daudzrunīgums
daudzrunīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | daudzrunīgums | daudzrunīgumi |
| Ģen. | daudzrunīguma | daudzrunīgumu |
| Dat. | daudzrunīgumam | daudzrunīgumiem |
| Akuz. | daudzrunīgumu | daudzrunīgumus |
| Lok. | daudzrunīgumā | daudzrunīgumos |
Vispārināta īpašība → daudzrunīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzrunība.
Avoti: LLVV