balamute
balamute kopdzimtes sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | balamute | balamutes |
| Ģen. | balamutes | balamutu |
| Dat. | balamutei | balamutēm |
| Akuz. | balamuti | balamutes |
| Lok. | balamutē | balamutēs |
balamute kopdzimtes vīriešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | balamute | balamutes |
| Ģen. | balamutes | balamutu |
| Dat. | balamutem | balamutēm |
| Akuz. | balamuti | balamutes |
| Lok. | balamutē | balamutēs |
balamūte kopdzimtes vīriešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | balamūte | balamūtes |
| Ģen. | balamūtes | balamūšu |
| Dat. | balamūtem | balamūtēm |
| Akuz. | balamūti | balamūtes |
| Lok. | balamūtē | balamūtēs |
balamūte kopdzimtes sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | balamūte | balamūtes |
| Ģen. | balamūtes | balamūtu |
| Dat. | balamūtei | balamūtēm |
| Akuz. | balamūti | balamūtes |
| Lok. | balamūtē | balamūtēs |
Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
Avoti: LLVV, LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Situācijas izmantošana un asprātīgas atbildes tomēr balamutes bieži apklusināja un apkaunoja.
- Balamute, kura vārdus īpaši nopietni nevajadzētu uztvert.
- Uzlielīja Zalktienes sparīgumu biznesa lietās un pateica, balamute, ka saimniecei smuks priekšauts.
- Balamute un pļāputaša man bija pilnīgi jauni vārdi.
- Daži par viņu saka: auša un balamute.