pašķūrēt
pašķūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašķūrēju | pašķūrējam | pašķūrēju | pašķūrējām | pašķūrēšu | pašķūrēsim |
| 2. pers. | pašķūrē | pašķūrējat | pašķūrēji | pašķūrējāt | pašķūrēsi | pašķūrēsiet, pašķūrēsit |
| 3. pers. | pašķūrē | pašķūrēja | pašķūrēs | |||
Pavēles izteiksme: pašķūrē (vsk. 2. pers.), pašķūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašķūrējot (tag.), pašķūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašķūrētu
Vajadzības izteiksme: jāpašķūrē
Neilgu laiku, mazliet šķūrēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Servisā riteni ar mokām nodauzījām nost, uzlikām zapasku – tā tāda ļoti vasarīga, galīgi nepiemērota ziemai, ceļā līdz Juglai to lieliski varēja just, un vēl bonusā mājas pagalmā iesēdos sniegā – dabūju pašķūrēt drusku.
- Pie lopiem, dārzeņus novākt, piemājas dārziņos, kaltē graudus pašķūrēt.
- Būtu tak ārā izgājusi vai, sniegu pašķūrēt, kamēr vēl ir....
- Labāk vairāk būtu nolaiduši tās lāpstas uzbrauktuves un pašķūrējuši.
- Vai tiešām grūti tad kad pakusi, nedaudz to ietves virskārtu pašķūrēt nost, malā?