rozīnīte
rozīnīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rozīnīte | rozīnītes |
| Ģen. | rozīnītes | rozīnīšu |
| Dat. | rozīnītei | rozīnītēm |
| Akuz. | rozīnīti | rozīnītes |
| Lok. | rozīnītē | rozīnītēs |
1.Dem. → rozīne.
2.Tas, kas piešķir (kam) ko īpašu, sevišķu.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā īpaša rozīnīte bija tērps, kas darināts no konfekšu papīrīšiem.
- Ir taču interesanti, kad mana latviešu valoda skan ar rozīnīti.
- Īpaša rozīnīte – vakarkleita, kas veltīta franču mazpilsētas Arrasas šarmantajai arhitektūrai.
- Un visam klāt kā rozīnīte - apkalpošana, kādu savulaik esam piedzīvojuši.
- Tas nav standartizēts darbs, tam ir savas rozīnītes, savs rokraksts.