blāvēt1
Lietojuma biežums :
blāvēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blāvu | blāvam | blāvēju | blāvējām | blāvēšu | blāvēsim |
| 2. pers. | blāvi | blāvat | blāvēji | blāvējāt | blāvēsi | blāvēsiet, blāvēsit |
| 3. pers. | blāv | blāvēja | blāvēs | |||
Pavēles izteiksme: blāvi (vsk. 2. pers.), blāviet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blāvot (tag.), blāvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blāvētu
Vajadzības izteiksme: jāblāv
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Caur sniegpārslu virpuļiem debesīs blāv mēnesnīca.
- Uz patumšā, naksnīgā fona blāvēja ar dzeltenīgu krāsu uztriepti koku stumbri, kas mani īpaši nepārsteidza.
- Jūnija nakts tik jāņtārpiņi blāv
- Grasījies « bezmaz griezt ilksis uz atpakaļu», kad ieraudzījis, ka viens logs Meža-Eriņos vēl blāv.
- Un kālab viņa pati blāv kā rēgs, vīd kā miglas vāls, itin kā nekad nebūtu zemes virsū mitusi, bet tikai sapnī redzēta, itin kā es viņu būtu izdomājusi, lai aizpildītu kādu tukšu vietu?