kompetentums
kompetentums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kompetentums | kompetentumi |
| Ģen. | kompetentuma | kompetentumu |
| Dat. | kompetentumam | kompetentumiem |
| Akuz. | kompetentumu | kompetentumus |
| Lok. | kompetentumā | kompetentumos |
1.Vispārināta īpašība → kompetents1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → kompetents2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- N.Didenko ( Диденко, 2009) akcentē topošā speciālista PK veidošanos augstskolā, raksturojot to kā sarežģītu un daudzšķautnainu subjektu - docētāju un studējošo – mijiedarbības procesu, kura rezultāts ir kompetentums, kas ir integrāls personīgo un profesionālo kvalitāšu raksturojums un atspoguļo zināšanu, prasmju un pieredzes līmeni, kas ir pietiekams speciālistam darbības veikšanai atbilstoši profesionālajam standartam.
- Tās var veikt šo darbību arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu teritorijā, un tām savā darbībā ir jāievēro kompetentuma, caurspīdīguma, neitralitātes un objektivitātes principi.
- Tomēr kopumā pasniedzēji, par spīti savam zinošumam un kompetentumam, nespēja mani aizraut studijām, un šis bija viens no iemesliem, kura dēļ es jau sākumā apjautu, ka diez vai man šai augstskolā vēl ilgi būs vēlme uzturēties.