klibiķot
klibiķot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klibiķoju | klibiķojam | klibiķoju | klibiķojām | klibiķošu | klibiķosim |
| 2. pers. | klibiķo | klibiķojat | klibiķoji | klibiķojāt | klibiķosi | klibiķosiet, klibiķosit |
| 3. pers. | klibiķo | klibiķoja | klibiķos | |||
Pavēles izteiksme: klibiķo (vsk. 2. pers.), klibiķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klibiķojot (tag.), klibiķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klibiķotu
Vajadzības izteiksme: jāklibiķo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un kāpēc tu atkal klibiķo, skuķi?