māņzirneklis
māņzirneklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: zooloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | māņzirneklis | māņzirnekļi |
Ģen. | māņzirnekļa | māņzirnekļu |
Dat. | māņzirneklim | māņzirnekļiem |
Akuz. | māņzirnekli | māņzirnekļus |
Lok. | māņzirneklī | māņzirnekļos |
Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami; šīs kārtas dzīvnieki, ~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
Avoti: LLVV, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar aukstumizturību izceļas simtkāji, māņzirnekļi, dažu sugu zirnekļi.
- Pelēkais mušķērājs barojas ar kukaiņiem ( galvenokārt ar lidojošiem kukaiņiem), zirnekļiem, māņzirnekļiem, gliemežiem un sliekām.
- Barojas arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem, piemēram, zirnekļiem, māņzirnekļiem, gliemežiem, kā arī nelielos daudzumos ar sēklām.
- Ceru ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī ar citiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, zirnekļiem, māņzirnekļiem un nelieliem gliemežiem.
- Uz paklāja vingrojošie radījumi nebija cilvēki, tās bija silta vaska un gumijas figūras uz māņzirnekļa kājām, kuras te satinās kamolā, te kā šķidra plastmasa ielija veidnē un pārtapa neiedomājamās pozās un skulptūrās.