spruksts
spruksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spruksts | spruksti |
| Ģen. | spruksta | sprukstu |
| Dat. | sprukstam | sprukstiem |
| Akuz. | sprukstu | sprukstus |
| Lok. | sprukstā | sprukstos |
1.sarunvaloda Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
2.apvidvārds Tas, kas ātri kustas; kustīgs, jautrs cilvēks.
3.apvidvārds Vējagrābslis, trakulis; viegla rakstura cilvēks.
4.apvidvārds Spirgts, možs zirgs.
5.apvidvārds Veikls, palaidnīgs zēns, pusaudzis.
Avoti: EH, LLVV, ViV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar Edgaru Sprukstu: tālr.
- Viskaļu un Krustabaznīcas ielas galā atradās Sprukstu mājas.
- Pirmais ir Adrians Ģērmanis, tad Guna Spruksta.
- Pirmajā rindā: Biruta Frīdenberga ( vēlāk skolotāja), Vilnis Zutis, Guna Spruksta.
- Es vēl kādu laiku nespēju nomierināties – gan par aplidotāju sprukstu Kurtu, gan par to, ka Elke atstājusi viesnīcu un devusies slēpot.