māņticīgums
māņticīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | māņticīgums | māņticīgumi |
| Ģen. | māņticīguma | māņticīgumu |
| Dat. | māņticīgumam | māņticīgumiem |
| Akuz. | māņticīgumu | māņticīgumus |
| Lok. | māņticīgumā | māņticīgumos |
Vispārināta īpašība → māņticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visticamāk, ka ne ar ko, bet māte vienmēr izcēlusies ar māņticīgumu, tāpēc to mantoju arī es.
- Bezgaldaudzie solījumi, kas ir amerikāņu reklāmas teorijas un prakses mugurkauls un kas reāli darbojas, liecina par ļautiņu tumsonīgumu un māņticīgumu, uzticēšanos pārdabiskiem spēkiem.