klibeķis
klibeķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klibeķis | klibeķi |
Ģen. | klibeķa | klibeķu |
Dat. | klibeķim | klibeķiem |
Akuz. | klibeķi | klibeķus |
Lok. | klibeķī | klibeķos |
1.Durvju krampja paceļamais.
2.Ļodzīgs, vaļīgs nazis.
Avoti: TlV