manība
manība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | manība | manības |
| Ģen. | manības | manību |
| Dat. | manībai | manībām |
| Akuz. | manību | manības |
| Lok. | manībā | manībās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daži vīra draugi meklējuši un vēl joprojām meklē iespēju parādīt man uz manību
- Jo viņai allaž šķiet par maz apkārtējo uz manības pierādījumu
- Tās attīstīšana ir visaktuālākais cilvēces uzdevums , un tai vajadzētu piesaistīt visu izglītoto cilvēku uz manību
- Mākslas dehumanizāciju 1925 skāra jauno glezniecību , viņa uz manība bija pievērsta arī vecmeistariem El Greko , Velaskesam , Goijam
- tā tūlīt čuk stēs mātei ausī par mani , tāpēc aizliegtā un naidī gā ēdamistaba , kur vēl pirms brīža pat saldējumi un mutes skalojamais dzēriens man likās izdvešam ļaundarīgus un nāvējoši skumjus priekus , jo māte tos baudīja tālu no manis , piepeši atvērās kā noga tavojies auglis , kas pārplēš mizu un gatavojas iz šļākt līdz pat manai satrauktajai sirdij mātes uz manību , ar kādu viņa lasīs manis uzrakstītās rin das