pašķīt
pašķīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašķinu | pašķinam | pašķinu | pašķinām | pašķīšu | pašķīsim |
| 2. pers. | pašķin | pašķinat | pašķini | pašķināt | pašķīsi | pašķīsiet, pašķīsit |
| 3. pers. | pašķin | pašķina | pašķīs | |||
Pavēles izteiksme: pašķin (vsk. 2. pers.), pašķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašķinot (tag.), pašķīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašķītu
Vajadzības izteiksme: jāpašķin
1.Neilgu laiku, mazliet šķīt.
2.apvidvārds Ātri paiet.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cūkai, raugi, varētu lapas pašķīt.
- No valsts izsūtāmo sarakstos bijuši citi, bet tie “ pašķinuši” prom, kvoruma nebija, bet Staļina plāns jāpilda.
- – Govs bažīgi bolās uz mani ar savu lielo, melno aci un nolaiž galvu, it kā gribētu pa ceļam pašķīt zālīti.
- Ne es gardās auzas paēst dabūju, ne man zālīti ļāva pašķīt.
- Tik vien kā liepziedus pašā vakarā pašķinu.