mazrunība
mazrunība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mazrunība | mazrunības |
Ģen. | mazrunības | mazrunību |
Dat. | mazrunībai | mazrunībām |
Akuz. | mazrunību | mazrunības |
Lok. | mazrunībā | mazrunībās |
Vispārināta īpašība → mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpat divus gadus ilgusi mazrunība glāba Pāvelu no biedru jautājumiem.
- — Izlasiet šo, varbūt jūsu mazrunība mitēsies.
- Viņa teiktais skanēja tik nopietni, ka es aizmirsu brīnīties par labi zināmo ciemiņa mazrunību.
- To uzsver Jāzepa mazrunība.
- Ārstu mazrunība,