maniaks
maniaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | maniaks | maniaki |
Ģen. | maniaka | maniaku |
Dat. | maniakam | maniakiem |
Akuz. | maniaku | maniakus |
Lok. | maniakā | maniakos |
1.Cilvēks, kas slimo ar māniju (1).
2.Cilvēks, kam piemīt mānija2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izlasot " Maniaku", iespējams, sāks par to domāt.
- Grišins toreiz policijas vārdā mierināja sabiedrību - nekāda maniaka Rīgā nav.
- Idejas - maniaka uzbrukums vai nokļūšana ienaidnieka gūstā un sekojošā izvarošana.
- Bannijs nav vienkārši atkarīgs no seksa, bet ir seksuāls maniaks.
- Viņa nedomā, ka pagastā būtu uzradies kāds maniaks ar nosliecēm.