pašņakarēt
pašņakarēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašņakarēju | pašņakarējam | pašņakarēju | pašņakarējām | pašņakarēšu | pašņakarēsim |
| 2. pers. | pašņakarē | pašņakarējat | pašņakarēji | pašņakarējāt | pašņakarēsi | pašņakarēsiet, pašņakarēsit |
| 3. pers. | pašņakarē | pašņakarēja | pašņakarēs | |||
Pavēles izteiksme: pašņakarē (vsk. 2. pers.), pašņakarējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašņakarējot (tag.), pašņakarēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašņakarētu
Vajadzības izteiksme: jāpašņakarē
Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valdis vēl laimīgāks varēs pašņakarēt , kas tam lācītim vēderā
- Autobusā šoferis pašņakarē pa plauktiem, atrod citu braucēju pamestu avīžu žūksni un ar apavu žāvēšanu vairs nav problēmu.
- Nu pašņakarēs ar šķērēm kādu krūmu, iestādīs dažas puķes, nobradās zāli, bet pēc tam to rūpīgi nopļaus.