dzīvums
dzīvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzīvums | dzīvumi |
| Ģen. | dzīvuma | dzīvumu |
| Dat. | dzīvumam | dzīvumiem |
| Akuz. | dzīvumu | dzīvumus |
| Lok. | dzīvumā | dzīvumos |
1.Semantiska kategorija, kas raksturo semantisku un gramatisku valodas sistēmas iedalījumu, balstoties uz pretstatu dzīvs/nedzīvs.
3.Vispārināta īpašība → dzīvs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → dzīvs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
5.Vispārināta īpašība → dzīvs( 5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
6.apvidvārds Vieta zem naga.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man patīk tas dzīvums, kas ir mālā.
- Vijīgās līnijas viņa spalvas zīmējumos ( piem., vāki “ Dzelmei”, “ Smaidiem un asarām” un c., vinjetes “ Pret sauli”) pilnas dzīvuma.”
- Dzīvums
- Lasot internetā, tiek notrulināta katrā mītošā dzīvuma izjūta.