untumains
untumains īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | untumains | untumaini |
Ģen. | untumaina | untumainu |
Dat. | untumainam | untumainiem |
Akuz. | untumainu | untumainus |
Lok. | untumainā | untumainos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
untumaina | untumainas |
untumainas | untumainu |
untumainai | untumainām |
untumainu | untumainas |
untumainā | untumainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | untumainais | untumainie |
Ģen. | untumainā | untumaino |
Dat. | untumainajam | untumainajiem |
Akuz. | untumaino | untumainos |
Lok. | untumainajā | untumainajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
untumainā | untumainās |
untumainās | untumaino |
untumainajai | untumainajām |
untumaino | untumainās |
untumainajā | untumainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
untumaini apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
1.2.Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku); niķīgs2.
1.3.pārnestā nozīmē Pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Alkas dzīvot bija tikai untumaina muļķība, un es tai padevos.
- Tas esot slinks, pat untumains, tā viņa teica.
- Viņa tātad bija nedaudz untumaina un īpaši nedomāja ar galvu.
- Šī sieviete tomēr nebija īpaši lietišķa, bet drusku izklaidīga un untumaina.
- Liekas, es arīdzan biju drusku untumaina, tāpēc man neizdevās iepirkties.