blāvojums
blāvojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blāvojums | blāvojumi |
| Ģen. | blāvojuma | blāvojumu |
| Dat. | blāvojumam | blāvojumiem |
| Akuz. | blāvojumu | blāvojumus |
| Lok. | blāvojumā | blāvojumos |
Blāva gaisma, blāvs spīdums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Starp meža kokiem, kam viņi jāja garām, vīdēja ēnu ieloces, zilgana telpa, kurā neiestiepās gaismas blāvojums.
- Bij blāvojums kāds.