aizšķīst
aizšķīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšķīstu | aizšķīstam | aizšķīdu | aizšķīdām | aizšķīdīšu | aizšķīdīsim |
| 2. pers. | aizšķīsti | aizšķīstat | aizšķīdi | aizšķīdāt | aizšķīdīsi | aizšķīdīsiet, aizšķīdīsit |
| 3. pers. | aizšķīst | aizšķīda | aizšķīdīs | |||
Pavēles izteiksme: aizšķīsti (vsk. 2. pers.), aizšķīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšķīstot (tag.), aizšķīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšķīstu
Vajadzības izteiksme: jāaizšķīst
1.Šķīstot, šķiežoties attālināties.
2.lieto: pareti Tikt notrieptam (ar ko šķidru, pašķidru).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa labi un pa kreisi aizšķīda skaidas un sabira sniegā.
- Ragavas nobremzēja, sniegs aizšķīda uz visām pusēm.
- Alberta nopurināja atmiņu plūsmu — tās aizšķīda pa gaisu kā ūdenslāsītes, it kā tur purinātos slapjš suns.
- Taču, ja pirmais šāviens netrāpa mērķī, tas sadālās vismaz trijos sīkākos, kas aizšķīst katrs uz savu pusi, trāpot tev, ja atrodies tiem tuvumā.