klibot
klibot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kliboju | klibojam | kliboju | klibojām | klibošu | klibosim |
| 2. pers. | klibo | klibojat | kliboji | klibojāt | klibosi | klibosiet, klibosit |
| 3. pers. | klibo | kliboja | klibos | |||
Pavēles izteiksme: klibo (vsk. 2. pers.), klibojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klibojot (tag.), klibošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klibotu
Vajadzības izteiksme: jāklibo
1.Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ).
1.1.pārnestā nozīmē Būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz to, spītējot pat lietum, Pauls kliboja uz kruķiem.
- Tas man klibo ne tikai privātajā dzīvē, bet arī darbā.
- Palūkojās atpakaļ un devās tālāk, slimo kāju pievilkdams, klibodams.
- "Pirmajos divos periodos kliboja disciplīna, bija daudz nevajadzīgu noraidījumu.
- Tas mums klibo jau daudzus gadus,” atzina D.Pavļuts.