klibināt
klibināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klibinu | klibinām | klibināju | klibinājām | klibināšu | klibināsim |
| 2. pers. | klibini | klibināt | klibināji | klibinājāt | klibināsi | klibināsiet, klibināsit |
| 3. pers. | klibina | klibināja | klibinās | |||
Pavēles izteiksme: klibini (vsk. 2. pers.), klibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klibinot (tag.), klibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klibinātu
Vajadzības izteiksme: jāklibina
1.intransitīvs Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
2.transitīvs; parasti formā: trešā persona Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) – parasti par zirgu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jakubāns iztēlojās tā: tu sēdi, teiksim, Dailes teātra piektajā rindā un skaties izrādi, uz datora klibinādams augšā savu artiķeli.
- Angļu vecmeitas miers tiek izjaukts , viņa vairs nevar netraucēti tiesāt savus jogurtus , lai pēc tam klusumā klibinātu kārtējo detektīvromānu
- Nu strauji kursē mašīnas, nevis klibina zirgu pajūgi.
- Kad mans bērītis sāk klibināt no pārejas uz leju, sāku apjaust radušos situāciju.
- Var būt padomā pirms klibini stulbus komentārus.