triumfs
triumfs [tri-umfs] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | triumfs | triumfi |
| Ģen. | triumfa | triumfu |
| Dat. | triumfam | triumfiem |
| Akuz. | triumfu | triumfus |
| Lok. | triumfā | triumfos |
1.vēsturisks Senajā Romā – karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
2.Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
Stabili vārdu savienojumiTriumfa arka.
- Triumfa arka joma: arhitektūra — 1. Mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā)2. Memoriāla celtne, brīvi stāvoši vārti ar vienu vai trim ieejas ailām3. Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protestētāji Triumfa laukumā neilgu laiku bloķēja vairākas Dārzu loka braukšanas joslas.
- Tikmēr WRC rallija čempionāts aizraujošā cīņā noslēdzās ar Sebastjana Lēba triumfu.
- Triumfs B sērijas čempionātā " Sassuolo" vienībai izvērtās ļoti dramatisks.
- Kristāliskais metamfetamīns nav jauna narkotika, tomēr notiek tās triumfa gājiens.
- [ Taču] ne visām Eiropas tautām šis triumfs atnesa brīvību.