triumvirāts
triumvirāts [tri-umvirāts] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | triumvirāts | triumvirāti |
| Ģen. | triumvirāta | triumvirātu |
| Dat. | triumvirātam | triumvirātiem |
| Akuz. | triumvirātu | triumvirātus |
| Lok. | triumvirātā | triumvirātos |
1.Senajā Romā – trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos.
2.Senajā Romā – trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai 1. gs. p. m. ē.
Avoti: LLVV, VtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No pianīna noraugās triumvirāts – Mēlas Afrodīte, krucifikss un skarabejs.
- "Nešķīstais triumvirāts" ar savu šarmu ietekmējis arī kinomākslu.
- Pēc triumvirāta izjukšanas Cēzars attālinājās no Pompeja un Romas senāta.
- Lai stiprinātu triumvirātu, Antonijs bija apprecējis Oktaviāna māsu Oktāviju.
- Šie trīs vīri veidoja Ukrainas inteliģences kodolu un bija pazīstami kā Berezovas Triumvirāts.