mazrunība
mazrunība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mazrunība | mazrunības |
| Ģen. | mazrunības | mazrunību |
| Dat. | mazrunībai | mazrunībām |
| Akuz. | mazrunību | mazrunības |
| Lok. | mazrunībā | mazrunībās |
Vispārināta īpašība → mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunīgums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpat divus gadus ilgusi mazrunība glāba Pāvelu no biedru jautājumiem.
- — Izlasiet šo, varbūt jūsu mazrunība mitēsies.
- Viņa teiktais skanēja tik nopietni, ka es aizmirsu brīnīties par labi zināmo ciemiņa mazrunību.
- To uzsver Jāzepa mazrunība.
- Ārstu mazrunība,