leknums
leknums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | leknums | leknumi |
| Ģen. | leknuma | leknumu |
| Dat. | leknumam | leknumiem |
| Akuz. | leknumu | leknumus |
| Lok. | leknumā | leknumos |
3.apvidvārds Zema, mitra vieta (piemēram, pļava).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- baisi ka neesmu leknums.
- Usnes un smilgas, leknumā sulīgas piebriedušas, kapā mazās seju un kailās rociņas, Agnese viebjas un kļaujas tuvāk pie mātes, un jūt viņas sirdi kā samocītu spēkratu dunam sev pie auss — dun, dun, dun...
- Vasarvidus, dabas pats leknums un plaukums, un tieši četru stihiju apjaušana un savienošanās ar tām dienās, kad dzīvības devējai saulei ir vislielākais spēks, dod jaudu veiksmīgi pabeigt Ziemassvētkos izsapņoto, Metenī saplānoto, Lielā dienā iešūpoto un Ūsiņā realizēt sākto.
- Mātes saknītes aug leknumos , sakne ir līkumaina kā dēle , lapas kā zirgu skābenēm , galā brūna bauzīte
- Šiem zāles garums un leknums nav tāds šķērslis kā stumjamajiem zāles griezējiem.