kvēlums
kvēlums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kvēlums | kvēlumi |
| Ģen. | kvēluma | kvēlumu |
| Dat. | kvēlumam | kvēlumiem |
| Akuz. | kvēlumu | kvēlumus |
| Lok. | kvēlumā | kvēlumos |
1.Vispārināta īpašība → kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → kvēls 1 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar savu lūpu kvēlumu,
- Tikai lūpās nedziest kvēlums
- Biju laimīgs, ja par tādu var saukt vīrieti, kurš domājis laimi radis sievietes maigās rokās un lūpu kvēlumā.
- No tava kvēluma
- Šāda jautājuma uzdošana nopelniem bagātajam sīkvelizācijas maestro Lukam Besonam varētu šķist kā personīgs insults – ja pat Transportieris uzgriezts jau līdz 3. kvēluma pakāpei ( un diez vai tur apstāsies), tad arī šī tēma neierūsēs!