mudrums
mudrums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mudrums | mudrumi |
| Ģen. | mudruma | mudrumu |
| Dat. | mudrumam | mudrumiem |
| Akuz. | mudrumu | mudrumus |
| Lok. | mudrumā | mudrumos |
Vispārināta īpašība → mudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katram avota ūdenim ir sava garša, bet tas vienmēr spēj veldzēt slāpes un dot mudrumu.