blāvums
blāvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blāvums | blāvumi |
| Ģen. | blāvuma | blāvumu |
| Dat. | blāvumam | blāvumiem |
| Akuz. | blāvumu | blāvumus |
| Lok. | blāvumā | blāvumos |
1.Vispārināta īpašība → blāvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → blāvs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → blāvs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rietu pusē virs Daugavas vēl stāvēja iedzeltens blāvums kā izplūdusi eļļa.
- Tās krāsa ir matētais pērles blāvums, tās tonis – atvainošanās.
- Viņa nagu blāvums norāda uz hronisku nieru mazspēju."
- Blāvuma pārklātās acis šķitās visu redzam.
- Praktiski visiem bērniem, kuri slimo ar šizofrēniju, novēro emocionālu blāvumu un afekta neatbilstību dotajai situācijai.