sprukstiņš
sprukstiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sprukstiņš | sprukstiņi |
| Ģen. | sprukstiņa | sprukstiņu |
| Dat. | sprukstiņam | sprukstiņiem |
| Akuz. | sprukstiņu | sprukstiņus |
| Lok. | sprukstiņā | sprukstiņos |
1.sarunvaloda Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
2.apvidvārds Peļu slazds.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šī ģimene nedēļā par vienu šo mazo sprukstiņu saņem 250 mārciņas.
- Un tad tie sprukstiņi paskraida aptuveni divas nedēļas pa to ģimeni.
- Parasti šajās ģimenēs skraida vairāk nekā trīs tādi mazi sprukstiņi.
- Vai tomēr beidzot redzi, kas viņš par sprukstiņu?”
- — Tas sprukstiņš saka, būs jānāk līdzi.