kvēlums
kvēlums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kvēlums | kvēlumi |
Ģen. | kvēluma | kvēlumu |
Dat. | kvēlumam | kvēlumiem |
Akuz. | kvēlumu | kvēlumus |
Lok. | kvēlumā | kvēlumos |
1.Vispārināta īpašība → kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → kvēls 1 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar savu lūpu kvēlumu,
- Tikai lūpās nedziest kvēlums
- Biju laimīgs, ja par tādu var saukt vīrieti, kurš domājis laimi radis sievietes maigās rokās un lūpu kvēlumā.
- No tava kvēluma
- Šāda jautājuma uzdošana nopelniem bagātajam sīkvelizācijas maestro Lukam Besonam varētu šķist kā personīgs insults – ja pat Transportieris uzgriezts jau līdz 3. kvēluma pakāpei ( un diez vai tur apstāsies), tad arī šī tēma neierūsēs!