kopkūts
kopkūts sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kopkūts | kopkūtis |
| Ģen. | kopkūts | kopkūšu |
| Dat. | kopkūtij | kopkūtīm |
| Akuz. | kopkūti | kopkūtis |
| Lok. | kopkūtī | kopkūtīs |
Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vissāpīgāk bija tiem, kuriem iestājoties bija kopkūtī jāaizved savas divas vai trīs govis, savs vienīgais zirgs, tas notika ar asarām.