klibeķis
klibeķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klibeķis | klibeķi |
| Ģen. | klibeķa | klibeķu |
| Dat. | klibeķim | klibeķiem |
| Akuz. | klibeķi | klibeķus |
| Lok. | klibeķī | klibeķos |
1.Durvju krampja paceļamais.
2.Ļodzīgs, vaļīgs nazis.
Avoti: TlV