dižums
dižums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dižums | dižumi |
Ģen. | dižuma | dižumu |
Dat. | dižumam | dižumiem |
Akuz. | dižumu | dižumus |
Lok. | dižumā | dižumos |
3.Vispārināta īpašība → dižs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.apvidvārds Lielākā daļa.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš cerēja, ka meli tiks atvainoti šī paša dižuma labad.
- Jelgavas jubilejas laikā radās vēlēšanās gleznotāju pieminēt tieši kā Zemgales dižuma atklājēju.
- Jau šajā mirklī es apjēdzu, ka neatminēšu un neizpratīšu Jēzus dižumu.
- Bet diez vai tagad atradīsies daudz tādu, kas noliegs viņa dižumu.
- Bet tagad mēs jau esam sagatavoti skatīt Mikelandželo dižumu.