kopu, kurā lietvārds vai lietvārda vārdkopa ir šīs kopas pamatkomponents, bet citu vārdšķiru vārdi - kopas sekundārie komponenti.
- aizgūts termins termins, kas terminoloģiskajā funkcijā aizgūts no citas valodas (to gramatiski pielāgojot pašu valodas sistēmai).
- familizācija termins, ko lieto sociālajās zinātnēs, lai raksturotu tādu valsts ģimenes politikas ievirzi, saskaņā ar kuru ģimenei pašai jāspēj parūpēties par saviem ģimenes locekļiem.
- offšors termins, ko pielieto attiecībā uz dažiem pasaules finanšu centriem un dažiem banku operāciju veidiem; tie ir tādi centri kuros: 1) kredīta u. c. iestādes (nacionālās un ārvalstu) veic operācijas ar nerezidentiem (ārvalstu fiziskām un juridiskām personām) ar dotai valstij ārvalstu valūtu; 2) šeit reģistrētām iestādēm (kompānijām) tiek veidots īpaši labvēlīgs nodokļu režīms, līdz pat pilnīgai atbrīvošanai no nodokļiem.
- blakustermins Terminu sistēmas hierarhijā - viens no diviem vai vairākiem terminiem, kas pakārtoti vienam un tam pašam tuvākajam virsterminam.
- noslēdzošā termiskā apstrāde termiskā apstrāde, kurā izveido gatavām detaļām nepieciešamas ekspluatācijas īpašības: stiprību, cietību, nodilumizturību u. c.
- sākotnējā termiskā apstrāde termiskā apstrāde, kurā uzlabo materiālu un sagatavojumu tehnoloģiskās īpašības.
- uzpūsts perlīts termiski apstrādāts (1000–1200 °C) perlīts – porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus (piemēram, vieglbetonu), un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
- fāze Termodinamiskās sistēmas homogēnā daļa, ko atdala robežvirsma, aiz kuras mainās šīs sistēmas īpašības.
- politetrafluoretilēns Termoplastisks polimērs [-CF~2~-CF~2~-]~n~ ar izcilu ķīmisko un siltumizturību, elektroizolējošām un antifrikcijas īpašībām; saglabā elastību plašā temperatūras intervālā no -250 līdz +250 Celsija grādiem; lieto ķīmiskajā, elektrotehniskajā un pārtikas rūpniecībā, kosmonautikā, medicīnā u. c.; teflons.
- lancetiskā termopse termopšu suga ("Thermopsis lanceolata"), kas izplatīta Eiropas dienvidu daļā, indīga (īpaši sēklas), lakstus izmanto par pretklepus līdzekli.
- tualete Tērps, parasti ar piederumiem, rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots.
- legāts Testamentā dots īpašs uzdevums (par labu kādam), kas jāizpilda mantiniekam.
- rezultātu salīdzināmība testēšanas procesa īpašība, kas raksturo spēju iegūt saskanīgus rezultātus, testējot vienu un to pašu ierīci vai sistēmu ar dažādiem testēšanas līdzekļiem.
- ezoterisms Ticība kādam iekšējam ceļam, kurā indivīdam gaišredzību un pestīšanu palīdz gūt īpašas zināšanas.
- pašticība Ticība pašam sev.
- kollēgianti Ticības sekta 17. un 18. gadu simtenī, kas atmeta garīdzniecību un atļāva pašiem draudzes locekļiem sprediķot; kristīja tikai pieaugušus.
- dēditīciji Tie senās Romas pilsoņi, kuru pilsoniskā brīvība bija vismazākā, salīdzinot ar pašu romiešu un latīņu brīvību.
- mērķorgāns Tiecamorgāns - orgāns, kura šūnu membrānas ir īpaši jutīgas pret kādu konkrētu hormonu.
- nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības.
- pielipt Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) - par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
- izdarboties Tiekot turētam, glabātam (nepiemērotos apstākļos), pakāpeniski pārveidoties, zaudēt kvalitāti, vēlamās īpašības (par vielām).
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu).
- pretenciozitāte Tieksme pārspīlēt savas personības vai veikuma nozīmību, oriģinalitāti; pašapzinīgums; manierīgums, arī mākslotība.
- sāncensība Tiekšanās pēc tā paša, pēc kā tiecas arī sāncensis vai sāncenši.
- pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas.
- zvērināto tiesa tiesa, kuras sastāvā ir viens vai vairāki pastāvīgie profesionālie tiesneši un zvērinātie piesēdētāji (zvērināto kolēģija, žūrija), pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas un tiesu debatēm zvērinātie vieni paši izlemj fakta jautājumu un paziņo savu verdiktu - tiesājamais ir vainīgs vai nevainīgs, pamatojoties uz šo spriedumu, pastāvīgie tiesneši pieņem tiesas spriedumu - notiesā, nosakot konkrētu sodu vai attaisno.
- pārtiesāt Tiesājot izdalīt, sadalīt (īpašumu).
- arests Tiesas institūciju aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
- apķīlāšana Tiesas lēmuma noteikts ierobežojums īpašniekam brīvi rīkoties ar savu mantu, lai to pēc tam būtu iespējams atsavināt parādsaistību nepildīšanas dēļ.
- blakuslēmums Tiesas nolēmums, ar kuru tiesa paziņo kompetentām valsts pārvaldes vai tiesībsargājošām institūcijām jeb amatpersonām, par civillietas vai krimināllietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas atsevišķas amatpersonas, juridiskas vai fiziskas personas, kā arī par būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbā.
- servitūts Tiesība (ar noteiktiem ierobežojumiem) lietot cita īpašumu; tiesība ierobežot īpašnieka rīcību.
- izpirkuma tiesība tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās.
- zemes lietošanas tiesības tiesības izmantot zemes derīgās īpašībās - auglību, platību, derīgos izrakteņus, stādījumus u. c., šādas tiesības ir zemes īpašniekam un zemes nomniekam, kā arī citām personām ar īpašnieka vai nomnieka atļauju.
- biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu.
- dispozīcijas tiesība tiesības, kas atļauj zināmos atgadījumos kādā lietā rīkoties pēc paša ieskatiem, piem. testamentu sastādot.
- pirmdzimtības tiesības tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
- sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību.
- civiltiesības Tiesību nozare, kas regulē īpašumtiesiskās, līgumiskās, mantošanas, ģimenes un citas attiecības sabiedrībā.
- ģimenes uzņēmums tiesību subjekts, kas izveidots ģimenes kopīpašuma organizēšanai, lai veiktu uzņēmējdarbību.
- individuālais uzņēmums tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai lai veiktu uzņēmējdarbību.
- ārkārtējā situācija tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldības institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
- tiesiskās attiecības subjekts tiesiskās attiecības dalībnieks (puse), kam piemīt divas juridiskas īpašības: tiesībspēja un rīcībspēja, izšķir divu veidu tiesību subjektus - fiziskas un juridiskas personas.
- civildienests tiesiskās attiecības starp valsts un pašvaldību iestādēm un civildienesta ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, valsts kalpotājiem un citām valsts amatpersonām, kuras regulē likumi.
- īpašumtiesības Tiesiskas normas, kas sabiedrībā regulē lietu piederību īpašniekiem.
- zemes ierīcība tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemes gabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- autoskopija Tiešā (bez spoguļa) laringoskopija; sava paša orgānu vai dobumu apskate.
- sociālais nodoklis tiešais nodoklis, ar ko apliek algotā darbā gūtos ienākumus un pašnodarbinātu personu darba ienākumus; Latvijā ieviesa 1991. g. un 1998. g. to aizstāja sociālā apdrošināšana.
- kopiena Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs, kam bija kopīgs ražošanas līdzekļu īpašums un pilnīga vai daļēja pašpārvalde.
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
- mononīmija Tikai viena vārda vai īpašvārda piesaiste vienam objektam.
- primārā ātruma ISDN tīkls tīkla _ISDN_ versija, kas, izmantojot divdesmit trīs _B_ kanālus ar datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē un vienu _D_ kanālu ar tādu pašu datu pārraides ātrumu, nodrošina kopīgo informācijas pārraide ātrumu 1,544 megabiti sekundē.
- rodofilakse Tīklenes pigmentepitēlija īpašība aizsargāt vai atjaunot rodopsīnu.
- paštīksme Tīksme pašam par sevi.
- autofilija Tīksmināšanās pašam par sevi.
- paštīksmināšanās Tīksmināšanās pašam par sevi.
- nākt (kāda) rokās tikt iegūtam, kļūt par (kāda) īpašumu.
- iesākties Tikt ievadītam pašā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
- nosastāvēties Tikt ilgi uzglabātam, lai iegūtu vēlamās īpašības (piemēram, par dažiem alkoholiskiem dzērieniem).
- dakrist Tikt kāda rīcībā (par mantas, īpašuma daļu).
- krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā
- aizšķīst Tikt notrieptam (ar ko šķidru, pašķidru).
- nosašūties Tikt pašūtam, parasti nekvalitatīvi.
- nostāvēties Tikt uzglabātam īpašos apstākļos, līdz iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
- izašūties Tikt uzšūtam, pašūtam.
- iesākties Tikt veiktam pašā pirmajā posmā; norisēt paša pirmajā posma.
- stoicisms Tikumība, pašsavaldība, kas nav atkarīga no ārējiem apstākļiem.
- adiafora Tikumiskā ziņā vienaldzīgas lietas, ko neuzskata ne par atļautām, ne neatļautām, labām vai ļaunām; tās atstātas personīgai pašizvēlei.
- standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas; šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts.
- lesa Tirāde dzejā, īpaši spāņu dzejā.
- bulings tiranizēšana; iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem, īpaši pusaudžu un bērnu vidē.
- nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
- kapitalizācija Tīrās peļņas vai rezervju pārvēršana kapitālā, lai varētu paplašināt komercdarbību; īpašuma pārvēršana naudas kapitālā.
- gatavie apģērbi tirdzniecībā vai rūpniecībā - pašūti, izgatavoti apģērbi.
- rēderis Tirdzniecības kuģa (kuģu) īpašnieks.
- šķiperis tirdzniecības kuģa kapteinis; kuģa īpašnieks.
- paštirgotājs Tirgotājs, kas visus darījumus slēdz uz paša rēķina, pretēji aģentam vai komisionāram, kas darījumus slēdz uz sveša (mandanta, "patrona") rēķina.
- no rokas tirgoties (arī pārdot) tirgoties (pārdot) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
- finanšu tirgus tirgus institūciju kopums, kas virza naudas līdzekļu plūsmuno uzkrājumu īpašniekiem pie aizņēmējiem (debitoriem)
- kontrolpircējs Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs pircējs kontroles nolūkos veic pirkumu, pēc tam par konstatēto rezultātu informē kontrolējamā uzņēmuma vadību.
- kontrolviesis Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs viesis (apmeklētājs) ierodas uzņēmumā tā vadības vai konkurentu uzdevumā, lai izvērtētu uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus un to kvalitāti.
- paštīrīšanās Tīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- mantas nolaupīšana tīša prettiesiska, bezatlīdzības svešas kustamas mantas izņemšana aiz mantkārības no uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vai atsevišķu personu īpašuma vai valdījuma, lai rīkotos ar to kā ar savu (sev vai citai personai), kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums.
- paškaitējums tīša sava ķermeņa savainošana bez pašnāvības nolūka, kas var tikt veikta ar mērķi atvieglot citādi grūti pārvaldāmas emocijas, saiknes zudumu ar realitāti un nejutīgumu.
- Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu.
- antihtoni To pašu platuma grādu iedzīvotāji pretējās zemes puslodēs.
- fizioloģiskā bilance to vielu uzņemšanas un patēriņa salīdzinājums, kuras piedalās organisma dzīvības procesos (īpaši vielmaiņā).
- aviācijas toksikoloģija toksikoloģijas nozare, kurā pēta aviācijas materiālu toksiskās īpašības un bīstamības pakāpi cilvēkam.
- izotoksīns Toksīns asinīs, kas aktīvs pret tās pašas sugas indivīdu.
- būnads Tradicionāls norvēģu tērps, ko īpašos gadījumos valkā kā sievietes, tā vīrieši.
- traģika Traģēdijai (1) raksturīgo īpašību, pazīmju kopums.
- ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu).
- traktiernieks Traktiera īpašnieks.
- spēkratu agregatēšana traktoragregāta (vai cita spēkratu agregāta) komplektēšana, izvēloties tam piemērotus rīkus vai mašīnas un veidu, kā tie pievienojami spēkratiem. Agregatējot jānodrošina spēkratu un agregatējamā rīka (mašīnas) konstruktīvā un enerģētiskā atbilstība, kā arī agregāta tehnisko īpašību atbilstība darba izpildes kvalitātes prasībām. Agregatēšana var būt rindiska, ešeloniska vai kombinēta.
- dziļirdinātājs Traktoram piekabināma vai pašgājēja zemes darbu mašīna blīvas, akmeņainas, sasalušas vai klinšainas grunts irdināšanai; sastāv no traktora un paceļamas (nolaižamas) darbierīces, ko veido 1, 2 vai 3 zobi ar nodilumizturīgiem uzgaļiem; lieto kanālu un tranšeju ierīkošanai, ceļa seguma remontam, karjeru atsegšanai.
- lauka smidzinātājs traktoram piekabināma, uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (pesticīdu, minerālmēslu šķīduma, suspensijas, emulsijas) sagatavošanai un izsmidzināšanai uz augsnes vai augiem; stieņa smidzinātājs.
- traktortehnika traktors, kombains vai cita speciāla pašgājēja mašīna ar iekšdedzes motoru, ja tā nav būvēta uz automobiļa bāzes.
- hipoīdeļļa Transmisijas eļļa ar labām pretdilšanas un slīdes īpašībām; lieto zobratu pārvados, kuros starp zobratiem attīstās liels spiediens un slīdes ātrums.
- autotransplantāts Transplantāts no citas tā paša indivīda ķermeņa vietas.
- osta Transporta uzņēmums vai organizācija, valsts vai pašvaldību pārvaldes institūcija jūras transporta administratīvo funkciju veikšanai kuģniecības drošības un jūras transporta izmantošanas jomā.
- autotransporta līdzeklis transportlīdzeklis ar motoru (izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas), kuru lieto pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem (piekabes un puspiekabes tiek uzskatītas par autotransporta līdzekļa daļu).
- automotoamatieris Transportlīdzekļa īpašnieks, kas nav profesionāls transportlīdzekļa vadītājs.
- saussvars Transportlīdzekļa pašsvars bez degvielas, eļļas un dzesēšanas šķidruma.
- līgumreiss Transportlīdzekļa, parasti lidmašīnas, reiss, ko veic, pamatojoties uz pārvadājumu līgumu starp transportlīdzekļa īpašnieku un tā nomnieku.
- satiksme transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- kaitīgie radio traucējumi traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc: radionavigācijas sakarus; radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari); citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus.
- ūdenspelde Trauks ar verdošu ūdeni (ķīmiskajās laboratorijās), kurā novieto otru trauku ar sildāmo vielu; ikdienas dzīvē tiek lietota tādu ēdienu sildīšanai, kurus pašus nedrīkst vārīt.
- satrenēt Trenējot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības; uztrenēt.
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības.
- trenēt Treniņos apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- zevgiti Trešā ietekmīgākā kārta Senajās Atēnās pēc Solona reformām, kas sastāvēja gk. no vidējiem un sīkajiem zemes īpašniekiem.
- trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- trīsstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- čūsku dīdītājs triku meistars (īpaši Indijā), kas uzstājās ar čūsku (parasti kobru), ko viņš "apbur", spēlējot flautu.
- Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība.
- pavadītājtriedrs Trīs savstarpēji perpendikulāru līknes vienības vektoru sistēma, kas veidojas, ja šie vienības vektori iet caur vienu un to pašu līknes punktu un ir vērsti pa līknes pieskari, galveno normāli un binormāli.
- tricikls Trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 50 km stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstīgas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kg.
- trimda Troksnis (īpaši par soļiem); skandāls.
- iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas bija ierīkojis savu saimniecību mežā vai atmatās; trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz cita īpašnieka zemes un bija no viņa atkarīgs.
- žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
- mīnuss Trūkums, nepilnība, vaina; negatīva parādība, nevēlama īpašība.
- autotuberkulīns Tuberkulīns, kas izgatavots no tuberkulozes mikobaktērijām slimnieka paša krēpās.
- āzjomele Tukša telpa ēkas bēniņos pašā pažobelē.
- burtenis Tukšs strops ar īpašuma zīmi, iespējamā spieta vai meža bišu piesaistīšanai.
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- virpuļsūknis Turbomašīna, kas no centrbēdzes sūkņa atšķiras ar darbības principu un pašuzsūces spēju; galvenā daļa ir ripveida skrejrats ar lāpstiņām un horizontālu asi; lieto nelielās ūdensapgādes iekārtās, ugunsdzēsībā u. tml. (kur vajadzīga pašuzsūce).
- aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piemēram, ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
- gatavināt Turot īpašos apstākļos (piemēram, augļus), panākt, ka gatavojas, sasniedz noteiktu gatavības pakāpi.
- ibidem Turpat, tai pašā rakstā.
- pārņemt (kā) pavedienu turpināt kāda darbību (parasti vēlamajā, tajā pašā virzībā, veidā).
- krājums Turpmākai lietošanai īpaši sagādāts materiālu vērtību kopums.
- kārtējs Tuvākais, arī pašreizējais (kā) secībā.
- savs čoms tuvs draugs; draugs, ar kuru ir īpaši familiāras attiecības.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms speciāls vagons vai īpaši izveidota pakaļējā daļa ūdens, kurināmā u. c. novietošanai.
- pārkarsēts tvaiks tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
- nepiesātināts (arī pārkarsēts) tvaiks tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
- virspusējā pašteces mitrināšana ūdeni sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem.
- rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu.
- triecis Ūdens celšanas ietaise, ko darbina periodiski pašierosmes triecieni.
- ūdens karbonātiskā cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija hidrogēnkarbonāti.
- ūdens nekarbonātu cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija sulfāti, hlorīdi, silikāti un fosfāti.
- ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
- ūdeņu pārvaldība ūdens platības pārraudzīšana, izmantošanas vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai.
- spīgāti Ūdens savākšanai laivā ierīkotas īpašas krātuvītes.
- Vitkops ūdenskrātuve Birzgales pagastā, kas uzstādināta tāda paša nosaukuma upē, platība - 48,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 2,5 m; Vitkopes ūdenskrātuve.
- laivas pārvalks ūdensnecaurlaidīga auduma individuāli pašūts pārvalks, kas pasargā peldlīdzekli no atmosfēras kaitīgās iedarbības.
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
- ūdens ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā); ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
- transīvers Ultraīsviļņu radioiekārta, kurā vienas un tās pašas pakāpes ar pārslēgšanas palīdzību izmanto gan raidīšanai, gan uztveršanai.
- maģāri Ungāri (tautas pašnosaukums).
- autoiekrāvējs Universāla pašgājējmašīna iekraušanas un transportēšanas darbiem ar maināmām darba ierīcēm.
- Vivi Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera.
- ambarkadēra Upju transportā īpaši celtas piestātnes vai nostiprinātas liellaivas pasažieru izkāpšanai un iekāpšanai, kā arī kravas operācijām.
- automātiskā urbjpatrona urbjpatrona, kurā urbi iestiprina bez īpašas atslēgas.
- uroskopija Urīna apskate, lai noteiktu tā īpašības (krāsu, duļķainību); urīna mikroskopēšana.
- urotoksiskums Urīna toksiskās īpašības.
- cistoskopija Urīnpūšļa iekšējās virsmas aplūkošana ar īpašu endoskopu - cistoskopu.
- autoceltnis Uz automobiļa bāzes izveidots pašgājējs celtnis ar šarnīrveida pastiprinātu izlici.
- raklete Uz galda grila gatavots ēdiens ar sieru; produktus iepriekš sagatavo - sagriež nelielos vai porciju gabalos, dažkārt tos iemarinē, sieru sagriež vai sarīvē, vai liek lielā gabalā, ļaujot viesim pašam nogriezt atbilstīga lieluma siera gabalu, un novieto tos uz galda tādā secībā, kā tie ir jāpagatavo.
- publiska iestāde uz likuma pamata īpaši izveidota un organizēta dienesta personu grupa, organizācija noteiktu publisku funkciju īstenošanai.
- reālnasta Uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās.
- izņēmuma stāvoklis uz noteiktu laika posmu izsludināts valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
- public Uz valsti, pašvaldību vai citu publisku iestādi attiecīgs.
- salietņi Uz viena burtstabiņa kopā nolieti vairāki burti, it īpaši fraktūras burti.
- hidroelektrostaciju kaskāde uz vienas un tās pašas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju kopums.
- agrārais Uz zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību attiecīgs.
- plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
- nostāvināt Uzglabāt (ko) īpašos apstākļos, līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
- pretuzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē virs galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos; kontruzgrieznis.
- kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē virs galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos.
- dinamometriskā atslēga uzgriežņu atslēga ar mehānismu un mērierīci pievilkšanas momenta noteikšanai, kas parasti ir galatslēga ar skalu vai indikatoru pievilkšanas momenta nolasīšanai. Pie šīs uzgriežņu atslēgu grupas pieder arī momentatslēgas, kurām vajadzīgo pievilkšanas momentu var ieregulēt. Sasniedzot ieregulēto momentu, dzirdams īpašs signāls - knikšķis.
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne.
- augstumregulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto īpaša atbalstritenīša stāvokli.
- uzprišināties Uzlabot pašsajūtu.
- pašuzliesmošana Uzliesmošana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- perseverācija Uzmācīga vienu un to pašu kustību, tēlu, domu atkārtošanās; rodas gan spēcīgu pārdzīvojumu, gan centrālās nervu sistēmas saslimšanas gadījumos.
- kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā.
- statūtsabiedrība Uzņēmējdarbības veids, īpašnieku apvienība, kas izveidota uz tās dibinātāju pieņemto statūtu pamata.
- firmačs Uzņēmējs; firmas īpašnieks.
- paju sabiedrība uzņēmējsabiedrība (statūtsabiedrība) ar juridiskās personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku apvienotais (ieguldītais) īpašums (paju iemaksas).
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmējsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku ieguldītais īpašums - kapitāla daļas, kas nav publiskās apgrozības objekts; SIA.
- ārstniecības iestāde uzņēmējsabiedrība, kam ir likumīgas tiesības nodarboties ar ārstniecību, to var izveidot valsts institūcija, pašvaldība, fiziska vai juridiska persona, ja ir saņemta akreditācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- kadiljaks Uzņēmumā "General Motors" ražots luksusa klases automobilis, īpaši iecienīts ASV un Kanādā.
- saimniece Uzņēmuma (parasti neliela) īpašnieka vai nomnieka sieva; šāda uzņēmuma īpašniece vai nomniece.
- finanšu pārskati uzņēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu pārskats, kas ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu, kas parāda visas izmaiņas pašu kapitālā, naudas plūsmas pārskatu, grāmatvedības politikas aprakstu un pielikumus.
- finanšu grāmatvedība uzņēmuma grāmatvedības sastāvdaļa, kas sniedz pilnīgu priekšstatu paruzņēmuma kapitālu, īpašumiem, par uzņēmuma maksātspēju un uzņēmuma finansiālās darbības rezultātiem.
- likvidācijas kvota uzņēmuma īpašnieka, sabiedrības dalībnieka daļa uzņēmuma likvidācijas atlikumā.
- uzņēmuma pārvaldības augstākais posms uzņēmuma īpašnieki vai pilnvarotās personas, personsabiedrību komplementārie dalībnieki, kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijas, kam ir izlamšanas un rīkošanas tiesības.
- patrons Uzņēmuma īpašnieks; darba devējs.
- līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma).
- monopolstāvoklis Uzņēmuma izņēmuma stāvoklis kādas preces ražošanā (pakalpojuma sniegšanā) un iekļūšana visas valsts vai vietējā tirgū, kas dod viņam iespēju pašam vai sadarbībā ar citiem uzņēmumiem būtiski ietekmēt konkurenci, apgrūtinot citiem uzņēmējiem piekļūšanu tirgum vai kā citādi ietekmējot viņu ekonomiskās darbības brīvību.
- aizņemtais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kas nav tā īpašums, bet ir iesaistīta apgrozībā, izmantojot bankas kredītu, komerckredītu vai obligāciju izlaidi.
- kopkapitāls Uzņēmuma kopējais kapitāls (pašu un aizņemtā kapitāla summa).
- pārsvešināšanās Uzņēmuma pārveidošanās jeb pāreja citu īpašnieku noteicošajā dalībā.
- peļņa Uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu.
- signalizācija uzņēmumu un personiskā īpašuma automatizētās apsardzes sistēma ar skaņu signālu došanas ierīci.
- aprakstīt Uzrādīt, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu, aizliedzot rīkoties vai ierobežojot rīcību ar to).
- henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu.
- pašuzslava Uzslava sev pašam.
- trasts Uzticēšanās darījums, kurā persona(s) citas personas interesēs pārvalda īpašumu.
- apanāža Uzturlīdzekļi vai zemes īpašums, ko piešķir valdnieka dzimtas locekļiem.
- saprast Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- izjust Uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- dress Uzvalks, īpaši sporta.
- bombardieris Vabole, kas pašaizsardzības nolūkā izšļāc kodīgu šķidrumu.
- tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas.
- lapgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Chrysomelidae"), sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas, \~35000 sugu, Latvijā konstatēts \~340 sugu.
- Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību.
- skibobs Vadāms, velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- dzīt vadīt transportlīdzekli uz ceļa garām citam transportlīdzeklim, kurš brauc tai pašā virzienā
- pašindukcijas elektrodzinējspēks vadītājā plūstošās strāvas magnētiskā lauka inducētais elektrodzinējspēks pašā vadītājā.
- principāls Vadītājs, priekšnieks (uzņēmumā, iestādē); arī (uzņēmuma) īpašnieks.
- Vadžradhara vadžrajānas budisma mitoloģijā - buda, kas simbolizē apskaidrības viendabību un neierobežoto pamatu; daudzu budisma skolu (īpaši Tibetas skolas) tradīcijā tiek identificēts ar ādibudu.
- kopmanta Vairākām vai daudzām personām, kolektīviem u. tml. piederoša manta; arī kopīpašums.
- dubultķērieni Vairākbalsīga spēle uz viena un tā paša stīgu instrumenta.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- kult izkultus salmus vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par jau (sen) zināmām patiesībām.
- kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
- kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
- kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus) vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
- stumdīt Vairākkārt stumt (vienā un tai pašā virzienā vai dažādos virzienos).
- dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- repetīcija Vairākkārtēja, ātra vienas un tās pašas skaņas atkārtošana, sevišķi klavierspēlē.
- kollēģija Vairākpersonīga institūcija valsts, pašvaldību vai baznīcas organizācijā.
- kopapdrošināšana Vairāku apdrošinātāju vienošanās apdrošināt vienu un to pašu apdrošināšanas objektu viena apdrošināšanas līguma ietvaros.
- žuburs Vairāku ceļu, upes gultņu, alu u. tml. kopums, kas parasti sākas vienā un tai pašā vietā.
- eka-elementi Vairāku ķīmisko elementu nosaukumi, ko Mendeļejevs uzņēma savā ķīmisko elementu periodiskā sistēmā, iekams paši šie elementi vēl bij atrasti.
- kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju.
- kopīpašums vairāku vai daudzu personu, kolektīvu u. tml. īpašums, kurā atbilstoši ieguldījumiem dalībnieki kopēji darbojas, saņem peļņu un sedz zaudējumus.
- solisitors vairķās valstīs - īpašs jurista amats valdībā vai departamentā, vai pilsētas pašvaldībā u. tml.
- galvenokārt vairumā gadījumu, visvairāk; it īpaši; sevišķi.
- tīršķirne Vaislas dzīvnieku augstākā šķirnības pakāpe, kad abi īpatņa vecāki vairākās paaudzēs pieder vienai un tai pašai šķirnei.
- autovakcīna Vakcīna, kas gatavota no baktērijām, kuras izraisījušas saslimšanu tam pašam slimniekam, kura ārstēšanai vakcīna paredzēta.
- autovakcinācija Vakcīnas ievadīšana tam pašam cilvēkam, no kura mikrobiem tā pagatavota.
- linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
- pārlasīt Vākt vēlreiz (parasti ogas tajā pašā platībā).
- autarchija Valdīšana par sevi; valsts, kas pastāv no pašražotā un savām izejvielām.
- rādža valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls; koloniālisma periodā - dažu lielu zemes īpašnieku goda tituls.
- feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā - feoda īpašnieks; senjors, muižnieks, dzimtkungs.
- pārvalkāt Valkāt vēlreiz (to pašu).
- datu definēšanas valoda valoda, kas parasti ir datu bāzes pārvaldības sistēmas sastāvdaļa un ko izmanto, lai aprakstītu visus datu bāzes atribūtus un īpašības (piemēram, ierakstu izvietojumu, atslēgu laukus, datņu atrašanās vietas u. c.).
- valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un kam ir noteikts juridiskais statuss, saskaņā ar kuru tā valstī tiek izmantota tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un veic visas sabiedriskās funkcijas, sekmējot sabiedrības integrāciju.
- lingvistiskais dzīvīgums valodas dzīvotspēja, patstāvīgums, ko sekmē augsti attīstīta nacionālā kultūra un kas uztur valodu arī svešu ietekmju apstākļos, stiprinot nacionālo pašapziņu.
- politonisms Valodas fonoloģiskās sistēmas īpašība vārdu, vārdu formu, morfēmu diferencēšanā izmantot runas melodiju (intonāciju).
- stila lapas kaskadēšana valodas HTML papildu iespēja, kas ļauj globālā tīmekļa pakalpojumu izstrādātājiem un tīkla lietotājiem veidot īpašus lappušu izklājumus, piemēram, noteikt, kā izvietot galvenes vai kā noformēt saites.
- vārddarināšanas līmenis valodas līmeņu hierarhijā - starplīmenis, kurā vienlaikus īstenojas vairāki valodas līmeņi, jo īpaši morfoloģijas un sintakses līmenis, bet ciešs sakars ir arī ar leksiku un semantiku, dažkārt - arī ar fonētiku.
- prosodēma Valodas prosodijas pamatvienība ar noteiktām akustiskām īpašībām un funkciju (piemēram, akcents, garums).
- runas kultūra valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu.
- invariants valodas struktūrvienība (fonēma, morfēma utt.), kurai piemīt diferencējošu pazīmju kopums, ar ko tā atšķiras no citām tās pašas kategorijas vienībām.
- ekvivalents Valodas vienība, kura veic vai spēj veikt to pašu funkciju, ko cita valodas vienība.
- kontaminēšanās Valodas vienības (parasti vārda vai izteiciena) formas vai nozīmes pārveidošanās, ko izraisījusi formu, funkciju vai asociāciju tuvība un mijiedarbība ar citu šī paša līmeņa valodas vienību.
- konstrukcija Valodas vienību (piemēram, vārdu) savienojums (runā, tekstā), kam ir noteiktas gramatiskās īpašības.
- mirušās valodas valodas, ko vairs nelieto runā un kas parasti zināmas tikai pēc rakstu pieminekļiem (piem., senprūšu val.) vai arī tiek lietotas mākslīgi reglamentēti kādā īpašā nozarē (lat. val. medicīnā).
- fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar īpašu elementu - ārējo vai iekšējo fleksiju.
- sinhroniskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kurās pēta valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā tās vēsturiskās attīstības laikposmā, parasti - pašreizējā stāvoklī.
- onomastika Valodniecības nozare, kas pētī īpašvārdus.
- pūriņš Valsts (Latvijā 1918.-1940.), pašvaldības vai sabiedriskas organizācijas izsniegts pabalsts maziem bērniem.
- atsavināšana Valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam.
- sociālie transferti valsts (tostarp pašvaldību) sociālais atbalsts saviem iedzīvotājiem finansiālā vai tiešā materiālā veidā.
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns.
- kredītbiļete Valsts bankas vai valsts kases izdota īpaša naudas zīme.
- apropriācija Valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem.
- nodokļu (nodevu) administrācija Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu.
- ģeoloģiskā kontrole valsts institūciju darbība, kas nodrošina, lai visas ministrijas u. c. valsts iestādes, pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas ievērotu zemes dzīļu lietošanas kārtību, izpildītu savus pienākumus zemes dzīļu aizsardzībā un vides aizsardzībā, iegūstot derīgos izrakteņus un izmantojot pazemes ūdeņus (gruntsūdeņus).
- migrācijas politika valsts institūciju lēmumi un darbība, lai ietekmētu iedzīvotāju emigrācijas un imigrācijas, kā arī iekšējās migrācijas pašreizējo vai turpmāko līmeni.
- Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai.
- valsts manta valsts īpašumā esoša atsevišķa kustamā vai nekustamā manta, kas atrodas valsts civiliestāžu valdījumā.
- domēne Valsts īpašums (parasti zeme, meži, raktuves).
- kamerālīpašums Valsts īpašums Rietumeiropā viduslaikos, kurā iekļāva arī regālijas, muitas un valsts galvas privātos īpašumus.
- papīra nauda valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- inkorporēšana Valsts likumu sistematizēšana, to izvietošana noteiktā kārtībā publicēšanas procesā, nemainot pašu likumu saturu.
- VNĪA Valsts nekustamā īpašuma aģentūra.
- Bikstu muiža valsts nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bikstu pagastā, ēku komplekss, īpaši pils, celta 1865. g., dzīvojamā ēka no 1670. g., arī ainavu parks (18,2 ha).
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados.
- konsolidētais kopbudžets valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžetu un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti - tiešie savstarpējie naudas līdzekļu pārskaitījumi dažādiem budžetiem.
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu.
- valsts vai pašvaldības iestāde Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes.
- civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta.
- īpašuma kompensācijas sertifikāti valsts sertifikāti, ko likumā paredzētos gadījumos piešķir nacionalizētā un citādi nelikumīgi atņemtā īpašuma bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem to nevar atdot vai ja viņi atsakās no īpašuma tiesībām un tā vietā vēlas saņemt kompensāciju.
- darba ņēmējs valsts sociālās apdrošināšanas kontekstā - persona, kas bez darba līguma veic noteiktas ar samaksu atlīdzināmas darbības pasūtītāja labā, piemēram, persona, kas veic darbu saskaņā ar darbuzņēmuma, graudniecības līgumu pārvadājuma līgumu, īpašnieks, kas vada uzņēmumu, valdes vai padomes loceklis.
- represālijas valsts tiesiski pamatotas piespiedu rakstura darbības, ar nolūku atjaunot savas tiesības, kuras pārkāpusi kāda cita valsts; atbilde uz citas valsts tiesībpārkāpumu un tās prettiesiskās rīcības pārtraukšana pašaizsardzības nolūkā (spēka pielietošana pret tās pilsoņiem, īpašumiem, kuģiem, teritoriju).
- budžeta institūcijas valsts un pašvaldību iestādes un organizācijas, kuru uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem.
- reprezentācijas izdevumi valsts un pašvaldību iestāžu, dažādu organizāciju un saimniecisku uzņēmumu izdevumi, kas saistīti ar pārstāvēšanu; tos parasti piešķir augstākajām amatpersonām.
- revīzijas pakalpojums valsts un pašvaldību institūciju finansu revīzija un revīzijas pārskata sagatavošana, kā arī atzinuma sniegšana par saimnieciskā gada pārskatu.
- privatizācijas sertifikāti valsts un pašvaldību īpašuma privatizēšanai paredzēti maksāšanas līdzekļi (saukti arī par vaučeriem).
- kamera valsts un sabiedrības pašpārvaldes organizēšanas veids atsevišķās zemēs un tam atbilstošā iestāde, arī tautas vietnieku (deputātu) nams.
- būvinspektors Valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības.
- sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
- dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa valsts vai pašvaldības dzīvokļu īpašumu kopums (dzīvokļa īpašums) atsevišķā dzīvojamajā mājā, kas nav privatizēts atbilstoši likuma nosacījumiem.
- valsts vai pašvaldības institūcija valsts vai pašvaldības iestāde (tās struktūrvienība) vai kapitālsabiedrība (tās filiāle).
- regulators Valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē pakalpojumu sniegšanu.
- budžeta iestāde valsts vai pašvaldības iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai un kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī valsts un pašvaldību aģentūras.
- pasūtītājs valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kā arī privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst noteiktiem kritērijiem.
- būvinspekcija Valsts vai pašvaldības institūcija, kas veic būvniecības kontroli.
- valsts vai pašvaldības manta valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā.
- licence valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- monopoloīds Valsts vai pašvaldības monopols, kura uzdevums nav sagādāt ienākumus, bet gan nodrošināt stabilus pakalpojumus (piem., pasts, gāzes un ūdens piegāde u. c.).
- ilgtermiņa saistības valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- izglītības pārvaldes iestāde valsts vai pašvaldību iestāde, kas pilda izglītības pārvaldes funkcijas.
- privatizācija Valsts vai sabiedriskā īpašuma nodošana (pārņemšana) privātīpašumā.
- sekvestrs Valsts varas iestāžu aizliegums vai ierobežojums valsts interesēs lietot kādu īpašumu vai rīkoties ar to.
- noziegumu profilakse valsts varas un pārvaldes iestāžu, pašvaldības vai personu grupu, vai arī atsevišķu indivīdu veikto pasākumu un darbību kopums noteiktu noziedzīgu nodarījumu veidu ierobežošanā vai novēršanā, vai arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu novēršanā.
- tautas deputātu padomes valsts varas un pašvaldību institūcijas PSRS.
- Barbadosa Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Barbados"), tāda paša nosaukuma salā (Mazo Antiļu salu grupā), platība - 431 kvadrātkilometrs, 281000 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Bridžtauna, administratīvais iedalījums - 11 kopienas.
- Sentlūsija Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Saint Lucia"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Mazajās Antiļu salās, platība - 616 kvadrātkilometru, 160922 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kastrisa, administratīvais iedalījums - 11 rajonu.
- Kaboverdes Republika valsts Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā (port. val. "Cabo Verde"), \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 4033 kvadrātkilometri, 429500 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 pašvaldības, sastāv no 10 lielām un 5 mazām salām, augstākā virsotne - 2829 m.
- juridiskā persona valsts, pašvaldība, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirts juridisks statuss.
- izglītības atbalsta iestāde valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm.
- izglītības iestāde valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem.
- nospārnošana Vaļējas pludināšanas apstākļu uzlabošana upēs, lai novērstu pludināmo kokmateriālu aizķeršanos aiz dažādiem šķēršļiem, īpaši šaurās un līkumotās upēs, kā arī tur, kur upju krasti noauguši ar kokiem un krūmiem līdz pat ūdenslīmenim; izmanto garenvirzienā sasaistītus baļķus.
- pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
- halkoze Vara daļiņu nogulsnēšanās audos, īpaši acs radzenē un lēcā.
- halkolīts vara laikmets - īpašs vēstures periods (7. - 3. gt. p. m. ē.).
- kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē.
- patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās.
- svētie vērši varas un spēka simboli, saistīti ar dievietes mātes pielūgšanu, īpaši senās Krētas mīnoiskajā reliģijā (mīts par Minotauru).
- albedo Varbūtība, ka neitrons, kas ir iekļuvis vidē caur noteiktu virsmu, atgriezīsies atpakaļ caur to pašu virsmu.
- metonomazija Vārda grozījums vai kāda īpašvārda pārcēlums svešā valodā, piem., Švarcerta vietā Melanchtoms.
- vārddaļa Vārda sastāvdaļa, kam vārdu (īpaši vienvārda terminu) darināšanā ir patstāvīga varddarinašanas līdzekļa funkcija.
- ortogramma Vārda, tā daļas rakstījums (pēc ortogrāfijas likumiem), ko īpaši aplūko ortogrāfijas mācīšanā.
- varmākas - upura problēmas vardarbības tipiska parādība, kad varmākas vai upura lomā atrodas vienmēr vieni un tie paši cilvēki (pieaugušie vai bērni); tendence kļūt pa varmāku vai upuri veidojas jau bērnībā, un to galvenokārt nosaka attiecīgs audzināšanas stils.
- košvārds Vārds izskaistinājumam bez kādas īpašas jēdzieniskas slodzes.
- verbatim Vārds vārdā, ar tiem pašiem vārdiem.
- raksturvārds Vārds, ar ko atspoguļo (kā) raksturīgu īpašību, pazīmi.
- hasina Vārds, ar ko Madagaskarā apzīmē garīgu spēku, kas piemīt visām dzīvām būtnēm un kam ir īpaša loma konkrētās ceremonijās un attiecībā uz zināmiem objektiem.
- adjektivējums Vārds, kas konversijas ceļā kļuvis par īpašības vārdu.
- deonīms Vārds, kas radies, īpašvārdam apelativējoties, vai kas darināts no īpašvārda.
- epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību; māksliniecisks apzīmētājs.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- maska Vārds, ko veido bitu, baitu vai simbolu apvienojums un ko lieto salīdzināšanai ar citu tāda paša formāta datu struktūru, lai varētu saglabāt, izmest vai neņemt vērā noteiktus bitus vai simbolus.
- mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
- palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi); iesauka.
- pavārds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi); arī uzvārds, iesauka, palama.
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
- īpašības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); adjektīvs.
- adjektīvs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); īpašības vārds.
- apstākļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; adverbs.
- adverbs Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; apstākļa vārds.
- partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi); šīs vārdšķiras vārds.
- vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
- gradācijas jēdzienu grupa vārdu grupa, kas nosauc vienu un to pašu pazīmi atšķirīgā pakāpē, piemēram, vārdi “sīks”, “mazs”, “liels” un “milzīgs” veido vienu gradācijas jēdzienu grupu.
- retin vārdu salikumā ar "rets" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- a Vārdu savienojumos "a mošk", "a varbūt", "a vot", "a davai", ievadot atbildes repliku (vai retorisku atbildi uz runātāja paša iepriekš teikto) ar iebilduma, pretstatījuma vai papildinājuma nozīmi.
- zookumarīns Varfarīns - organisks zoocīds, pulverveida preparāts, plaši izmanto peļveidīgo grauzēju, īpaši žurku apkarošanai.
- heroisms Varonības attēlojums ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem (mākslas darbā).
- varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
- savārīt Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- novārīt Vārot panākt, ka zūd (kā īpašības, parasti garša).
- spārnrats Vārpsta ar vējeņveida spārniem, kas ar radušos gaisa pretestību gausina (bremzē) pārāk ātru vārpstas griešanos; parasti tiek pierīkots kā regulētājs, īpaši pulksteņu stundu sitēja ierīcei.
- spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
- tarbača Veca, paštaisīta šautene.
- dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu.
- šlabraki Vecas drēbes, īpaši nekopti sieviešu svārki.
- kollaborātors Vecās latīņu skolās palīgskolotājs, kam nebij īpaša amata.
- exfestucatio Vecās vācu tiesībās ārēji attēlota atsavinātāja atteikšanās no pārdodamā nekustamā īpašuma, pasniedzot pircējam nūjiņu, vēlāk salmu.
- montūra Vecs nosaukums kareivja apģērbam, kas vēl 17. gs. viņam pašam bija jāsagādā.
- vecsaimnieks Vecsaimniecības īpašnieks.
- popovci Vecticībnieku novirziens, kas turas pie īpašas svētnieku (priesteru) kārtas principa.
- vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša).
- vadžra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Indras ierocis, vāle, kuru Tvaštars izkala īpaši viņam.
- ektomezenhīma Veidojas no ektodermas, īpaši no nervu kores.
- traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- gravēt Veidot (ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem) gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- konstruēt Veidot (ģeometrisku figūru), izmantojot (tās) dotos elementus; veidot (līniju), izmantojot (tās) dotās īpašības.
- tipizēt Veidot (ko mākslas darbā) ar tipiskām īpašībām.
- stigot Veidot apvidū īpašu (kā) joslu; veidot (apvidū) joslu kādam nolūkam.
- oderēt Veidot īpašu aizsargslāni, arī apmetumu (kā) iekšpusē.
- kaldināt Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli); kalt (5).
- kalt Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
- darināt Veidot, radīt (ar vēlamām īpašībām).
- briest Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām); veidoties (par domām, idejām); pieaugt (par spēku).
- auduma pinums veids, kādā audi un šķēri audumā sapīti savā starpā; tas lielā mērā nosaka auduma struktūru, izskatu un īpašības; ir galvenie, atvasinātie, sīkrakstainie, komplicētie jeb sarežģītie un lielrakstainie auduma pinumi.
- bodnīca Veikala īpašniece; pārdevēja veikalā.
- bodnieca Veikala īpašniece; pārdevēja veikalā.
- bodnieks Veikala īpašnieks, kas pats pārdod preces.
- bodes kungs veikala īpašnieks; arī tirgotājs.
- bodespastalas Veikalā pirktas pastalas (pretstatā paštaisītām).
- bodspastalas Veikalā pirktas pastalas (pretstatā paštaisītām).
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus; ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- dievpalīgs Veiksmes novēlējums darbā, arī sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara), sakot "Dievs palīdz!".
- vingrot veikt īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- uzsākt Veikt pašu pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu; iesākt (1).
- turēt līdzi veikt tādu pašu (piemēram, darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
- dublēt Veikt vienu uzdevumu vienā un tai pašā sistēmā (piemēram, par divām vai vairākām, līdzīgām ierīcēm).
- vējsudmalnieks Vējdzirnavu īpašnieks.
- allonža Vekselim piesaistīts gabals vekseļtiesisku uzrakstu (piem., indosamentu) atzīmēšanai, kuriem pietrūcis vietas uz paša vekseļa.
- magnētiskais moments vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un vielas daļiņu, kā arī elektriskās strāvas kontūru magnētiskās īpašības; apzīmējums M; mērvienība A·m^2^ (ampērs reiz kvadrātmetrs).
- ķem boļeje vēl jo vairāk (tāpēc); jo īpaši (tāpēc).
- joču Vēl jo vairāk, it īpaši tagad.
- materiālu radiācijas modificēšana vēlamo fizikālo un ķīmisko īpašību izveidošana, izmantojot materiālu radiolīzes izraisītās pārmaiņas.
- zemste Vēlēta vietējās pašpārvaldes institūcija (orgāns) cariskajā Krievijā.
- seimiks Vēlēts pašvaldību orgāns mūsdienu Polijā (pēc 1990. g.).
- valde vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u.tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
- stūmējvelkonis Velkonis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
- sliede Velmēta īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi.
- kritērijs Velotreka sacensību paveids ar īpašu punktu skaitīšanas sistēmu.
- kristallizators Veltenisks aparāts cukura fabrikās ar divkāršām sienām un īpašu maisītāju vakuumaparātos ietvaicētas cukura masas izkristalizēšanai.
- veltuvnieks Veltuves strādnieks, arī īpašnieks.
- fleboskleroze Vēnu sacietēšana, pavairojoties saistaudiem vēnu sienā, īpaši intīmā.
- patriarhālā verdzība verdzība, kura saistīta ar naturālo saimniecību un kurai raksturīgs tas, ka vergu īpašnieks un vergs veica darbu kopīgi.
- vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis - vergu īpašnieks.
- vērptuvnieks Vērpšanas darbnīcas īpašnieks vai vadītājs.
- pārķemmēt Vērt vēlreiz (tos pašus pavedienus šķīetā).
- novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kā, piemēram, priekšmeta, telpas, parādības vai to īpašību) atbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
- pārvērtēt Vērtējot pārāk augstu (sevi vai citu, savas vai cita psihes, personības, rakstura īpašības), kļūdīties.
- pašvērtība Vērtība, kas piemīt cilvēkam pēc viņa paša uzskatiem.
- pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākpārdošanas gaitā; daļa no vērtības, kas pieaugusi uzņēmumā, pateicoties algotā darbaspēka spējai radīt lielāku vērtību nekā ir pašam darbaspēkam.
- fizikālā lieluma īstā vērtība vērtība, kas raksturo attiecīgā objekta īpašības kvantitatīvās un kvalitatīvās attiecībās ideālā veidā.
- nedzīvais kapitāls vērtības, īpašums, kas nedod ienākumus, peļņu.
- dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi.
- lepnums Vērtīgu, derīgu (dzīvnieka) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- lepnums Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- skrūvspārnis Vertikāla starta un vertikālas nolaišanās lidaparāts, kurā apvienotas helikoptera un lidmašīnas īpašības.
- apakšējās mākoņu robežas augstums vertikālais attālums starp zemes vai ūdens virsmu un pašu zemāko mākoņu slāni, kas aizsedz vairāk par pusi debess.
- kuksa Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka dalības tiesības kādā kalnrūpniecības uzņēmumā, kura pamatkapitāls parasti sadalās 100-1000 daļās (vācu "Kux", angļu "share in a mine").
- akcija vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
- obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā.
- kokultivācija Veselu, neinficētu šūnu kultivācija kopā ar tāda paša veida inficētām šūnām.
- ekspresvēstule Vēstuļu korespondence, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības.
- arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
- Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos.
- Artašata Vēsturiska pilsēta, kas atradās netālu no tagadējās pilsētas ar tādu pašu nosaukumu, senās "Lielās Armēnijas" galvaspilsēta, dibināta ap 176. g. p. m. ē.
- verbālnomens Vēsturiskajā valodniecībā - kopīgs apzīmējums infinītām darbības vārda formām, ko lieto vai nu lietvārda, vai arī īpašības vārda funkcijā.
- etniskā kopība vēsturiski izveidojies stabils iedzīvotāju kopums ar kopīgu valodu, kultūru un etnisko pašapziņu; etnoss.
- verdzība Vēsturiski pirmā cilvēku ekspluatācijas forma, kad vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums.
- indoeiropeistika Vēsturiski salīdzināmās valodniecības nozare, kas pētī ide valodas, īpaši to attīstību.
- Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā.
- Horezma Vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
- vētekle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- vētikla Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- vētīkle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- vētiklis Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- vēteklis Vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- izīrēšana Vidēja termiņa mašīnu un iekārtu noma bez īpašuma tiesību nodošanas nomniekam - viena no līzinga formām.
- Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
- pārredzamība Vides īpašība, kas raksturo no vadītāja vietas redzamo telpu ārpus transportlīdzekļa.
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- kubikularijs Vidus laikos kambarsulainis, īpaši pāvesta.
- poliptiks Vidus laikos saraksts par zemes īpašumiem līdz ar iedzīvotajiem, ienākumiem, klaušām un nodevām.
- kartulārijs Viduslaikos - dokumentu un aprakstu kopiju krājums, kas attiecas uz noteiktu zemes īpašumu kompleksu, lielāko tiesu uz klosteru zemes īpašumu.
- domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus.
- gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem.
- lēņa tiesa viduslaikos tiesa, kas izsprieda lēņtiesiskus strīdus starp lēņa kungu un viņa vasaļiem vai starp pašiem vasaļiem.
- akcidence Viduslaiku aristotelisma filozofijā - esamība, kas kļūst par citas esamības īpašību un kvalitāti, pretstats substancei.
- feodālisms Viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem.
- žandarmērija viduslaiku Francijā - īpaši smagi bruņotas jātnieku daļas.
- sakrarijs Viduslaiku katoļu baznīcās īpaša niša altāra tuvumā, vai bedre aiz altāra, kur izlēja liturģiskos mazgājumos lietotu ūdeni, novietoja citu izlietotu iesvētītu priekšmetu pelnus un atliekas.
- adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību.
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
- kemnāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām; kemenāte.
- kemenāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- fainomenālisms Viedoklis atziņas teorijā, kas māca, ka cilvēks izzina nevis lietas, kādas tās pašas par sevi ir, bet kā tās parādās mūsu apziņai.
- džezs Vieglā mūzika (īpašam orķestrim), kam raksturīga improvizācija, specifiski sinkopēti ritmi.
- džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti.
- zaķis Vieglatlētikā - skrējējs, kas pēc norunas iesāk (vidējās vai garās distances) skrējienu īpaši ātrā tempā un vēlāk izstājas.
- pažūžot Viegli pašalkt (2).
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vēlīgs.
- lakē Viegls, ar īpašu pārklājumu pārklāts audums, kuru izmanto virsapģērbu, kā arī bikšu, svārku un blūžu šūšanā.
- luminofors viela ar luminiscences īpašībām; izmanto tehnikā (spīdošas krāsas, kineskopi,dienasgaismas spuldzes u. c.).
- peptokrinīns Viela ar sekretīna īpašībām, kuru iegūst no zarnu gļotādas.
- paramagnētiķis Viela ar vāji izteiktām magnētiskām īpašībām un pozitīvu magnētisko uzņēmību.
- tvaiks Viela gāzveida stāvoklī (fāzē), kas noteiktos apstākļos atrodas līdzsvarā ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
- magnētiķis Viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku.
- modifikators Viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības.
- pildviela Viela, ko izmanto par citas vielas sastāvdaļu, lai nodrošinātu tai vēlamās īpašības.
- pārtikas piedeva viela, ko parasti nelieto pārtikā, bet ko pievieno pārtikai tehnoloģiskiem (ieskaitot organoleptiskiem) mērķiem ražošanas, apstrādes, sagatavošanas, iesaiņošanas vai uzglabāšanas gaitā un kas kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu vai ietekmē to īpašības.
- līmviela Viela, kurai ir līmei raksturīgas īpašības; viela, no kuras var izgatavot līmi.
- šķidrais kristāls viela, kurai noteiktā temperatūras intervālā ir gan šķidruma, gan cietvielas īpašības.
- eliksīrs Viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības.
- fermentoīds Viela, kurai piemīt tikai daļa no fermentam raksturīgajām īpašībām.
- metāls Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- šķidrums Viela, vielu maisījums, kam ir raksturīga plūstamība, arī amorfums; vielas agregātstāvoklis, kas pēc savām fizikālajām īpašībām ierindojams starp gāzveida un cieto agregātstāvokli.
- kritiskais stāvoklis vielas divfāžu sistēmas stāvoklis, kur abas koeksistējošās, līdzsvarā esošās fāzes kļūst pēc fizikālajām īpašībām neatšķiramas.
- luminescence vielas elektromagnētiskais starojums, kura enerģija ir lielāka nekā termiskā starojuma enerģija tajā pašā temperatūrā, piemēram, fluorescence, fosforescence, radioluminiscence.
- supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
- elektrovadītspēja vielas īpašība – spēja laist cauri (vadīt) elektrisko strāvu elektriskā lauka iedarbībā.
- radiohroisms Vielas īpašība absorbēt radioaktīvo starojumu un rentgenstarojumu.
- pantohromisms Vielas īpašība pastāvēt divās vai vairākās dažādu krāsu formās.
- aktīnisms Vielas īpašība staru enerģijas ietekmē ķīmiski pārveidoties.
- mazgātspēja vielas īpašība veicināt attīrīšnu.
- afinitāte Vielas īpašība veidot savienojumu ar citu vielu.
- trihroisms Vielas īpašība, kad tā redzama trīs dažādās krāsās atkarībā no skata leņķa.
- konsistents Vielas īpašība: ciets, izturīgs, biezs.
- smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
- smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
- struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O.
- inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve.
- reometrija Vielas reoloģisko īpašību mērīšana.
- polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
- amorfa viela vielas stāvoklis, kam raksturīga īpašību izotropija un kam nav noteiktas kušanas temperatūras; nav stingras periodiskas struktūras.
- mezomorfs Vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma īpašības (plūstamība), gan kristāliskas cietvielas īpašības (noteikta kārtība daļiņu izvietojumā, fizikālo īpašību anizotropija).
- mezomorfisks vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma, gan kristāliskas vielas īpašības; mezomorfs.
- mezomorfs stāvoklis vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma, gan kristāliskas vielas īpašības.
- apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.).
- stabilizētāji Vielas, ar kuru palīdzību veido un saglabā produktu vēlamo struktūru, konsistenci (reoloģiskās īpašības) u. c. īpašības.
- pretžuveklis Vielas, kam nav žūstošu īpašību.
- metamagnētiķi Vielas, kam vājos ārējos magnētiskajos laukos piemīt antiferomagnētiķu, bet spēcīgākos - feromagnētiķu īpašības.
- tauku aizvietotāji vielas, kas veido nepieciešamās sensorās īpašības produktiem ar samazinātu tauku saturu.
- mikropiedevas Vielas, ko nelielā daudzumā pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības.
- mikropiedevas Vielas, ko piemaļ portlandcementam blīvma un mehāniskās stiprības palielināšanai un pašizmaksas samazināšanai, piem., kvarca smiltis, dolomīts, domnu slāņi.
- piedeva Vielas, ko pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības.
- pildvielas Vielas, ko pievieno materiāliem, sagatavojot plastmasu kompozīcijas, gumijas maisījumus, laku un krāsu materiālus un betonu, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas.
- miltu apstrādes līdzekļi vielas, ko pievieno miltiem, lai uzlabotu to cepamības īpašības un krāsu.
- eiteksija Vielu maisījums tādās proporcijās, ka tā kušanas punkts ir zemāks nekā jebkuram citam to pašu vielu maisījumam.
- varka Vienā gatavošanas reizē iztecināts pašdarināts degvīns, alus.
- alēlomorfisms Viena gēna dažādi varianti, kas vienā un tai pašā aspektā atšķirīgi ietekmē organisma pazīmes.
- homoplastika Viena indivīda organisma audu vai orgānu pārstādīšana otram tās pašas sugas indivīdam, piem., viena cilvēka ādas pārstādīšana otram cilvēkam.
- transformācija Viena mikroorganisma īpašību pāriešana uz citu mikroorganismu ar DNS starpniecību.
- apretēšana Viena no ādu un kažokādu apdares nobeiguma apstrādes operācijām ekspluatācijas īpašību uzlabošanai - ādu gruntēšana ar gruntīm, nosegšana ar segkrāsām, krāsu fiksācija.
- maki Viena no bantu ciltīm, kas ietilpst tāda paša nosaukuma cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- apercepcija Viena no cilvēka psihes pamatīpašībām - uztveres aktivitāte, kuras pamatā ir pieredze un zināšanas.
- paralēlklase Viena no divām vai vairākām klasēm (vienā skolā), kurās viena mācību gada laikā skolēni apgūst vienu un to pašu programmu.
- fluorohroms Viena no fluorescējošām vielām, kuras absorbē daži audi, kas paši nefluorescē.
- terapeitiskā kopiena viena no ilgtermiņa (vienu gadu un ilgāk) atveseļošanas pieejām cilvēkiem ar psihoaktīvu vielu lietošanas atkarību, kā arī cilvēkiem ar mentālās veselības problēmām un personības traucējumiem; balstās īpaši veidotā terapeitiskā vidē, kas ietver ikdienas režīma un kopienas noteikumu ievērošanu, strukturētas un nestrukturētas aktivitātes.
- justīckolēģija Viena no Krievijas kolēģijām 18. gs., kas pastāvēja 1718.-1786. g. un izpildīja nevien tagadējo tieslietu ministriju pienākumus, bet tai pašā laikā bija arī senātam pakļauta tiesas instance, kas izsprieda lietas apelācijas un revīzijas kārtībā.
- Cēsu rota viena no pirmajām Latvijas armijas vienībām, dibināta 1918. g. 8. decembrī Cēsīs uz Cēsu pašaizsardzības rotas bāzes, 1919. g. 5. janvārī iekļauta Latviešu atsevišķajā bataljonā, 1919. g. martā kļuva par Cēsu bataljonu.
- žironda Viena no politiskajām partijām Lielās Francijas revolūcijas laikā 18. gs., pārstāvēja galvenokārt provinces tirgotājus, rūpniekus, zemes īpašniekus.
- nedirektīvā konsultēšana viena no psihoterapeitiskās konsultēšanas pieejām, kas attīstījusies personcentrētajā (klientcentrētajā) psihoterapijā, īpaši uzsver klienta un konsultanta līdzvērtīgās attiecības, kā arī klienta ekspertīzi par savu dzīvi un pašnoteikšanās veicināšanu.
- šķērslīnija Viena no šķērsielām, kuras ietilpst noteiktā ielu kopumā un kurām nav īpaša nosaukuma, bet ir numurs.
- vienlīdzīgi palīgteikumi viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- vienlīdzīgi teikuma locekļi viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistījumā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- recitāls Viena paša mākslinieka vieninstrumenta koncerts (īpaši ērģeļu koncerts).
- ditogrāfija Viena un tā paša burta vai vārdkopas vārda atkārtojums, kas radies pārrakstītāja neuzmanības dēļ.
- pašapaugļošanās Viena un tā paša divdzimumu organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
- pleiotropija Viena un tā paša iedzimtības faktora (gēna) iedarbošanās uz dažādām pazīmēm.
- izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
- izotopi Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu paveidi, kuriem ir vienādi kodolu elektriskie lādiņi, bet dažādi masas skaitļi.
- plejāde Viena un tā paša ķīmiskā elementa izotopu kopums (ķīmisko elementu periodiskās sistēmas vienā un tai pašā vietā).
- modifikācija Viena un tā paša ķīmiskā savienojuma pastāvēšana dažādos veidos ar atšķirīgām fizikālajām īpašībām.
- dubultpeilējums Viena un tā paša priekšmeta (piemēram, bākas) atkārtots (vismaz pēc 30 min.) peilējums kuģa vietas noteikšanai.
- saistītie produkti viena un tā paša ražošanas procesa rezultātā vienlaicīgi iegūstami produkti ar pietiekami lielu pārdošanas vērtību, lai katru no tiemuzskatītu par pamatprodukciju.
- starpsavienojums Viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants.
- un Viena un tā paša vārda atkārtojumā saista atkārtojuma locekļus.
- turiāde Viena un tā paša veida tūrisma pasākums, kurā tūristu grupa vai grupas veic pārgājienus noteiktā apvidū.
- klāsts Viena un tā paša veida, līdzīgu priekšmetu, parādību (parasti liels) kopums.
- surogātpasta izplatīšana viena un tā paša ziņojuma kopijas nosūtīšana vairākām interneta lietotāju intereškopām, kuras tās nav pieprasījušas un kuru tematikai neatbilst ziņojumu saturs.
- paaudze vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums; ģenerācija.
- vienās sienās vienā un tai pašā telpā, celtnē.
- vienā laikā vienā un tajā pašā laika momentā, laika sprīdī.
- ģenētiskā dzimuma nosacīšana viena vai otra dzimuma īpatņa attīstība šķirtdzimumu dzīvniekiem atkarībā no īpašu gēnu vai dzimumhromosomu kombinācijas.
- datubāze vienā vai vairākās lietošanas jomās izmantojams datu kopojums, kas organizēts saskaņā ar kādu jēdzienisku struktūru, kura atspoguļo šo datu īpašības un tiem atbilstošo entitāšu savstarpējās attieksmes; datu bāze.
- bloks Viena vai vairākas pastmarkas īpašā noformējumā.
- izvēlētā lauka aizsardzība viena vai vairāku īpaši izraudzītu lauku aizsardzību pārraidāmajā ziņojumā.
- patentlīdzekļi Vienāda sastāva farmaceitiskie līdzekļi ar īpatnēju nosaukumu vienādā iepakojumā, t. i. dažādās firmās ražoti medikamenti, kas gatavoti pēc viena un tā paša patentēta paņēmiena.
- līdzība vienādas formas (līdzīgu) figūru īpašība; tās atšķiras cita no citas tikai ar izmēriem; līdzīgas figūras iegūst citu no citas ar homotētiju.
- ekvivalence vienādības tipa attiecība, kam ir 3 īpašības: refleksivitāte, simetrija un transitivitāte.
- ūdens ēzelītis vienādkāju kārtas vēžu suga (_Asellus aquaticus_), kas Latvijā bieži sastopama stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, it īpaši vietās ar biezāku ūdensaugu augāju.
- pārraudzības ganāmpulks vienam nolūkam un vienā novietnē turēta dzīvnieku grupa, kura pieder vienam īpašniekam un kurā veic pārraudzību.
- transonimizācija Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu.
- transonimizēšanās Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu.
- atsēte Vienas labības sēja otru gadu tai pašā laukā.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- šņorinieks Vienas šņores zemes īpašnieks.
- polimorfija Vienas un tās pašas cietās vielas spēja pastāvēt vairākās struktūras formās - modifikācijās.
- dubultekspozīcija Vienas un tās pašas filmas eksponēšana divreiz, iegūstot divu attēlu pārklāšanos.
- heterogrāfija Vienas un tās pašas grafiskās zīmes lietošana dažādu skaņu apzīmēšanai dažādos vārdos.
- gaisa kuģa tips vienas un tās pašas konstrukcijas gaisa kuģi, arī visas to modifikācijas, izņemot modifikācijas ar atšķirīgiem aerodinamiskajiem datiem.
- šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās).
- noziedzīgu nodarījumu kopums vienas un tās pašas personas izdarīts viens (ideāls kopums) vai vairāki (reāls kopums) noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku dažādu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav iestājies kriminālatbildības noilgums.
- diskonts vienas un tās pašas preces cenu atšķirība dažādu piegādes termiņu dēļ.
- ligzda Vienas un tās pašas saknes vārdu grupa (vārdnīcas šķirklī).
- heterohromija Vienas un tās pašas struktūras dažāda divu daļu krāsa.
- šķirne Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieku vai augu īpatnis.
- tīraudzēšana Vienas un tās pašas šķirnes dzīvnieku pārošana tīrasiņu pēcnācēju iegūšanai.
- gels Viendabīgs koloidāls receklis vai želeja ar dažām cieta ķermeņa īpašībām.
- homologie punkti vieni un tie paši apvidus punkti, kas ir attēlojušies dažādās aeroainās.
- mandaisti Vienīgā vēl saglabājusies kristīgo gnostiķu grupa, kas dzīvo Dienvidirākā netālu no Eifratas un viņu svētā grāmata ir Ginza; paši uzskata, ka viņu grupas dibinātājs ir Jānis Kristītājs.
- unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem.
- kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem ieslodzītajiem.
- hologāmija Vienkāršākais vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - saplūst nevis gametas, bet paši organismi, kas dzimumprocesā funkcionē kā gametas.
- idile Vienkāršas, klusas, apmierinātības, pieticības un mīlas pilnas, laimīgas dzīves aina (īpaši dabas tuvumā), vai tās attēlojums mākslā.
- pīvuliņš Vienkāršs, pašdarināts mūzikas instruments.
- atvasinātie gludpinumi vienkārtas šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena gludpinuma stabiņiem ieadīts viens vai vairāki tādi paši gludpinuma cilpu stabiņi.
- drukāšana vienkrāsaina vai daudzkrāsaina raksta veidošana uz tekstilizstrādājuma ar īpašiem paņēmieniem.
- laiksakritība Vienlaicīga datu bāzu resursu izmantošana, kad divi lietotāji mēģina vienā un tai pašā laikā rediģēt kādu datu bāzes ierakstu vai veikt citu līdzīga rakstura darbību.
- datu bāzes koplietošana vienlaicīgas divu vai vairāku lietotāju piekļuves nodrošināšana datu bāzes vieniem un tiem pašiem fragmentiem (ierakstiem).
- sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
- kopā Vienlaicīgi, reizē; vienā un tajā pašā laikā un vietā.
- all'unisono Vienlaicīgi, unisonā; vairākām balsīm dziedāt vai spēlēt vienu un to pašu.
- Ego psiholoģija vienojošs apzīmējums daudzveidīgiem psiholoģijas konceptiem, kas attīstījušies psihoanalīzes un psihodinamiskajās teorijās; īpaši vērš uzmanību uz psihes struktūras attīstību un attiecībām agrīnā bērnībā, kā arī šo procesu saistību ar turpmākajām attiecībām cilvēka dzīvē.
- apvienošana Vienota faila, datu virknes vai masīva izveidošana no divām tādām pašām datu kopām atbilstoši to uzbūves likumiem.
- mentālrezervācija Vienpusēja simulācija, noklusējums; domās paturēta ieruna pret paša izteikumu.
- bonifikācija Vienreizēja piemaksa valsts aizņēmuma obligāciju īpašniekiem, konvertējot aizņēmumus, t. i. mainot obligācijas, pret citiem, vērtīgākiem dokumentiem.
- izbraukumtirdzniecība Vienreizēja preču pārdošana vietās, kas nav tam īpaši ierīkotas, piemēram, uzņēmumos, izstāžu zālēs u. tml.
- ģimenes pabalsti vienreizējas vai ikmēneša naudas izmaksas ģimenēm ar bērniem, kuras veic valsts vai pašvaldības.
- paramnēze Viens no atmiņas traucējumu veidiem - atmiņas maldi; cilvēkam šķiet, ka pašreizējie notikumi jau kādreiz bijuši.
- sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
- Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā.
- vitālā uzvedība viens no demogrāfiskās uzvedības veidiem, kurš attiecas uz indivīda un daļēji arī visas sabiedrības veselību, galvenokārt, uz indivīda uzvedību pašsaglabāšanās jomā fiziskajā, psiholoģiskajā un sociālajā aspektā.
- blakusjēdziens Viens no diviem (vai vairākiem) savstarpēji norobežojamiem jēdzieniem, kas pakārtoti vienam un tam pašam tuvākajam virsjēdzienam.
- līdzīpašnieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) īpašniekiem.
- līdzspēlētājs Viens no diviem vai vairākiem vienas un tās pašas komandas, grupas locekļiem (parasti sporta spēles).
- konversīvs Viens no diviem vārdiem (vai citām valodas vienībām), kas nosauc vienu un to pašu situāciju ar mainītām dalībnieku lomām.
- kaba Viens no dzelzceļa sliežu stiprināšanas elementiem - īpašas formas stienis ar galviņu sliežu piestiprināšanai pie gulšņiem.
- neorenesanse Viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti renesanses mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi; vispilnīgāk izpaudās arhitektūrā, īpaši Vācijā, kur tā kļuva par spilgtāko nacionālo iezīmi 19. gs. 2. p. būvmākslā.
- flavonoīds Viens no flavona derivātiem, pie kuriem pieder citrīns, hesperetīns, rutīns, kvercetīns un kvercitrīns; tiem piemīt P vitamīna īpašības.
- intervīzija viens no grupas supervīzijas veidiem, ko tradicionāli izmanto konkrētu gadījumu izskatīšanai; īpaša pazīme – grupas supervīzijā nepiedalās supervizors, bet vadīšanu (piemēram, sekošanu laikam, procesa posmiem u. tml.) uzņemas kāds no grupas dalībniekiem, par ko grupa vienojas.
- vermikulītbetons Viens no īpaši viegla betona veidiem: tajā pildītājs ir uzpūsts vermikulīts; izmanto būvniecībā siltumizolācijas un skaņu izolācijas nodrošināšanai.
- ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra, mantija, kodols, Zemes garoza, biosfēra, noosfēra).
- līdzrēders Viens no kuģa līdzīpašniekiem.
- Fermi–Diraka statistika viens no kvantu statistikas sadalījumiem, kuru izmanto fermionu sistēmas statistisko īpašību aprakstam un saskaņā ar kuru katrā kvantu stāvoklī var atrasties tikai viens fermions.
- autogrāfija Viens no litogrāfiskās iespiedformas sagatavošanas veidiem, kad lieto īpašu autogrāfisko papīru.
- modālisms Viens no monarhiānisma virzieniem, kas uzsverot dievības vienību (vienpersonību) un Kristus dievišķību, mācīja Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti, uzskatot Kristu tikai par īpašu dievības parādīšanās veidu, bet ne atsevišķu būtni.
- vēlēšanu likums viens no pašiem svarīgākajiem, pēc konstitūcijas, vēlēšanu tiesību avotiem vēlēšanu tiesību avotu sistēmā, regulē vēlēšanu sistēmu plašākā, izvērtākā mērogā un nozīmē.
- veselības aprūpes pabalsts viens no pašvaldību brīvprātīgas iniciatīvas sociālo pabalstu veidiem Latvijā, proti, materiāls atbalsts veselības aprūpei pašvaldībā deklarētai personai.
- Dhammapada Viens no pazīstamākajiem Pāli kanona tekstiem, kas pauž theravādas budisma mācības būtību un iedrošina budisma mācekli meklēt pašam savu ceļu uz glābšanos bez kādas ārējas autoritātes vai glābēja palīdzības.
- dzimumidentitāte Viens no personības identitātes komponentiem, kas paredz daudzpusīgu identifikāciju un salīdzinājumu ar attiecīgā dzimuma pārstāvjiem, sākot ar ārējo izskatu un izturēšanos līdz rakstura īpašībām un interesēm.
- liģeris Viens no Rīgas latviešu amatiem 14.-18. gs.; nodarbojās ar ievesto preču (it īpaši labības) izkraušanu, svēršanu, novietošanu, arī eksporta preču apstrādi; šim amatam piederīgie.
- institucionālās vajadzības viens no sociālā darba praksi ietekmējošiem faktoriem, kas saistīts ar dažādu institūciju vidi un regulējumu (valsts, pašvaldības, nevalstiskā vai privātā sektora organizācijās un iestādēs), kā arī ar sniegto sociālo pakalpojumu specifiku.
- spēļu terapija viens no terapijas veidiem, kuras laikā sertificēts spēļu terapeits mērķtiecīgi izmanto spēles atveseļojošo potenciālu, lai palīdzētu novērst vai mazināt psihosociālās grūtības un veicinātu optimālu izaugsmi un attīstību, īpaši darbā ar bērniem.
- kopīpašnieks Viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem; līdzīpašnieks.
- mentālās veselības aprūpe viens no veselības aprūpes jomas virzieniem cilvēkiem ar mentālās vai psihiskās veselības traucējumiem; tā mērķis ir indivīda emocionālās, psiholoģiskās un sociālās labbūtības veicināšana, drošības un atbalsta sniegšana, nodrošinot šo cilvēku neatkarīgas dzīves iespējas un pašnoteikšanos.
- solo- Viens, viens pats, viena paša.
- datu redundance vienu un to pašu datu atkārtošanās divos vai vairākos datu ierakstos.
- apraide Vienu un to pašu datu pārraide visiem saņēmējiem.
- kondotelis Viesnīca, kas pilnībā vai daļēji sastāv no individuālā īpašumā esošām kooperatīvajām vienībām, kuras ar to īpašnieka nolīgumu var tikt piedāvātas īslaicīgai izīrēšanai izvēlētajā laikā; kooperatīvā viesnīca.
- viesnīcnieks Viesnīcas īpašnieks vai nomnieks.
- viesturis Viesnīcas īpašnieks.
- minibārs Viesnīcas numurā iekārtots dzērienu un vieglu uzkodu pašapkalpošanās bārs, parasti neliels ledusskapis, kurā ievietoto atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu un vieglo uzkodu sortimentu un to cenas nosaka, ievērojot tūristu mītnes tirgvedības apsvērumus.
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- pārvārte vieta aiz vārtiem; josla apkārt kādam īpašumam.
- motodroms Vieta, kas ir īpaši ierīkota motosporta sacensībām.
- izdegas Vieta, kur mežs izdedzis, bet jo īpaši sūnājs, tā ka vēlāk tur sakrājas neliels ūdens daudzums.
- skatuve Vieta, kur notiek izrāde, uzstāšanās; izrādēm īpaši iekārtota telpa, arī telpas vai celtnes daļa.
- sveķvielas Vietas, kas ietilpst sveķu sastāvā; vielas, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
- vietvara Vietējā pašvaldība.
- detālplānojums Vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums, ko izstrādā pašvaldības lēmumā noteiktai teritorijai.
- municipalitāte Vietējās pašvaldības institūcija; celtne, kur atrodas šī pašvaldības institūcija; teritorija, kuru pārzina viena pašvaldība.
- patents Vietējās pašvaldības izsniegta atļauja veikt individuālu saimniecisku darbu.
- gmina Vietējās pašvaldības un administratīvi teritoriālā vienība Polijā.
- mērs Vietējās pašvaldības vadītājs.
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
- pārdzenāt Vietumis, ne visai rūpīgi atdalīt (mizu kokam ar īpašu lāpstiņu).
- detoponimizācija Vietvārda pārtapšana par cita veida īpašvārdu (ne vietvārdu) vai sugasvārdu.
- detoponimizēšanās Vietvārda pārtapšana par cita veida īpašvārdu (ne vietvārdu) vai sugasvārdu.
- piederības vietvārds vietvārds, kurā ietverta norāde uz attiecīgā ģeogrāfiskā objekta īpašnieku.
- vietvārdu standartizēšana vietvārdu oficiālās, valsts dokumentos lietojamās formas noteikšana: gan vietvārda oficiālās formas (retos gadījumos - divu oficiālo formu) izvēle no vairākiem rakstības/izrunas variantiem vai vairākiem uz vienu un to pašu ģeogrāfisko objektu attiecinātiem nosaukumiem, gan arī oficiālā statusa piešķiršana vienīgajam kāda ģeogrāfiskā objekta nosaukumam.
- gala vijums vijoļu dzimtas mūzikas instrumentu kakliņa elegants izliekums pašā galā - kā barokāla gliemežvāka atbalsojums.
- ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna).
- vilnas velšanās vilnas īpašība noteiktā temperatūrā un mitrumā savelties blīvā masā – tūbā.
- lisāža Vilnas kārstuvē vilnas gludināšana īpašā mašīnā, kas vispirms to lentveidīgi sakārto un izmazgā, žāvē izstieptā stāvoklī un vilna pēc tam iegūst kruzuļainumu.
- šarlainis vilnas šalle (kaklauts) ar ziediem (pirkta, ne pašausta).
- filarets Viļņas universitātes poļu studentu slepenas organizācijas loceklis (1820.-1823. g.), kas simpatizēja poļu nacionālās atbrīvošanās kustībai; mērķis bija pašizglītošanās un savstarpēja palīdzība; 1823. g. biedrus apcietināja un izsūtīja trimdā.
- vīnūžnieks Vīna dzertuves īpašnieks.
- core Vingrinājumu sistēma, ko izpilda uz īpaša kustīga dēlīša, attīsta koordināciju un līdzsvara sajūtu.
- spinnings Vingrinājumu sistēma, kurā tiek izmantots īpašs stacionārs divritenis.
- vingrināties Vingrināt sevi, cenšoties iegūt kādas fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas.
- jaunvīns Vīns, kura vecums nepārsniedz gadu. Dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml).
- vintāža Vintāžas stils - stilizēts modes novirziens (īpaši apģērbā un sadzīves priekšmetos), kas orientēts uz pagājušo paaudžu modes virzienu atdzimšanu.
- blūze vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze)
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās.
- kundziņš Vīrietis, arī zēns (parasti ar kādu nevēlamu īpašību).
- zirgvīrs Vīrietis, kam ir zirgs; zirga īpašnieks.
- virilescence Vīrišķo īpašību pazīmes vecākām sievietēm.
- homogāmija Vīrišķo un sievišķo orgānu vienlaicīga nobriešana uz viena un tā paša divmāju auga.
- kļaščuks Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts auduma gabals.
- klapans Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts mazs auduma gabals.
- rotācijas virsma virsma, ko iegūst, ja plaknes līnija (veidule) rotē ap asi, kas atrodas tai pašā plakne (piemēram, taisns riņķa cilindrs, sfēra).
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai.
- tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums.
- tikpat Virsteikumā norāda uz (piemēram, darbības, stāvokļa, īpašības) izpausmes pakāpi, ko konkretizē (apstākļa) palīgteikums.
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tiktālu Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- stipri pārveidots ūdensobjekts virszemes ūdensobjekts, kura īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kurš atbilst Ūdens apsaimniekošanas likuma nosacījumiem.
- OPODO Virtuālās tūrisma aģentūras (angļu "Opportunity to do")tīmekļa vietne, kuras īpašnieki ir Eiropas lielākās lidsabiedribas; tās klients tīmekļa vidē var rezervēt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu - lidojumus, viesnīcas, automobiļus, izprieckuģojumus un kompleksos tūrisma pakalpojumus.
- citotropisms Vīrusu, baktēriju, medikamentu īpašība ietekmēt noteiktas organisma šūnas.
- ovists Virziena pārstāvis, kurš uzskata, ka visu organisma pārmantoto īpašību nesēja ir sievišķā dzimumšūna.
- apollinārisms Virziens austrumu kristiānismā 4.-5. gs., atzina Kristus dievišķību, noliedzot cilvēka īpašības.
- neoprimitīvisms Virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms; neofolklorisms.
- smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci, no šķidruma (ko cietu).
- līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- mehāniskais transporta līdzeklis visa veida automobīļi, traktori, tramvaji, trolejbusi, motocikli un citas pašgājējas mašīnas, kas pārvietojas ar savu dzinēju, izņemot transporta līdzekli ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentrimetiem.
- cilvēce Visas pasaules pašreizējā cilvēku sabiedrība.
- izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
- suprematija Visaugstākā vara, virsvara, īpaši baznīcas lietās.
- oroseptiskais limfadenīts visbiežāk vērojamā limfadenīta forma; lokalizācija - kaklā, īpaši zem žokļa, virs atslēgas kaula, padusēs, parakardiālā apvidū.
- grupas iekšējie darījumi visi darījumi, kurus veicot grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citas tajā pašā grupā ietilpstošās komercsabiedrības vai kāda fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar šīs grupas komercsabiedrībām ir ciešas attiecības, izpildīs savas saistības neatkarīgi no tā, vai tās radušās uz līguma vai kāda cita pamata, kā arī neatkarīgi no tā, vai par šo saistību izpildi ir paredzēta samaksa vai nav.
- motīvs Vismazākā melodijas daļa (parasti vienas takts apjomā), kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- molekula Vismazākā vielas daļiņa, kurai piemīt visas attiecīgajam savienojumam raksturīgās ķīmiskās īpašības.
- cincinnāts Vispār godīgs cilvēks, īpaši valsts darbonis, kas arī augstā amatā saglabā savu godīgo vienkāršību.
- tibari Vispār katra atklāta, bet it īpaši 3 jomu kolonu telpne Indijas pilīs vai vienkāršās dzīvojamās mājās.
- zinības vispārīga īpašība, kas raksturo stāvokli, kurā kādam ir noteiktas zināšanas, kas iegūtas izziņas rezultātā
- etiķešu piemērošana vispārīga termina vai nosaukuma piemērošana personai vai problēmai, balstoties uz pavirši novērotām īpašībām vai uzvedības veidiem.
- universālais konteiners vispārīgas nozīmes konteiners dažādu iesaiņotu un nesaiņotu kravu pārvadāšanai. Tas nav īpaši pielāgots kāda viena veida kravas transportēšanai.
- cubiculum Vispārīgi istaba, īpaši guļamā; telts jumts, ķeizara loža amfiteātrī; mocekļa kaps katakombās, kur senie kristīgie sapulcējās uz lūgšanām, kādēļ tas ir arī lūgšanas nams, kapella.
- paškoncepts Vispārīgs pašnovērtējums.
- lētība Vispārināta īpašība - lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lētums.
- neredzamība Vispārināta īpašība - neredzams.
- varenums Vispārināta īpašība - varens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (1).
- varenums Vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (2).
- varenība Vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varenums Vispārināta īpašība - varens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (3).
- variabilitāte Vispārināta īpašība - variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme; variablums.
- abējādība Vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abējādums Vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abpusība Vispārināta īpašība --> abpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abpusīgums Vispārināta īpašība --> abpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- absolūtums Vispārināta īpašība --> absolūts 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abstraktums Vispārināta īpašība --> abstrakts (1).
- abstraktums Vispārināta īpašība --> abstrakts (2).
- absurdums Vispārināta īpašība --> absurds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- acainums Vispārināta īpašība --> acains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- acīgums Vispārināta īpašība --> acīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- acumirklīgums Vispārināta īpašība --> acumirklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ačgārnība Vispārināta īpašība --> ačgārns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ačgārnums Vispārināta īpašība --> ačgārns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- adekvātums Vispārināta īpašība --> adekvāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aerodinamiskums Vispārināta īpašība --> aerodinamisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aforistiskums Vispārināta īpašība --> aforistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- agrums Vispārināta īpašība --> agrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizdomīgums Vispārināta īpašība --> aizdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizdomība Vispārināta īpašība --> aizdomīgs.
- aizmāršība Vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizmāršīgums Vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akačainums Vispārināta īpašība --> akačains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aklība Vispārināta īpašība --> akls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (1).
- aklība Vispārināta īpašība --> akls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (2).
- akmeņainība Vispārināta īpašība --> akmeņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akmeņainums Vispārināta īpašība --> akmeņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akotainība Vispārināta īpašība --> akotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akotainums Vispārināta īpašība --> akotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akrobātiskums Vispārināta īpašība --> akrobātisks.
- ākstība Vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ākstīgums Vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aktieriskums Vispārināta īpašība --> aktierisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aktīvums Vispārināta īpašība --> aktīvs 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aktuālums Vispārināta īpašība --> aktuāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akurātums Vispārināta īpašība --> akurāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akvareliskums Vispārināta īpašība --> akvarelisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- āķīgums Vispārināta īpašība --> āķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alegoriskums Vispārināta īpašība --> alegorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; alegorisks izteiksmes veids.
- alerģiskums Vispārināta īpašība --> alerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkainība Vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkainums Vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkanība Vispārināta īpašība --> alkans 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkanums Vispārināta īpašība --> alkans 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkatīgums Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
- alkatība Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiepildāmība; negausība; pārmērība.
- aloģiskums Vispārināta īpašība --> aloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amerikāniskums Vispārināta īpašība --> amerikānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amizantums Vispārināta īpašība --> amizants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amorālība Vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amorālums Vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amorfums Vispārināta īpašība --> amorfs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- analfabētiskums Vispārināta īpašība --> analfabētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- analītiskums Vispārināta īpašība --> analītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- analoģiskums Vispārināta īpašība --> analoģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- anekdotiskums Vispārināta īpašība --> anekdotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- anonīmums Vispārināta īpašība --> anonīms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antagoniskums Vispārināta īpašība --> antagonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antireliģiskums Vispārināta īpašība --> antireliģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antiseptiskums Vispārināta īpašība --> antiseptisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antitoksiskums Vispārināta īpašība --> antitoksisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apalums Vispārināta īpašība --> apals (1).
- apaļīgums Vispārināta īpašība --> apaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apgarotība Vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apgarotums Vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apjomība Vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (1).
- apjomīgums Vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apjomība Vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (2).
- apjomīgums Vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apķērība Vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība, attapība.
- apnicīgums Vispārināta īpašība --> apnicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apņēmīgums Vispārināta īpašība --> apņēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apolitiskums Vispārināta īpašība --> apolitisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aprautība Vispārināta īpašība --> aprauts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apriorība Vispārināta īpašība --> apriors.
- aprioritāte Vispārināta īpašība --> apriors.
- aprobežotība Vispārināta īpašība --> aprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apšaubāmība Vispārināta īpašība --> apšaubāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aptuvenība Vispārināta īpašība --> aptuvens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aptuvenums Vispārināta īpašība --> aptuvens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apzinīgums Vispārināta īpašība --> apzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- arhaiskums Vispārināta īpašība --> arhaisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās.
- aristokrātiskums Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ārišķība Vispārināta īpašība --> ārišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aritmiskums Vispārināta īpašība --> aritmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ārprātīgums Vispārināta īpašība --> ārprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- artistiskums Vispārināta īpašība --> artistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ārzemnieciskums Vispārināta īpašība --> ārzemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asakainība Vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asakainums Vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asarainība Vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asarainums Vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asimetriskums Vispārināta īpašība --> asimetrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskārīgums Vispārināta īpašība --> asinskārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskāre Vispārināta īpašība --> asinskārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskārība Vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; asinskāre (2).
- asinskāre Vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; asinskārība (1).
- asnainums Vispārināta īpašība --> asnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asprātība Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; prāta asums.
- asprātīgums Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ašums Vispārināta īpašība --> ašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atbildīgums Vispārināta īpašība --> atbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atjaunotība Vispārināta īpašība --> atjaunots.
- atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atjautīgums Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atkarīgums Vispārināta īpašība --> atkarība.
- atkarums Vispārināta īpašība --> atkars (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; atklātība (1).
- atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atlētiskums Vispārināta īpašība --> atlētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atminība Vispārināta īpašība --> atminīgs, īpašības konkrēta izpausme; spēja labi atminēties.
- atpakaļrāpulība Vispārināta īpašība --> atpakaļrāpulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atpalicība Vispārināta īpašība --> atpalicis (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kas rodas, ja atpaliek darbā, darbībā, attīstībā.
- atraisītība Vispārināta īpašība --> atraisīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atraisītība Vispārināta īpašība --> atraisīts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātraudzība Vispārināta īpašība --> ātraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrdarbība Vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrdarbīgums Vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atriebīgums Vispārināta īpašība --> atriebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrsirdība Vispārināta īpašība --> ātrsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsaucība Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsaucība Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atskabargainums Vispārināta īpašība --> atskabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsperīgums Vispārināta īpašība --> atsperīgs, šīs īpašība konkrēta izpausme.
- atšķirīgums Vispārināta īpašība --> atšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- attapība Vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; atturīgums; savaldība.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēsa attieksme, izturēšanās.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- audzelība Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties.
- audzelīgums Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (1).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja būt auglīgam (1).
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (2).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (3).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstprātība Vispārināta īpašība --> augstprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstražība Vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstražīgums Vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstums Vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdība Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdīgums Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstvērtīgums Vispārināta īpašība --> augstvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aukstasinība Vispārināta īpašība --> aukstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra.
- aušība Vispārināta īpašība --> aušīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- autentiskums Vispārināta īpašība --> autentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātīgums Vispārināta īpašība --> bagātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātums Vispārināta īpašība --> bagāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- baigums Vispārināta īpašība --> baigs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bailīgums Vispārināta īpašība --> bailīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- baismīgums Vispārināta īpašība --> baismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balamutība Vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība, lielība.
- balamutīgums Vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālasinīgums Vispārināta īpašība --> bālasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balganums Vispārināta īpašība --> balgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālganums Vispārināta īpašība --> bālgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālums Vispārināta īpašība --> bāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālums Vispārināta īpašība --> bāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balsīgums Vispārināta īpašība --> balsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balsnējums Vispārināta īpašība --> balsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- baltums Vispārināta īpašība --> balts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bangainība Vispārināta īpašība --> bangains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bangainums Vispārināta īpašība --> bangains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- barbariskums Vispārināta īpašība --> barbarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bardainība Vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bārdainums Vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bargums Vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; bardzība.
- bardzība Vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingra, barga izturēšanās, rīcība.
- bargums Vispārināta īpašība --> bargs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bargums Vispārināta īpašība --> bargs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bārkstainums Vispārināta īpašība --> bārkstains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bažīgums Vispārināta īpašība --> bažīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bedrainums Vispārināta īpašība --> bedrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1); bērnišķīgums (1).
- bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2); bērnišķīgums (2).
- bezatbildība Vispārināta īpašība --> bezatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezbailība Vispārināta īpašība --> bezbailīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezbēdīgums Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
- bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība.
- bezcerīgums Vispārināta īpašība --> bezcerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezcerība.
- bezgalīgums Vispārināta īpašība --> bezgalīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgalīgums Vispārināta īpašība --> bezgalīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgaršība Vispārināta īpašība --> bezgaršīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgaumība Vispārināta īpašība --> bezgaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negaumība.
- bezgodīgums Vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negodīgums.
- bezgrēcība Vispārināta īpašība --> bezgrēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezidejiskums Vispārināta īpašība --> bezidejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezjēdzība Vispārināta īpašība --> bezjēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezjūtība Vispārināta īpašība --> bezjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaislība Vispārināta īpašība --> bezkaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkrāsainība Vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkrāsainums Vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezmērķība Vispārināta īpašība --> bezmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpalīdzība Vispārināta īpašība --> bezpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpartejiskums Vispārināta īpašība --> bezpartejisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpartejiskums Vispārināta īpašība --> bezpartejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpersonība Vispārināta īpašība --> bezpersonīgs, bezpersonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpersoniskums Vispārināta īpašība --> bezpersonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezperspektivitāte Vispārināta īpašība --> bezperspektīvs stāvoklis, kad nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu.
- bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neprātība.
- bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezrūpība Vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezrūpība Vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsātība Vispārināta īpašība --> bezsātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība.
- bezsātība Vispārināta īpašība --> bezsātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsaturība Vispārināta īpašība --> bezsaturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsirdība Vispārināta īpašība --> bezsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; vājums, nevarība.
- bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- beztiesiskums Vispārināta īpašība --> beztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezveidība Vispārināta īpašība --> bezveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezvērtība Vispārināta īpašība --> bezvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biedriskums Vispārināta īpašība --> biedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; biedriskas attiecības.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biežums Vispārināta īpašība --> biežs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bijīgums Vispārināta īpašība --> bijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biklums Vispārināta īpašība --> bikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biklums Vispārināta īpašība --> bikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bīstamība Vispārināta īpašība --> bīstams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bīstamība Vispārināta īpašība --> bīstams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blēdīgums Vispārināta īpašība --> blēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blēdība Vispārināta īpašība --> blēdīgs.
- blīvums Vispārināta īpašība --> blīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blondums Vispārināta īpašība --> blonds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blusainums Vispārināta īpašība --> blusains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bramanība Vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bramanīgums Vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brangums Vispārināta īpašība --> brangs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brašums Vispārināta īpašība --> brašs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brašums Vispārināta īpašība --> brašs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brāzmainība Vispārināta īpašība --> brāzmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brāzmainums Vispārināta īpašība --> brāzmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briedība Vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briedīgums Vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briesmīgums Vispārināta īpašība --> briesmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briesmīgums Vispārināta īpašība --> briesmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briknums Vispārināta īpašība --> brikns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīnišķīgums Vispārināta īpašība --> brīnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīvprātība Vispārināta īpašība --> brīvprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīvprātīgums Vispārināta īpašība --> brīvprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brūnums Vispārināta īpašība --> brūns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bruņnieciskums Vispārināta īpašība --> bruņniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- burtiskums Vispārināta īpašība --> burtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- burvīgums Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; burvība (2).
- burvība Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparasts skaistums; arī valdzinājums.
- burzība Vispārināta īpašība --> burzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- buržuāzisms Vispārināta īpašība --> buržuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- butaforiskums Vispārināta īpašība --> butaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- būtiskums Vispārināta īpašība --> būtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurlaicīgums Vispārināta īpašība --> caurlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurredzamība Vispārināta īpašība --> caurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurspīdīgums Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurspīdība Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs.
- caurumainums Vispārināta īpašība --> caurumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- celmainība Vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- celmainums Vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlums Vispārināta īpašība --> cēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlums Vispārināta īpašība --> cēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlsirdība Vispārināta īpašība --> cēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- centība Vispārināta īpašība --> centīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- centīgums Vispārināta īpašība --> centīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cerīgums Vispārināta īpašība --> cerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cienīgums Vispārināta īpašība --> cienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietība Vispārināta īpašība --> ciets (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietība Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdība Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdīgums Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cikliskums Vispārināta īpašība --> ciklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cildenība Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; cildenums.
- cildenums Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cilvēcība Vispārināta īpašība --> cilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī humanitāte.
- cilvēciskums Vispārināta īpašība --> cilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ciniskums Vispārināta īpašība --> cinisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī cinisms.
- ciņainība Vispārināta īpašība --> ciņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ciņainums Vispārināta īpašība --> ciņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cīpslainums Vispārināta īpašība --> cīpslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cirtainums Vispārināta īpašība --> cirtains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cītība Vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cītīgums Vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cūcīgums Vispārināta īpašība --> cūcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čaklība Vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme; čaklums.
- čaklums Vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čauganums Vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums.
- čauganība Vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čemurainība Vispārināta īpašība --> čemurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čemurainums Vispārināta īpašība --> čemurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- červeļainums Vispārināta īpašība --> červeļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čīkstīgums Vispārināta īpašība --> čīkstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čokurainums Vispārināta īpašība --> čokurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čulgainums Vispārināta īpašība --> čulgains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabīgums Vispārināta īpašība --> dabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļskanība Vispārināta īpašība --> daiļskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaistums.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; tikums, krietnums.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbaspējīgums Vispārināta īpašība --> darbaspējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbietilpīgums Vispārināta īpašība --> darbietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbnespējīgums Vispārināta īpašība --> darbnespējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbspējīgums Vispārināta īpašība --> darbspējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dārdzība Vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dārgums Vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dāsnība Vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme; dāsnums.
- dāsnums Vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vairākbalsīgums.
- daudzējādība Vispārināta īpašība --> daudzējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainums Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; polisēmija.
- daudzpusība Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzpusīgums Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzpusība.
- daudzrunība Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzrunīgums.
- daudzrunīgums Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzrunība.
- daudzskaitlība Vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzskaitlīgums Vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzšķautņainība Vispārināta īpašība --> daudzšķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzvārdība Vispārināta īpašība --> daudzvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dažādīgums Vispārināta īpašība --> dažādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dažādība Vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība.
- dedzība Vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (3), šīs darbības konkrēta izpausme.
- degsmīgums Vispārināta īpašība --> degsmīgs; dedzība.
- dējīgums Vispārināta īpašība --> dējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dēkainība Vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dēkainums Vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- deklaratīvums Vispārināta īpašība --> deklaratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dekoratīvums Vispārināta īpašība --> dekoratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- delikātums Vispārināta īpašība --> delikāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- delverība Vispārināta īpašība --> delverīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- demokrātiskums Vispārināta īpašība --> demokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderīgums.
- derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemērotība.
- despotiskums Vispārināta īpašība --> despotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- devīgums Vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; devība.
- devība Vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dialektiskums Vispārināta īpašība --> dialektisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- didaktisms Vispārināta īpašība --> didaktisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- didaktiskums Vispārināta īpašība --> didaktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dievbijīgums Vispārināta īpašība --> dievbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dievišķīgums Vispārināta īpašība --> dievišķs (1).
- dīkdienīgums Vispārināta īpašība --> dīkdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diletantiskums Vispārināta īpašība --> diletantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dinamisms (1).
- dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diplomātiskums Vispārināta īpašība --> diplomātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- disciplinētība Vispārināta īpašība --> disciplinēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diskrētība Vispārināta īpašība --> diskrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diskrētība Vispārināta īpašība --> diskrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divatnība Vispārināta īpašība --> divatnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divdabība Vispārināta īpašība --> divdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divdomība Vispārināta īpašība --> divdomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divdomīgums Vispārināta īpašība --> divdomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divējādība Vispārināta īpašība --> divējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divējādums Vispārināta īpašība --> divējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkāršums Vispārināta īpašība --> divkāršs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkosība Vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkosīgums Vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divnozīmība Vispārināta īpašība --> divnozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divpusīgums Vispārināta īpašība --> divpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divpusība Vispārināta īpašība --> divpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dižmanīgums Vispārināta īpašība --> dižamanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lielums, izskatīgums.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; cēlums 2.
- dižmanība Vispārināta īpašība --> dižmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dižums Vispārināta īpašība --> dižs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dižums Vispārināta īpašība --> dižs (2), šīs; īpašības konkrēta izpausme.
- dižums Vispārināta īpašība --> dižs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dobjums Vispārināta īpašība --> dobjš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dobumainība Vispārināta īpašība --> dobumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dobumainums Vispārināta īpašība --> dobumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dogmatiskums Vispārināta īpašība --> dogmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dokumentālisms Vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; dokumentalitāte.
- dokumentalitāte Vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- domība Vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- domīgums Vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- donkihotisms Vispārināta īpašība --> donkihotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskums Vispārināta īpašība --> draisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskulība Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskulīgums Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drakoniskums Vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drakonisms Vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dramatisms Vispārināta īpašība --> dramatisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draņķība Vispārināta īpašība --> draņķīgs.
- drastiskums Vispārināta īpašība --> drastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudīgums Vispārināta īpašība --> draudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudzīgums Vispārināta īpašība --> draudzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudzīgums Vispārināta īpašība --> draudzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drausmīgums Vispārināta īpašība --> drausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drebelība Vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drebelīgums Vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drosmīgums Vispārināta īpašība --> drosmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošsirdība Vispārināta īpašība --> drošsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezbailība, drosme.
- drudžainība Vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drudžainums Vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- druknums Vispārināta īpašība --> drukns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drūmums Vispārināta īpašība --> drūms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drūmums Vispārināta īpašība --> drūms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drupanība Vispārināta īpašība --> drupans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drupanums Vispārināta īpašība --> drupans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dubļainums Vispārināta īpašība --> dubļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūkanums Vispārināta īpašība --> dūkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dulburība Vispārināta īpašība --> dulburīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dullums Vispārināta īpašība --> dulls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- duļķainība Vispārināta īpašība --> duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- duļķainums Vispārināta īpašība --> duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūmakainība Vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūmakainums Vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dumbrainums Vispārināta īpašība --> dumbrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dumība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
- dumjība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
- dumpīgums Vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; dumpība.
- dumpība Vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūņainība Vispārināta īpašība --> dūņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūņainums Vispārināta īpašība --> dūņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- durnums Vispārināta īpašība --> durns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- durnums Vispārināta īpašība --> durns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dusmīgums Vispārināta īpašība --> dusmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūšīgums Vispārināta īpašība --> dūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēseliskums (1).
- dvēseliskums Vispārināta īpašība --> dvēselisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēselīgums (2).
- dzedrums Vispārināta īpašība --> dzedrs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzedrums Vispārināta īpašība --> dzedrs 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzejiskums Vispārināta īpašība --> dzejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzēlīgums Vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlība (1).
- dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlīgums.
- dzelkšņainums Vispārināta īpašība --> dzelkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeloņainums Vispārināta īpašība --> dzeloņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenīgums Vispārināta īpašība --> dzeltenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenums Vispārināta īpašība --> dzeltens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenība Vispārināta īpašība --> dzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzelžainums Vispārināta īpašība --> dzelžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzestrums Vispārināta īpašība --> dzestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzestrums Vispārināta īpašība --> dzestrs (2), šīs: īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrība Vispārināta īpašība --> dzidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļdomība Vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļdomīgums Vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dziļa vieta.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirdīgums Vispārināta īpašība --> dzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīslainība Vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīslainums Vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvīgums Vispārināta īpašība --> dzīvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvīgums Vispārināta īpašība --> dzīvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvnieciskums Vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvnieciskums Vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs( 5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēdelīgums Vispārināta īpašība --> ēdalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēdelība Vispārināta īpašība --> ēdelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- efektīgums Vispārināta īpašība --> efektīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- efektivitāte Vispārināta īpašība --> efektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- egocentriskums Vispārināta īpašība --> egocentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekonomiskums Vispārināta īpašība --> ekonomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekscentritāte Vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentrisms.
- ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentritāte.
- eksotiskums Vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- eksotisms Vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspansivitāte Vispārināta īpašība --> ekspansīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspansīvums Vispārināta īpašība --> ekspansīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspresīvums Vispārināta īpašība --> ekspresīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekstensitāte Vispārināta īpašība --> ekstensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekstravagantums Vispārināta īpašība --> ekstravagants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekvivalentums Vispārināta īpašība --> ekvivalents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- elastīgums Vispārināta īpašība --> elastīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; elastība (2).
- elastīgums Vispārināta īpašība --> elastīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; elastība (3).
- elegantums Vispārināta īpašība --> elegants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- elēģiskums Vispārināta īpašība --> elēģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- eļļainība Vispārināta īpašība --> eļļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- eļļainums Vispārināta īpašība --> eļļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionālums Vispārināta īpašība --> emocionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- empīriskums Vispārināta īpašība --> empīrisms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēnainums Vispārināta īpašība --> ēnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- enciklopēdiskums Vispārināta īpašība --> enciklopēdisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- enerģiskums Vispārināta īpašība --> enerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- epidēmiskums Vispārināta īpašība --> epidēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- epizodiskums Vispārināta īpašība --> epizodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērkšķainība Vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēršķainums Vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērmība Vispārināta īpašība --> ērmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērmīgums Vispārināta īpašība --> ērmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērmotība Vispārināta īpašība --> ērmots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- erotiskums Vispārināta īpašība --> erotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- errība Vispārināta īpašība --> errīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- errīgums Vispārināta īpašība --> errīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērtība Vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērtums Vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- erudītums Vispārināta īpašība --> erudīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- estētiskums Vispārināta īpašība --> estētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- ezoterika Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- familiaritāte Vispārināta īpašība --> familiārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fanātiskums Vispārināta īpašība --> fanātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fantastiskums Vispārināta īpašība --> fantastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- farizejiskums Vispārināta īpašība --> farizejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fatalitāte Vispārināta īpašība --> fatāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fatālums Vispārināta īpašība --> fatāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- flegmatiskums Vispārināta īpašība --> flegmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- formālums Vispārināta īpašība --> formāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fragmentārisms Vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fragmentārums Vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frāžainība Vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frāžainums Vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frivolitāte Vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frivolums Vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fundamentalitāte Vispārināta īpašība --> fundamentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gabalainība Vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gabalainums Vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gādīgums Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; gādība.
- gādība Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaisība Vispārināta īpašība --> gaisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaisīgums Vispārināta īpašība --> gaisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismizturība Vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismizturīgums Vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismjutība Vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismjutīgums Vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzīgums Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gaisma, gaismas atspīdums.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (6), šīs īpašībaskonkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galantums Vispārināta īpašība --> galants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galeniskums Vispārināta īpašība --> galenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galīgums Vispārināta īpašība --> galīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaļīgums Vispārināta īpašība --> gaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gardums Vispārināta īpašība --> gards (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garlaicīgums Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; garlaicība (1).
- garlaicība Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garlaicīgums Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garšīgums Vispārināta īpašība --> garšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (1).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (3).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (4).
- gaudenums Vispārināta īpašība --> gaudens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums; vārgums.
- gaudenums Vispārināta īpašība --> gaudens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaudulība Vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaudulīgums Vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaumība Vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaumīgums Vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausums Vispārināta īpašība --> gauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausums Vispārināta īpašība --> gauss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausums Vispārināta īpašība --> gauss (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gigantiskums Vispārināta īpašība --> gigantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaimība Vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaimīgums Vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glāsainums Vispārināta īpašība --> glāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme; maigums.
- glāstīgums Vispārināta īpašība --> glāstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaudīgums Vispārināta īpašība --> glaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaunība Vispārināta īpašība --> glauns.
- glāžainība Vispārināta īpašība --> glāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glāžainums Vispārināta īpašība --> glāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gletums Vispārināta īpašība --> glets 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznainums Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (2).
- gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (2).
- gleznainums Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (1).
- gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (1).
- gleznieciskums Vispārināta īpašība --> glezniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznums Vispārināta īpašība --> glezns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznums Vispārināta īpašība --> glezns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glītums Vispārināta īpašība --> glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludenums Vispārināta īpašība --> gludens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludums Vispārināta īpašība --> gluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludums Vispārināta īpašība --> gluds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gļēvums Vispārināta īpašība --> gļēvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī gļēvulība.
- gļēvums Vispārināta īpašība --> gļēvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums.
- gļotainums Vispārināta īpašība --> gļotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godbijība Vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godbijīgums Vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- goddevība Vispārināta īpašība --> goddevīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī godbijība.
- godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godkārīgums Vispārināta īpašība --> godkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godprātīgums Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; godprātība.
- godprātība Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graciozums Vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; graciozitāte.
- graciozitāte Vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grambainums Vispārināta īpašība --> grambains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grandiozitāte Vispārināta īpašība --> grandiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums, diženums.
- grantainums Vispārināta īpašība --> grantains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainums Vispārināta īpašība --> graudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gravainums Vispārināta īpašība --> gravains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gražība Vispārināta īpašība --> gražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gražīgums Vispārināta īpašība --> gražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grēcīgums Vispārināta īpašība --> grēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grēcīgums Vispārināta īpašība --> grēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grēcība Vispārināta īpašība --> grēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greizums Vispārināta īpašība --> greizs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greizsirdīgums Vispārināta īpašība --> greizsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greznums Vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme; greznība.
- greznība Vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme; greznums (1).
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīnība Vispārināta īpašība --> grīns 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīnums Vispārināta īpašība --> grīns 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīnums Vispārināta īpašība --> grīns 3(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīšļainums Vispārināta īpašība --> grīšļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grodums Vispārināta īpašība --> grods, šīs īpašības konkrēta izpausme; cietība.
- groteskums Vispārināta īpašība --> grotesks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtsirdīgums Vispārināta īpašība --> grūtsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī viltība.
- gudrums Vispārināta īpašība --> gudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- guleniskums Vispārināta īpašība --> gulenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gurdenība Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; gurdenums.
- gurdenums Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģenialitāte Vispārināta īpašība --> ģeniāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģenialitāte Vispārināta īpašība --> ģeniāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģeniālums Vispārināta īpašība --> ģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģiedrums Vispārināta īpašība --> ģiedrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģimeniskums Vispārināta īpašība --> ģimenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģirtums Vispārināta īpašība --> ģirts; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- haotiskums Vispārināta īpašība --> haotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- harmoniskums Vispārināta īpašība --> harmonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- harmoniskums Vispārināta īpašība --> harmonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hermētiskums Vispārināta īpašība --> hermētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- heroiskums Vispārināta īpašība --> heroisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hierarhiskums Vispārināta īpašība --> hierarhisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hierarhiskums Vispārināta īpašība --> hierarhisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- higiēniskums Vispārināta īpašība --> higiēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hiperboliskums Vispārināta īpašība --> hiperbolisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- histēriskums Vispārināta īpašība --> histērisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hronoloģiskums Vispārināta īpašība --> hronoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- huligāniskums Vispārināta īpašība --> huligānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- humanitāte Vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; cilvēciskums; arī cilvēcība.
- humānums Vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- humoristiskums Vispārināta īpašība --> humoristisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ideālistiskums Vispārināta īpašība --> ideālistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ideālums Vispārināta īpašība --> ideāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- idejiskums Vispārināta īpašība --> idejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; uzticība progresīvām idejām.
- ideoloģiskums Vispārināta īpašība --> ideoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- idiotiskums Vispārināta īpašība --> idiotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īdzīgums Vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; īdzība.
- īdzība Vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieapaļums Vispārināta īpašība --> ieapaļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecietība Vispārināta īpašība --> iecietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecirtība Vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecirtīgums Vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedarbīgums Vispārināta īpašība --> iedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iederība Vispārināta īpašība --> iederīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedomība Vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedomīgums Vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedrošība Vispārināta īpašība --> iedrošināties.
- iedzeltenums Vispārināta īpašība --> iedzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iegarenums Vispārināta īpašība --> iegarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iejūsmība Vispārināta īpašība --> iejūsmīgs, šīs īpašības: konkrēta izpausme.
- iejūtīgums Vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iejūtība.
- iejūtība Vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iekoptība Vispārināta īpašība --> iekopts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ienesīgums Vispārināta īpašība --> ienesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieņēmība Vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieņēmība Vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iepelēkums Vispārināta īpašība --> iepelēks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iepūtība Vispārināta īpašība --> iepūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ierastība Vispārināta īpašība --> ierasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ierobežotība Vispārināta īpašība --> ierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesarkanums Vispārināta īpašība --> iesarkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesārtums Vispārināta īpašība --> iesārts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesirmums Vispārināta īpašība --> iesirms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieslīpums Vispārināta īpašība --> ieslīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespējamība Vispārināta īpašība --> iespējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespītība Vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iešķībums Vispārināta īpašība --> iešķībs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietekmīgums Vispārināta īpašība --> ietekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietiepība Vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietiepīgums Vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietilpīgums Vispārināta īpašība --> ietilpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietilpīgums Vispārināta īpašība --> ietilpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; darbietilpīgums.
- ieturība Vispārināta īpašība --> ieturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ievērīgums Vispārināta īpašība --> ievērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ikdienišķums Vispārināta īpašība --> ikdienišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ikdienišķums Vispārināta īpašība --> ikdienišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ilggadība Vispārināta īpašība --> ilggadīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- imanence Vispārināta īpašība --> imanents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- impozantums Vispārināta īpašība --> impozants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- impulsīvums Vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- indīgums Vispārināta īpašība --> indīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- indīgums Vispārināta īpašība --> indīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- inertums Vispārināta īpašība --> inerts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- inertums Vispārināta īpašība --> inerts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- informatīvums Vispārināta īpašība --> informatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- inteliģentums Vispārināta īpašība --> inteliģents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intensivitāte Vispārināta īpašība --> intensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intensīvums Vispārināta īpašība --> intensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intransitīvums Vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, nepārejamība.
- intransitivitāte Vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitīvums, nepārejamība.
- intuitivitāte Vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intuitīvums Vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- invariantums Vispārināta īpašība --> invariants 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īpatnība Vispārināta īpašība --> īpatns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- irdenība Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums.
- irdenums Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ironiskums Vispārināta īpašība --> ironisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īslaicīgums Vispārināta īpašība --> īslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īsredzīgums Vispārināta īpašība --> īsredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īsums Vispārināta īpašība --> īss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īsums Vispārināta īpašība --> īss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īstums Vispārināta īpašība --> īsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īstums Vispārināta īpašība --> īsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izcilība Vispārināta īpašība --> izcils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izdarība Vispārināta īpašība --> izdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izdevīgums Vispārināta īpašība --> izdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izdevīgums Vispārināta īpašība --> izdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izkalpība Vispārināta īpašība --> izkalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izklaidīgums Vispārināta īpašība --> izklaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izlaidīgums Vispārināta īpašība --> izlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izmanīgums Vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izmanība.
- izmanība Vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izmisīgums Vispārināta īpašība --> izmisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iznesīgums Vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesība.
- iznesība Vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesīgums.
- iznīcība Vispārināta īpašība --> iznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bojāeja.
- izpalīdzība Vispārināta īpašība --> izpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izpaticība Vispārināta īpašība --> izpaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izskatīgums Vispārināta īpašība --> izskatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izsmalcinātība Vispārināta īpašība --> izsmalcināts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izsmējība Vispārināta īpašība --> izsmējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izšķērdīgums Vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izšķērdība.
- izšķērdība Vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izšķirīgums Vispārināta īpašība --> izšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iztapīgums Vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iztapība.
- iztapība Vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izteiksmīgums Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (1).
- izteiksmība Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (1).
- izteiksmīgums Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (2).
- izteiksmība Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (2).
- izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvairība Vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvairīgums Vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izveicīgums Vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izveicība.
- izveicība Vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvēlība Vispārināta īpašība --> izvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jābūtība Vispārināta īpašība --> jābūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaunavīgums Vispārināta īpašība --> jaunavīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jauneklīgums Vispārināta īpašība --> jauneklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jauneklība Vispārināta īpašība --> jauneklīgs; jauneklīgums.
- jaunums Vispārināta īpašība --> jauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrums Vispārināta īpašība --> jautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jēdzīgums Vispārināta īpašība --> jēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jēgpilnība Vispārināta īpašība --> jēgpilns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jestrums Vispārināta īpašība --> jestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jestrums Vispārināta īpašība --> jestrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jezuītiskums Vispārināta īpašība --> jezuītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jocīgums Vispārināta īpašība --> jocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juceklība Vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juceklīgums Vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūsmība Vispārināta īpašība --> jūsmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūsmīgums Vispārināta īpašība --> jūsmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtamība Vispārināta īpašība --> jūtams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juteklība Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juteklīgums Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutekliskums Vispārināta īpašība --> juteklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutelība Vispārināta īpašība --> jutelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtelība Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtelīgums Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutīgums Vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutība (1).
- jutība Vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (1).
- jutīgums Vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutība (2).
- jutība Vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (2).
- jūtīgums Vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtība.
- jūtība Vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtīgums.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kairums Vispārināta īpašība --> kairs^1^, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaislīgums Vispārināta īpašība --> kaislīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaislīgums Vispārināta īpašība --> kaislīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaismīgums Vispārināta īpašība --> kaismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaitīgums Vispārināta īpašība --> kaitīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaitīgums Vispārināta īpašība --> kaitīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaitnieciskums Vispārināta īpašība --> kaitniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaleidoskopiskums Vispārināta īpašība --> kaleidoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaligrāfiskums Vispārināta īpašība --> kaligrāfisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalnainums Vispārināta īpašība --> kalnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalsnējība Vispārināta īpašība --> kalsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalsnējums Vispārināta īpašība --> kalsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalsnums Vispārināta īpašība --> kalsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaļķainums Vispārināta īpašība --> kaļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kampaņveidīgums Vispārināta īpašība --> kampaņveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kancelejiskums Vispārināta īpašība --> kancelejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kankarainība Vispārināta īpašība --> kankarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kankarainums Vispārināta īpašība --> kankarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaprizitāte Vispārināta īpašība --> kaprīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaprīzums Vispārināta īpašība --> kaprīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karaliskums Vispārināta īpašība --> karalisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kareivīgums Vispārināta īpašība --> kareivīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kareivīgums Vispārināta īpašība --> kareivīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kareiviskums Vispārināta īpašība --> kareivisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karnevāliskums Vispārināta īpašība --> karnevālisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārnums Vispārināta īpašība --> kārns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārpainums Vispārināta īpašība --> kārpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstasinība Vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstasinīgums Vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstumizturība Vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstumizturīgums Vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārtainums Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainība.
- kārtainība Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainums.
- kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kašķība Vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kašķīgums Vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- katastrofālums Vispārināta īpašība --> katastrofāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kategoriskums Vispārināta īpašība --> kategorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaujinieciskums Vispārināta īpašība --> kaujiniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kareivīgums.
- kaulainums Vispārināta īpašība --> kaulains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaunīgums Vispārināta īpašība --> kaunīgs, īpašības konkrēta izpausme; arī kautrīgums.
- kauslība Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kauslīgums Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kautrīgums Vispārināta īpašība --> kautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kautrums Vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; kautrīgums.
- kinematogrāfiskums Vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kinematogrāfiskums Vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klasiskums Vispārināta īpašība --> klasisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klasiskums Vispārināta īpašība --> klasisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klausīgums Vispārināta īpašība --> klausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kleinums Vispārināta īpašība --> kleins, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klibums Vispārināta īpašība --> klibs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klijainums Vispārināta īpašība --> klijains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klinšainums Vispārināta īpašība --> klinšains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klīrīgums Vispārināta īpašība --> klīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūdainums Vispārināta īpašība --> kļūdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūdīgums Vispārināta īpašība --> kļūdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūmīgums Vispārināta īpašība --> kļūmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- knašība Vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- knašums Vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kniebīgums Vispārināta īpašība --> kniebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kņubums Vispārināta īpašība --> kņubs.
- kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodolība Vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodolīgums Vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kokainība (1).
- kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (3); kokainība (2).
- koksnainība Vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koksnainums Vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koķetīgums Vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; koķetība.
- koķetība Vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolektivitāte Vispārināta īpašība --> kolektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolektīvums Vispārināta īpašība --> kolektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolorītums Vispārināta īpašība --> kolorīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolosālums Vispārināta īpašība --> kolosāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komēdijiskums Vispārināta īpašība --> komēdijisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komfortablums Vispārināta īpašība --> komfortabls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komiskums Vispārināta īpašība --> komisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komiskums Vispārināta īpašība --> komisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompetentums Vispārināta īpašība --> kompetents (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompetentums Vispārināta īpašība --> kompetents (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komplektība Vispārināta īpašība --> komplekts 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komplicētība Vispārināta īpašība --> komplicēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komplicētība Vispārināta īpašība --> komplicēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komunikatīvums Vispārināta īpašība --> komunikatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentriskums Vispārināta īpašība --> koncentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konfidenciālums Vispārināta īpašība --> konfidenciāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kongruentums Vispārināta īpašība --> kongruents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konģenialitāte Vispārināta īpašība --> konģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konģeniālums Vispārināta īpašība --> konģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koniskums Vispārināta īpašība --> konisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konkrētība Vispārināta īpašība --> konkrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konkrētība Vispārināta īpašība --> konkrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konsekventums Vispārināta īpašība --> konsekvents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konservatīvums Vispārināta īpašība --> konservatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konspektīvums Vispārināta īpašība --> konspektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konspiratīvums Vispārināta īpašība --> konspiratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konstruktīvums Vispārināta īpašība --> konstruktīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kontrastainums Vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kontrastainība (1).
- kontrastainība Vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kontrastainums Vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kontrastainība (2).
- kontrastainība Vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korektums Vispārināta īpašība --> korekts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korektums Vispārināta īpašība --> korekts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korelativitāte Vispārināta īpašība --> korelatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korelativitāte Vispārināta īpašība --> korelatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korpulentums Vispārināta īpašība --> korpulents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- košums Vispārināta īpašība --> košs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krāšņums (1).
- krāčainība Vispārināta īpašība --> krāčains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāčainums Vispārināta īpašība --> krāčains.
- krampjainums Vispārināta īpašība --> krampjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (1).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (2).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (5); šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (4).
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (3).
- krasums Vispārināta īpašība --> krass (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krasums Vispārināta īpašība --> krass (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
- kraukšķīgums Vispārināta īpašība --> kraukšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraupjainība Vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraupjainums Vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krēslainība Vispārināta īpašība --> krēslains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (1).
- krēslainība Vispārināta īpašība --> krēslains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (2).
- kreveļainums Vispārināta īpašība --> kreveļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristālskaidrums (1).
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāliskums Vispārināta īpašība --> kristālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristāldzidrums (1).
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrība Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristīgums Vispārināta īpašība --> kristīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (1).
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (2).
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (3).
- kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (1).
- kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (2).
- kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (3).
- kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krūmainība Vispārināta īpašība --> krūmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krūmainums Vispārināta īpašība --> krūmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krunkainība Vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krunkainums Vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kruzuļainība Vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kruzuļainums Vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūdrainums Vispārināta īpašība --> kūdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kudums Vispārināta īpašība --> kuds; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūkumainība Vispārināta īpašība --> kūkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūkumainums Vispārināta īpašība --> kūkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kukuržņainība Vispārināta īpašība --> kukuržņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kukuržņainums Vispārināta īpašība --> kukuržņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālība (1).
- kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (1).
- kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kultūrālība (2).
- kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (2).
- kumpainums Vispārināta īpašība --> kumpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kundziskums Vispārināta īpašība --> kundzisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kundziskums Vispārināta īpašība --> kundzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kunkuļainība Vispārināta īpašība --> kunkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kunkuļainums Vispārināta īpašība --> kunkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplība Vispārināta īpašība --> kupls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprainība Vispārināta īpašība --> kuprains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprainums Vispārināta īpašība --> kuprains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprība Vispārināta īpašība --> kuprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprums Vispārināta īpašība --> kuprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuslums Vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums.
- kuslība Vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustoniskums Vispārināta īpašība --> kustonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustoniskums Vispārināta īpašība --> kustonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelība.
- kutelība Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelīgums (1).
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūtrums Vispārināta īpašība --> kūtrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūtrums Vispārināta īpašība --> kūtrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvalitatīvums Vispārināta īpašība --> kvalitatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvantitatīvums Vispārināta īpašība --> kvantitatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls 1 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēpainums Vispārināta īpašība --> kvēpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķecerīgums Vispārināta īpašība --> ķecerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķēmīgums Vispārināta īpašība --> ķēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķepīgums Vispārināta īpašība --> ķepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķermeniskums Vispārināta īpašība --> ķermenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; materialitāte.
- ķermeniskums Vispārināta īpašība --> ķermenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķildīgums Vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; strīdīgums; nesaticīgums.
- ķildība Vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labdabība Vispārināta īpašība --> labdabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labdabīgums Vispārināta īpašība --> labdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labdomība Vispārināta īpašība --> labdomīgs.
- labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labprātība Vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labprātīgums Vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labums Vispārināta īpašība --> labs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kvalitāte.
- labsirdība Vispārināta īpašība --> labsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība; eifonija.
- labticība Vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labticīgums Vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlība Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lācīgums Vispārināta īpašība --> lācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lādzīgums Vispārināta īpašība --> lādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lādzīgums Vispārināta īpašība --> lādzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laicīgums Vispārināta īpašība --> laicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laidenība Vispārināta īpašība --> laidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laidenums Vispārināta īpašība --> laidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laikmetīgums Vispārināta īpašība --> laikmetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laipnība Vispārināta īpašība --> laipns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kūtrums; arī slinkums.
- laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gausums.
- lāsainums Vispārināta īpašība --> lāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsmainība Vispārināta īpašība --> lāsmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsmainums Vispārināta īpašība --> lāsmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsumainība Vispārināta īpašība --> lāsumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsumainums Vispārināta īpašība --> lāsumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- latviskums Vispārināta īpašība --> latvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laucinieciskums Vispārināta īpašība --> lauciniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ledainums Vispārināta īpašība --> ledains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- legalitāte Vispārināta īpašība --> legāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leknums Vispārināta īpašība --> lekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leknums Vispārināta īpašība --> lekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lempīgums Vispārināta īpašība --> lempīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēndabīgums Vispārināta īpašība --> lēndabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnprātība Vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība.
- lēnprātīgums Vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnība Vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārmērība, izšķērdība.
- lētprātība Vispārināta īpašība --> lētprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētums Vispārināta īpašība --> lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētticība Vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētticīgums Vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēverainība Vispārināta īpašība --> lēverains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēverainums Vispārināta īpašība --> lēverains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēzenums Vispārināta īpašība --> lēzens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēzenums Vispārināta īpašība --> lēzens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liberālums Vispārināta īpašība --> liberāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzatbildīgums Vispārināta īpašība --> līdzatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzcietīgums Vispārināta īpašība --> līdzcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzenums Vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzīgums Vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzība (1).
- līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzīgums Vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzjūtīgums Vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjutīgums.
- līdzjutīgums Vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjūtīgums.
- līdztiesīgums Vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesība.
- līdztiesība Vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdztiesiskums Vispārināta īpašība --> līdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesīgums.
- līdzvainīgums Vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvainība.
- līdzvainība Vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzvērtīgums Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība.
- līdzvērtība Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekulība Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekulīgums Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekvārdība Vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielīgums Vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielība.
- lielība Vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielmanīgums Vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielmanība.
- lielmanība Vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielmutība Vispārināta īpašība --> lielmutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielums Vispārināta īpašība --> liels (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielums Vispārināta īpašība --> liels (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesmainība Vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesmainums Vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietainums Vispārināta īpašība --> lietains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietderīgums Vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietderība (1).
- lietderība Vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietderīgums Vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietderība (2).
- lietderība Vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietiskums Vispārināta īpašība --> lietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietišķīgums Vispārināta īpašība --> lietišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (1).
- lietišķība Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (2).
- lietišķība Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietojamība Vispārināta īpašība --> lietojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietpratīgums Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lietpratība.
- lietpratība Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līganums Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (1).
- līganība Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (1).
- līganums Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (2).
- līganība Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (2).
- līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līksme (1).
- līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību; līksme (2).
- līkšņainums Vispārināta īpašība --> līkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līkumainība Vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līkumainums Vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumīgums Vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumība (1).
- likumība Vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumiskums Vispārināta īpašība --> likumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumiskums Vispārināta īpašība --> likumisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumsakarīgums Vispārināta īpašība --> likumsakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līmeniskums Vispārināta īpašība --> līmenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lineārisms Vispārināta īpašība --> lineārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lipīgums Vispārināta īpašība --> lipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lipīgums Vispārināta īpašība --> lipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lišķība Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; liekulība.
- lišķīgums Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lišķība.
- loģiskums Vispārināta īpašība --> loģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- loģiskums Vispārināta īpašība --> loģisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lojālums Vispārināta īpašība --> lojāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokalitāte Vispārināta īpašība --> lokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokālums Vispārināta īpašība --> lokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokāmība Vispārināta īpašība --> lokāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokanība Vispārināta īpašība --> lokans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokanība Vispārināta īpašība --> lokans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lopiskums Vispārināta īpašība --> lopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- losums Vispārināta īpašība --> loss, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (1).
- lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (2).
- ļaundabība Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (1).
- ļaundabīgums Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaundabība Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (2).
- ļaundabīgums Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaundarība Vispārināta īpašība --> ļaundarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, noziedzīga rīcība; noziegums.
- ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (1).
- ļaunprātība Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (2).
- ļaunprātība Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātīga darbība, rīcība.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunvēlīgums Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlība.
- ļaunvēlība Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlīgums.
- ļenganums Vispārināta īpašība --> ļengans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļenganums Vispārināta īpašība --> ļengans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļenganība Vispārināta īpašība --> ļengans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļodzīgums Vispārināta īpašība --> ļodzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļodzīgums Vispārināta īpašība --> ļodzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļumība Vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļumīgums Vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mācītība Vispārināta īpašība --> mācīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maģiskums Vispārināta īpašība --> maģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mainīgums Vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainība (1).
- mainība Vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (1).
- mainīgums Vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainība (2).
- mainība Vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (2).
- majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mājība Vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mājīgums.
- mājīgums Vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākoņainums Vispārināta īpašība --> mākoņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslīgums Vispārināta īpašība --> mākslīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslinieciskums Vispārināta īpašība --> māksliniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslinieciskums Vispārināta īpašība --> māksliniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslotība Vispārināta īpašība --> mākslots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mālainums Vispārināta īpašība --> mālains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maldīgums Vispārināta īpašība --> maldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manierīgums Vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manierība (1).
- manierība Vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manierīgums Vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manierība (2).
- manierība Vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manība Vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (1).
- manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manība Vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (2).
- manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manība Vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (3).
- manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mānība Vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mānīgums Vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantīgums Vispārināta īpašība --> mantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantkārīgums Vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantkārība.
- mantkārība Vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantotība Vispārināta īpašība --> mantots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantrausīgums Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantrausība.
- mantrausība Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- māņticīgums Vispārināta īpašība --> māņticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masivitāte Vispārināta īpašība --> masīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; masīvums.
- masīvums Vispārināta īpašība --> masīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- materialitāte Vispārināta īpašība --> materiāls 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- materialitāte Vispārināta īpašība --> materiāls 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazdūšība Vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazdūšīgums Vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazefektivitāte Vispārināta īpašība --> mazefektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- māzerainums Vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme; māzerainība.
- māzerainība Vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme; māzerainums.
- maziedarbīgums Vispārināta īpašība --> maziedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maziskums Vispārināta īpašība --> mazisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazjutīgums Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutība (1).
- mazjutība Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (1).
- mazjutīgums Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutība (2).
- mazjutība Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (2).
- mazjūtīgums Vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtība.
- mazjūtība Vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtīgums.
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kustību trūkums (organismam); hipokinēzija.
- mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (1).
- mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (2).
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maznozīmība Vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maznozīmīgums Vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazpienīgums Vispārināta īpašība --> mazpienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazražība Vispārināta īpašība --> mazražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazražīgums Vispārināta īpašība --> mazražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazrocība Vispārināta īpašība --> mazrocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazrunīgums Vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunība.
- mazrunība Vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunīgums.
- mazums Vispārināta īpašība --> mazs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazums Vispārināta īpašība --> mazs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazspēcība Vispārināta īpašība --> mazspēcīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazsvarīgums Vispārināta īpašība --> mazsvarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; maznozīmīgums.
- mazsvarība Vispārināta īpašība --> mazsvarīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazturība Vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazturīgums Vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazvārdība Vispārināta īpašība --> mazvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazvērtīgums Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtība (2).
- mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums.
- medainums Vispārināta īpašība --> medains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- medainums Vispārināta īpašība --> medains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- medainība Vispārināta īpašība --> medains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meistarība Vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meistarīgums Vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meistariskums Vispārināta īpašība --> meistarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meitenīgums Vispārināta īpašība --> meitenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melanholiskums Vispārināta īpašība --> melanholisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melīgums Vispārināta īpašība --> melīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- melodiskums Vispārināta īpašība --> melodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melodramatiskums Vispārināta īpašība --> melodramatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenums Vispārināta īpašība --> mērens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērķtiecīgums Vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mērķtiecība.
- mērķtiecība Vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metaforiskums Vispārināta īpašība --> metaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metāliskums Vispārināta īpašība --> metālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metāliskums Vispārināta īpašība --> metālisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metodiskums Vispārināta īpašība --> metodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sistemātiskums.
- metodiskums Vispārināta īpašība --> metodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mežainums Vispārināta īpašība --> mežains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (1).
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (2).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (2).
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (3).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (3).
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (4).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (4).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (1).
- miegainums Vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miegainība (1).
- miegainība Vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miegainums Vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miegainība (2).
- miegainība Vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (1).
- miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (2).
- miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mijiedarbīgums Vispārināta īpašība --> mijiedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīklainība Vispārināta īpašība --> mīklains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstčaulība Vispārināta īpašība --> mīkstčaulīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstmiesība Vispārināta īpašība --> mīkstmiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstsirdība Vispārināta īpašība --> mīkstsirdīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstulība Vispārināta īpašība --> mīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlība Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miltainums Vispārināta īpašība --> miltains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīļums Vispārināta īpašība --> mīļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīļums Vispārināta īpašība --> mīļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumcaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumietilpīgums Vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumizturība Vispārināta īpašība --> mitrumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modernums Vispārināta īpašība --> moderns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modernums Vispārināta īpašība --> moderns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modrums Vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; modrība (1).
- modrība Vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modrums Vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; modrība (2).
- modrība Vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- momentānums Vispārināta īpašība --> momentāns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monotoniskums Vispārināta īpašība --> monotonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monotonība Vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; monotonums.
- monotonums Vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monumentalitāte Vispārināta īpašība --> monumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- motoriskums Vispārināta īpašība --> motorisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- motoriskums Vispārināta īpašība --> motorisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- možums Vispārināta īpašība --> možs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mudīgums Vispārināta īpašība --> mudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mudrums Vispārināta īpašība --> mudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- muļķība Vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mundrība Vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mundrums.
- mundrums Vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mūsdienīgums Vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mūsdienība Vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mūsdienīgums.
- mūžīgums Vispārināta īpašība --> mūžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mūžīgums Vispārināta īpašība --> mūžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nabadzība Vispārināta īpašība --> nabadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nadzīgums Vispārināta īpašība --> nadzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nadzība (1).
- nadzība Vispārināta īpašība --> nadzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nadzīgums Vispārināta īpašība --> nadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nadzība (2).
- nadzība Vispārināta īpašība --> nadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naidīgums Vispārināta īpašība --> naidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naidīgums Vispārināta īpašība --> naidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naivums Vispārināta īpašība --> naivs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivitāte (1).
- naivitāte Vispārināta īpašība --> naivs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivums (1).
- naivums Vispārināta īpašība --> naivs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivitāte (2).
- naivitāte Vispārināta īpašība --> naivs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivums (2).
- naskums Vispārināta īpašība --> nasks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naudīgums Vispārināta īpašība --> naudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naujums Vispārināta īpašība --> naujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība, karsta vēlme.
- nazālums Vispārināta īpašība --> nazāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nazālums Vispārināta īpašība --> nazāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaizskaramība Vispārināta īpašība --> neaizskarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaizstājamība Vispārināta īpašība --> neaizstājams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapķērība Vispārināta īpašība --> neapķērīgs.
- neaprobežotība Vispārināta īpašība --> neaprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapstrīdamība Vispārināta īpašība --> neapstrīdams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapšaubāmība Vispārināta īpašība --> neapšaubāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaptēstība Vispārināta īpašība --> neaptēsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaptveramība Vispārināta īpašība --> neaptverams.
- neapzinātība Vispārināta īpašība --> neapzināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapzinīgums Vispārināta īpašība --> neapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatceļamība Vispārināta īpašība --> neatceļams.
- neatgriezeniskums Vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatgriezeniskums Vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatgriežamība Vispārināta īpašība --> neatgriežams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatkārtojamība Vispārināta īpašība --> neatkārtojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatkārtojamība Vispārināta īpašība --> neatkārtojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatlaidīgums Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (1).
- neatlaidība Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatlaidīgums Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (2).
- neatlaidība Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatliekamība Vispārināta īpašība --> neatliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatšķaidāmība Vispārināta īpašība --> neatšķaidāms.
- neatšķiramība Vispārināta īpašība --> neatšķirams.
- neattapība Vispārināta īpašība --> neattapīgs.
- neatvairāmība Vispārināta īpašība --> neatvairāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatvairāmība Vispārināta īpašība --> neatvairāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (2).
- neauglība Vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (3).
- neauglība Vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebalsīgums Vispārināta īpašība --> nebalsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebēdība Vispārināta īpašība --> nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebēdnīgums Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnība (1).
- nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
- nebrīvums Vispārināta īpašība --> nebrīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebrīvums Vispārināta īpašība --> nebrīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebrīvums Vispārināta īpašība --> nebrīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurlaidība Vispārināta īpašība --> necaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurredzamība Vispārināta īpašība --> necaurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurspīdīgums Vispārināta īpašība --> necaurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilība Vispārināta īpašība --> necils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilība Vispārināta īpašība --> necils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēcīgums Vispārināta īpašība --> necilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; necilvēcība.
- necilvēcība Vispārināta īpašība --> necilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēciskums Vispārināta īpašība --> necilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēciskums Vispārināta īpašība --> necilvēcisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabīgums Vispārināta īpašība --> nedabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabiskums Vispārināta īpašība --> nedabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabiskums Vispārināta īpašība --> nedabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nederīgums Vispārināta īpašība --> nederīgs.
- nedraudzīgums Vispārināta īpašība --> nedraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (1).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (2).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (3).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neestētiskums Vispārināta īpašība --> neestētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negaidītība Vispārināta īpašība --> negaidīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negantība (1).
- negantība Vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (1).
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
- negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (2).
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negludums Vispārināta īpašība --> negluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodība Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodīgums Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negrozāmība Vispārināta īpašība --> negrozāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negudrums Vispārināta īpašība --> negudrs.
- neģēlīgums Vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neģēlība (1).
- neģēlība Vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiecietīgums Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (1).
- neiecietība Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiecietīgums Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (2).
- neiecietība Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neierobežotība Vispārināta īpašība --> neierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiespējamība Vispārināta īpašība --> neiespējams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neikdienišķība Vispārināta īpašība --> neikdienišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neīstums Vispārināta īpašība --> neīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neīstums Vispārināta īpašība --> neīsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizbēgamība Vispārināta īpašība --> neizbēgams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizbēgamība Vispārināta īpašība --> neizbēgams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdarīgums Vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizdarība (1).
- neizdarība Vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdevīgums Vispārināta īpašība --> neizdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdevīgums Vispārināta īpašība --> neizdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdibināmība Vispārināta īpašība --> neizdibināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizlēmība Vispārināta īpašība --> neizlēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizmērojamība Vispārināta īpašība --> neizmērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiznestība Vispārināta īpašība --> neiznests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiznīcība Vispārināta īpašība --> neiznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizpaužamība Vispārināta īpašība --> neizpaužams.
- neizprotamība Vispārināta īpašība --> neizprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskaidrojamība Vispārināta īpašība --> neizskaidrojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskatība Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (1).
- neizskatīgums Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskatība Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (2).
- neizskatīgums Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizsmeļamība Vispārināta īpašība --> neizsmeļams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizsmeļamība Vispārināta īpašība --> neizsmeļams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizteiksmīgums Vispārināta īpašība --> neizteiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizturīgums Vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (1).
- neizturība Vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (1).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa paš.