klincis1
klincis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klincis | klinči |
Ģen. | klinča | klinču |
Dat. | klincim | klinčiem |
Akuz. | klinci | klinčus |
Lok. | klincī | klinčos |
2.Ļodzīgs nazis.
3.Klaidonis.
Avoti: KV, ME, VV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs smējām: viņš klincis!
- Kšm m j em l dz uz bazn cu pie krist bas braucot , katram maizes klincis , tad b rni am bšs bag ta n kotne
- Tad skatījos materiālos, un tur tas klincis bija saistīts ar sēliskajām izloksnēm, un tas nozīmē - maizes kancītis un arī tādi nabagi, kas klīst no mājas uz māju.