blāvot
blāvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blāvoju | blāvojam | blāvoju | blāvojām | blāvošu | blāvosim |
| 2. pers. | blāvo | blāvojat | blāvoji | blāvojāt | blāvosi | blāvosiet, blāvosit |
| 3. pers. | blāvo | blāvoja | blāvos | |||
Pavēles izteiksme: blāvo (vsk. 2. pers.), blāvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blāvojot (tag.), blāvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blāvotu
Vajadzības izteiksme: jāblāvo
1.Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
1.1.Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mikla zāle, kuras galiņā rasa blāvo pērļaini blāvi.
- Nelielās, mazliet liektās loga rūtis blāvoja vājajā naksnīgās debess gaismā.
- Pienaini blāvo pagātnes atspīdums slaidajos logos” ( 20).
- Aiz nākamā līkuma blāvoja vārais, mākslīgais fosas gaismekļa starojums.
- Aizā blāvo sniegs, un sniegota ir lielā kalna ziemeļu nogāze.