krītiņš2
krītiņš [krîtiņš] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krītiņš | krītiņi |
| Ģen. | krītiņa | krītiņu |
| Dat. | krītiņam | krītiņiem |
| Akuz. | krītiņu | krītiņus |
| Lok. | krītiņā | krītiņos |
Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ergoterapeitiskie krītiņi radušies pirmie – tas ir Ievas bakalaura darbs. "
- Ar šiem krītiņiem var zīmēt arī uz tāfeles virsmām un papīra.
- Vasarā tos klāja lapotņu vieglās ēnas un krītiņu zīmējumi, ziemā —
- Atbildēju, ka mums nav krāsu krītiņu, lai atšķirtu līnijas.
- — Izstāstīja, ar Krītiņu viņiem toreiz gludi izgājis, izķepurojušies…