dižmanīgs
dižmanīgs īpašības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dižmanīgs | dižmanīgi |
| Ģen. | dižmanīga | dižmanīgu |
| Dat. | dižmanīgam | dižmanīgiem |
| Akuz. | dižmanīgu | dižmanīgus |
| Lok. | dižmanīgā | dižmanīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dižmanīga | dižmanīgas |
| dižmanīgas | dižmanīgu |
| dižmanīgai | dižmanīgām |
| dižmanīgu | dižmanīgas |
| dižmanīgā | dižmanīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dižmanīgais | dižmanīgie |
| Ģen. | dižmanīgā | dižmanīgo |
| Dat. | dižmanīgajam | dižmanīgajiem |
| Akuz. | dižmanīgo | dižmanīgos |
| Lok. | dižmanīgajā | dižmanīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dižmanīgā | dižmanīgās |
| dižmanīgās | dižmanīgo |
| dižmanīgajai | dižmanīgajām |
| dižmanīgo | dižmanīgās |
| dižmanīgajā | dižmanīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
dižmanīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas ar stāju, izturēšanos īpaši izceļ savu bagātību, spēku vai spējas.; lielīgs, bravurīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas īpašs savas bagātības, spēka vai spēju izcēlums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt viņa uz sava greznā un dižmanīgā dzīvesveida izrādīšanu ir īpaši naska.
- — Tikai ne tie zeļļi, kuri kļuvuši aplam dižmanīgi un ceļ degunu gaisā!
- Centos saglabāt uzmanību sarunai ar dižmanīgo kundzi, tomēr acis un sirds kavējās pie Elzas.
- Vairāki informatori pēc Parīzes incidenta skaidroja, ka laupīšana Kimai raisījusi pārdomas par viņas dižmanīgo dzīvesveidu.
- Mazliet dižmanīga, varbūt pārāk koša.