balamutība
balamutība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | balamutība | balamutības |
| Ģen. | balamutības | balamutību |
| Dat. | balamutībai | balamutībām |
| Akuz. | balamutību | balamutības |
| Lok. | balamutībā | balamutībās |
Vispārināta īpašība → balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība, lielība.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo tādā gadījuma tā ir tukša balamutība.
- "Reliģiski nepareiza mistiķa autobiogrāfijas" lasītājus izklaidēs Ošo humors, izbrīnīs balamutība, apstulbinās paziņojumi, un šokēs respekta trūkums pret jebko.
- Ceturtkārt, nebalsošu par to pašu partiju balamutību, kuras melīgi sola tagadnes pensijas, nākotnē atņemot pensijas pensionāru bērniem un mazbērniem, kuras tikpat melīgi sola zaļu un latvisku Latviju, slēdzot slepenas vienošanās ar SC un izsaimniekojot Latvijas mežu kopmantu.