krēslainība
krēslainība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krēslainība | krēslainības |
| Ģen. | krēslainības | krēslainību |
| Dat. | krēslainībai | krēslainībām |
| Akuz. | krēslainību | krēslainības |
| Lok. | krēslainībā | krēslainībās |
1.Vispārināta īpašība → krēslains1, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla1.
2.Vispārināta īpašība → krēslains2, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saule saplīst simtos ugunīgu mirkļu, tikpat daudzos, cik logiem fragmentu, apgurst, nodziest un nespēj uzveikt manēžā allaž valdošo krēslainību.
- Tā krēslains tonis, mākslīgu atstarojumu lauzts, kļuva par modi, īpaši jūgendstilā; tomēr, par spīti krēslainībai, aizvien skaidrāk iezīmējās poza, kuras stingums nodeva šīs paaudzes bezspēcību tehniskā progresa priekšā.
- Skaista salona spožajā gaismā viņš redzēja ļaudis, kas dzēra tēju un izskatījās neparasti laimīgi; dīvains kontrasts ar krēslainību, aukstumu, klusumu un pamestību, kas valdīja šajā pašā namā, kad pirms astoņpadsmit gadiem tajā mitinājās izbadējies students un pamesta meitenīte.
- Māsām raksturīgā dvēseles krēslainība, kurai nevajag pat nekādu īstu iemeslu ( bet ir jau arī iemesli), viņai ir sveša.
- Vienkāršajā ēkā ierīkotās dienasgaismas spuldzes tik tikko spēja izgaiņāt pelēcīgo krēslainību.