klibt
klibt apvidvārds
Kļūt klibam, sākt klibot.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- K. Karulis pieļauj, ka " vārda klibt veidošanos varēja ietekmēt arī līdzīga skanējuma skaņu verbs, kas radniecīgs ar klabēt", tomēr vārdu pamatā atšķirībā no E. Frenkela tāpat kā J. Pokornijs ( P o k o r nv 1959, 630) redz " ide.
- Vārds klibšana, iespējams, darināts no primārā verba klibt, sal. apv. klibt ‘kļūt klibam; paklupt, pakrist’ ( protams, pieņemot, ka vārdnīcā “ Lettus” nav kļūda un nav izlaist burts o, proti, ka jābūt klibošana).