triumfators
triumfators [tri-umfators] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | triumfators | triumfatori |
| Ģen. | triumfatora | triumfatoru |
| Dat. | triumfatoram | triumfatoriem |
| Akuz. | triumfatoru | triumfatorus |
| Lok. | triumfatorā | triumfatoros |
triumfatore sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | triumfatore | triumfatores |
| Ģen. | triumfatores | triumfatoru |
| Dat. | triumfatorei | triumfatorēm |
| Akuz. | triumfatori | triumfatores |
| Lok. | triumfatorē | triumfatorēs |
1.vēsturisks Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
2.Cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es turpināju savu triumfatora braucienu, tikai nu jau lielā ātrumā.
- Iejūdzu, ierāpos ratos un braucu kā triumfators caur pagalmu, kājās stāvot.
- Ratiem pa priekšu jādami, tie ieveda Lencu pilsētā kā triumfatoru, un frankfurtieši, bariem pulcēdamies, apbrīnoja “ ģēnijus” ieplestām mutēm.
- Pēc tik rožainām vēstīm Morics, Parīzi atstājot, jutās jau kā triumfators: precēties varēja ar šo vai to, bet hercoga gods šķita drošs abos gadījumos.
- Jūlijs 2005 11 22 Triumfators Alonso , nelaimes putns Raikonens 24