māņticīgumsvīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
Vsk.
Dsk.
Nom.
māņticīgums
māņticīgumi
Ģen.
māņticīguma
māņticīgumu
Dat.
māņticīgumam
māņticīgumiem
Akuz.
māņticīgumu
māņticīgumus
Lok.
māņticīgumā
māņticīgumos
Vispārināta īpašība → māņticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti:LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
Visticamāk, ka ne ar ko, bet māte vienmēr izcēlusies ar māņticīgumu, tāpēc to mantoju arī es.
Bezgaldaudzie solījumi, kas ir amerikāņu reklāmas teorijas un prakses mugurkauls un kas reāli darbojas, liecina par ļautiņu tumsonīgumu un māņticīgumu, uzticēšanos pārdabiskiem spēkiem.