klibums
klibums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klibums | klibumi |
| Ģen. | klibuma | klibumu |
| Dat. | klibumam | klibumiem |
| Akuz. | klibumu | klibumus |
| Lok. | klibumā | klibumos |
Vispārināta īpašība → klibs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ka jebkuru traumu, jebkuru klibumu var pilnībā izārstēt.
- Ja man ir klibums, bet tas nesāp, cik tas ir labi.
- Ļoti bieži ir klibumi, ļoti bieži pasliktinās redze.
- Ja notikusi inficēšanās, suņiem var novērot drudzi, nogurumu, nespēku, dažkārt klibumu, retāk vemšanu, nervu darbības traucējumus.
- Klibums ir izplatīta problēma, kas ir rūpīgi jāuzrauga.