ļaunvēlīgums
ļaunvēlīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ļaunvēlīgums | ļaunvēlīgumi |
| Ģen. | ļaunvēlīguma | ļaunvēlīgumu |
| Dat. | ļaunvēlīgumam | ļaunvēlīgumiem |
| Akuz. | ļaunvēlīgumu | ļaunvēlīgumus |
| Lok. | ļaunvēlīgumā | ļaunvēlīgumos |
Vispārināta īpašība → ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlība.
Avoti: LLVV