balamutēt
balamutēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | balamutēju | balamutējam | balamutēju | balamutējām | balamutēšu | balamutēsim |
| 2. pers. | balamutē | balamutējat | balamutēji | balamutējāt | balamutēsi | balamutēsiet, balamutēsit |
| 3. pers. | balamutē | balamutēja | balamutēs | |||
Pavēles izteiksme: balamutē (vsk. 2. pers.), balamutējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: balamutējot (tag.), balamutēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: balamutētu
Vajadzības izteiksme: jābalamutē
Daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet nu pāris vārdiņu par to, ko Tu tagad citādi domā un kas, man liekas, Tev ir vēl ilūzijas; kas ļoti augsti kāpis mākslā, tam neiedrošināsies vairs nepratēji balamutēt - Ilūzija: nepratēji visu iedrošinājas, tikai pratēja cienī otru pratēju.
- Gvelzt , balamutēt , mēļot , pļāpāt , melst , runāt tukšu , mēli kulstīt , mēli trīt , klabināt muti , vārīties kā biezputras katls