kliceņi
klicenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klicenis | kliceņi |
| Ģen. | kliceņa | kliceņu |
| Dat. | klicenim | kliceņiem |
| Akuz. | kliceni | kliceņus |
| Lok. | klicenī | kliceņos |
Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
Avoti: NeV